čekas ģenialitāte – ar mūsu pašu rokām stiprināt un audzēt savu varu
mūsu simmāmiņas siekalojas kopā ar manfeldi gar okupnatu sievām, valsts nespēj aptūrēt kremļa draugu partiju valsts izzagšanas un valsts nozagšanas projektus – komentārus ik pa laikam uzsitas kaislību vilnis, bet nu principā arī to čekisti ģeniāli izkārtojuši – novada pa sliedēm – visi citi vainīgi , ka tā ….
“Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies”….
_________________________________
Kas ir “tas”, kas mums postpadomju cilvēkiem, vēl dzīviem esot, “nav beidzies? Vai apmātība un stulbums?
Pajautāsim sev, vai okupācija bija…? Bija!
Vai okupācijas sekas likvidētas ir? Nē, nav!
Nu tad par ko mēs te “cepamies”? Okupācijas sekas ir jālikvidē (!) un nekāda noilguma šādai likvidācijai nav!
Tā “komunistu un bezpartejisko bloka” transformācija rietumnieciskā daudzpartiju sistēmā jau bija tikai tāda pielāgošanās forma, kas lietas būtību vēl pašos pamatos nemaina…Tā izmainīja tikai valsts pārvaldes formu, bet ne tās morāli ētisko saturu, kāds varētu realizēties vienīgi pēc konsekventas valsts pārvaldes personāliju lustrācijas un to “bijušo” raālas nomaiņas.
Bet tādu dažu aizdomīgu un, no “čerasmaisiem” izkratītu, falšu vai patiesu “stukaču” taisnošanās šovi ir vienkārši smieklīgi; tie nekādu skaidrību nevieš un reālās okupācijas sekas arī nelikvidē.
Par nepilsoņu statusu jau vispār nav vērts runāt…!Jāatrod ir tas “lustrējamais”, kura pārraudzībā šīs okupācijas sekas ir tikušas saglabātas Un ar to tā okupācijas seku likvidēšana tad arī jāsāk.
Ir lietas, kuras vienkārši nav iespējams izmainīt nenonākot vēl lielākā purvā. Un ir lietas, kuras var mainīt. Un vispirms jārisina problēmas, kuras ir starpnacionālas. Tie paši “čekas maisi” – tajos atrodas cilvēki neatkarīgi no tautības. Un visiem būtu tikai svētīgi beidzot noskaidrot patiesību. Un patiesības noskaidrošana būtu jāsākas ar VAJĀTO cilvēku atmiņu publikācijām, nevis otrādi kā tiek darīts līdz šim – visas publikācijas tikai par “stukačiem”. Dīvaini, ka neviens masu medijs tā arī nav uzdrošinājies iet juridiski pareizo ceļu. Sākumā cietušās puses liecības, pēc tam to liecības, kas visu darīja un organizēja.
Šobrīd, šķiet, ka tiek darīts viss lai vainu noveltu uz kaut kādiem maz zināmiem cilvēkiem, bet pilnībā noklusētu Latvijas vispopulārāko cilvēku dalību vajāšanās. Viņi par tām vismaz jau zināja un tieši viņu atklātie stāsti sāktu procesu virzīt pareizā virzienā. R.Pauls, Im.Kalniņš, V.Birkavs, I.Godmanis, R.Labanovskis, Ā.Kleckins un daudzi citi zina ļoti, ļoti daudz. Tieši ar viņu stāstiem bija jāsāk.
Jūs sakāt:
“Un patiesības noskaidrošana būtu jāsākas ar VAJĀTO cilvēku atmiņu publikācijām, nevis otrādi kā tiek darīts līdz šim… ”
Un te jūs sakāt:
“bet pilnībā noklusētu Latvijas vispopulārāko cilvēku dalību vajāšanās. Viņi par tām vismaz jau zināja un tieši viņu atklātie stāsti sāktu procesu virzīt pareizā virzienā. ”
Vai jums pašam neliekas dīvains šāds izvērsums? Vai jūsu minētie populārie cilvēki bija sevišķi vajāti? Varbūt, ka bija. Līdzīgu problēmu risināja Vācijā pēc II Pasaules kara beigām, balstoties uz sabiedroto (starptautiski) akceptētu atzinumu par hitleriskā režīma noziedzību pret cilvēci. Kā un kāpēc tas nenotika PSRS, to labi skaidro Maskavas profesors Andrejs Zubovs savā lekciju ciklā. Neskatoties uz visām zvērībām, ko veica PSRS valdība un tās organizācijas pēc Kaimiņvalstu inkorporēšanas (okupācijas) un II Pasaules kara, tās netika starptautiski atzītas par noziedzīgām līdz ar hitleriskās Vācijas iekārtu. Jebkura kustība šajā virzienā tiek uzskatīta par fašisma atdzimšanas pazīmēm, kas attiecībā uz Latviju un tās kaimiņiem tiek appušķotas ar pamatīgu melu un izdomājumu devu biezā slānī un iebarotas rietumu liberālajiem birokrātiem, lietderīgajiem idiotiem caur dažādiem Kremļa hibrīdkara mehānismiem, kuru attīstībai tas naudu nežēlo. Taisnība vien ir: “Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies”. Un NAV tikai vien (atsevišķu iesaistīto)DALĪBNIEKU VARĀ to visu tik vienkārši beigt, kamēr lielvara, kas radīja šausmas, neatzīsies savos nodarījumos. Pagaidām redzam, ka tā histēriski lepojas ar visu un iepotē šo lepnumu savām atvasēm.
Populārie cilvēki NETIKA vajāti, pretējā gadījumā arī par viņiem neviens neko nezinātu, viņu gara darbi tiktu aizliegti un par viņiem būtu gandrīz pilnīgs klusums masu medijos. Bet viņi zina par vajāšanām un aizliegumiem. Zina R.Pauls, zina Im.Kalniņš un daudzi citi. Zina LTV un Latvijas Radio bijušie vadītāji un partijas sekretāri (piem. R.Labanovskis). Tikai arī viņi klusē, kaut viņus jau nu patiesības izstāstīšana apdraud vismazāk. Vienīgi – cilvēki beidzot uzzinātu kā viss notika, kā daži tika aizliegti un “norakti” un daži pacelti slavas saulītē.
paldies par drosmi un atklātību. Manuprāt katra cilvēka piedzīvotais stāsts ir vērtība. Skaudrs un biedējošs, bet patiess. Paldies Dievam, ka šis laiks nebija jāpiedzīvo uz savas ādas. Uzskatu, ka ir svarīgi par padomju laika pieredzi runāt atkal un atkal. Tieši caur šādiem personīgiem un emocionāliem stāstiem tā laika dzīvi var mēģināt labāk saprast un iztēloties.
Nesen izasīju Patrika Siskinda Smarža, vāciski. Man tā valoda ļoti patīk.
Un lūk, visur par šo grāmatu tiek teikts, ka tas ir stāsts par ģeniālas ožas cilvēku. Nē – es nedomāju, ka ir viens stāsts – ( jo biju redzējusi filmu) un pēc grāmatas viedokli nostiprināju – tas romāns pirmkāŗt, ir par mums cilvēkiem – kādi mēs esam un tā viena cilvēka stāsts ir tikai fons , nevis cilvēki ir fons tam vienam stāstam.
Un tā es arī par šo cilvēku domāju – ka stāsts – pirmkārt raksturo mūs – kādi esam. Kādi ir čekisti – viņus taču ne apšāva, ne cietumos salika – tie, no kuriem bija bail, bail ir joprojām. Jo tieši viņi ir dzīvāki par dzīvu. Un nevis ka feniski, kas izdzīvo ugunī, bet kā žurkas, kas pārdzīvos pat atomkarus , mutācijās – bet pārdzīvos un turpinās mūs baidīt un aprīt un pārvaldīt.
Un skaidrs, ka katram bija izvēle – un starp citu, vēl tagad ir
Es nezinu, vai ticu, ko stāsta – nezinu – pasaule, jau ir nogrimusi melu jūrā
“Kādi ir čekisti – viņus taču ne apšāva, ne cietumos salika…” Atļaušos iebilst. Atgādināšu Staļina brīnumdarbus PSRS laikā no 1937 līdz 1939 gadam. Viņa tīrīšanas iskapts nopļava vissu pa tīro, atstājot vietu zombētiem atsaldeņiem. Tās bija žurkas dzelzs mucā, kurām Staļins pa brīdim pabēra skopu barību, lai izaudzinātu pašu nešķīstāko sugu.
1937 – 1939 gados Latvijā atklāti čekisti nedarbojās. Protams, ka viņi glūnēja vēstniecībā, dažādās legālās kultūrdraudzības organizācijās. Ir zināms, ka Padomju Krievijas Ārlietu komisariāts finansēja un iefiltrēja čekistus kur vien tas bija iespējams (arodbiedrībās, kreisajās partijās, radošās inteliģences savienībās, neapmierināto pulciņos u.tml.). Tas bija viens no iemesliem eleganti iegūt “tautas gribu” dibināt padomju valdību Latvijā un “iestāties” PSRS. Liela daļa no šiem vietējiem aktīvistiem pēc Latvijas iestāšanās PSRS tika aizvilināti uz Maskavu, apcietināti un nošauti.
sāksim ar to, ka par čekistiem un komunistiem pirmskara Latvijā nav akadēmisku pētījumu, jeb precīzāk – to ir nenormāli maz.
Bet – kas vēl būtiskāk – par čekistiem pēckara Latvijā !!!! – akadēmsiku pētījumu nav ,nu labi – nedaudz padošos – tikpat kā nav.
Kāpēc?
Kāpēc nav turpinājuma Eglājas Kristones grāmatai Dzelzsgriezējs? Padomā, kāpēc , un mēģini atbildēt.
100gr kutlūras diskusiju raidījumu izbeidza pēc tam, kad tajā uzstājā bijušais vdk šefs Johansons. Kāpēc?
Mans draugs mani bombardē ar saitēm krievu valodā par vēsturi. Man nepatīk,ka krieviski. Jo mana sajūta, ka es tieku russificēta, bet – tik un tā – ik pa laikam es paskatos un paklausos.
Un – mans iespaids, ka Putina Krievijā vēstures izzināšana jeb pārrakstīšana notiek daudz daudz aktīvāk kā Latvijā. Tiesa gan – mīnuss ir tas, ka es nevaru pārbaudīt faktus, kuri tiek prezentēti kā jaunums.
Bet jebkurā gadījumā – manā vērtējumā, Latvijā vēsture ir padzīta pagaldē tieši čekistu un komunistu interesēs.
Tagad NA prasa lai naudu piešķirtu arī komercmedijiem, atņemot to, vai pārdalot – kā šie paši saka no sabiedriskajiem medijiem. Bet – tie ir mediji, kuri slavina oligarhus, kuri kā maukas pārdoas oligarhiem un mums saiedrībai nav pieejama informācija – kas ir šo komercmediju patiesā labuma guvēji. Cik no viņiem ir VDK kapteiņi , ck virsieki, cik klaudzinātāji.
Tā kā purināt PSRS laikos apšauto latviešu likteņus ir viena lieta, ņemot vel vērā , cik latvieši paši tur aktīvi iesaistījās – kaut vai konclāģeru tēvs Bērziņs utt
Bet daudz būtiskāka lieta ir izpurināt pašu palagus – pilnus ar čekistiem un viņu kalpiem
Tikko tv rāda andru manfeldi, kādā tur bibliotēkā uzstājas ar savu grāmatu – Virsnieku sievas . Nē – ak, neceri, tās nav Latvijas Armijas latviešu virnsieku sievas, tās ir padomju okupācijas armijas virsnieku sievas, tās, kuras dzīvoja kā nieres taukos, kamēr latviešu sievietes, tās , kuras ne pašas klaudzināja, ne bija klaudzinātāju sievas dzīvoja nabadzībā un smagi strādāja
tā nenormālā maucība , ka neatkarīgai Latvijas valstij ir “atradusies” nauda un mīlestība , lai slavinātu rakstnieci, kura slavina okupantu sievu ciešanas, kamēr VALSTIJ NAV UN NEBŪS !!!! nauda, lai samaksātu vēsturniekiem vai literātiem, kas notika ar Latvijas armijas virsnieku sievām
tā nenormālā čekistainā liekulīgā maucība ir vienkārši bezcerīga
šodien iznāca 2x braukt pa Brībvvības ielu Rīgā, ja nesen tukša un pamesta bija vien Čaka iela, tad tagad secināju, ka tukšša un pamesta nu jau ir arī Brīvības iela
tieši tāpēc čekistu valsts vedīs iekšā krievvalodīgos, un tiešitāpēc jau drukā romānus par okupnatusievam , miļeņkij ti moj ….
labi, nav vērts pat runāt, tas ir rakstīt
Atmoda, lai valsts atkal tiktu russificēta un čekistu vara legalizēta
Par sievām runājot, ir grāmata krievu valodā Лариса Васильеа “Кремлёвские жёны” изд. ВАГРИУС Москва 1992 Tas bija Jeļcina prezidentūras laiks un Krievijas maksimālās atvērtības laiks, kas ātri vien beidzās. Izglītojoša lasāmviela par to, kā Staļina gaļasmašīna mala bez mitas (ne tikai latviešus vien), ja jūs lasiet krievu valodā. Lai cik dīvaini tas nebūtu, taču pašlaik Staļina (un viņa “ideālā” krīzes menedžmenta) dievināšana histēriski pieņemas spēkā un pie apvāršņa parādās vēl šaušlīgāki par Staļinu (Kaukāza izcelsmes) kandidāti uz Austrumu Impērijas valdnieka krēslu. Ir vērts tērēt laiku.
Protams,bet kā gan citādāk.
Tomēr zini, man krieviski lasīt nav problēma tomēr labprātāk mocos ar to pašu franču valodu.
Geparda dzimšanas – dok. filmas dēļ, nolēmu noskatīties Gepards – Viskonti filmu. Un tās šaušanas un kauju ainas neskatījos – pielecu un aizskrēju pārbaudīt vai nevajag puķes aplaistīt. Nekad tās šausmenes nav patikušas
Kas notiek ar demokrātiju?
Mūsu sabiedriskie mediji – vai tad staļins tos kriminalizē un padara par latviešu zombēšanas rīku varas elites rokās?
Vai aizmirst savējos un siekaloties – jūti nāties gar okupnatiem staļins liek?
Man nepatīk, ka Tu lasi krievu šausmas un neseko līdzi, kas pie mums notiek. Mans draugs ir tieši tāds pats un kad sāk par krieviem sūdzēties , es aizvien ar viņu sakašķējos. Saku vienmēr, lai labāk paseko līdzi, ko pašu naciķi un vispār pašu partijnieki te izdarījuši. Kur mes esam atvesti un pamesti?
“Man nepatīk, ka Tu lasi krievu šausmas un neseko līdzi, kas pie mums notiek.” Pārmetumu pieņemu. Tā jau gluži nav, ka nesekoju, taču okšķeris diži viedais nēesmu. Ko var pa istabas logu redzēt, to vēroju. Uz dažādām pusēm dažādi logi, uz mūsu pašmājas sētu logs stipri aizmiglots, ilgi un dikti jāņemas, lai kaut ko apjēgtu. Kā saka, jāpārtvaicē tonnām duļķaina maisījuma, lai iegūtu jēdzīgu destilātu. Aizņem pilnu laiku, kad lai fano par Ģināmo, kad lai iestrebj alu? Labi, esmu pensijā, man neinteresē ne Ģināmo, ne alus, taču galva netur, lai izgraustos cauri Saemas sēžu protokoliem, intervijām, apskatiem un pārskatiem. Ko un kāpēc kurš bīdījis, par ko balsojis. Tāda amatieriska politoloģija sanāk. Bet cita ceļa nav, jo neatkarīgās pētnieciskās žurnālistikas jau mums praktiski nav, ja neskaita apskatniekus Zanderu, Ijabu, kurus es augsti vērtēju.
nu, nē, es tā nebiju domājusi , piedod lūdzu.
Vienkārši mans iespaids ir tāds, ka nu jau mēs – latvieši esam tādā fāzē, ka paši russificējamies
Es vairs neeju uz Lipkes muzeju tieši russifikācijas dēļ .
No rīta izlasīju interviju ar Kristīni Pasternaku un mani nošausmināja , kā var viens inteliģents cilvēks , kurš nekad nav ne dzīvojis lauku sētā, ne iedziļinājies latviešu tautas dziesmās – nosaukt izmirstošu tautu par nacionālistiem. Kā var būt tāda necieņa, lai neteiktu naids , pret tautu, kurā tu dzīvo.
Karapetjans ir tieši tāds pats – nu ja viņam bija tiesības pateikt, ka zināma kārtība viņam uzdzen bailes no fašisma, tad man ir tiesības pajautāt , kāpēc neesi centies saprast – no kurienes tādi deju raksti, tāda tautas kopā sanākšanas nepieciešamība.
Visas pasaules tautām drīkst būt savi identificēšanās manifesti, lūk, latviešiem nē – jo savrupniekiem tas uzreiz ir kaut kas iznīdējams …
ai, nav laika, bet toties ir tāda nenormāla bezcerība – un nav mums nevienas pašas autoritātes kura paustu latviešu tautas tiesību ideju
Levits nu ceļos pa pasauli ar to smuko juristi pie sāniem un baudīs dzīvi ….
Šādiem stāstiem būtu jābūt ļoti daudz. Piemēram, Raimonda Paula atklāts stāsts par saikni ar VDK. Kādā intervijā viņš atklāti atzina, ka ar VDK viņam bijušas ļoti draudzīgas attiecības. Un tāpēc varbūt Tautai beidzot būtu jāuzzina patiesība par aizliegtajiem komponistiem un aizliegtajām dziesmām. Par Mikrofona aptauju rezultātu viltošanām. Pauls Latvijas muzikālo dzīvi vadīja vairāk nekā 20 gadus un viņš tiešām zina ļoti daudz. Tikai šķiet, ka žurnālistiem ir bailes ar Paulu aprunāties, bet viņš taču ir tāds pats cilvēks kā mēs.
Komentāri (20)
Skaisle 21.10.2019. 11.32
Izcils raidījums – nē nu gandrīz izcils, jo man patiktu, ja žurnāliste Buševica būtu vēl asāka m konkrētāka
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/zalas-atmodas-muzeja-pieredze-mudina-jautat-kapec-nikulo-nesenas.a121250/
0
Skaisle 21.10.2019. 09.25
čekas ģenialitāte – ar mūsu pašu rokām stiprināt un audzēt savu varu
mūsu simmāmiņas siekalojas kopā ar manfeldi gar okupnatu sievām, valsts nespēj aptūrēt kremļa draugu partiju valsts izzagšanas un valsts nozagšanas projektus – komentārus ik pa laikam uzsitas kaislību vilnis, bet nu principā arī to čekisti ģeniāli izkārtojuši – novada pa sliedēm – visi citi vainīgi , ka tā ….
https://jauns.lv/raksts/zinas/354098-bijusais-omonietis-klust-par-rigas-domes-fotografu-un-deputata-paligu
0
vitalisvita 20.10.2019. 06.34
“Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies”….
_________________________________
Kas ir “tas”, kas mums postpadomju cilvēkiem, vēl dzīviem esot, “nav beidzies? Vai apmātība un stulbums?
Pajautāsim sev, vai okupācija bija…? Bija!
Vai okupācijas sekas likvidētas ir? Nē, nav!
Nu tad par ko mēs te “cepamies”? Okupācijas sekas ir jālikvidē (!) un nekāda noilguma šādai likvidācijai nav!
Tā “komunistu un bezpartejisko bloka” transformācija rietumnieciskā daudzpartiju sistēmā jau bija tikai tāda pielāgošanās forma, kas lietas būtību vēl pašos pamatos nemaina…Tā izmainīja tikai valsts pārvaldes formu, bet ne tās morāli ētisko saturu, kāds varētu realizēties vienīgi pēc konsekventas valsts pārvaldes personāliju lustrācijas un to “bijušo” raālas nomaiņas.
Bet tādu dažu aizdomīgu un, no “čerasmaisiem” izkratītu, falšu vai patiesu “stukaču” taisnošanās šovi ir vienkārši smieklīgi; tie nekādu skaidrību nevieš un reālās okupācijas sekas arī nelikvidē.
Par nepilsoņu statusu jau vispār nav vērts runāt…!Jāatrod ir tas “lustrējamais”, kura pārraudzībā šīs okupācijas sekas ir tikušas saglabātas Un ar to tā okupācijas seku likvidēšana tad arī jāsāk.
1
Atis Priedītis > vitalisvita 20.10.2019. 06.56
Ir lietas, kuras vienkārši nav iespējams izmainīt nenonākot vēl lielākā purvā. Un ir lietas, kuras var mainīt. Un vispirms jārisina problēmas, kuras ir starpnacionālas. Tie paši “čekas maisi” – tajos atrodas cilvēki neatkarīgi no tautības. Un visiem būtu tikai svētīgi beidzot noskaidrot patiesību. Un patiesības noskaidrošana būtu jāsākas ar VAJĀTO cilvēku atmiņu publikācijām, nevis otrādi kā tiek darīts līdz šim – visas publikācijas tikai par “stukačiem”. Dīvaini, ka neviens masu medijs tā arī nav uzdrošinājies iet juridiski pareizo ceļu. Sākumā cietušās puses liecības, pēc tam to liecības, kas visu darīja un organizēja.
Šobrīd, šķiet, ka tiek darīts viss lai vainu noveltu uz kaut kādiem maz zināmiem cilvēkiem, bet pilnībā noklusētu Latvijas vispopulārāko cilvēku dalību vajāšanās. Viņi par tām vismaz jau zināja un tieši viņu atklātie stāsti sāktu procesu virzīt pareizā virzienā. R.Pauls, Im.Kalniņš, V.Birkavs, I.Godmanis, R.Labanovskis, Ā.Kleckins un daudzi citi zina ļoti, ļoti daudz. Tieši ar viņu stāstiem bija jāsāk.
1
ak > Atis Priedītis 20.10.2019. 13.59
Jūs sakāt:
“Un patiesības noskaidrošana būtu jāsākas ar VAJĀTO cilvēku atmiņu publikācijām, nevis otrādi kā tiek darīts līdz šim… ”
Un te jūs sakāt:
“bet pilnībā noklusētu Latvijas vispopulārāko cilvēku dalību vajāšanās. Viņi par tām vismaz jau zināja un tieši viņu atklātie stāsti sāktu procesu virzīt pareizā virzienā. ”
Vai jums pašam neliekas dīvains šāds izvērsums? Vai jūsu minētie populārie cilvēki bija sevišķi vajāti? Varbūt, ka bija. Līdzīgu problēmu risināja Vācijā pēc II Pasaules kara beigām, balstoties uz sabiedroto (starptautiski) akceptētu atzinumu par hitleriskā režīma noziedzību pret cilvēci. Kā un kāpēc tas nenotika PSRS, to labi skaidro Maskavas profesors Andrejs Zubovs savā lekciju ciklā. Neskatoties uz visām zvērībām, ko veica PSRS valdība un tās organizācijas pēc Kaimiņvalstu inkorporēšanas (okupācijas) un II Pasaules kara, tās netika starptautiski atzītas par noziedzīgām līdz ar hitleriskās Vācijas iekārtu. Jebkura kustība šajā virzienā tiek uzskatīta par fašisma atdzimšanas pazīmēm, kas attiecībā uz Latviju un tās kaimiņiem tiek appušķotas ar pamatīgu melu un izdomājumu devu biezā slānī un iebarotas rietumu liberālajiem birokrātiem, lietderīgajiem idiotiem caur dažādiem Kremļa hibrīdkara mehānismiem, kuru attīstībai tas naudu nežēlo. Taisnība vien ir: “Kamēr esam dzīvi, tas nav beidzies”. Un NAV tikai vien (atsevišķu iesaistīto)DALĪBNIEKU VARĀ to visu tik vienkārši beigt, kamēr lielvara, kas radīja šausmas, neatzīsies savos nodarījumos. Pagaidām redzam, ka tā histēriski lepojas ar visu un iepotē šo lepnumu savām atvasēm.
1
Atis Priedītis > ak 20.10.2019. 14.29
Populārie cilvēki NETIKA vajāti, pretējā gadījumā arī par viņiem neviens neko nezinātu, viņu gara darbi tiktu aizliegti un par viņiem būtu gandrīz pilnīgs klusums masu medijos. Bet viņi zina par vajāšanām un aizliegumiem. Zina R.Pauls, zina Im.Kalniņš un daudzi citi. Zina LTV un Latvijas Radio bijušie vadītāji un partijas sekretāri (piem. R.Labanovskis). Tikai arī viņi klusē, kaut viņus jau nu patiesības izstāstīšana apdraud vismazāk. Vienīgi – cilvēki beidzot uzzinātu kā viss notika, kā daži tika aizliegti un “norakti” un daži pacelti slavas saulītē.
0
Jurģis Krastiņš 18.10.2019. 15.20
paldies par drosmi un atklātību. Manuprāt katra cilvēka piedzīvotais stāsts ir vērtība. Skaudrs un biedējošs, bet patiess. Paldies Dievam, ka šis laiks nebija jāpiedzīvo uz savas ādas. Uzskatu, ka ir svarīgi par padomju laika pieredzi runāt atkal un atkal. Tieši caur šādiem personīgiem un emocionāliem stāstiem tā laika dzīvi var mēģināt labāk saprast un iztēloties.
2
Skaisle > Jurģis Krastiņš 18.10.2019. 15.36
Nesen izasīju Patrika Siskinda Smarža, vāciski. Man tā valoda ļoti patīk.
Un lūk, visur par šo grāmatu tiek teikts, ka tas ir stāsts par ģeniālas ožas cilvēku. Nē – es nedomāju, ka ir viens stāsts – ( jo biju redzējusi filmu) un pēc grāmatas viedokli nostiprināju – tas romāns pirmkāŗt, ir par mums cilvēkiem – kādi mēs esam un tā viena cilvēka stāsts ir tikai fons , nevis cilvēki ir fons tam vienam stāstam.
Un tā es arī par šo cilvēku domāju – ka stāsts – pirmkārt raksturo mūs – kādi esam. Kādi ir čekisti – viņus taču ne apšāva, ne cietumos salika – tie, no kuriem bija bail, bail ir joprojām. Jo tieši viņi ir dzīvāki par dzīvu. Un nevis ka feniski, kas izdzīvo ugunī, bet kā žurkas, kas pārdzīvos pat atomkarus , mutācijās – bet pārdzīvos un turpinās mūs baidīt un aprīt un pārvaldīt.
Un skaidrs, ka katram bija izvēle – un starp citu, vēl tagad ir
Es nezinu, vai ticu, ko stāsta – nezinu – pasaule, jau ir nogrimusi melu jūrā
1
ak > Skaisle 20.10.2019. 14.14
“Kādi ir čekisti – viņus taču ne apšāva, ne cietumos salika…” Atļaušos iebilst. Atgādināšu Staļina brīnumdarbus PSRS laikā no 1937 līdz 1939 gadam. Viņa tīrīšanas iskapts nopļava vissu pa tīro, atstājot vietu zombētiem atsaldeņiem. Tās bija žurkas dzelzs mucā, kurām Staļins pa brīdim pabēra skopu barību, lai izaudzinātu pašu nešķīstāko sugu.
2
Skaisle > ak 20.10.2019. 18.13
Vai Tu runā par PSRS vai par Latviju?
1
ak > Skaisle 21.10.2019. 16.15
1937 – 1939 gados Latvijā atklāti čekisti nedarbojās. Protams, ka viņi glūnēja vēstniecībā, dažādās legālās kultūrdraudzības organizācijās. Ir zināms, ka Padomju Krievijas Ārlietu komisariāts finansēja un iefiltrēja čekistus kur vien tas bija iespējams (arodbiedrībās, kreisajās partijās, radošās inteliģences savienībās, neapmierināto pulciņos u.tml.). Tas bija viens no iemesliem eleganti iegūt “tautas gribu” dibināt padomju valdību Latvijā un “iestāties” PSRS. Liela daļa no šiem vietējiem aktīvistiem pēc Latvijas iestāšanās PSRS tika aizvilināti uz Maskavu, apcietināti un nošauti.
1
Skaisle > ak 21.10.2019. 16.31
sāksim ar to, ka par čekistiem un komunistiem pirmskara Latvijā nav akadēmisku pētījumu, jeb precīzāk – to ir nenormāli maz.
Bet – kas vēl būtiskāk – par čekistiem pēckara Latvijā !!!! – akadēmsiku pētījumu nav ,nu labi – nedaudz padošos – tikpat kā nav.
Kāpēc?
Kāpēc nav turpinājuma Eglājas Kristones grāmatai Dzelzsgriezējs? Padomā, kāpēc , un mēģini atbildēt.
100gr kutlūras diskusiju raidījumu izbeidza pēc tam, kad tajā uzstājā bijušais vdk šefs Johansons. Kāpēc?
Mans draugs mani bombardē ar saitēm krievu valodā par vēsturi. Man nepatīk,ka krieviski. Jo mana sajūta, ka es tieku russificēta, bet – tik un tā – ik pa laikam es paskatos un paklausos.
Un – mans iespaids, ka Putina Krievijā vēstures izzināšana jeb pārrakstīšana notiek daudz daudz aktīvāk kā Latvijā. Tiesa gan – mīnuss ir tas, ka es nevaru pārbaudīt faktus, kuri tiek prezentēti kā jaunums.
Bet jebkurā gadījumā – manā vērtējumā, Latvijā vēsture ir padzīta pagaldē tieši čekistu un komunistu interesēs.
Tagad NA prasa lai naudu piešķirtu arī komercmedijiem, atņemot to, vai pārdalot – kā šie paši saka no sabiedriskajiem medijiem. Bet – tie ir mediji, kuri slavina oligarhus, kuri kā maukas pārdoas oligarhiem un mums saiedrībai nav pieejama informācija – kas ir šo komercmediju patiesā labuma guvēji. Cik no viņiem ir VDK kapteiņi , ck virsieki, cik klaudzinātāji.
Tā kā purināt PSRS laikos apšauto latviešu likteņus ir viena lieta, ņemot vel vērā , cik latvieši paši tur aktīvi iesaistījās – kaut vai konclāģeru tēvs Bērziņs utt
Bet daudz būtiskāka lieta ir izpurināt pašu palagus – pilnus ar čekistiem un viņu kalpiem
0
Skaisle > ak 20.10.2019. 18.19
Tikko tv rāda andru manfeldi, kādā tur bibliotēkā uzstājas ar savu grāmatu – Virsnieku sievas . Nē – ak, neceri, tās nav Latvijas Armijas latviešu virnsieku sievas, tās ir padomju okupācijas armijas virsnieku sievas, tās, kuras dzīvoja kā nieres taukos, kamēr latviešu sievietes, tās , kuras ne pašas klaudzināja, ne bija klaudzinātāju sievas dzīvoja nabadzībā un smagi strādāja
tā nenormālā maucība , ka neatkarīgai Latvijas valstij ir “atradusies” nauda un mīlestība , lai slavinātu rakstnieci, kura slavina okupantu sievu ciešanas, kamēr VALSTIJ NAV UN NEBŪS !!!! nauda, lai samaksātu vēsturniekiem vai literātiem, kas notika ar Latvijas armijas virsnieku sievām
tā nenormālā čekistainā liekulīgā maucība ir vienkārši bezcerīga
šodien iznāca 2x braukt pa Brībvvības ielu Rīgā, ja nesen tukša un pamesta bija vien Čaka iela, tad tagad secināju, ka tukšša un pamesta nu jau ir arī Brīvības iela
tieši tāpēc čekistu valsts vedīs iekšā krievvalodīgos, un tiešitāpēc jau drukā romānus par okupnatusievam , miļeņkij ti moj ….
labi, nav vērts pat runāt, tas ir rakstīt
Atmoda, lai valsts atkal tiktu russificēta un čekistu vara legalizēta
1
ak > Skaisle 21.10.2019. 16.45
Par sievām runājot, ir grāmata krievu valodā Лариса Васильеа “Кремлёвские жёны” изд. ВАГРИУС Москва 1992 Tas bija Jeļcina prezidentūras laiks un Krievijas maksimālās atvērtības laiks, kas ātri vien beidzās. Izglītojoša lasāmviela par to, kā Staļina gaļasmašīna mala bez mitas (ne tikai latviešus vien), ja jūs lasiet krievu valodā. Lai cik dīvaini tas nebūtu, taču pašlaik Staļina (un viņa “ideālā” krīzes menedžmenta) dievināšana histēriski pieņemas spēkā un pie apvāršņa parādās vēl šaušlīgāki par Staļinu (Kaukāza izcelsmes) kandidāti uz Austrumu Impērijas valdnieka krēslu. Ir vērts tērēt laiku.
1
Skaisle > ak 21.10.2019. 17.55
Protams,bet kā gan citādāk.
Tomēr zini, man krieviski lasīt nav problēma tomēr labprātāk mocos ar to pašu franču valodu.
Geparda dzimšanas – dok. filmas dēļ, nolēmu noskatīties Gepards – Viskonti filmu. Un tās šaušanas un kauju ainas neskatījos – pielecu un aizskrēju pārbaudīt vai nevajag puķes aplaistīt. Nekad tās šausmenes nav patikušas
Kas notiek ar demokrātiju?
Mūsu sabiedriskie mediji – vai tad staļins tos kriminalizē un padara par latviešu zombēšanas rīku varas elites rokās?
Vai aizmirst savējos un siekaloties – jūti nāties gar okupnatiem staļins liek?
Man nepatīk, ka Tu lasi krievu šausmas un neseko līdzi, kas pie mums notiek. Mans draugs ir tieši tāds pats un kad sāk par krieviem sūdzēties , es aizvien ar viņu sakašķējos. Saku vienmēr, lai labāk paseko līdzi, ko pašu naciķi un vispār pašu partijnieki te izdarījuši. Kur mes esam atvesti un pamesti?
Labi, eju mājās. Pietiek
1
ak > Skaisle 21.10.2019. 21.08
“Man nepatīk, ka Tu lasi krievu šausmas un neseko līdzi, kas pie mums notiek.” Pārmetumu pieņemu. Tā jau gluži nav, ka nesekoju, taču okšķeris diži viedais nēesmu. Ko var pa istabas logu redzēt, to vēroju. Uz dažādām pusēm dažādi logi, uz mūsu pašmājas sētu logs stipri aizmiglots, ilgi un dikti jāņemas, lai kaut ko apjēgtu. Kā saka, jāpārtvaicē tonnām duļķaina maisījuma, lai iegūtu jēdzīgu destilātu. Aizņem pilnu laiku, kad lai fano par Ģināmo, kad lai iestrebj alu? Labi, esmu pensijā, man neinteresē ne Ģināmo, ne alus, taču galva netur, lai izgraustos cauri Saemas sēžu protokoliem, intervijām, apskatiem un pārskatiem. Ko un kāpēc kurš bīdījis, par ko balsojis. Tāda amatieriska politoloģija sanāk. Bet cita ceļa nav, jo neatkarīgās pētnieciskās žurnālistikas jau mums praktiski nav, ja neskaita apskatniekus Zanderu, Ijabu, kurus es augsti vērtēju.
1
Skaisle > ak 22.10.2019. 09.21
nu, nē, es tā nebiju domājusi , piedod lūdzu.
Vienkārši mans iespaids ir tāds, ka nu jau mēs – latvieši esam tādā fāzē, ka paši russificējamies
Es vairs neeju uz Lipkes muzeju tieši russifikācijas dēļ .
No rīta izlasīju interviju ar Kristīni Pasternaku un mani nošausmināja , kā var viens inteliģents cilvēks , kurš nekad nav ne dzīvojis lauku sētā, ne iedziļinājies latviešu tautas dziesmās – nosaukt izmirstošu tautu par nacionālistiem. Kā var būt tāda necieņa, lai neteiktu naids , pret tautu, kurā tu dzīvo.
Karapetjans ir tieši tāds pats – nu ja viņam bija tiesības pateikt, ka zināma kārtība viņam uzdzen bailes no fašisma, tad man ir tiesības pajautāt , kāpēc neesi centies saprast – no kurienes tādi deju raksti, tāda tautas kopā sanākšanas nepieciešamība.
Visas pasaules tautām drīkst būt savi identificēšanās manifesti, lūk, latviešiem nē – jo savrupniekiem tas uzreiz ir kaut kas iznīdējams …
ai, nav laika, bet toties ir tāda nenormāla bezcerība – un nav mums nevienas pašas autoritātes kura paustu latviešu tautas tiesību ideju
Levits nu ceļos pa pasauli ar to smuko juristi pie sāniem un baudīs dzīvi ….
kas māk tam nāk, acīmredzot mēs latvieši nemākam
0
alex_grigorievs_gmail_com > Jurģis Krastiņš 03.12.2019. 00.02
Paldies par sapratni.
0
Atis Priedītis 18.10.2019. 13.40
Šādiem stāstiem būtu jābūt ļoti daudz. Piemēram, Raimonda Paula atklāts stāsts par saikni ar VDK. Kādā intervijā viņš atklāti atzina, ka ar VDK viņam bijušas ļoti draudzīgas attiecības. Un tāpēc varbūt Tautai beidzot būtu jāuzzina patiesība par aizliegtajiem komponistiem un aizliegtajām dziesmām. Par Mikrofona aptauju rezultātu viltošanām. Pauls Latvijas muzikālo dzīvi vadīja vairāk nekā 20 gadus un viņš tiešām zina ļoti daudz. Tikai šķiet, ka žurnālistiem ir bailes ar Paulu aprunāties, bet viņš taču ir tāds pats cilvēks kā mēs.
1
+3
-6
Atbildēt
@Skaisle > Atis Priedītis 18.10.2019. 15.50
Paula mūzika katru mīļu brīdi skan Rigas torņu pulkstenos – un mēs tik maksājam – ir kas izkārto – lai ir kam nāk, kas māk
0