Budžetu nepieciešams aktīvi plānot, nevis pasīvi noskatīties

Ušaks ar Ameriku Briselē nu var ņirgt vēderus turēdami. Izzagto un izbazarēto Rīgas satiksmi nu visi valsts “ubagi” tagad varēs stutēt, kamēr šie jaunus sū… strādās.

Lasām uzmanīgi:
1. “…jābalstās zinātniskās atziņās…” –
2. “…strauji pieaug ekonomikas recesijas draudi…”
Nez’ kāda zinātne vajadzīga, lai beidzot apjēgtu, ka recesijas draudi nu nekādi nav pamats budžeta tēriņu paaugstināšanai?
Te lasāmais dažās vietās gandrīz precīzi sakrīt ar Bordāna opusu Delfos – visi maitas, neatbalsta mūsu ieceres tērēt nenopelnīto uz velna paraušanu. Ofensīva izvērsta. Ja šāda sacerējuma autors skaitās ekonomists, tad es esmu Ķīnas ķeizars un vienlaikus Romas pāvests.
Pirms vēlēšanām JKP sasolīja nereālus brīnumus orientējoties uz paredzamo vietu opozīcijā, no kurienes tad varētu lamāt tos, kas kaut ko dara, bet vienmēr nepareizi. Nu tikuši pie darīšanas, nekādi nespēj pieņemt, ka tā nenovēršami saistās ar atbildību gan par solīto, gan darīto un neizdarīto. Tāda spēle Jutas un Kartona Partijai nu nepavisam neder, tāpēc jāsāk laikus nozīmēt vainīgos. Mēs tie labie, par tautu un vispārēju laimi, bet visapkārt tādi un šitādi, tāpēc nostājamies pozā un brēcam: “…vai atbildīgie par budžeta veidošanu beidzot sāks strādāt, nevis sabotēt pārmaiņu politiku?” JKP gan ne par ko atbildīga nav un nevar būt (tam sliecos piekrist)
Ar ko tad mūsu jaukā JKP atšķiras no citiem labo darbu čempioniem?