Puntulis: koncertzāli varētu būvēt ar publisko – privāto partnerību
6Saistītie raksti
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Tops /
3. novembris
Kur labāk dzīvot?
Tēma /
30. oktobris
Izdevēja uz parāda
Komentāri (6)
Pandora 26.07.2019. 21.34
Vēl vienu koncertzāli?! Koncertzāles aug kā sēnes visās malās : Cēsis, Rēzekne, Liepāja, Ventspils… Labi, ka mazas – izskatās pilnākas. Un, jo lielāka koncertzāle, jo mazāk klepotāju un čaukstinātāju.
0
lindab456 26.07.2019. 12.32
Bažas, bet kaut kā ļoti atgādina – gatavs konformismam. Tā būtu katastrofa, jo kultūra ir latviešu stiprā pils.
2
Sskaisle > lindab456 26.07.2019. 16.28
Linda – lūdzu atveriet acis un turieties realitātē – kultūra bija latviešu stiprā pils.
0
Sskaisle > lindab456 26.07.2019. 16.31
kā bija ar ABLV bankas privāto partnerību par laikmetīgās mākslas kolekciju ?
Ministre Melbārde noslēdza līgumu un uzreiz noslepenoja – lai nabagi nezinātu un lai tagad sēdētu bešā un mirkšķinātu acis – kolekcija tutū …..
pacels nodokļus – pacels cenas un izpirks – par dubultmaksu
vai tas ir nopietni , ka viena partija – pie tam jau korupcijas škandālos sašmucējusies – lems visai nācijai būtisku lietu ?
labi – nav man te ko saasināties –
2
QAnon > Drosma 26.07.2019. 22.16
Aizmirsa Melbārdes kundze apstaigāt katru padibeni un iepazīstināt ar līgumiem? Gan jau tavējie morālie kropļi: prokremliskā kleptokrātija un sodomija, par līgumiem visu zina.
0
lindab456 > Drosma 27.07.2019. 10.42
Satori ir aptauja: Mana vasaras grāmata. Mēdzu pāršķirstīt “putekļainas” grāmatas, lūk – Kr. Barona apcerējums “Tautas dziesmu dziedāšana”, Dainas, 1983, pirmā publikācija 1894. g.. Distance ~ 100 g., tautiskais romantisms, bet tur tas ir , kodolīgi un nepārprotami – latvieša raksturā un dzīvesveidā ieliktā vajadzība pēc garīguma. Vai šobrīd ir, kas mainījies? Domāju, ka pamatos nē, jo, kur ir latvietis, tur – dziesma. Cita aina ir ar jauno paaudzi, kas 24 ha dzīvo internetā. Tas ir KM jautājums, vai viņiem šī koncertzāle būs nepieciešama. Ar publisko partnerību, kā konkrēta biznesa infrastruktūras sastāvdaļa – kas manās sajūtas ir zināma nodevība, pārdošanās. Tas pats – LLMM, Laikmetīgās mākslas kolekcija, kas nav izaudzinājusi savu skatītāju un nav veidojusi nacionālās kultūras bāzi pēdējos 30 g., solās pārtapt par konkrēta biznesa infrastruktūras un, acīmredzot, jau kultūras tūrisma daļu.
0