Peldēt!
Saistītie raksti
Afiša /
13. novembris
Ir iesaka
Tops /
3. novembris
Kur labāk dzīvot?
Leģenda /
30. oktobris
Dāma
Vēsture /
24. oktobris
«Es esmu tas, kas paliek pāri…»
Afiša /
23. oktobris
Ir iesaka
Komentāri (11)
Saulespuķe 27.06.2019. 19.08
Izlasīju rakstu saistībā ar Alvja Hermaņa lekciju par krievu kultūru, t.sk. Čehova lugām. Kā viņš skaidroja – ja rietumu teātris tradicionāli orientēts uz to, lai ārstētu sabiedrību un uzlabotu tās dzīvi, tad krievu teātris vienmēr ir bijis kam citam – lai pētītu cilvēka dvēseli. Un katra problēma dodot lielisku iespēju detalizēti iedziļināties un emocionāli izjust eksistencionālo būtību.
1
Sskaisle > Saulespuķe 27.06.2019. 19.33
Ņjū… zini. Laikam tomēr nepiekrītu.
Ja tā burtiski vārdiem pieķeramies – tad sabiddrības ārstēšana jau tā pati dvēseles ārstēšana vien ir. Neba nu teātris Rietumos ārstē angīnu vai kaulu lūzumus.
Drīzāk es teiktu,ka Dostojevskis ,jo īpaši,bet Čehovs ar… rok dziļi, sabiezina krāsas un tad no vella taisa eņģeli – teātris gatavs.
Vēl – salīdzini latviešu un krievu mentalitti – varētu domāt,ka latvieši vispār zombiji,ja salīdzina ar krieviem.
Tā paša OIK dēļ krievi savu putinu upē iemestu ar urrā,kamēr mūsu tauta klusē un purkšķ.
Un vēl – nu mana kolēģe – kā aktrise izkrāspjusies uz darbu katru dienu un tā mana kritizēšana,ka es bāla un neprotot ģērbties – skaidrs,ka jebkur pamanītu manu Natašku,nevis mani
Nē, nepiekrītu Hermanim
1
Saulespuķe > Drosma 27.06.2019. 20.12
Mīļā sirds, vari piekrist, vari nepiekrist, tā Tava darīšana :)
Bet tas, ka Čehovam dziļi eksistencionālas lugas, gan tiesa. Man lielāko iespaidu atstājušas izrādes Tēvocis Vaņa ar Makovecki un Ivanovs ar Smoktunovski. Vēl viena Hermaņa atziņa – aktierim jābūt cilvēkam, kam ir ko pastāstīt – mēs taču neejam uz teātri, lai skatītos uz Hamletu, bet uz cilvēku, kuram ir ko pastāstīt par Hamletu.
Esmu pateicīga Hermanim, Āboliņam un Daudziņam par atjaunoto teātra mīlestību pirms daudziem gadiem, noskatoties Oblomovu. Joprojām neko labāku teātros neesmu redzējusi.
Bet ar Ditu Lūriņu man saistās vislielākā gluži fiziska un emocionāla atvieglojuma sajūta, ko jebkad esmu izjutusi teātrī – izrādē Tuvā pilsēta, kad izrādījās, ka viņas varone ir dzīva :)
1
Sskaisle > Saulespuķe 27.06.2019. 20.55
Mīļā, tā nē.
Kad es šausmās lecu augšā un skrienu prom ,jo rāda asinis,vai teiksim uzšķērstu kūpošu vēderu – man saka,ko es trakojot,vai nesaprotot,ka tā tik butaforija ar tomātu mērci un tā. Tad es atbildu,ka redzu asinis nevis tomātu mērci.
Es,protams,spēju iedomāties,ka tas ir Āboliņš nevis Oblomovs pats, bet es vairāk tādās kategorijās,ka redz kāds labs Oblomovs ir Āboliņš.
Zini,tomēr Āboliņa Soņa nav mana, pat ja Āboliņu sauktu par neapstrīdamu ģēniju,tad pati luga un tēlsvnav mani – bet taču slavē kā traki – vai es vai vain8ga,ka tā?
Man ir pamatīgi argumenti
1
Saulespuķe > Drosma 27.06.2019. 21.31
Šī iemesla dēļ es nevaru skatīties naturālistiskas filmas, jo man pārāk dzīva iztēle. Un es arī esmu no tiem, kas salecas, ja izrādē pēkšņi šauj.
Bet esmu sapratusi, kāpēc dažkārt nejūsmoju par izrādēm, ko citi sauc par izcilām. Tāpēc ka nav līdzpārdzīvojuma. Man nav obligāti jāraud, reizēm pat tāda apzināta spiešana uz emocijām tracina, taču kaut kādam aizkustnājumam jābūt. Cits kritērijs – pārsteigums. Bezgala jauki arī tie vakari, kad ir vienkārši forša izrāde bez pretenzijām uz dižu mākslu un var iztikt bez jebkādas vērtēšanas vai analizēšanas. Kad ir prieks kopā būt.
1
Sskaisle > Saulespuķe 27.06.2019. 21.37
bet vai nav tā, ka jebkura izrāde, nē -vispār mākslas darbs ir atkarīgs pirmkārt, no Tevis – tādā nozīmē, ka Tu esi trauks, un tas cik liels, cik formīgs, pamatīgs utt. esi – noteiks, cik un ko Tevī ielies.
Viens man ir skaidrs, Ka Tu esi daudz daudz zinošāka kā es.Ja pārfrazēt Tavu Hermani – Tu esi kā racionālie Rietumi, es kā abstraktie, ja gribi – dvēseliskie Austrumi -bet protams, ar plūstošām robežām – kādreiz pat mums samainoties vietām, bet tomēr tā
Ja mums abām liktu uzrakstīt sacerējumu – absolūti brīvā formā par lugu Ķiršu dārzs – nevis konkrētu izrādi, vai nebūtu pārsteigumi ?
1
Saulespuķe > Drosma 27.06.2019. 21.57
Man ir eksakts prāts, bet es neesmu racionālie Rietumi, drīzāk mistiskā Šambala :) Es visur meklēju vertikāli. Ir izrādes, kurās es redzu auru, varbūt tie ir radošās enerģijas uzplaiksnījumi. Ir izrādes, kuras paplašina uztveres lauku, tā kā teātrī kā skatītājam ir iespējams attīstīties un mainīt savas intelektuālās un emocionālās formas ietilpību.
Ja es rakstītu sacerējumu par Ķiršu dārzu, tad tas būtu pētījums par cēloņu un seku sakarībām :)
1
Sskaisle > Saulespuķe 27.06.2019. 22.06
interesanti – es gribētu izlasīt…
es nezinu, ko es rakstītu – ja tikai sev – tad ko vienu, ja zinātu, ka rakstu citiem – publicēšanai vai pat apspriešanai – tad atkal citādi
esmu sevi novērojusi, ka neciešu loti metaforām bagātu literāro valodu, patik tāda skaidrāka un konkrētāka, bet vienlaicgi – kaut vai vēstules rakstot – pati “aizeju pa pieskari” kā dzejniece, kura beidzot tikusi izpausties
Mana mamma ir palikusi veca un es reizēm iedomājos -kā viņa lēnām fiziski izgaist -soli pa solītim un es labi saprotu, ka tāds ir cilvēka ceļš un es uzreiz sev saku, bet noteikti kaut kas turpinās Debesīs – un tad uzreiz tālāk spriežu – un tā mēs visi sevi mierinam –
lūk, labi – man jāiet gulēt , jo rīt agri jāceļas ,jaukus Tev sapņus, ir tik labi ar Tevi sarakstīties, paldies :)
Klau, nopirki 100 labāko aktieru grāmatu?
1
Saulespuķe > Drosma 27.06.2019. 22.13
Protams, es nopirku to grāmatu divos sējumos.
Jā, man arī ir interesanti ar Tevi sarakstīties, jo augstu vērtēju patstāvīgi un pastāvīgi domājošus cilvēkus.
Saldus sapņus :)
0
Sskaisle 27.06.2019. 15.08
Skroderdienu Antonija man bija stipri par jaunu un trauslu. Uzskatu, ka Rogas izrādē nevajadzēja “iepīt” bērnu , jo savukārt , tā bērna dēļ Antonija Rogas izrādē vairāk bija nevis kā jūtu apmulsināta jaunību neizdzīvojusi lauku māju saimniece, bet kā egoisma pārņemta mūsdienu feminisma ideju apdauzīta pilsētniece. Nesaku, ka slikti vai labi spēlēja aktrise, bet Rogas Skorderdienās man nepatika Antonijas tēls.
0
Sskaisle 27.06.2019. 15.08
“Teātrī visiem par Čehovu ir pieņēmumi, bet ko patiesībā par viņu zinām? Kauna traips paziņot, ka nesaprotu kanonu — Čehovu vai Raini? Bet manā gadījumā tā ir! Esmu laimīga, ka Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins nenobijās, aicinot mani, jo arī viņam atklāti teicu — nesaprotu Čehovu. ” – lūk, šo es atkal nesaprotu. Nevis Raini vai Čehovu, bet šo apgalvojumu, ka režisore nesaprot, to ko režisē. Ja man kāds nelabvēlis uzrakstīs – ka nesaprotu, jo vecums klāt, vai ka prāts izkūkots – es atbildēšu – varbūt – bet tik un tā nesparotu –
nr `1 – vai ir kāds standarts kā jāsaprot Rainis vai Čehovs vai Brodskis vai tautas dziesmas?
nr2 – vai tāpēc, ka Rainis un Čeovs ir ģēniji, bet es- mazs tantuks – man nevajadzētu lasīt viņu darbus, skatīties viņu lugu uzvedumus – jo skaidrs, ka visu nesaprotu un skaidrs, ka daudz ko savu piedomāju, tad tāpēc nē?
ELLE UN INDIJA – kas šī par retoriku
0