Žurnāls: Kas ir trīs fināla varianti jaunajai koncertzālei Rīgā
8Saistītie raksti
Viedoklis /
18. oktobris
Latviešu valoda iezīmē Latvijas valsts teritoriju
Aktuāli /
10. oktobris
Zaiga Gaile: Mūsu valsts kļūst atsaldēta un sapinusies
Viedoklis /
14. jūnijs
Vai latviešu valodas zināšanu jautājumā atkal uzkāpsim uz tā paša grābekļa?
1
Radars /
12. jūnijs
Radars Latvijā
Komentāri (8)
lindab456 22.06.2019. 10.55
“Viedoklis: ERAF nauda, kas paredzēta koncertzāles būvniecībai Rīgā, tai nemaz nepienākas. RTU Arhitektūras fakultātes profesors Jānis Krastiņš – par intervijā ar Finanšu ministra padomnieku Intu Dālderi (Sestdiena, 14.06.) 9 reizes uzsvērti atkārtoto: “mums koncertzālei ir paredzēt 23 miljoni no Eiropas struktūrfondiem.”
Kultūrvēsturiski vērtīgās būves AB dambja pārveidošana ar domu, tur kādreiz būvēt grūti pieejamu absurdu celtni nav ne mantojuma aizsargāšana, ne attīstīšana, nemaz nerunājot par elementāru saglabāšanu. Tādejādi jautājuma patiesais saturs ir: “kā nozagt naudu, lai to izlietotu koncertzālei?””( J. Krastiņš. Viedoklis: ERAF nauda…Diena, 20.06..
P.s. Komentējot Sestdienas interviju, 23 milj. salaulāšanu ar dambja projektu, kā to saprast – vai tā ir mākslinieka improvizāciju vai politiķa manipulāciju ar faktiem?
Latvijā, kur situācija ar dabas un kultūras pieminekļiem ir tik sasāpējusi, kritiska – Eiropas miljoni tiek turēti dambim, zinot, ka tas šim piešķīrumam nekvalificējas.
1
lindab456 > lindab456 22.06.2019. 11.00
Labots: vai kā mākslinieka improvizācija, vai kā politiķa manipulācija ar faktiem?
0
Sskaisle 20.06.2019. 17.33
a kāpēc lietuvieši ? !
kāpēc ne latvieši?!
es domāju, ka tāpēc, ka Lietuvā un Igaunijā bija lustrācija, tur čekistus savaldīja, bet Latvijā nē – tāpēc vini mūs turpina mocīt – tie čekisti un komunisti
Skanstes apkaimē plānotais biroju centrs “Verde” Hanzas ielā 14B būs viens no lielākajiem Rīgā, piedāvājot apmēram 30 000 kvadrātmetrus nomas platības un aptuveni 3000 jaunas darbavietas, ceturtdien preses konferencē sacīja Lietuvas uzņēmuma “Capitalica Asset Management” vadītājs Andrjus Barštis.
0
kolpants 20.06.2019. 10.55
AB dambja priekšrocība, kā Ir skaidro ministrijas eksperts Jānis Dripe, ir tā, ka nav jārīko jauns metu konkurss, projektam ir pašvaldības atbalsts un var paspēt piesaistīt ES naudu
достаточно спорные преимущества
Жаль, тут таблицу не видно, учтено ли, что на АБ только подготовка места 23 млн евро потребует
0
Sskaisle 20.06.2019. 10.45
Ja celsim uz AB dambja – kas notiks ar Kronvalda dārzu? Tas paliks aizmirstībā un pamestībā?
Vēl – absolūti – nav ne jausmas , tāpēc jautāju – vai Sīļa projekts nav jau novecojis ? Viss taču mainās gaismas ātrumā.
Vēl – vai superdārgā un supersmalkā celtne uz ūdens nepaliks – līdzīgi kā LNB tikai izredzēto privilēģija? Vai koncertzāles būvniecības kontekstā – nebūtu laiks parunāt par kultūru visai sabiedrībai? Varbūt arguments tomēr ir , ka ietaupītos simtus miljonus novirzīt mūzikālās izglītības apguvei, novirzīt infrastruktūras sakārtošanai ap LNB un LNB pieejamības nodrošināšanai.
Vai Sīļa projekts dārdzības dēļ netiks apcirpts un sakropļots kā LNB vai Lielais Dizntars?
Vai mēs celtniecību uzticēsim tiem pašiem, kuri turpina tiesāt no valsts un konkrēti no KM miljonus , jo vienkārši ir spējīgi pamaksāt gan tiesnešus , gan politiķus?
Vēl mani ļoti uztrauc tas, ka mēs tikai ceļam un ceļam un jaunu un ne visai izteiksmīgu Rīgu, bet vecās pērles – tā pati jūgendstila arhitektūra iet bojā.
19./20.GS. mijā Rīgā bija ap 50 arhitektu, tikai ap 10 % no viņiem bija latvieši, bet tieši latviešu arhitekti bija tie, kuri uzcēla 1/3 jūgendstila ēku. Padomājiet – latvieši? Vai tiešām pēc tā brīnuma mēs tik vieglu roku visu viņu radīto palaižam postā?
Vēl – piemēram, tukšs un absolūti kluss stāv Rīgas Latviešu biedrības nams. Kāpēc? Rīgā latviešu trūkst?
0
Sskaisle 20.06.2019. 10.18
Es domāju tā,ka uz AB dambja būtu vissmukāk , bet arī visdārgāk un visbīstamāk, ne tikai no ugunsdrošības, jeb vispār drošības viedokļa, bet arī no klimata izmaiņu viedokļa. No vienas puses mūs visu laiku baida, ka ūdens līmenis celsies, no otras puses – visādās tādās runās tam ir pilnīgs – ignore.
Tad vēl par izmaksām – LNB tieši tāpat tika būvēta , ka tā nu ir mūsu Gaismas pils un kas tik vēl nē – tā Pils nu mums ir. Visvairāk to izmanto studenti ārzemnieki , bet plašai tautai, tautas pasākumiem tā ir nepieejama. Kaut vai valsts simtgades svētki – uz labajiem
koncertiem LNB tika vien valsts nomenklatūra vai dārgas biļetes pirktpējīgie- vadoties pēc labākājām padlaiku tradīcijām, kamēr tautai tika debils haļavščinas koncerts aukstā krastmalā.
Manas bažas ir par to, ka valsts atkal ieguldīs simtus miljonus mūsu kopējās naudas
1
ak > Drosma 20.06.2019. 16.54
Ak, Drosma! “…vissmukāk , bet arī visdārgāk un visbīstamāk…” Tur jau tas suns aprakts. “Smuki” un “dārgi” jāuztver gandrīz kā sinonīms. (Par bīstamību vēlāk). To, ko mēs esam redzējuši pasaulē un atzinuši par smuku esam, Latvijas kabatai (diemžēl) ir nepiemērots (grozi kā gribi). Uzprojektēt var visādus “smukumus”, fantāzijai nav ierobežojumu. Es nedomāju, esmu pārliecināts, ka arhitektam Sīļa kungam projektēšanu iesākot bija visi ticamie objekta būvvietas ģeoloģiskās izpētes dati. Nekā viņam nebija. Turpinājumā zināmais scenārijs kā ar LNB. Kā sāka realizēt Birkerta (kurš pieradis strādāt Rietumu sistēmā) projektu, sākās nemitīgi korekciju pieprasījum: “šito mēs nevaram, šis ir pārāk dārgi, šo lūdzam nomainīt, mums nav tādas tehnoloģijas u.tml. Rezultātā mēs dabūjām pelēku betona kluci apjumtu ar krunkainu bleķi labākajās sovdepijas tradīcijās.;
1
Sskaisle > ak 20.06.2019. 17.27
Ak, ak :) viss ir gana sarežgīti. Ne Birkerts, ne Sīlis taču nav vainīgi , ka politiķi un būvnieki ir vienā mafijā un ka pret tādu mafiju kā saka – kā pret sienu.
Vai girib teikt , ka mēs esam nabagāki kā tie tur Hamburgā ? Elle un indija – tu apsēsties un saskaiti , cik Rīgā vien nav izzagts – nē – Tu paņem blociņu un ej cauri visiem ziņu portāliem un pieraksti – oik -tik nozog, ministrijās tik , domēs tik un šitik utt un tad tās summiņas saliec kopā un redzēsi – tikai sēdi lūdzu uz stabila krēslu – un attiecīgi sagatavo vai nu sirdsdrapes vai stipru malku – nez – varbūt dzejgrāmatu –
nu ir taisnība tam, ko šai IR numurā saka nogalinātā Bunkus māte, ka mūsu valsts ir fikcija – nu ka tā var zagt un slapkavot – un tad tie saldie vārdi visi –
bet ja par lietiņu –
nr 1 – gribu , lai arhitekts ir latvietis – vai Sīlis, vai Gaile vai kāds , kuru nezinu bet – mums noteikti jāatbalsta savējais
nr 2 -, lai būvnieks ir zviedrs vai vācietis – latviešu būvnieki ir absolūti mafiozi – bezcerīgi un neārstējami – cietumā tos bandītus – ar NA vienā kamerā
nr 3 – noteikti gribu , lai būtu vairāk informācijas – vairāk argumentu , lai var domāt un spriest līdzi – bija LR 3 raidījums – Vaivode tur kā plēsta par AB dambi – Kronvalda dārzus pat nepieminēja – tā man nepatīk – tā nav godīgi
Klau – AK – ko es redzu – sabiedriskā tv -LTV1 notiek ķezberes pozitīvisms – zinu vietā pa TV studiju pašdabrnieki – ziņģē un muzicē uz nebēdu, vakaros pavāri un ceļotāji – tapat uz nebēdu – tas ir normāli? Varbūt tā vietā varētu tautai stāstīt – kas tad īsti ir ar to koncertzāli
tagad atkal būs tā ka saies politiķu un būvnieku mafija kopā – izlems un pasludinās, ka tautas nākotnes vārdā ir pieņēmuši tādu un tādu lēmumu –
nu kā tādā bandītu valstī -un kā lai saglabā svaigu sejas krāsu un slaidu augumu, ja viss ir tik slikti?
0