Efektivitāti var sasniegt arī pavisam mazā skolā

es gāju skolā pēc kaŗja , mums skolotājs tai laikā bija dieva vietā , atzīšos , man vismaz tā bija , vai tolaik skolotājs kautko bērnam mācīja nepareizi? Nē , bija jāsaklausa arī patiesība. nez kāpēc šodien skolotājs ir zaudējis savu lomu bērnu acīs . Vai tur līdzēs kadas reformas , šaubos, Toreiz bija sajūta , ka skolotājs rūpējas par katru bērnu , kā par savējo. Kā tas ir šodien , diemžēl nezinu.

Autoram, piekrītu- kā saka – visam , ko viņš raksta.

No savas puses – tomēr grib piebilst, ka mēs varam prasīt, mēs varam gribēt, ka skolotāji ir pārcilvēki, bet tas ir pat liekulīgi. Un otrādi – ja bērna māte ir ar savu palīgskolas izglītību , kurai viss sākas un beidzas ar viņas tiesībām un saldās cietējas lomu – tad skolotājs ir kā pret stiklu.
vai …
Ja bērns var skolotājam pateikt – ej, uz poda un ja skolotājs pret to iebilst un par iebildumu saņem nosodījumu , jo redz -tu taču esi pieaugušais , bet tas ir tikai bērns – tad skolotājs to aizvainojumu norīs – nav variantu , bet risinājums tas nav.

Es teiktu, ka ir jābūt daudz aktīvākām sarunām sabiedrībā – ko vecāki grib no skolotāja un skolotājas no vēcākiem .

Autoram jāņem vērā , ka tieši mazajās skolās mācās vairāk maznodrošinātie un mazizglītotie, tādu vecāku bērni, kas ir bez ambīcijām un visbiežāk tad arī bez sekmēm

Tie reitingi , kurus tagad atkal publicē – tie man galīgi neder – es tos uztveru kā padlaiku palieku –