Grābekļi, uz kuriem Latvijas pilsētas kāpj tūrisma jomā

Aknīstei braucu cauri pagājušā gada septembra pirmajā sestdienā – bija ap desmitiem vakarā – pilsēta vārda tiešā nozīmē bija izmirusi – gaisma dega vien pāris logos pa visu pilsētu – kāds tur tūrisms , kāda tur pilsēta? !

Iemīlējos Alūksnē. Protams, ka jābūt ir kādām emocijām, kaut kādai sasaistei – nezinu, bet Alūksnē mani uzrunāja parks – vairāk kā pati pils – ja vien vēl to vēja arfu varētu ielikt –
bet vispār jā –

būtībā jau Latvijas liktei izšķir varas elite – likvidē skolas, bibliotēkas, ceļus uzturēt arī neesot par ko – cik Ulmanis kā saka – laukus atdzīvināja, tik šodienas kungi tos nīcina laukā .

Ideja izklausās ļoti laba. Jautājums – kāds ir saturs .
Lūk, es esmu tā tūriste -avantūriste, kuru interesē Latvijas vēsture, kuru neinteresē ne iemācīties aust, ne tamborēt, ne māla krūzes taisīt vai kaut kādus lopus kopt – vai lauzties ārā no iespundējuma utt.

Mani interesē vēsture – visa – jebkas vēsturisks , sakrālais mantojums, vācbaltu mantojums, pilskalni, kapi un galvenais – cilvēki – kur dzīvojis Jaunsudrabiņš , vai kāds sakars Neredzīgajam Indriķim ar Apriķu mācītājkungu un pašu baronu utt. utjprj.

Un lūk šajā nozīmē piedāvājums ārpus Rīgas ir salīdzinoši bēdīgs. Gidi vai vienkārši saimnieki stāsta visu ko zin, bet zin jau ļoti maz.

Lai uzzinātu un izzinātu Ulmaņlaikos un jo īpaši padlaikos nīdēto vēsturi – jābraukā pa arhīviem, jāsēž tajos, jālasa, jākopē, jāmeklē tālāk. Tam vajag laiku un tam vajag naudu.

Šai ziņā mani ļoti ļoti iepriecināja – lūk, tas kā Varakļānu muižas saimniece Teresa Korsaka – kā saka – drusku pasēdēja arhīvos, pabraukāja un tagad muižai ir pavisam cits – saturs – es teiktu – gars un mai tas ļoti ļoti interesē. Ceru, ka tāda neesmu vienīgā. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/varaklanu-muizas-ipasnieks-grafs-borhs-aizrautigs-literats-un-da.a73710/

Vēl – jau rakstīju – manuprāt, absolūta katastrofa ir situācija, kad es sestdienas dienā Jelgavas novada muzejā gribēju nopirkt ekskursiju pa izstādi veltītu Vācbaltiešiem , bet man abildēja, ka nevar – jo sestdienās gidi nestrādā un punkts un āmen.

Sarakstos ar Neringas Tomasa Manna muzeju – viņi atbild – kad vien vēlaties – mēs jums ekskursiju novadīsim 3 svešvalodās – vācu, krievu , angļu – 7 dienas nedēļā – laikā no 10-18;00