Būt vai nebūt Latvijas nacionālajam simbolam – koncertzālei?

Delfi.lv: Zemesgabalu Andrejsalā koncertzāles būvniecībai piedāvājis ar Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums
————————–
Varbūt tur tā problēma. Bārda taču ilgstoši bija āšerādenu un ozliņkovu īstenais šefs.

Jus vаrаt maksаt par 50 % mazак pаr еlекtroеnergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – https://cuu.su/latmk Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!
ф

Visa tā ņemšanās ap Koncertzāli, man domāt, saistīta ar KMinistres nepareizo partijas izvēli. Neatminos ka kāds ne tik sen baigi iebilstu pret LNB celtniecību.

Kādai lielummānijai jābūt, lai Valsts Kontroles atzinumus noraidītu kā nederīgus. Ne tikai Rīgas Dome tā rīkojusies, bet diemžēl arī KM. Lielās naudas plūsmas (Rīga Kultūras Galvaspilsēta, Prezidentūra, Simtgade) šai ministrei laikam radījušas izjūtas, ka jūra līdz ceļiem, kamēr tiem pašiem bibliotekāriem saīsina darba dienas, lai ietaupītu…

кстати, не густовато 23 млн евро ухнуть только в riekšdarbiem jeb koncertzāles vietas sakārtošanai mums šobrīd pieejami 23,2 miljoni eiro ES fondu finansējuma.

23 млн-только в подготовку места!

Как говорил один знакомый строитель-самые лучшие с точки зрения накрутки сметы и “непредвиденных” расходов-проекты типа туннелей и строительства в сложных местах. И какие только “неожиданности” там могут открыться! А ведь стройка уже будет начата, будет железный аргумент” ну куда сейчас деваться, нужно изыскать дополнительные средства, это же было невозможно определить перед строительством”.

Еще раз: 23 млн – ТОЛЬКО в подготовку места!

ūtu visas iespējas kļūt ne tikai par Latvijas simbolu, bet arī par vienu no valsts ekonomikas dzinējspēkiem

Примерно такие же аргументы были и о библиотеке. Сколько уже прошло лет после открытия, года 4? Есть уже первые фактические результаты?
Пока из результатов только суды по затратам, вдруг всплывшие дополнительные расходы (вдруг оказалось, что в начальную сумму не входили коммуникации. А как же без коммуникаций-добавили финансирование), непродуманная внешняя отделка, которая требует постоянную чистку (в прошлом году помыли, сейчас ехал мимо-будто и не мыли).

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/ko-nesis-skolu-reforma-studija-inga-saksone-talis-gzibovskis-un-.a117929/

Sestdienas rītā nopietnā sarunā par skolu reformu un specializēto novirzienu skolām tiekamies ar Rīgas 6. vidusskolas skolotāju Intu Godiņu. “Atsperi” vada sitaminstrumentālists Tālis Gžibovskis no Rīgas Doma kora skolas un Inga Saksone no “Klasikas”.

Ministres k-dzei labpatīk sabiezināt krāsas, pārspīlēt. Kā jau šeit un citur norādīts ne vienu reizi vien, šāds elitāras mākslas objekts nevar būt par Latvijas nacionālo simbolu.
Domāsim labāk par nākošiem Dziesmusvētkiem, par jauniešu izglītošanu un iesaistīšanu tajos.

lūk, eju gar Morberga tiltiņu – no LU uz Operu, jeb no Raiņa uz Aspazijas bulv – kā likums – nu jau cik gadus pēc kārtas – ka tuvojas operas svētki – tā plaukst un zeļ usnes un nātres – nu tāda atpazīstamība pasaulē mazajai Rīgai, ka nenopriecāties

jeb citiem vārdiem – ir dziļi pretīgi , kad vieniem piesauc augsto mākslu un pasaules līmeni, kamēr citiem pa centru jābauda vien nātres un ušņū čemuri

netaisni, negodīgi, nekultūrāli – riebīgi , pretīgi – citiem vārdiem – var jau sākt ar to, ka sakārtot esošo – lai visiem labi un smuki

NU UN KA TAD PALIKA AR TIEM – CIK TUR – LAIKAM 12 MILJ , KURUS BŪVNIEKI TIKKO TIESĀJA LAUKĀ NO KM – kā par šo nacionālo simbolu klusē melbārde un viņas draugi kuļturščiki ?

drausmīgi – pilnīgi kā padlaikos , kad mums gāza iekšā tos brežņeva murgus – tā tagad politiķi nu dikti noraizējušies par valsts prestižu –

bļedj – pāri tiltam pāriet nevar lai nebūtu sāļi putekļi jārij un tēvreize jāskaita, kad riteņbraucēju ieraugi – par to visiem garais un lielais ignore – bet redz – kur nauda noskan – tur visi atdzīvojas

nu bļedj – vistīrākais – var teikt – klasiskais variants

ja par simboliem – mums viens jau ir – putekļu klans – kam vajadzeja būt mūsu Gaismas pilij

Jā – darbinieki tur ir mīļi un jauki, bet – visu ziemu – cik nu es gāju lasīt – ti vien tur bija kā ārzemju studenti

tāpēc ministrei te sludināt tādus vārdus kā koncertzāle – nacionālais simbols nevajadzetu –

viens nacionālais simbols – LNB jau bija patriotu zagšanas paraugdemosntrējums – igauņi visu piedāvāja lētāk un kvalitatīvāk – nē – ministrija noraidīja – esot jāatbalsta nacionālais – ha ha – ķīniešu mēbeles , kuru atvešanu organizēja nacionālie, turkmēņu strādnieki , kuru nodarbināšanu atkal organizēja nacionālie –

ai nu labi – ko tur daudz – gadījums ar parādnieka brāli jau parādīja lieku reizi – kādi mafiozņiki un kremļa kalpi ir tā sauktie patrioti

“-nodrošinot plašu mūsu valsts atpazīstamību starptautiskajā arēnā ” –
šāda veida atpazīstaiba ir vajadzīga tikai pašiem kuļturščikiem – lai no valsts budžeta varētu jo trekni dzīvot
Visi ministres piesauktie mūziķi ir paši dedzīgi un čakli strādājuši – izmantojot to skolu un izglītības sistēmu, kuru šobrīd naudu taupot likvidē šī valdība.
Ja ministre par to brēktu – noticētu viņai – tagad – nabadze perās jo tacu būvnieku lobijs , ne jau mūziķu vai mūzikas – par tautu naciķi un viņu kremļa iedvesmotie kuļturščiki nestāsta – neticu tāpat

Kultūras ministrijas saņemtā “ekonomiskā (kaķi, nerēc!) analīze” jau rāda ideālu risinājumu.
Tik izcili rentablam pasākumam nevar būt ne mazāko grūtību ar privāta kapitāla piesaisti– investori stāvēs rindā ar naudas maisiem uz muguras. Ar steigu jādibina akciju sabiedrība “JBUD” (Jaunais Brālis Uz Dambja) un jārīko plaša akciju emisija.
Tiklīdz uzzināšu, ka projekta aktīvisti, nu tie kompetentākie, iegādājušies akcijas vismaz pa nieka miljoniņam uz deguna, arī es pameklēšu, cik varu ieguldīt mazbērnu nākotnei. Jo par peļņu nekādu šaubu nav un nevar būt – pati ministre tā saka! Un nešaubos, ka rādīs piemēru.

Kas ir nacionālais simbols KM izpratnē? Mūzikas jomā nacionālais simbols ir tautas dziesma, dziesmu svētki. Varbūt šai gadījumā kļūda ir D. Melbārdes uzstādījumā – jo K. Kariņa valdības deklarācijā ierakstītais uzdevums – uzsākt Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu – neparedz, nerunā par nacionālā simbola būvi, runa ir par akustisko koncertzāli.
Kas ir akustiskā koncertzāle, kādiem parametriem ir jābūt, lai pateiktu, ka tas ir optimālais risinājums? Šobrīd ir trīs jaunas akustiskās koncertzāles, t.sk. ar unikālu akustiku, ar 1200 vietām, ir tikko renovētā Dzintaru akustiskā koncertzāle, blakus Rīgai, iekļauta kultūras kanonā, ir zāle renovētajā Tabakas fabrikā, kur ir ieguldīti milzu līdzekļi.
Vissāpīgākais attiecībā uz izvēli AB dambī – neatgriezeniskas izmaiņas kultūrvēsturiskajā ainavā, Rīgas panorāmas degradēšana. Izmaiņas, kas skars Daugavas ainavu, vēsturisko dambju sistēmu, arī ar potenciālo ietekmi uz straumēm, sanesumiem, izskalojumiem.

“Priekšdarbiem jeb koncertzāles vietas sakārtošanai pieejami 23, milj. eiro ES fondu finansējuma.”
Skumji, ko lai tur komentē1! Situāciju ar Rīgas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem vislabāk raksturo LRAA vēstule – “Tiek mēģināts… (šos līdzekļus) novirzīt AB dambja paplašināšanai un tiltu būvēšanai, šādu koncertzāles būvvietas sagatavošanu plašsaziņas līdzekļos izplatītajā informācijā nosaucot par “vides sakārtošanu iepretim Vecrīgai”, pie viena maldinot sabiedrību, ka ERAF līdzekļi esot “līdzfinansējums koncertzāles celtniecībai..,”” IR, Lai neatgriezeniski.., 23.05.19..

“Izpildot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto uzdevumu uzsākt Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu” – vai nav tā, ka tieši NA un potenciālā kultūras ministre uzstāja uz šiem izdevumiem valsts budžetā, neskatoties uz to, ka valsts vēl arvien dzīvo uz parāda.

“Atbilstoši akadēmiskās mūzikas atskaņošanai noteiktajām starptautiskajām prasībām” – vai kultūras ministre varētu publicēt šīs starptautiskās prasības regulējošos normatīvos aktus?

1. Vai taisnība, ka ekonomiskās atdeves aprēķinus veica uzņēmums, kurš sniedz ārpakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nevar atļauties savu finanšu direktoru un šāda uzņēmuma kompetence var tikt apšaubīta, lai vērtētu šāda projekta ietekmi?
2. Vai taisnība, ka ekonomiskā aprēķina uzņēmums nav apdrošinājis savu saimniecisko darbību un tā vērtējums ir bez jebkādas atbildības un seguma?
3. Vai taisnība, ka uzņēmuma valdes loceklis ir strādājis ar M.Martinsonu saistītā uzņēmumā par valdes locekli?
4. Vai taisnība, ka SIA, kas veica ekonomisko aprēķinu, 15.05.2019. ir izslēgts no PVN maksātājiem?
5. Vai taisnība, ka SIA ir ap 2000 eur nodokļu parāds uz šodienu?

Vai ministres kundze nevarētu atklāt cik izmaksāja šāds vērtējums?

“Izpratne par to, ka Latvijai nepieciešama sava akustiskā koncertzāle bijusi jau sen …” Var padomāt, ka tā IZPRATNE stāv pie apvāršņa kā milzu dievības statuja un mums tagad VISIEM jākrīt pie zemes un tā jāpielūdz, lai arī ko tas maksātu! Vai tā būs ZĀLE MŪSU APBEDĪŠANAS KONCERTAM?