EP deputāte rosina pieminekli Gunāram Astram novietot Neatkarības laukumā

Jā, vai gan kāds var apšaubīt, ka “pieminekļa izveide Gunāram Astram būtu lielisks veids, kā novērtēt viņa ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā”, bet par to, ka tas “ļaunais murgs ir izgaisis” pilnīgi, – par to varam vēl diskutēt. Okupācijas sekas nav likvidētas un tā “pašlustrācija” nav lustrācija.

Un vēl tādi faktiņi, kā piemēram šis:
“Biedrība: Potenciālā zemkopības ministra angļu valodas zināšanas var traucēt Latvijas interešu aizstāvībai – Latvijā – Ziņas – TVNET”
———————————————-
Tā vien šķiet, ka varam nopelnīt aizrādījumu par tās “padomju diplomātijas” ilglaicīguma pazīmēm mūsu politikā.
Uzskatu, ka uzmanība būtu jāvērš ne vien uz atsevišķu “diplomātu” spējām un trūkumiem, bet arī uz viņu šķietami apšaubāmo darbību “Rietumu – Austrumu tilta” celtniecībā.

“Kā zināms, Astra bija Latvijas patriots ne tikai vārdos, bet arī darbos.”
Kā zināms? Vai piemiņa sākas ar pieminekli? Diez vai. Drīzāk tā beidzas ar pieminekli, sak’, piemineklis uzcelts, ko vēl vairāk vajag. Varam turpināt klusēt par Gunāru Astru, lai nebojātu ekskomunistu komfortu.

Sakarīgs priekšlikums. Piemineklis G.Astram būtu Neatkarības laukuma cienīgi. Bet vai mūsu tēlnieki ir spējīgi cienīgu skulptūru radīt ? Visādi prokrieviski tipiņi tur veido ubagojošas pensionāres un nedegošus ugunskurus, bet vai cīnītāja tēlu kāds spēj izveidot ?

Вайдере молодец, умеет служить режимам! При СССР яростно отстаивала преимущества социалистической экономики перед капиталистической, теперь так же рьяно ратует за борцов против оккупации.
А кстати-она сама извинилась за активное пособничество оккупационному режиму? Это тебе не быть коммунистом, чтобы на заводе отдел производства возглавить, она сознательно идейная была.
Ах да..она же заблуждалась! И вот так прям случайно совпало, что она прозрела как раз тогда, когда стало понятно, что дни СССР сочтены! Просто совпадение…случайность)))

Beigsim graut pieminekļus (ļeņinekļi ir jau nonesti). Atzīsim, ka neprotam uzbūvēt līdzvērtigus. Tik vien kā trapecveidīgas plāksnes, – kaut kas nošķelts, kaut kādu ģeometrisku u.c. figūru kārtojums. Kalpakam ir piemiņas plāksne nevis piemineklis.
Pēdējais, ko lasīju par “sarkanajiem” strēlniekiem Latvijas 20.gs. sākuma presē, ir tas, kā viņi burtiski – lauzās uz mājām, uz Latviju (atteicās karot Ukrainā, nepakļāvās nolikt ieročus, piekrita to darīt tikai uz Latvijas robežas u.tml.). Strēlnieki – “baltie” vai “sarkanie” – esam mēs paši. Mūsu maldi, kļūdas, apskaidrība. Strēlnieki ir mūsu spēka kods. Beigsim noliegt mūs pašus un savu spēku.
I. Mūrniece: “Piecdesmit okupācijas gadus mēs netikām dzirdējuši par latviešu drosmi, par to, ka latvieši var paļauties uz sevi, par to, kā latviešu karavīri sargāja savu zemi un neatkarīgu Latvijas valsti … apjaust uz izprast mūsu valsts vēstures varoņstāstus, grūtos brīžu, kļūdas un uzvaras, …”
Ceru, ka G.Astram uzcels patiešām pieminekli nevis ielas skulptūru (kādas ir visā Eiropā un ir atbalstāmas, bet nav pieminekļi). (Bikše arī patiesībā gribēja ielas skulptūru, tikai uz pjedestāla.)

man liekas ka baigi labi izskattos tā vieta, kur tie sārkanie latviešu strēlnieki stāv , tos izlikt kautkur pie kāda muzeja sētmalē , vietā nolikt G.Astras pieminekli , visā augumā , bet laukumu nosaukt G.Astras vārdā , citādi man par apsmieklu liekas tas krievu iemīļotais barklais de tolli, tam uzliek pieminekli pilnā stāvā Rīgas centrā , fuicik riebīgi!