Par dažiem mītiem un internetā publicēto LPSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēku

vells viņzin, kā čeka varēja strādāt , ja neviens nav sadarbojies?

Tā kā senāk esmu daudz rakstījis par vajāšanām, tad turpinu. Izrādās, ka ap mani ir darbojušies vairāk nekā 10 “stukači”. Dažus pat uzskatīju par saviem draugiem. Līdz ar to kļūst skaidrs, ka savās divās izdotajās grāmatās par piedzīvotajām vajāšanām esmu bijis patiess. Sākot no vidusskolas laika esmu atradies patstāvīgā VDK īpašas uzmanības lokā.

Nākamais mīts, ka LPSR VDK aģenti bijuši vienīgi paši latvieši.

Nekavēšos pie latviešu un krievu īpatsvara savstarpējā salīdzinājuma, jo, ievērojot, ka LPSR aģentu kartotēka aptver nelielu daļu no darba un personas lietu žurnālos minēto aģentu skaita, tas varbūt nebūtu korekti.

Надо же, какое аргументированное опровержение мифа! Понятно, что только латыши там точно не были, были и русские. Но вот процентуальный состав посмотреть было бы интересно!
Ну да ладно, кто-нибудь да посчитает.

nu labi – kā saka – kā tādas garāmskrienoša susura pārdomas šo rakstu var pieņemt, kāpēc nē, bet es neko neieguvu

Mauprāt, par atvērtajiem čekas maisiem vajadzētu ekspertu un gan stukaču, ga viņu upuru, gan neitrālu – t.i. darbībās neiesaistītu saiedrības pārstāvju publiskas diskusijas

čekisti un čekas stukači ir gluži kā šodienas – korumpanti neviens nekad labprātīgi – pretī neko nesaņemot , neatzīsies par savu noziegumu

jebkura diskusija ir jāsāk ar šo atziņu – vai šo patiesību

tikko bija tāds raksts, ka visticamāk , ka Gunāra Astras slepkavas nesodīti dzīvo starp mums

vai atgādinu – ka GGrūbes filmā lustrum tika parādīts, ka čekas maisu inteliģence bija un ir nevainīgāka par Ziemassvētku eņģeļiem, kamēr – filmā tika noklusētas upuru liecības – kuras bija un ir klajā pretrunā ar LR tiesas lēmumiem , ka lūk, šie konkrētie stukači bija nevainīgi – kā tad tā ? kurš kuru muļķo un kāpēc?

tie, kuri baudīja čekas stukāc privilēģijas, komunistu privilēģijas padlaikos – tie arī šodien bauda privilēģijas un lai arī nomināli skaitās , ka dzīvojam 1918.gada Latvijā – es arvien asāk izjūtu, ka ir gluži kā padlaikos un daudzējādās nozīmēs pat sliktāk kā padlaikos – pirmkārt jau melu dēļ – psrs bija melu impērija – manā vērtējumā – čakli turpinam tadi būt

lasīju 2x un lasīju ļoti uzmanīgi , jo neuzmanība ir mans otrais es – bet – tik un tā nesapratu –
autors apgalvo, ka grib izgaismot, atspēkot utt. vairākus mītus, piemēram, šo

”Nākamais mīts ir, ka LPSR VDK aģentūras kartotēkā pamatā atrodas «inteliģence» vai latviešu intelektuāļu vārdi un uzvārdi.”

un tad seko skaitļi – cik šoferi, cik mājsaimnieces, pensionāri utt. – bet cik inteliģence, ( ja inženieri navgluži inteliģence tomēr) jo īpaši – cik radošā inteliģence ir čekas maisos – tā arī neparādās – kā tad tā? Kas tie par gājieniem?

Galvenais mīts bija, ka visa inteliģence bija “sukas”. Protams nē. Taisnība, ka maisos nevarēja nonākt tādi nelieši, kā Reirs, Urbanovičs, Riekstiņš, Vaivars, Trulais, Dāboliņš, Vejoņisa tēvs un citi ienaidnieki, jo to ikdienas sadarbība ar čeku jau iekļāvās darba pienākumos. Loģiski, tur nevarētu būt arī Ādamsona uzvārds, jo viņš bija čekas kadru oficieris. Pašu nozīmīgāko dzimtenes nodevēju: Freibergas, Godmaņa, Šlesera, Petersa, Brīveru lietas kopš laika gala glabājās Maskavā. Daudz dokumentu tika izņemti (atdoti uz Maskavu, iznīcināti, vai noglabāti nebaltām dienām, kad mūdzis Borovkovs pēc mūdža Godmaņa rīkojuma 1991. gada augustā izrevidēja maisus un daļu pasludināja par “nenozīmīgiem” un, it kā, sadedzināja. Droši, ka tur bija vismaz puse vēlāko LC morālo kropļu, latviešu tautas un valsts kapraču, lietas. Par šo “varoņdarbu” Borovkovs tika pieņemts žīdu – čekistu mafijas darboņa Lučanska izveidotā “Software House Rīga” un tika pie viena no trim par Godmaņa izgādātā beztermiņa bezprocenta G24 kredītu nopirktā 600 merša, Vēlāk, pēc premjerēšanas beigām tur tika uzņemts arī Godmanis, tiesa gan, zemākā statusā.
Nepaveicās uzcītīgam čekas kalpam, Karinas Pētersones, Bordāna un Godmaņa “odnoparķijcam”, Georgam Lancmanim, vēlākam Godmaņa un Šlesera, padomniekam, jo 1991. gadā čekisti viņu par zemu novērtēja un bija atstājuši viņa kartiņu maisos un tas mēsls nevarēja kandidēt.
Tautai ir jāzin savi varoņi, bet daudz svarīgāk būtu noskaidrot čekas pēdējā, pēc 1991. gada augusta, iesaukuma izdzimteņu vārdus, kuri, es ceru vēl nebūs nosprāguši, līdz nonāks uz atjaunotās Latvijas Politiskās policijas nopratināšanas sola, kur no tiem izdauzīs visus čekas sūdus un temīda tos pakārs.