Atrast pilnvērtīgu vietu latgaliskajam latviskajā

19

Komentāri (19)

Jānis Lakijs 18.12.2018. 08.14

Interesanti, vai maģistre (raksta autore) zina, kas 2009. gadā izglāba vienīgo latgaliešu valodā raidošo radiostaciju Latgales Radio, kad īpašnieks to pārdeva Daugavpils krieviem?

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 17.12.2018. 16.16

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/latgolys-spaits-ledmane-malnovas-muizas-atdzimsona-i-kukuoja-dud.a112801/

lūk – noklausījos šo raidījumu – 99,9 % vārdus sapratu – tad kāds pamats teikt, ka latgaļiem ir jauna valoda?
Es nezinu – es neko neapgalvoju, tikai , ja kaut ko stāsta, ja kaut ko raksta, tad tomēr vajazētu visu un kārtīgi – lai cilvēki zin, lai saprot –

tagad iznāk , ka kāds kaut ko iepīkstās un vesels koris garlaikotu onkuļu atsaucas – bet pēc būtības – skaidribas nav

citiem vārdiem – sēdies meitenīt – divi – uzraksti kārtīgu rakstu un tad nes uz avīzi!

+2
-2
Atbildēt

1

    Odums > Drosma 18.12.2018. 17.33

    Raidījumu noklausījāties, bet vai rakstu izlasījāt? Tur taču nekur netiek apgalvots, ka tā ir jauna valoda.

    0
    0
    Atbildēt

    0

vvilums 17.12.2018. 14.21

Dzirdēts kā specdienestu darbinieki savervējot sev aģentus sākumam piedāvā veikt kaut kādu sīku it kā nebūtisku nodevību un tad jau arvien vairāk ,ja jau nodevējs.
Nepiedāvājiet latgalietim nodot mātes Latgales latviešu valodu ,aizmirstot to, nestumiet viņu grēkā.

+1
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > vvilums 17.12.2018. 14.48

    tu mazāk šmakovku lieto un tad te pātaro –
    un par tavu saistību ar specdienestiem mēs tāpat zinam , ar to vari te nelielīties
    lūk, izlasi, ko zinātnieki saka –

    https://www.la.lv/kad-latvija-runajot-latviskirodas-diskomforts

    Arī citās valstīs respondenti mēdz minēt situācijas, kas saistītas ar valodas lietojumu. Taču citviet diskomfortā mēdz nonākt tie, kuri neprot valsts valodu atbilstošā līmenī. Latvijā toties diskomfortā nonāk un ar diskrimināciju saskaras valsts nācijas pārstāvji, tātad latvieši, lietojot valsts valodu!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Jānis Lakijs > vvilums 17.12.2018. 15.14

    Vai Latvijā ir kāds periodiskais izdevums latgaliešu valodā? Pagaidām nevaru atrast. Neviens cits latgaliešu vietā to neizdos.

    +2
    -1
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Jānis Lakijs 17.12.2018. 15.18

    nenīdi nu – pat IR te vienbrīd nez kādu mušu sakosts sāka latgaliski publicēties – it kā tas nu cels latgaļu pašapziņu – nē

    tur ir vajadzīga dziļāka un nopietnāka terapija – bet nevis ums – nelatgaļiem,bet jums – latgaļiem – es jau jutu ,ka katolis tad jau būs latgalis arī – nē nu visādi trūkumi ja ir cilvēkiem , ideālu jau nav

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    vvilums > Jānis Lakijs 17.12.2018. 21.03

    Bija, bet nu vairs nav, ja nu vienīgi portāli, tāpēc jārīkojas , kamēr latgaļi nepiedzīvoja līvu likteni , un kremlis varētu vienmēr pārmest , ka Latvijas valsts ne ar ko labāka nav par imperialistisko Krieviju, ja asimilēja un iznīcināja valodu.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Sskaisle 17.12.2018. 12.10

biju uz grāmatas Latgales pēdējie mohikāni atklāšanas svētkiem.
Bija jautri, omulīgi, ar krāšņiem galdiem, skaistiem cilvēkiem utt . utjprj. , bet – nez kāpēc neviens nerunāja tur latgaliski – visi tikai latviski

Es par to biju dziļi vīlusies -kā tad tā – tik apspiesti un citi tādi šovinisti , bet kad nu ir iespēja runāt latgaliski – tad nikā ….

par Trasunu bija grāmata, bija luga – bet neko citu par Trasunu neuzzināju, kā vien to, ka bijis liels patriots, bet ka brieduma gados viņam bija grēcīgi jauna un skaista saimniecības vadītāja, kuru ļaunprāši uzskatīja par viņa sievu

nu nezinu nezinu – kaut kā stipri šaubīgi viss sākot ar vēsturiskās situācijas skaidrojumu un beidzot ar skaistām sievietēm

0
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 17.12.2018. 12.03

”Latgalieši gaidīja brīvību Latvijas valstī, bet viņus sagaidīja vilšanās. Satversmes sapulcē latgaliešu mēģinājumi īstenot iepriekšminēto Rēzeknes kongresa lēmumu un panākt pašpārvaldi Latgalei un brīvu lietošanu Latgalē runātajai valodai beidzās ar neveiksmi (tai skaitā latgaliešu deputātu savstarpējo domstarpību dēļ). ” –
vēlreiz – vai nav tā, ka latgalieši paši nemaz nezin, kuru dialektu vai izloksni vajadzētu uzskatīt par latgaļu valodu? Vai nav tā, ka latgaļi brēc, ka šiem dara pāri latviešu šovinisti, bet viņi nav spējīgi pat paši konkretizēt ,formulēt savas prasības – ko tieši un kā tieši viņi gribētu , lai pārējo novadu latvieši rīkojas .

Lūk, man ļoti ļoti patīk skatīties reģionu tv – un tur Latgales cilvēki runā latgaliski – kaut ko varbūt es palaižu garām, bet vispār es visu saprotu , pat ja ir dažādas izloksnes
Nenormāli ir tas, ka reģionālais tv no Ventspils vienmēr ir tikai krievu valodā. Tad gan man tā stipri dīvaini – latvieši latviešiem par savu novadu stāsta krieviski

Savukārt, vasarā pierobežas izbraukājot – tai pašā Vadakstē , Rubē cilvēki saka, ka viņu dzīve notiekot Lietuvā – tur labāki ceļi, lētāki veikali , ir darbs.

Par Valku lasu to pašu, ka valcēnieši iet un pierakstās igauņos – Valgā – arī tur dzīve ir labāka kā Latvijā – būtu Kreivijā laabāk kā Latvijā – varu derēt ka puse Latgales jau būtu putina pavalstnieki

nezinu – nezinu – es teiktu, ka īsti godīgi un caurspīdīgi te nav – tā lieta – domāju, kāda mazvērtība tiek kultaa un kurināta, citus vainojot

0
-1
Atbildēt

1

    Vahamurka > Drosma 17.12.2018. 12.27

    Protams,tu esi spilgts piemērs.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 17.12.2018. 11.11

nr1 – “Simtgades svētki godam aizvadīti.” – nu ziniet – kundzīt – ja šitik šmucīgas izdarības valsts svētkos dēvējiet par godu – tad jautājums – kas jums ir negods

Skat , kā kaimiņos nosvinēja valstu Simtgades – igauņiem Perta centrs, somiem tāda bibliotēka , ka zaļš no skaudības var tikt, bet redz kur lietuviešiem Butkus paštellēja un Lībeskinds uzbūvēja – ne bez valsts svētku ziņas, protams – muzeju –

man no tiem godiem tika tik vien kā kreņķi un sodīšanās – pilni vēderi un pārpilnas kabatas tika visiem KM un čekistu varas kalpiem –

tā kā iesākums jau raisa dziļas šaubas, vai te kas prātīgs būs rakstīts

+1
-1
Atbildēt

0

kolpants 17.12.2018. 10.25

Ну это известный психологический парадокс, Латыши готовы биться вусмерть, доказывая, например, что белорусский язык-это отдельный от русского язык, самостоятельный, потому что своя литература, отличается очень много слов и т.д. и т.п. И касательно других языков и народностей аналогично-что мол каждого надо ценить отдельно, а не превращать в придаток.

Но как только речь заходит о латышском и латгальском-люди просто меняются на все 180, и вот мы слышим множество доказательств, что это просто диалект, и кто говорит о “латгальскости” – это вообще чуть не сепаратист и агент Кремля)

+1
0
Atbildēt

0

J.šveiks 17.12.2018. 09.52

man gan nav politiskas izglītības , bet tas kas notiek , tas nav apturams , vienīgā čangaliešu asimilācijas stagnācija pastāvēja boļševiku laikā , kautgan tai laikā iekšēja migrācija netika apturēta , tad šo tautiešu gudrākās galvas , kuras izvēlējās asimilēties kopējā latvietībā , aizbrauca no latgales studēt uz Rīgu , beidzot studijas , jau atpakaļ neatgriezās bet palika galvaspilsētā , tādējādi veicinot latgales atpalicību , tā lēnām tika nevis latviskota , bet pārkrievota , kad dienēju krievu armijā , bijām vienā k/d vairāki latvieši , arī no latgales , bet viņi nevienu vārdu nemācēja latviski , viens raiti skaitīja dzejoļus latgaliski , bet latviski ne mū ne mē. Tgad pēc brīvības atgūšanas redzu, ka ir vēlēšanās atgriezt latgaļiem valodu kā valsts valodu , bet vai tam ir kāda jēga? Mēs gribam asimilēt Latvijas krievus latviešu sabiedrībā , kādēļ būtu jāizstum latgalieši no šī procesa, tad ko atstāsim šos krieviskajā pasaulītē? Mums jau bija ari lībieši , kuri asimilējušies pilnībā , pateicoties krivu okupācijai , viņi bija spiesti pamest savas mājas un doties uz valsts iekšieni , jo piekraste tiuka pasludinātas par padomijas pierobežu un lībiešu galvenā nodarbe tika izskausta. Šodien pilnībā lībiešu valodu neviens nepārvalda. Tagad variet mani kritizēt un lamāt.

0
-1
Atbildēt

2

    Sskaisle > J.šveiks 17.12.2018. 11.45

    pastāsti man – gribu saprast – kas tevi asimilē – kas tev dara pāri

    Latvijas valsts satversme nosaka , ka mms ir viena valsts valoda – latviešu valoda.
    No skolas laikiem mēs zinam, ka latviešu valodai ir dialekti un izloksnes, kurā runā un raksta, kas grib bet ja runa ir par valsts, pašvaldību , t.i. oficiāliem dokumentiem un runām – tiek lietota latviešu literārā valoda, kur atzīst un ciena visi – arī malēnieši, arī ventiņi un čangaļi un slātavieši – visi.

    Kurā brīdī latviešu valodas dialekti Latgalē kļuva par otru latviešu valodu – lūk , neesmu pamanījusi. Kurš no latgaļu dialektiem ir kļuvis par jauno latviešu valodu?

    Pastāsti man – ļoti interesē

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    J.šveiks > Drosma 17.12.2018. 19.31

    mani neviens neasimilē , bet pārkrievotos čangaliešus vajag asimilēt ar steigu , tas nav normāli , ka pierobežā dzīvijošais domā ka mūsu prezidents pūķins

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    vvilums > J.šveiks 17.12.2018. 20.53

    Nav tādu pārkrievoto čangaļu, ja nu kāds no jauktās ģimenes.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    vvilums > J.šveiks 17.12.2018. 14.03

    Tu piedāvā ,lai latgalieši līdzīgi kā lībieši , “…asimilējušies pilnībā, pateicoties krievu okupācijai” Man negribētos pat iedomāties par to, ka Lavijas brivvalstī turpinātos krievu okupācijas laiku nedarbi. Neļausim Latvijas valsti pielīdzināt impērialistiskai Krievijai ar tās nedarbiem.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Jānis Lakijs 17.12.2018. 08.11

“katrai no šīm tradīcijām bija arī savs alfabēts – Kurzemes un Vidzemes latviešiem gotu alfabēts, bet latgaliešiem – latīņu”
=====
Manuprāt, maģistrei pienākas vismaz naudas balva par izcilu atklājumu – Kurzemes/Vidzemes latvieši nav lietojuši latīņu alfabētu! :)
Kurzemes un Vidzemes latvieši “savu gotu alfabētu” var aplūkot, piemēram, šeit:
https://en.wikipedia.org/wiki/Gothic_alphabet
Citādi līdz šim maģistres rakstam viņi droši vien uzskatīja, ka viņu senči izmantojuši latīņu alfabēta gotisko variantu :)
Savukārt maģistres apgalvojumu par to, ka
“pārnovadu latviešu valoda un kultūra uz to brīdi bija vairāk izkopta”
labi ilustrē Georga fon Manteifeļa 19.gs. sniegtie Latgales un Kurzemes/Vidzemes latviešu valodas paraugi.
Kur latgalietis “neizkoptā” valodā sakot:
“Kaiminš praseja moksas pirmdīn”,
tur Kurzemes/Vidzemes “izkoptais” latvietis vēstījot:
“Nāburgis paģērēja loni mandāgā”.

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam