Katrs cilvēks ir vērtīgs!

1. “…Katrs cilvēks ir vērtīgs.” Gluži manas domas. Katrs. Arī tās Ķelnes sievietes, kurām bierģermeisatriene iesaka neatpalikt no grupas, vai aizvainota musulmaņa nošauts žurnālists.
2. “…lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, nepietiek tikai ar naudas pabalstiem…” Vēlreiz jāpiekrīt. Nauda, kura nav nopelnīta, nevienlīdzību nostiprina – iekonservē. Ļaudis, kas lieliski pārzina sev pienākošos pabalstus, nevienlīdzību atstāj arī bērniem un mazbērniem.
3. “…Izglītība, viņasprāt, ir spējīga raķete, kas var izraut cilvēkus no nevienlīdzības gūsta…” Tāda vienlīdzības stiprināšana var izpausties divos viedos. Vai nu vienus paceļot, vai citus novelkot uz leju, līdz ‘vienkāršās tautas”, līmenim. Dabā redzu pēdējo. Valstī būtiski trūkst elitātru (kāds šausmīgs vārds) skolu, kurās tiktu uzņemti motivēti (konkurss!) “izglītojamie” (ak mūsu valsts valodiņa) no jebkuras vides, neatkarīgi no vecāku statusa un ienākumiem. Kādu brīdi padomju laikā dažas tādas bija (specializētās vidus- un internāt- (ak šausmas!) skolas), tad panīka kā viss partijas vadībā.
4. Nekādu “romu” latviešu valodā nav, tāpat kā nav doiču, rusku, estu, svīdu. Toties ir ne tikai spāņi un norvēģi, bet pat japāņi, ķīnieši, irāņi, indieši… Nu tos visus ar steigu labosim? Mūsu valoda ir mūsu un tajā pat citur it kā nekorektie “nēģeris” un “žīds” nav ne lamuvārdi, ne apvainojoši. Tāpat kā “čigāns” – ne no viena neesmu dzirdējis, ka viņš sevi sauktu citādāk.