Provinciālisma uzvara

12

Komentāri (12)

Saulespuķe 27.09.2018. 10.47

Dramaturgu nezināju, izrāde redzēta, recenzija ļoti iejūtīga.
Es varu saprast, kāpēc režisors to iestudēja, taču es nesapratu, kāpēc man tā jāskatās. Un tā ir abonementu izrāžu dilemma ne tikai DT, bet arī NT (lai atceramies vairākuma reakciju uz Tuvo pilsētu u.tml.). Skeptisks un kritiski domājošs skatītājs (kā tas definēts DT vīzijā), neko vairāk par tukšu izklaidi diez vai tur saskatīs. Protams, priecē Ilzes Ķuzules – Skrastiņas un Daiņa Grūbes tandēms, bet tas arī viss. Diemžēl.

+3
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > Saulespuķe 30.09.2018. 11.26

    Saulespuķe, saulespuķe, klau – noskatījos Klīstošo holandieti – man tāpatika mūzika, ka gandrīz noģību, bet – man vizuāli likās par daudz bāli un neizteiksmīgi priekš operas un tie gaisa kuģotāji jūras kuģotāju vietā , ne pārāk veiksmīga izvēle?
    bet ko Tu domā, kā Tev patika Mīļā Saulespuķe?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 30.09.2018. 15.53

    Man patika ļoti. Varbūt labākā opera, ko esmu redzējusi, viss pagāja vienā elpas vilcienā. Solisti tik izcili, ka viss pārējais likās sekundārs. Kaut gan scenogrāfija pati par sevi brīnišķīga, kā vizuāliste vienmēr jūsmoju par Dzudzilo.
    Ja būs Operas festivālā, iešu vēlreiz.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Saulespuķe > Saulespuķe 30.09.2018. 18.09

    Monumentālais minimālisms – tas laikam vislabākais šīs operas raksturlielums, ko izlasīju vienā rezenzijā.
    Kaut kā viss tai dzīvē sasaistās – šodien teātrī blakus sēdošie runāja par operu, ko redzēju vakar, bija interesanti paklausīties, savukārt izrādē runāja par ceļojumu, kurp došos pēc nedēļas :)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Saulespuķe 01.10.2018. 12.11

    uz kurieni, Saulespuķe, es arī loti gribu …

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 01.10.2018. 12.41

    Uz Himalaju pusi :)

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Saulespuķe 01.10.2018. 12.54

    Laimīgā. Lūdzu iemet centiņu tekošā ūdenī – par mani – lai es arī tur tiktu –
    Ļoti gaidīšu Tavus iespaidus

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Saulespuķe 01.10.2018. 11.58

    Saulesuķe, cik jauki, ka man atsaucies. Jā, izcila opera. Bet – es spriežu tā, ka ja reiz es maksāju par operu klātienē, tad baudu vajadzēja arī manām actiņām, ne tikai austiņām.
    Skatoties uz to tukšo pelēko vairāk kā pusi skatuves – es sapratu, ka man tiek dota brīvība iztēlei – jūra , vai debesis, vai abi – debesis ar vēja dzītiem mākoņiem pār jūru … zini – es ik pa laikam turēju ciet acis lai iztēlotots, bet nu apžēlojies, mīļā Puķe – vai tiešām man jāmaksā nauda , lai pati iztēlotos?

    No otras puses- protams, nekas lieks netraucēja baudīt tik vien ļoti īpašo – dzīvo mūziku. Man nav muzikālā dzirde, bet toties man ir jūtīga āda un apmatojums – man bieži bija zosāda un ilgi nepārgāja – tā ir milzīga bauda
    un tomēr …
    man nepatika meiteņu kurpes – man tas traucēja, tāpat kā savulaik, kad Tanheizeram bija džemperis ar plikām rokām , kā miesniekam , vai kad biju Atēnās Stavros centrā uz ELEKTRU – kur karaļi ar nabagiem gandrīz vienādos apģērbos un es to tik ļoti pārdzīvoju – tik daudz zaudēju nespējot savaldīt savu koncentrēšanos uz šādām nepilnībām

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Dusma 01.10.2018. 12.40

    Es tveru kopainu un neieciklējos uz detaļām. Vienkārši man tāda uztvere, sīkumi mani nespēj ietekmēt. Man arī nav muzikālās dzirdes, taču atminos kādu operu, kuras pirmajā cēlienā man sāka sāpēt galva – laikam tā izpaužas mana reakcija uz kaut kādām nepilnībām :)
    Klīstošajā holandietī es uzreiz pieņēmu koncepciju kā tādu, mani sajūsmināja racionālā un irracionālā savienojums un robežšķirtne, kā arī fināls, jo bija intriga par risinājumu

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Saulespuķe 01.10.2018. 12.55

    Tu jau zini, ka runāšu pretī – jo man redz detaļas gāza apkārt to kopējo ainu – bet nu tiešām – katram savs un tiešām bija vērts iet un ja būs iespēja – iešu vēl – jo mūzika vien ir to vērts

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Saulespuķe 01.10.2018. 12.09

    Savulaik , biju Londonā uz šso operu Minotaurs un tīri vizuāli , mani visspēcīgāk ietekmēja nevis scenogrācfija uz skatuves, bet video ar pulsējošo jūru – kura tā – no lēna uz arvien ātrāku, nervozāku un draudīgāku un tādā – gandrīz virs acu līmenī tas ūdens līmenis , kad es to jūru uztvēru kā bīstamu robežu – kaut ko draudīgu – robeža starp prātu un neprātu , civilizāciju un necilvēcīgumu – nu – godavārds – nespēju to aizmirst – gau galā – tā jūras pulsēšana , kā saskaņojās ar asins ritmu gan mīnotaura, gan viņa upuru un galu galā manās asinīs

    bet varbūt citiem, kā reiz tas video ar jūru bija lieks, nezinu – nav viegli sludināt tika savu viedokli – bet

    http://www.roh.org.uk/news/opera-essentials-the-minotaur

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 27.09.2018. 09.48

manuprāt, izcili laba recenzija, jo katru savu ddomu un apgalvoumu autore pamato – nevaru ne piekrist, ne nepiekrist – tādu dramaturgu nezināju un izrāde nav redzēta,bet recenzija patika

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam