šo es rakstīju pirms pusotra gada – kas ir mainījies? bļodlaižas rij pilnām mutēm, apkarina viens otru ar ordeņiem un dzīvo cepuri kuldami – tik labi kā nekad agrāk …
Skaisle Jatalniece commented on a link.
2017. gada 8. februāris ·
lūk, aplamā kultūrpolitika Latvijā. Vai uz valsts 100.gadi – latviešu tauta – nodokļu maksātāji, nebūtu pelnījuši dāvanu – valsts finansēta kultūrvēstures apguve? No tikšanās ar I.Ābeli mana tante atteicās to divu eiro dēļ. Es ļoti gribu zināt un izzināt mūsu vēsturi, bet mani dziļi aizvaino un pazemo, ka man Latvijas valsts paņem 50 % no maniem ienākumiem, atstājot man naudiņu tikai elementārai rēķinu apmaksai un dienišķai maizītei. Kultūras baudīšana šai valstī kļūst par vēl vienu priviliģēto iespēju. Spēka zīmes stacijas laukumā – kā izsmiekls spēkam , kura vairs nav …
Atzīmēs dzejnieces Mirdzas Ķempes 110. jubileju
Pasākuma noslēgumā atmiņās par Mirdzu Ķempi dalīsies Lija Brīdaka, Ēriks Hānbergs, Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis un Vija Kaņepe. http://WWW.PUNCTUMMAGAZINE.LV
G.Repše: “Nu jau literatūrā sāk rakstīt primitīvākā valodā. Ir nostāja, ka nevajag mums tās vārdu mežģīnes un metaforu krāvumus. Mēs sākam rakstīt konvertējami. Man tā šķiet nodevība pret latviešu valodu.” Maldāties divkārt. Mežģīnes valodā, ja tās nav adekvātas un stilistiski pieklusinātas aprakstājamām norisēm prozā, nekad sevi neattaisnos. Bet labā prozas darbā, kas vienmēr būs dvīnis ar savu jūtīgumu valodai, jā, arī mākslā, primārais būs satura raksts, precizitāte un doma. Ja ieliktais virsuzdevums nebūs izprasts un beigās pat samocīts, neviena valoda neuzvedīs autoru un lasītāju uz ceļa bez akmeņiem. To diemžēl parāda daudzie jaunāko laiku latviešu literātu darbi. No Ezeras vīzijām, prasmēm un darbiem jums tikai mācīties, piedodiet..
neesmu šogad bijusi Gētes bibliotēkā, bet pag gadā tur paņēmu un izlasiju 2 vācu Bucherpreis darbus –
Eva Schmidt Ein langes Jahr grāmata man nepatika – 100% pesimisms, un kategoriski neviena pati metafora
un grāmata lutzt seiler kruso man nepatika – jo pārbāzta ar metaforām – nu tad laikam ir tā, ka labs darbs ir tāds, kur forma un saturs ir tādā labā līdzsvarā
manuprāt, latviešu literatūra kategoriski izvairās no asām sabiedrības problēmām – par tām rakstīt un runāt, jo baidās no varas elites reakcijas
un vēl ir tas vecais joks ar to propagandu – ka rrepše un viņas draudziņi nu būtu vienīgie, kuri zin , kāda ir laba literatūra un galvenais, ka bez viņiem latviešu literatūra ietu postā –
manā sapratnē, tas ir tas pats stāsts par kultūrpolitiku. Uzrakstiet , cik miljonus mēs maksājam par cremerata baltica, un cik maksā biļete uz viņu koncertiem Latvijā , cik nu viņi šeit ir
un vel – kāda ir atdeve to miljonu valsts naudas tērēšanai , ko maksājam par tulkojumiem – jau esmu rakstījusi, ka vkkf par ikstenas Dievmātes draudzeni maksāja lai gruzīniski tulkotu un lai izdotu, bet Tbilisi – vien alieta ,ka tru gramatnīcas ir vien pārisun tur tās grāmatas nebija un neviens par tādu nezināja, bet arī izglītoti jaunie un vecie gruzīni par tādu neko nezinaja – tad iznak , ka maksājam par gramatu kuru vajadzēja tikai pašai raksntiecei?
es saprotu,ka tas ir šausmīgi hipsterīgi – reklamēt kakājošos introvertos latviešu literāti – bet par to maksāt simtus ttūkstošus – badā vai pusbadā atstājot mūsu bibliotēkas, mūsu literārā mantojuma apguvi un saglabāšanu – tas ir literātu bandītisks egoisms –
Jums principā taisnība par atdevi, bet būs arī tā, ka literatūrā, mākslā ļoti grūti novilkt to robežu, kas ir biznesā – ir ekonomiskā atdeve, ir labi pastrādāts, nav, nepareizi kaut kas. Visu nosaka ieguvumu un izdevumu bilance. Latvijā ir cita nelaime – kā trupe koka mājā iegrauzusies – valsts atbalstu saņem gandrīz tikai piešķīrējiem – pārvaldniekiem, politikas gaisotnes veidotājiem (politikāniem) pietuvinātie. Tā tas ir pilnīgi visās nozarēs un līmeņos. Un to veicina arī nelielais tirgus, fakts, ka cits citu pazīst, korupcijas izjūta un esamība, šķiet, pat DNS līmenī, cik dziļi… Bet talantīgie, bieži bez ambīcijām, paliek pavēnī vai iznīkst. Vispār šīs mūsu valsts simtgades svinības uztveru kā tādu neētisku izrādīšanos, atkal dažu iedzīvošanos, savu patieso vērtību lielākoties atstāšanu dziļā pavēnī..
esmu ļoti kritiska pret Kārļa Ulmaņa politisko mantojumu – ļoti …
bet – vai tad var novilkt robežu un izrēķināt rezultātu viņa Draudzīgajam aicinājumam? Latvija pirms kara bija lasošākā nācija pasaulē. Draudzigajam aicinājumam noteikti bija ietekme uz to. Cita lieta ir teiksim stāsts – par Ulamnim nevēlamo literātu publicēšanas aizliegumu, bet arī tam bija rezultāti – nācija bija kā apmāta ar Ulmani – nedomājot, uz kurieni tauta tiek vesta – un aizveda uz elli
Es domāju, ka Račko saplēstās mēžģīnes ir bestsellers, jo lasītajām ir līdz brošai tā mūžīgā cietēja un apbižotā sieviete
ka ir nenormālas alkas pēc baudītājas un varētājas tēla
palasīju račko gramatas fragmentu – man tas likās briesmīgs
vai tad tā nav tās literārās spices atbildība , kura nu jau 25 gadus veido mūsu literāro gaumi, izglītību un kurā kā karaliene gozējas repše?
un vēl – negribu te tērēt laiku , bet ja būs- paskatīšos vai šobrīd vkkf mājas lapā ir tas teksts par ētiku
Ja valsts iepirkumiem vismaz formāli tiek rīkoti konkursi, tad kāpēc repše aicināja uz šādu valsts naudas tērēšanu tikai savus draudziņus? Kas tā nav korupcija? Kāpēc netika izsludināts konkurss? Kāpēc literātiem ir liellopa atļauja – princips ko drīkst Jupiters, nedrīkst vērsis?
Šo jautājumu savulaik rakstiski uzdevu VKKF – man neatbildēja, neesot šiem resursu – ā Vērpes dēlam samaksāt cik tur tūkstošus par pētījumu, ka jākontaktē ar
sabiedrību nauda atradās uz sitienu – bet lai skaidrotu – kāpēc nauda tā tiek tērēta, jo nodokļumaksātājs to uzskata par netaisnīgu – ā tam nav resursu
varbūt es domāju nepareizi, tāpēc , ka es visu nezinu -un līdz ar to nesaprotu – nu tad par ko ir runa? tad neraksti tādus ētikas nolikumus, ja skaidri zini , ka zagt gribēsies un citādi nevarēs
kā padlaikos tie sarkanie karogi bija lieki, tā tagad tās tukšās runas par ētiku korupcijas slēpšanai ir liekas
Ieva Bruņiniece – noskatījos šo raidījumu un atcerējos, ko te rakstījāt un jāatzīst, ka raidījums perfekti apliecina Jūsu rakstīto
ka pilnīgi visās nozarēs – arī ārlietu ministrijas pārvaldītajā – parādās mūsu sabiedrības tik nenormālās totalitārisma – komunisma – čekisma paliekas – noskaties – ar kādu naidu pret sabiedrības interesi, ar kādu dedzību par savu privilēģiju aizstāvēšanu un pret sabiedrības interesi par naudas lietām izturas ministrijas cilvēki . Tas ir emocionāli satrieocoši. Iespaids, ka nevis latvieši, bet kaut kādi kremļa čekisti runā –
Un – ja tāds AP raidījums ārlietu ministrijas vietā tādu interesi izrādītu par Kultūras ministrijas un vkkf un rakstnieku mājas čakli slēpto ķēķi – būtu tieši tas pats – čekistisks naids pret sabiedrību
nu lūk – tāda demokrātiska valsts – tik taisna kā mana vectēva zirga loks – drausmīgi –
emocionāli es esmu satriekta – kaut gan – nekas jauns – valsts uzvedas pret mums naidīgāk un alkatīgāk kā Merķeļa Latviešos aprakstītie ļaunie vācu baroni
Romānu ciklā nebija ne tikai par “30. gadu laimību” Latvijā, bet arī par latviešu masveida slepkavošanu 37. un 38. gadā PSRS, kur tobrīd dzīvoja ievērojama latviešu tautas daļa, ap 200 tūkstošiem. Nogalināti pēc piesardzīgākajām aplēsēm tika vismaz 10%. Marija Leiko, pārējie “Skatuves” , “Prometeja” cilvēki, Laicens, Klucis, tūkstošiem vienkāršu zemnieku un skolotāju, tikai tāpēc, ka bija latvieši.
Starp citu, pirms pāris gadiem Sibīrijā iznāca Vladimira Topiļina (patiesos notikumos balstīts) romāns”Немтырь” par vienu Staļina genocīdā brīnumainā kārtā izglābušos latvieti, kurš 13 gadus slēpās taigā.
dīvaini Tu raksti
Vai tad kāds no romāniem kaut jel ko Tev atklāja par konkrēto laikaposmu?
Berelim es jautāju – vai tad karu karo viņa attēlotie stulbenīši, vai tomēr smalkie kungi ? Vai šai ziņā kaut jel kas ir mainījies?
18 – Bankovskism iznāca tāds Holivudisks trilleris – starp jebkuriem plinšu vīriem ir savējie, kuri izglābj brīdī , kad šķiet – nupat beigas – tā kā sanākusi džekam tāda lustīga pastaiga un draugu satikšana
ja vēsturē interēsē – jālasa akadēmiskie pētījumi – ja metaforas – labāk ja tad dzeju
AB-R: Par kuru 20. gadsimta vēstures notikumu
vai posmu vēl būtu vajadzējis rakstīt?
GR: Vēsturiski man šķiet ļoti svarīgs 1934. gads,
Ulmaņa apvērsums. Par to varētu vēl kāds
autors uzrakstīt, (..) Esmu dzirdējusi, ka sērijā pietrūkstot
30. gadu Latvijas laimības.
Repšes Bogene ir skaists darbs tikai tās izkoptās pareizās latviešu valodas dēļ.
Saturiski – tieši tur kur vajadzētu būt vēstursikajam fonam, vēsturisko apstākļu interpetācijai , skaidrošanai utt. – tieši tur jau nekā nav.
Līdzīgi var teikt par visiem šīs sērijas romāniem – tās ir autoru metaforu mežģīnes – kā sega pār vēstures notikumiem
Ikstenas mātes piens ir nezinu cik simtus reižu pārmaksāts, bet kāda ir tā romāna patiesā literārā vērtība? Bībelē ir tas teiciens – dod Ķeizaram , kas ķeizram pienākas un es saku – dod talantam , kas talantam pienākas, bet tā problēma jau ir , ka tas talants vairāk tiek ar reklāmu “pietaisīts” – nekā patiesībā tas ir
Tā pati INGA ĀBELE – vai pēc viņas Mūku klūga – ha – Klūgu mūka – kāds kaut ko uzzināja par Trasūnu?
man ir radiniece filoloģes – viņām visa literārā jaunrade latviski ir svēta lieta, par Repši viņa s saka – nav svarīgi ko viņa raksta, galvenais kā un viņa rakstot loti skaisti – izcili skaisti
nu tad es to ne varu, ne man to vaja noliegt, tikai jautājums – vai runa ir par vēstursiskas sērijas romāniem vai vienkārši par daiļu izrakstīšanos , uzdodot to par vēsturisko romānu sēriju
par to , kā 1941.g. 14.jūn . , kad latviešus deportēja uz Sibīriju , rakstnieki pulcējās uz sanākšanu. lai paklanītos jaunajam kungam Staļinam.
Lūk, romāna dramaturģija – tas pat s Vilis Lācis , kā Sujiņš teica- tikko precējies talants, skaisti dzīvot gribēja – kāpēc lai nebūtu tos deportāciju papīrus parakstījis ….
nu tādi mums tie literāti ir – allaž pārdoties gatavi un tautu allaž nolamāt gatavi
bet Gēte saka – literatūras noriets ir nācijas noriets ….
vai dāsnās naudas literātiem glābj situāciju?
nu nezinu – labprāt dzirdetu , ko par to domā gudri un godīgi cilvēki nevis paši bļodlaižas
http://puaro.lv/politika/intelektualie-idioti/
Intelektuālie idioti par nepareizu pasludina visu to, ko paši nesaprot, neapzinoties, ka arī pašu saprašana var būt ierobežota. Intelektuālais idiots ir pārliecināts, ka citiem cilvēkiem jārīkojas atbilstoši savam labumam, taču tikai viņš zina, kāds šis labums patiesībā ir. Kad kāds plebejs iedomājas, ka viņš pats zina, kas viņam labāk, tad intelektuālais idiots izmanto terminu – neizglītots. Politiskos procesus intelektuālie idioti apzīmē ar diviem atšķirīgiem jēdzieniem: ar «demokrātiju» tad, kad tie atbilst viņu vēlmēm, un ar «populismu», kad plebeji uzdrīkstējušies balsot pretēji intelektuālā idiota vēlmēm. Tā kā intelektuālais idiots savā darbībā nekad ne ar ko reāli nav riskējis, viņš neapzinās savu rekomendāciju sekas. Sēžot uz dīvāna savā komfortablajā miteklī, viņš iestājas par Kadafi gāšanu, jo pēdējais ir diktators, tajā pašā laikā nesaprotot, ka šādai gāšanai var būt arī kādas nevēlamas sekas.
kāpēc LTV1 nav un nebūs raidījumi par mūsu kultūrvēsturi, tai skaitā literatūras vēsturi, glezniecības, mūzikas vēsturi, baltvācu mantojuma vēsturi ?
Vai tāpēc , ka vienīgais deokrātijas garants ir izglītota sabiedrība, bet to tādi kā repše un viņai līdzīgie nevēlās ? Jo ko tad lamās, uz kā rēķina dzīvos, ja visi būs gudri un spriestspējīgi?
Domuzīmēs , kurš šobrīd ir vienīgais drukātais medijs, kurā arī !!! – ir literatūra savulaik bija raksts par pensionētu filoloģi Ievu Zuiku, kura glāba un cik es saprotu, izglāba no bojāejas Latviešu literārās valodas enciklopēdijas arhīvu, kurš visādās iestādēs mētājās pa visādiem kaktiem. Domuzīmes it kā lasa visi inteliģentie un domājošie – variet man kāds paskaidrot, kāpēc Triju zvaigžnu ordeni pasniedze Konstei Andrai nevis Ievai Zukai ?
Es domāju, ka tāpēc, ka NA nomenklatūrai, ka bļodlaižām daudz ērtāka ir tāda zupas vārītaja un naudas apgrozītāja konste, nekā pašaizliedzīgs cilvēks ar konkrētu un vērtīgu darbu. Ja es domāju nepareizi – uzrakstiet – kam tieši nepierītiet
…Ja mēs simtgadi svinam tikai Londonā, bet nesvinam Latvijā, man tas liekas ārprāts…
Vēlos tikai jautāt, kāpēc G.Repše par to runā tikai tagad – pēc Londonas gadatirgus? Kas organizēja? Kāpēc tik maz konkrētības? Kam KM deleģēja atbildību par simtgades milzīgo naudas summu saprātīgu izlietojumu – vai Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja tā nebija? Kur tad bija tā modrība pašiem rakstniekiem?
Formulējums “dekoratīvā latvietība” manuprāt ir ļoti precīzs, un kultūrpolitikas izpausmēs tāda parādība ir ļoti bieži sastopama. Piedevām tā paģērē finanses nepieredzēta progresijā. Vai Kultūras ministre D.Melbārde ir pratusi pārraudzīt ne tikai simtgades naudas plūsmu, bet arī Rīgas Kultūras Galvaspilsētas un Latvijas Prezidentūras arī?
Un beidzot, vēlos piebilst par A.Freimaņa “Katlu”. A.Freimanis aizgāja no dzīves, bet tikai pēc vairākiem mēnešiem kultūras procesa veidotāji pēkšņi atjēdzās, cik nozīmīgu vēstījumu autors atstājis viena zvejniekciema ietvaros, kur viss gadsimts kā uz delnas. Jēdziens “aculiecinieks” šeit īsti vietā, jo A.Freimanim vēsture nebija jāmeklē grāmatās, viņš šo dzīvi pats bija izdzīvojis līdz mielēm.
Tikai viņa darbs neietilpa romānu sērijā, diemžēl….
nekad neesmu šaubījusies, ka Ventspils Rakstnieku mājā viss notiek pēc labākajiem padlaiku standartiem.
Sākot ar sistēmu, kādā tiek piešķirta stipendija , lai tajā uzturētos, kur vienu gadu par stipendijas piešķiršanu lemj tie, kuri nākamajā gadā jau ir tie, kuriem to pašu stipendiju piešķir tie, kuriem to piešķīra šie.
Tāda mūsu nodokļu naudas cūciska norīšana, ka rodas tikai pretīgums un dusmas
Par veco nomenklatūru, meliem, netīru politiku un darba augļiem.
Izskatās, ka A.Gobzems savulaik noderēja arī kultūras ļaudīm, un vienalga, kādām rokām viņš to veica:
Kultūras alianses darba grupas, kas kopā pārstāvēja tobrīd vairāk nekā 5000 kultūras darbinieku paziņojums:
“Advokāts Aldis Gobzems ir nekaunīgi izmantojis jau eksistējošu, bet oficiāli nereģistrētu nosaukumu, un formāli nodibinājis organizāciju “Kultūras alianse”, kas kopš tās dibināšanas nav veikusi nekādu darbību kultūrpolitikas jomā. Šobrīd no viņa puses notiek apzināta manipulācija ar sabiedrisko domu, laižot klajā juridiski korektus (jo organizācija ar tādu nosaukumu ir nodibināta), bet pēc būtības nekorektus (jo publiski līdz šim zināmajai Kultūras aliansei nav nekāda sakara ar A. Gobzema dibināto organizāciju) apgalvojumus par A. Gobzema izveidotās “Kultūras alianses” darbībām. Līdz šim Alda Gobzema dibinājums nav interesējies par kultūrpolitikas jautājumiem un piedalījies kultūras nozarei svarīgu jautājumu risināšanā. Nav zināma un skaidra advokāta Alda Gobzema darbības motivācija, taču tā rada iespaidu par politisku manipulāciju, nevis par kultūras nozares interešu aizstāvību.
Kultūras alianses kultūrpolitikas jautājumu risināšanai darba grupa aicina neļauties provokācijām un, lai risinātu problemātiskos jautājumus kultūras nozarē, aktīvi iesaistīties un izmantot jau esošo sadarbības platformu.”
(Latvijas Radošo Savienību Padome /Aktualitātes /Kas ir Kultūras Alianse).
Par šo visu arī NRA bija interesantas ziņas (Divām Kultūras aliansēm pretēji viedokļi par ministres demisiju 12.sep 2013):
“Lai gan šo petīciju plaši popularizē sociālajos tīklos internetā, ir bijušas arī aktivitātes, kas nav atkarīgas tikai no entuziasma un aktīvas rīcības. Reklāmas interneta portālos TVNET un Delfi, kas aicināja parakstīt minēto petīciju, noteikti nav nākušas par baltu velti. To, ka tā tas nav noticis, apstiprināja arī zvērinātais advokāts A. Gobzems, sakot, ka šai domubiedru grupai ir atbalstītāji. Kas ir šie atbalstītāji, to atklāt A. Gobzems nevēlējās. Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka A. Gobzems plāno startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās Einara Repšes veidotās partijas Latvijas attīstībai rindās. Biedrībai ar šādu pašu nosaukumu A. Gobzems 2012. gadā ir ziedojis visai prāvu summu – 17 000 latu.”
Latvijas simtgades svinēšanas nesamērības taču ir pašu darba augļi, Kāpēc ārprāts? Varbūt vienkārši interešu sakritība.
toreiz jau Nora Ikstena bija viscentīgakā Gobzemja draudzene un vairākkārt man draudēja ar savu advokāt gobzemi. – Par ko draudēja – par to pašu – ka es it kā nepatiesību par viņu rakstot, bet patiesību , kur īsti palika nepilni 100 000 eur LLC – to es vēl šodien nezinu ….
padlaikos es stīvu muguru un stīvu pakaļu stādīju mežus, kurus tagad izcērt un par kuru naudu atkal lepni un skaisti dzīvo citi, nevis es – man no tā netiek nekas – nu ja nu vienīgi banālie trulie tautas staigāšanas pasākumi , uz kuriem es neeju
kamēr es smagi fiziski strādāju – repše Rīgā gudri runāja, auga gudru , izglītotu, inteliģentu cilvēku vidē , kuriem patika tēlot patriotus un brīvības cīnītajus – bet tikai ar to noteikumu, ja par to čeka pretī deva privilēģijas – patiesie brīvības cīnitāji vai nu zem zemes, vai klusēja – kā tas pats Vadis Atāls, par kura ciešanām uzzināju tikai pagājušajā nedeļā
– pagājuši ir gadi 20-30 – nekas nav mainījies – man ir smagi smagi jāstrādā – jāatstāj valstij un pašvaldībai puse no manis nopelnītā un tad man ir jālasa un jāklausās , kā tie,kuri padlaikos dzīvoja uz strādājošo – smagi strādājošo rēķina – arī tagad dzīvo uz mūsu rēķina un lamā mūs visvisādos nesmukos vārdos
Kur ir kursi, tautas skolas, raidījumi , kas dotu iespēju arī man izglītoties? Tas pats Raktsniecibas muzejs – kāpēc nevarēja organizēt literatūras vēstures kursus uz valsts simtgades rēķina? Lai visiem tiek, nevis padlaiku blodlaižām –
Kāpēc literāti nekad nav ierosinājuši diskusiju vakarus par literatūru? Vai vēsturiskā sērija mums – lasītājiem deva plašāku, dziļāku, gudrāku, dažādāku skatienu un vērtējumu par mūsu vēsturi? Kāpēc šīs sērijas aspriešanā visi!!! – kā no uguns bēg no vēsturniekiem? Kas tie ir kādi spītalīgie?
interesanti – kur man to smalkumu – to prasmi sev izrunāt naudu no kopējā katla gūt, ja ne man nekas tāds nav mācīts, ja man meli un gods un ideja par taisnīgumu un patiesīb u nozīmē pavisam ko citu, kā šiem – tā sauktajiem – radošajiem?
un tu viļum esi tieši tāds pats maziglītots, to gudro un izcilo nokapāts āpsītis – viss
BURVE ROZĪTE NEPAJAUTĀJA UN REPŠE NEATBILDĒJA – VAI MUMS VISPĀR IR LIERATŪRKRITIKA ? Es nedomāju visus tos par Ventspils rakstnieku māju iejaucētos – kuri vairāk par a nav spējīgi pateikt, bet tāda profesionāla objektīva literatūrkritika mums ir? Es domāju, ka nav – un es zinu kāpēc nav – tāpēc, ka tā traucētu visiem siles literātiem – visiem –
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz diskusiju par to, vai mūsdienu sabiedrībā katram ir tiesības paust savu kritisko vērtējumu. Tēma ir radusies, reaģējot uz publiskajā vidē pēdējo mēnešu laikā novērotajām sarunām, kas agresīvi pievēršas kritikas autora personībai. Diskusija notiks 30. augustā plkst. 17.00 LNB korē (11. stāvā). Ieeja bez maksas un apmeklējums bez iepriekšējas pieteikšanās.
jau esmu vismaz 101 x rakstījusi , cik postoša , antinacionāla ir NA kultūrpolitika
2 milj iztērējām , lai paklanītos Londonai un piebāztu mutiņas dažiem blodlaižām, bet neko neko neesam darījuši , lai prastā – kā saka repše – tauta – izzinātu, apgūtu savu vēsturi – lūk, delfi lasītājs nosoda , ka pie LNB liks Raini
bet viņš nezin, jo par to klusē, ka viņa un mani tautieši – uz Sibīriju deportētie visbiežāk citēja savās vēstulēs uz mājām tieši Raini, ka Brīvības cīņu karavīrus iedvesmoja Raiņa Daugava. Ka Rainis bija Eiropas un Latvijas precinātājs. Un tagad – lūk- mūsu kultūrpolitikas rezultāts – kas tas Rainis tāds ir – ko mums te bāžās ar to Raini ….
Vai kaut jel viens tāds Raiņa Daugaviņai līdzīgs darbs mums ir? Mums ir kaut vai viens tāds literāts, kurš prot pateikt kaut ko vairāk, kā tautu nolamāt par prastiem un par muļķiem?
Nav. Visi ir pārņemti ar savu kuslo , bet pašu iedomās dievīgo talantu ….
Uldis Vanags 30.08.2018 13:06
Rainis, tas ir labi, bet… :) Vai tiešām Rainis ir tas lielākais spīdeklis starp Latvijas dzejniekiem, kura lielajā ēnā nīkuļo pārējie spalvas brāļi? Piemēram, Edvards Virza uc? Ja par tautas identitātes stiprināšanu, tad Virzas ieguldījums nav mazāks. Viena no atšķirībām starp Raini un Virzu ir tā, ka Kremļa okupācijas laikā Latvijas literatūrai Virza bija miris un tāpēc arī šodien praktiski aizmirsts. Žēl, ka LNB šajā kontekstā palaida garām iespēju uzsākt diskusiju par latviešu literatūru un tās vēsturi.
par to prastumu – kā nav kauna – klau – nopublicējiet kādiem vārdiem un kā tautu lamāja ,viena no māsām rutkevičām, kad daļa sabiedrības iebilda pret to ka kuļturščikiem kārtējo reizi tiek nodrošinātas jaunas un papildus privilēģijas –
iznāk – ka tas kā kuļturščiki mūsu naudu tērē – tas ir smalki – tik smalki , ka brīnums, ka mākonos nav deguni aplauzti, bet kad sabiedrība prasa – kur un kā nauda notērēta – ā – tas tad ir prasti – pavisam prasti un nelāgi –
jau esmu te publicējusi un manā fb kontā ir visas tās saitītes – kā simti tūkstoši un miljoni tiek notērēti – bet atskaites – nav – jo kā smejies – mazos zagļus pakar , lieliem iedod ordeņus – tas tā bijis un būs – kā čekas laikos izrādās , ka visi literāti bijuši baigākie patrioti un cīnītāji, tā šodien – tādi svētie – tautas pestītāji – bet tiesa gan – tad ja trekni par to samaksā
būtu man laiks – es saskaitūtu , cik reizes žurnālā IR , nernājot nemaz par citiem medijiem – ir nodrukāta “leģenda” kā Repše izdomāja vēsturisko romānu sēriju un cik ģeniāli tas ir. Klau – pašām neapnīk?
Ja par lietiņu – ļoti skumja un ļoti loti bezcerīga intervija.
Piemēram. Repše apgalvo , ka KPV ir nomenklatūras radīta. Tam es varu piekrist tikai tai gadījumā , ja repše pie šīs ļaunās nomenklatūras pieskaiti pati sevi un kultūras darbiniekus. Pamatoju. -2014. bija Rīgas gads- no ES Rīga kā Eiropas kult.galvaspilsēta saņēma miljonus. No šiem milj mums nav palicis nekas – ne muzejs, ne izstāžu zāle, ne park, ne skupltūra , ne grāmatas un galvenais – nekādu zināšanu – nekas. Visu notērēja – es saku – norija bez kožļāšanas kuļturščiki. Un – bija tikai viens neatlaidīgs kultdarbinieks – konkrēti EGILS RAGINSKIS, kurš ļoti aktīvi – tai skaitā soctīklos prasīja un lūdzās , lai Rīga 2014 organizētāji publicē tāmes – kā tā nauda tiek tērēta. Neviens !!! – tai skaitā repše un citi kultadministratori un radošie nepievienojās, neapvienojās pret šo nekaunību – šo alaktīgo nejēdzīgo naudas šķaidīšanu ….
Un lūk, šajā brīdī – Rīga 2014 sākās Kaimiņa Artusa zvaigžņu stunda – viņš ļoti aktīvi , loti enerģiski arī prasīja – kur palika – kā tika iztērēta RĪGA 2014 nauda. Kaimiņš aizgāja uz Centrāltirg un noskaidroja , ka par to tehniku , par kuru R2104 maksāja, ja maksāja tūkstošus – ka p to tehniku viņš var izīrēt par pārdesmit eiro
Nezinu kādi bija honorāri literātiem, bet tā pati ANNA AUZIŅA medijos lielījās, ka par honorārāry CT akcijas scenārijam viņ a varējusi atļauties pāris mēnešus nestrādāt … spriežu, ka naudas patiešām tur lepnas bijušas ….
Nu tā – kā mute veras tagad kaut ko kaimiņam pārmest, ja paši literāti, ta skaitā repše nonākot ierakumu otrā pusē – uzreiz uzvedas kā badā turēti – kā tie oligarhi un tās amatpersonas, kuras stāsta vienu , bet tdara kaut ko pavisam citu
Viss ir savā starpā saistīts -Kaimiņš mums karina uz ausīm savus makaronus, repše – savus .
starp citu – ievērojāt – kad beidzās Rīga 2014 -tika organizēta pasākuma “izvērtēšana” un cik sirsnīgi bija, kad visi vērtētāi bija tie paši, kuri sanēma honorārus no r2014
Repše bija mans favorīts, es viņu cildināju , zupetrīgs puika bija LLNK dibināšanas procesā, kādžībī spe ci viņu atšifrēja , iestūma valsts bankā , lai nemaisās pa kājām, nez kā būtu beidzies neatkarības process, ja čekisti būtu norāvuši secen
Komentāri (34)
Sskaisle 04.09.2018. 09.31
šo es rakstīju pirms pusotra gada – kas ir mainījies? bļodlaižas rij pilnām mutēm, apkarina viens otru ar ordeņiem un dzīvo cepuri kuldami – tik labi kā nekad agrāk …
Skaisle Jatalniece commented on a link.
2017. gada 8. februāris ·
lūk, aplamā kultūrpolitika Latvijā. Vai uz valsts 100.gadi – latviešu tauta – nodokļu maksātāji, nebūtu pelnījuši dāvanu – valsts finansēta kultūrvēstures apguve? No tikšanās ar I.Ābeli mana tante atteicās to divu eiro dēļ. Es ļoti gribu zināt un izzināt mūsu vēsturi, bet mani dziļi aizvaino un pazemo, ka man Latvijas valsts paņem 50 % no maniem ienākumiem, atstājot man naudiņu tikai elementārai rēķinu apmaksai un dienišķai maizītei. Kultūras baudīšana šai valstī kļūst par vēl vienu priviliģēto iespēju. Spēka zīmes stacijas laukumā – kā izsmiekls spēkam , kura vairs nav …
Atzīmēs dzejnieces Mirdzas Ķempes 110. jubileju
Pasākuma noslēgumā atmiņās par Mirdzu Ķempi dalīsies Lija Brīdaka, Ēriks Hānbergs, Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis un Vija Kaņepe.
http://WWW.PUNCTUMMAGAZINE.LV
0
Ieva Bruņeniece 01.09.2018. 15.55
G.Repše: “Nu jau literatūrā sāk rakstīt primitīvākā valodā. Ir nostāja, ka nevajag mums tās vārdu mežģīnes un metaforu krāvumus. Mēs sākam rakstīt konvertējami. Man tā šķiet nodevība pret latviešu valodu.” Maldāties divkārt. Mežģīnes valodā, ja tās nav adekvātas un stilistiski pieklusinātas aprakstājamām norisēm prozā, nekad sevi neattaisnos. Bet labā prozas darbā, kas vienmēr būs dvīnis ar savu jūtīgumu valodai, jā, arī mākslā, primārais būs satura raksts, precizitāte un doma. Ja ieliktais virsuzdevums nebūs izprasts un beigās pat samocīts, neviena valoda neuzvedīs autoru un lasītāju uz ceļa bez akmeņiem. To diemžēl parāda daudzie jaunāko laiku latviešu literātu darbi. No Ezeras vīzijām, prasmēm un darbiem jums tikai mācīties, piedodiet..
2
Sskaisle > Ieva Bruņeniece 02.09.2018. 09.08
neesmu šogad bijusi Gētes bibliotēkā, bet pag gadā tur paņēmu un izlasiju 2 vācu Bucherpreis darbus –
Eva Schmidt Ein langes Jahr grāmata man nepatika – 100% pesimisms, un kategoriski neviena pati metafora
un grāmata lutzt seiler kruso man nepatika – jo pārbāzta ar metaforām – nu tad laikam ir tā, ka labs darbs ir tāds, kur forma un saturs ir tādā labā līdzsvarā
manuprāt, latviešu literatūra kategoriski izvairās no asām sabiedrības problēmām – par tām rakstīt un runāt, jo baidās no varas elites reakcijas
0
Sskaisle > Ieva Bruņeniece 02.09.2018. 09.15
un vēl ir tas vecais joks ar to propagandu – ka rrepše un viņas draudziņi nu būtu vienīgie, kuri zin , kāda ir laba literatūra un galvenais, ka bez viņiem latviešu literatūra ietu postā –
manā sapratnē, tas ir tas pats stāsts par kultūrpolitiku. Uzrakstiet , cik miljonus mēs maksājam par cremerata baltica, un cik maksā biļete uz viņu koncertiem Latvijā , cik nu viņi šeit ir
un vel – kāda ir atdeve to miljonu valsts naudas tērēšanai , ko maksājam par tulkojumiem – jau esmu rakstījusi, ka vkkf par ikstenas Dievmātes draudzeni maksāja lai gruzīniski tulkotu un lai izdotu, bet Tbilisi – vien alieta ,ka tru gramatnīcas ir vien pārisun tur tās grāmatas nebija un neviens par tādu nezināja, bet arī izglītoti jaunie un vecie gruzīni par tādu neko nezinaja – tad iznak , ka maksājam par gramatu kuru vajadzēja tikai pašai raksntiecei?
es saprotu,ka tas ir šausmīgi hipsterīgi – reklamēt kakājošos introvertos latviešu literāti – bet par to maksāt simtus ttūkstošus – badā vai pusbadā atstājot mūsu bibliotēkas, mūsu literārā mantojuma apguvi un saglabāšanu – tas ir literātu bandītisks egoisms –
1
Ieva Bruņeniece > Dusma 02.09.2018. 11.09
Jums principā taisnība par atdevi, bet būs arī tā, ka literatūrā, mākslā ļoti grūti novilkt to robežu, kas ir biznesā – ir ekonomiskā atdeve, ir labi pastrādāts, nav, nepareizi kaut kas. Visu nosaka ieguvumu un izdevumu bilance. Latvijā ir cita nelaime – kā trupe koka mājā iegrauzusies – valsts atbalstu saņem gandrīz tikai piešķīrējiem – pārvaldniekiem, politikas gaisotnes veidotājiem (politikāniem) pietuvinātie. Tā tas ir pilnīgi visās nozarēs un līmeņos. Un to veicina arī nelielais tirgus, fakts, ka cits citu pazīst, korupcijas izjūta un esamība, šķiet, pat DNS līmenī, cik dziļi… Bet talantīgie, bieži bez ambīcijām, paliek pavēnī vai iznīkst. Vispār šīs mūsu valsts simtgades svinības uztveru kā tādu neētisku izrādīšanos, atkal dažu iedzīvošanos, savu patieso vērtību lielākoties atstāšanu dziļā pavēnī..
2
Sskaisle > Ieva Bruņeniece 02.09.2018. 13.52
esmu ļoti kritiska pret Kārļa Ulmaņa politisko mantojumu – ļoti …
bet – vai tad var novilkt robežu un izrēķināt rezultātu viņa Draudzīgajam aicinājumam? Latvija pirms kara bija lasošākā nācija pasaulē. Draudzigajam aicinājumam noteikti bija ietekme uz to. Cita lieta ir teiksim stāsts – par Ulamnim nevēlamo literātu publicēšanas aizliegumu, bet arī tam bija rezultāti – nācija bija kā apmāta ar Ulmani – nedomājot, uz kurieni tauta tiek vesta – un aizveda uz elli
Es domāju, ka Račko saplēstās mēžģīnes ir bestsellers, jo lasītajām ir līdz brošai tā mūžīgā cietēja un apbižotā sieviete
ka ir nenormālas alkas pēc baudītājas un varētājas tēla
palasīju račko gramatas fragmentu – man tas likās briesmīgs
vai tad tā nav tās literārās spices atbildība , kura nu jau 25 gadus veido mūsu literāro gaumi, izglītību un kurā kā karaliene gozējas repše?
1
Sskaisle > Dusma 02.09.2018. 13.59
un vēl – negribu te tērēt laiku , bet ja būs- paskatīšos vai šobrīd vkkf mājas lapā ir tas teksts par ētiku
Ja valsts iepirkumiem vismaz formāli tiek rīkoti konkursi, tad kāpēc repše aicināja uz šādu valsts naudas tērēšanu tikai savus draudziņus? Kas tā nav korupcija? Kāpēc netika izsludināts konkurss? Kāpēc literātiem ir liellopa atļauja – princips ko drīkst Jupiters, nedrīkst vērsis?
Šo jautājumu savulaik rakstiski uzdevu VKKF – man neatbildēja, neesot šiem resursu – ā Vērpes dēlam samaksāt cik tur tūkstošus par pētījumu, ka jākontaktē ar
sabiedrību nauda atradās uz sitienu – bet lai skaidrotu – kāpēc nauda tā tiek tērēta, jo nodokļumaksātājs to uzskata par netaisnīgu – ā tam nav resursu
varbūt es domāju nepareizi, tāpēc , ka es visu nezinu -un līdz ar to nesaprotu – nu tad par ko ir runa? tad neraksti tādus ētikas nolikumus, ja skaidri zini , ka zagt gribēsies un citādi nevarēs
kā padlaikos tie sarkanie karogi bija lieki, tā tagad tās tukšās runas par ētiku korupcijas slēpšanai ir liekas
0
Sskaisle > Ieva Bruņeniece 03.09.2018. 20.55
Ieva Bruņiniece – noskatījos šo raidījumu un atcerējos, ko te rakstījāt un jāatzīst, ka raidījums perfekti apliecina Jūsu rakstīto
ka pilnīgi visās nozarēs – arī ārlietu ministrijas pārvaldītajā – parādās mūsu sabiedrības tik nenormālās totalitārisma – komunisma – čekisma paliekas – noskaties – ar kādu naidu pret sabiedrības interesi, ar kādu dedzību par savu privilēģiju aizstāvēšanu un pret sabiedrības interesi par naudas lietām izturas ministrijas cilvēki . Tas ir emocionāli satrieocoši. Iespaids, ka nevis latvieši, bet kaut kādi kremļa čekisti runā –
Un – ja tāds AP raidījums ārlietu ministrijas vietā tādu interesi izrādītu par Kultūras ministrijas un vkkf un rakstnieku mājas čakli slēpto ķēķi – būtu tieši tas pats – čekistisks naids pret sabiedrību
nu lūk – tāda demokrātiska valsts – tik taisna kā mana vectēva zirga loks – drausmīgi –
emocionāli es esmu satriekta – kaut gan – nekas jauns – valsts uzvedas pret mums naidīgāk un alkatīgāk kā Merķeļa Latviešos aprakstītie ļaunie vācu baroni
Lūk
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/03.09.2018-aizliegtais-panemiens.-operacija-persona-non-grata.id138487/
0
MChuzzlewit 31.08.2018. 14.13
Romānu ciklā nebija ne tikai par “30. gadu laimību” Latvijā, bet arī par latviešu masveida slepkavošanu 37. un 38. gadā PSRS, kur tobrīd dzīvoja ievērojama latviešu tautas daļa, ap 200 tūkstošiem. Nogalināti pēc piesardzīgākajām aplēsēm tika vismaz 10%. Marija Leiko, pārējie “Skatuves” , “Prometeja” cilvēki, Laicens, Klucis, tūkstošiem vienkāršu zemnieku un skolotāju, tikai tāpēc, ka bija latvieši.
Starp citu, pirms pāris gadiem Sibīrijā iznāca Vladimira Topiļina (patiesos notikumos balstīts) romāns”Немтырь” par vienu Staļina genocīdā brīnumainā kārtā izglābušos latvieti, kurš 13 gadus slēpās taigā.
1
Sskaisle > papageno 31.08.2018. 16.22
dīvaini Tu raksti
Vai tad kāds no romāniem kaut jel ko Tev atklāja par konkrēto laikaposmu?
Berelim es jautāju – vai tad karu karo viņa attēlotie stulbenīši, vai tomēr smalkie kungi ? Vai šai ziņā kaut jel kas ir mainījies?
18 – Bankovskism iznāca tāds Holivudisks trilleris – starp jebkuriem plinšu vīriem ir savējie, kuri izglābj brīdī , kad šķiet – nupat beigas – tā kā sanākusi džekam tāda lustīga pastaiga un draugu satikšana
ja vēsturē interēsē – jālasa akadēmiskie pētījumi – ja metaforas – labāk ja tad dzeju
1
MChuzzlewit > Dusma 31.08.2018. 16.45
No intervijas –
AB-R: Par kuru 20. gadsimta vēstures notikumu
vai posmu vēl būtu vajadzējis rakstīt?
GR: Vēsturiski man šķiet ļoti svarīgs 1934. gads,
Ulmaņa apvērsums. Par to varētu vēl kāds
autors uzrakstīt, (..) Esmu dzirdējusi, ka sērijā pietrūkstot
30. gadu Latvijas laimības.
3
Sskaisle > papageno 31.08.2018. 16.59
Repšes Bogene ir skaists darbs tikai tās izkoptās pareizās latviešu valodas dēļ.
Saturiski – tieši tur kur vajadzētu būt vēstursikajam fonam, vēsturisko apstākļu interpetācijai , skaidrošanai utt. – tieši tur jau nekā nav.
Līdzīgi var teikt par visiem šīs sērijas romāniem – tās ir autoru metaforu mežģīnes – kā sega pār vēstures notikumiem
Ikstenas mātes piens ir nezinu cik simtus reižu pārmaksāts, bet kāda ir tā romāna patiesā literārā vērtība? Bībelē ir tas teiciens – dod Ķeizaram , kas ķeizram pienākas un es saku – dod talantam , kas talantam pienākas, bet tā problēma jau ir , ka tas talants vairāk tiek ar reklāmu “pietaisīts” – nekā patiesībā tas ir
Tā pati INGA ĀBELE – vai pēc viņas Mūku klūga – ha – Klūgu mūka – kāds kaut ko uzzināja par Trasūnu?
0
Sskaisle > papageno 31.08.2018. 17.03
man ir radiniece filoloģes – viņām visa literārā jaunrade latviski ir svēta lieta, par Repši viņa s saka – nav svarīgi ko viņa raksta, galvenais kā un viņa rakstot loti skaisti – izcili skaisti
nu tad es to ne varu, ne man to vaja noliegt, tikai jautājums – vai runa ir par vēstursiskas sērijas romāniem vai vienkārši par daiļu izrakstīšanos , uzdodot to par vēsturisko romānu sēriju
0
Sskaisle > papageno 31.08.2018. 17.13
par to , kā 1941.g. 14.jūn . , kad latviešus deportēja uz Sibīriju , rakstnieki pulcējās uz sanākšanu. lai paklanītos jaunajam kungam Staļinam.
Lūk, romāna dramaturģija – tas pat s Vilis Lācis , kā Sujiņš teica- tikko precējies talants, skaisti dzīvot gribēja – kāpēc lai nebūtu tos deportāciju papīrus parakstījis ….
nu tādi mums tie literāti ir – allaž pārdoties gatavi un tautu allaž nolamāt gatavi
bet Gēte saka – literatūras noriets ir nācijas noriets ….
vai dāsnās naudas literātiem glābj situāciju?
nu nezinu – labprāt dzirdetu , ko par to domā gudri un godīgi cilvēki nevis paši bļodlaižas
0
Sskaisle 31.08.2018. 10.44
es neko neapgalvoju, tikai ierosinu izlasīt
http://puaro.lv/politika/intelektualie-idioti/
Intelektuālie idioti par nepareizu pasludina visu to, ko paši nesaprot, neapzinoties, ka arī pašu saprašana var būt ierobežota. Intelektuālais idiots ir pārliecināts, ka citiem cilvēkiem jārīkojas atbilstoši savam labumam, taču tikai viņš zina, kāds šis labums patiesībā ir. Kad kāds plebejs iedomājas, ka viņš pats zina, kas viņam labāk, tad intelektuālais idiots izmanto terminu – neizglītots. Politiskos procesus intelektuālie idioti apzīmē ar diviem atšķirīgiem jēdzieniem: ar «demokrātiju» tad, kad tie atbilst viņu vēlmēm, un ar «populismu», kad plebeji uzdrīkstējušies balsot pretēji intelektuālā idiota vēlmēm. Tā kā intelektuālais idiots savā darbībā nekad ne ar ko reāli nav riskējis, viņš neapzinās savu rekomendāciju sekas. Sēžot uz dīvāna savā komfortablajā miteklī, viņš iestājas par Kadafi gāšanu, jo pēdējais ir diktators, tajā pašā laikā nesaprotot, ka šādai gāšanai var būt arī kādas nevēlamas sekas.
0
Sskaisle 31.08.2018. 09.36
kāpēc LTV1 nav un nebūs raidījumi par mūsu kultūrvēsturi, tai skaitā literatūras vēsturi, glezniecības, mūzikas vēsturi, baltvācu mantojuma vēsturi ?
Vai tāpēc , ka vienīgais deokrātijas garants ir izglītota sabiedrība, bet to tādi kā repše un viņai līdzīgie nevēlās ? Jo ko tad lamās, uz kā rēķina dzīvos, ja visi būs gudri un spriestspējīgi?
Domuzīmēs , kurš šobrīd ir vienīgais drukātais medijs, kurā arī !!! – ir literatūra savulaik bija raksts par pensionētu filoloģi Ievu Zuiku, kura glāba un cik es saprotu, izglāba no bojāejas Latviešu literārās valodas enciklopēdijas arhīvu, kurš visādās iestādēs mētājās pa visādiem kaktiem. Domuzīmes it kā lasa visi inteliģentie un domājošie – variet man kāds paskaidrot, kāpēc Triju zvaigžnu ordeni pasniedze Konstei Andrai nevis Ievai Zukai ?
Es domāju, ka tāpēc, ka NA nomenklatūrai, ka bļodlaižām daudz ērtāka ir tāda zupas vārītaja un naudas apgrozītāja konste, nekā pašaizliedzīgs cilvēks ar konkrētu un vērtīgu darbu. Ja es domāju nepareizi – uzrakstiet – kam tieši nepierītiet
0
Urga 31.08.2018. 08.31
…Ja mēs simtgadi svinam tikai Londonā, bet nesvinam Latvijā, man tas liekas ārprāts…
Vēlos tikai jautāt, kāpēc G.Repše par to runā tikai tagad – pēc Londonas gadatirgus? Kas organizēja? Kāpēc tik maz konkrētības? Kam KM deleģēja atbildību par simtgades milzīgo naudas summu saprātīgu izlietojumu – vai Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja tā nebija? Kur tad bija tā modrība pašiem rakstniekiem?
Formulējums “dekoratīvā latvietība” manuprāt ir ļoti precīzs, un kultūrpolitikas izpausmēs tāda parādība ir ļoti bieži sastopama. Piedevām tā paģērē finanses nepieredzēta progresijā. Vai Kultūras ministre D.Melbārde ir pratusi pārraudzīt ne tikai simtgades naudas plūsmu, bet arī Rīgas Kultūras Galvaspilsētas un Latvijas Prezidentūras arī?
Un beidzot, vēlos piebilst par A.Freimaņa “Katlu”. A.Freimanis aizgāja no dzīves, bet tikai pēc vairākiem mēnešiem kultūras procesa veidotāji pēkšņi atjēdzās, cik nozīmīgu vēstījumu autors atstājis viena zvejniekciema ietvaros, kur viss gadsimts kā uz delnas. Jēdziens “aculiecinieks” šeit īsti vietā, jo A.Freimanim vēsture nebija jāmeklē grāmatās, viņš šo dzīvi pats bija izdzīvojis līdz mielēm.
Tikai viņa darbs neietilpa romānu sērijā, diemžēl….
1
Sskaisle > Urga 31.08.2018. 09.15
nekad neesmu šaubījusies, ka Ventspils Rakstnieku mājā viss notiek pēc labākajiem padlaiku standartiem.
Sākot ar sistēmu, kādā tiek piešķirta stipendija , lai tajā uzturētos, kur vienu gadu par stipendijas piešķiršanu lemj tie, kuri nākamajā gadā jau ir tie, kuriem to pašu stipendiju piešķir tie, kuriem to piešķīra šie.
Tāda mūsu nodokļu naudas cūciska norīšana, ka rodas tikai pretīgums un dusmas
http://jauns.lv/raksts/zinas/294145-kaskis-kulturas-aprindas-rakstnieku-majas-ipasnieks-grib-piedzit-zaudejumus-no-direktores-konstes
0
fzss 31.08.2018. 01.36
galvenais,lai intelekts ieasnotos , arvien …….
0
Urga 30.08.2018. 20.15
Par veco nomenklatūru, meliem, netīru politiku un darba augļiem.
Izskatās, ka A.Gobzems savulaik noderēja arī kultūras ļaudīm, un vienalga, kādām rokām viņš to veica:
Kultūras alianses darba grupas, kas kopā pārstāvēja tobrīd vairāk nekā 5000 kultūras darbinieku paziņojums:
“Advokāts Aldis Gobzems ir nekaunīgi izmantojis jau eksistējošu, bet oficiāli nereģistrētu nosaukumu, un formāli nodibinājis organizāciju “Kultūras alianse”, kas kopš tās dibināšanas nav veikusi nekādu darbību kultūrpolitikas jomā. Šobrīd no viņa puses notiek apzināta manipulācija ar sabiedrisko domu, laižot klajā juridiski korektus (jo organizācija ar tādu nosaukumu ir nodibināta), bet pēc būtības nekorektus (jo publiski līdz šim zināmajai Kultūras aliansei nav nekāda sakara ar A. Gobzema dibināto organizāciju) apgalvojumus par A. Gobzema izveidotās “Kultūras alianses” darbībām. Līdz šim Alda Gobzema dibinājums nav interesējies par kultūrpolitikas jautājumiem un piedalījies kultūras nozarei svarīgu jautājumu risināšanā. Nav zināma un skaidra advokāta Alda Gobzema darbības motivācija, taču tā rada iespaidu par politisku manipulāciju, nevis par kultūras nozares interešu aizstāvību.
Kultūras alianses kultūrpolitikas jautājumu risināšanai darba grupa aicina neļauties provokācijām un, lai risinātu problemātiskos jautājumus kultūras nozarē, aktīvi iesaistīties un izmantot jau esošo sadarbības platformu.”
(Latvijas Radošo Savienību Padome /Aktualitātes /Kas ir Kultūras Alianse).
Par šo visu arī NRA bija interesantas ziņas (Divām Kultūras aliansēm pretēji viedokļi par ministres demisiju 12.sep 2013):
“Lai gan šo petīciju plaši popularizē sociālajos tīklos internetā, ir bijušas arī aktivitātes, kas nav atkarīgas tikai no entuziasma un aktīvas rīcības. Reklāmas interneta portālos TVNET un Delfi, kas aicināja parakstīt minēto petīciju, noteikti nav nākušas par baltu velti. To, ka tā tas nav noticis, apstiprināja arī zvērinātais advokāts A. Gobzems, sakot, ka šai domubiedru grupai ir atbalstītāji. Kas ir šie atbalstītāji, to atklāt A. Gobzems nevēlējās. Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka A. Gobzems plāno startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās Einara Repšes veidotās partijas Latvijas attīstībai rindās. Biedrībai ar šādu pašu nosaukumu A. Gobzems 2012. gadā ir ziedojis visai prāvu summu – 17 000 latu.”
Latvijas simtgades svinēšanas nesamērības taču ir pašu darba augļi, Kāpēc ārprāts? Varbūt vienkārši interešu sakritība.
1
Sskaisle > Urga 31.08.2018. 09.40
toreiz jau Nora Ikstena bija viscentīgakā Gobzemja draudzene un vairākkārt man draudēja ar savu advokāt gobzemi. – Par ko draudēja – par to pašu – ka es it kā nepatiesību par viņu rakstot, bet patiesību , kur īsti palika nepilni 100 000 eur LLC – to es vēl šodien nezinu ….
0
vvilums 30.08.2018. 19.59
Troļļu fabrikas ārštata darbinieces ,proletārietes dusmas monologu palagus aicinu ignorēt.
Putinzemē patīk meli, un cik labi, ka mēs esam šai pusē.
1
Sskaisle > vvilums 31.08.2018. 09.27
padlaikos es stīvu muguru un stīvu pakaļu stādīju mežus, kurus tagad izcērt un par kuru naudu atkal lepni un skaisti dzīvo citi, nevis es – man no tā netiek nekas – nu ja nu vienīgi banālie trulie tautas staigāšanas pasākumi , uz kuriem es neeju
kamēr es smagi fiziski strādāju – repše Rīgā gudri runāja, auga gudru , izglītotu, inteliģentu cilvēku vidē , kuriem patika tēlot patriotus un brīvības cīnītajus – bet tikai ar to noteikumu, ja par to čeka pretī deva privilēģijas – patiesie brīvības cīnitāji vai nu zem zemes, vai klusēja – kā tas pats Vadis Atāls, par kura ciešanām uzzināju tikai pagājušajā nedeļā
– pagājuši ir gadi 20-30 – nekas nav mainījies – man ir smagi smagi jāstrādā – jāatstāj valstij un pašvaldībai puse no manis nopelnītā un tad man ir jālasa un jāklausās , kā tie,kuri padlaikos dzīvoja uz strādājošo – smagi strādājošo rēķina – arī tagad dzīvo uz mūsu rēķina un lamā mūs visvisādos nesmukos vārdos
Kur ir kursi, tautas skolas, raidījumi , kas dotu iespēju arī man izglītoties? Tas pats Raktsniecibas muzejs – kāpēc nevarēja organizēt literatūras vēstures kursus uz valsts simtgades rēķina? Lai visiem tiek, nevis padlaiku blodlaižām –
Kāpēc literāti nekad nav ierosinājuši diskusiju vakarus par literatūru? Vai vēsturiskā sērija mums – lasītājiem deva plašāku, dziļāku, gudrāku, dažādāku skatienu un vērtējumu par mūsu vēsturi? Kāpēc šīs sērijas aspriešanā visi!!! – kā no uguns bēg no vēsturniekiem? Kas tie ir kādi spītalīgie?
interesanti – kur man to smalkumu – to prasmi sev izrunāt naudu no kopējā katla gūt, ja ne man nekas tāds nav mācīts, ja man meli un gods un ideja par taisnīgumu un patiesīb u nozīmē pavisam ko citu, kā šiem – tā sauktajiem – radošajiem?
un tu viļum esi tieši tāds pats maziglītots, to gudro un izcilo nokapāts āpsītis – viss
0
Sskaisle 30.08.2018. 15.01
BURVE ROZĪTE NEPAJAUTĀJA UN REPŠE NEATBILDĒJA – VAI MUMS VISPĀR IR LIERATŪRKRITIKA ? Es nedomāju visus tos par Ventspils rakstnieku māju iejaucētos – kuri vairāk par a nav spējīgi pateikt, bet tāda profesionāla objektīva literatūrkritika mums ir? Es domāju, ka nav – un es zinu kāpēc nav – tāpēc, ka tā traucētu visiem siles literātiem – visiem –
un tad žēlojas, ka nav kas viņu darbu lasa …..
šodien LNB būs diskusija par kritika lomu un vietu
https://www.lnb.lv/lv/aktuali/aktualitates
DISKUSIJA “KAM IR TIESĪBAS RUNĀT KRITISKI?”
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz diskusiju par to, vai mūsdienu sabiedrībā katram ir tiesības paust savu kritisko vērtējumu. Tēma ir radusies, reaģējot uz publiskajā vidē pēdējo mēnešu laikā novērotajām sarunām, kas agresīvi pievēršas kritikas autora personībai. Diskusija notiks 30. augustā plkst. 17.00 LNB korē (11. stāvā). Ieeja bez maksas un apmeklējums bez iepriekšējas pieteikšanās.
0
Sskaisle 30.08.2018. 14.56
jau esmu vismaz 101 x rakstījusi , cik postoša , antinacionāla ir NA kultūrpolitika
2 milj iztērējām , lai paklanītos Londonai un piebāztu mutiņas dažiem blodlaižām, bet neko neko neesam darījuši , lai prastā – kā saka repše – tauta – izzinātu, apgūtu savu vēsturi – lūk, delfi lasītājs nosoda , ka pie LNB liks Raini
bet viņš nezin, jo par to klusē, ka viņa un mani tautieši – uz Sibīriju deportētie visbiežāk citēja savās vēstulēs uz mājām tieši Raini, ka Brīvības cīņu karavīrus iedvesmoja Raiņa Daugava. Ka Rainis bija Eiropas un Latvijas precinātājs. Un tagad – lūk- mūsu kultūrpolitikas rezultāts – kas tas Rainis tāds ir – ko mums te bāžās ar to Raini ….
Vai kaut jel viens tāds Raiņa Daugaviņai līdzīgs darbs mums ir? Mums ir kaut vai viens tāds literāts, kurš prot pateikt kaut ko vairāk, kā tautu nolamāt par prastiem un par muļķiem?
Nav. Visi ir pārņemti ar savu kuslo , bet pašu iedomās dievīgo talantu ….
http://www.delfi.lv/kultura/news/art/foto-pie-lnb-nosedinata-tris-metrus-augsta-raina-skulptura.d?id=50345101&com=1®=1&no=0&s=1
Uldis Vanags 30.08.2018 13:06
Rainis, tas ir labi, bet… :) Vai tiešām Rainis ir tas lielākais spīdeklis starp Latvijas dzejniekiem, kura lielajā ēnā nīkuļo pārējie spalvas brāļi? Piemēram, Edvards Virza uc? Ja par tautas identitātes stiprināšanu, tad Virzas ieguldījums nav mazāks. Viena no atšķirībām starp Raini un Virzu ir tā, ka Kremļa okupācijas laikā Latvijas literatūrai Virza bija miris un tāpēc arī šodien praktiski aizmirsts. Žēl, ka LNB šajā kontekstā palaida garām iespēju uzsākt diskusiju par latviešu literatūru un tās vēsturi.
0
Sskaisle 30.08.2018. 13.35
par to prastumu – kā nav kauna – klau – nopublicējiet kādiem vārdiem un kā tautu lamāja ,viena no māsām rutkevičām, kad daļa sabiedrības iebilda pret to ka kuļturščikiem kārtējo reizi tiek nodrošinātas jaunas un papildus privilēģijas –
iznāk – ka tas kā kuļturščiki mūsu naudu tērē – tas ir smalki – tik smalki , ka brīnums, ka mākonos nav deguni aplauzti, bet kad sabiedrība prasa – kur un kā nauda notērēta – ā – tas tad ir prasti – pavisam prasti un nelāgi –
jau esmu te publicējusi un manā fb kontā ir visas tās saitītes – kā simti tūkstoši un miljoni tiek notērēti – bet atskaites – nav – jo kā smejies – mazos zagļus pakar , lieliem iedod ordeņus – tas tā bijis un būs – kā čekas laikos izrādās , ka visi literāti bijuši baigākie patrioti un cīnītāji, tā šodien – tādi svētie – tautas pestītāji – bet tiesa gan – tad ja trekni par to samaksā
0
Sskaisle 30.08.2018. 13.23
būtu man laiks – es saskaitūtu , cik reizes žurnālā IR , nernājot nemaz par citiem medijiem – ir nodrukāta “leģenda” kā Repše izdomāja vēsturisko romānu sēriju un cik ģeniāli tas ir. Klau – pašām neapnīk?
Ja par lietiņu – ļoti skumja un ļoti loti bezcerīga intervija.
Piemēram. Repše apgalvo , ka KPV ir nomenklatūras radīta. Tam es varu piekrist tikai tai gadījumā , ja repše pie šīs ļaunās nomenklatūras pieskaiti pati sevi un kultūras darbiniekus. Pamatoju. -2014. bija Rīgas gads- no ES Rīga kā Eiropas kult.galvaspilsēta saņēma miljonus. No šiem milj mums nav palicis nekas – ne muzejs, ne izstāžu zāle, ne park, ne skupltūra , ne grāmatas un galvenais – nekādu zināšanu – nekas. Visu notērēja – es saku – norija bez kožļāšanas kuļturščiki. Un – bija tikai viens neatlaidīgs kultdarbinieks – konkrēti EGILS RAGINSKIS, kurš ļoti aktīvi – tai skaitā soctīklos prasīja un lūdzās , lai Rīga 2014 organizētāji publicē tāmes – kā tā nauda tiek tērēta. Neviens !!! – tai skaitā repše un citi kultadministratori un radošie nepievienojās, neapvienojās pret šo nekaunību – šo alaktīgo nejēdzīgo naudas šķaidīšanu ….
Un lūk, šajā brīdī – Rīga 2014 sākās Kaimiņa Artusa zvaigžņu stunda – viņš ļoti aktīvi , loti enerģiski arī prasīja – kur palika – kā tika iztērēta RĪGA 2014 nauda. Kaimiņš aizgāja uz Centrāltirg un noskaidroja , ka par to tehniku , par kuru R2104 maksāja, ja maksāja tūkstošus – ka p to tehniku viņš var izīrēt par pārdesmit eiro
Nezinu kādi bija honorāri literātiem, bet tā pati ANNA AUZIŅA medijos lielījās, ka par honorārāry CT akcijas scenārijam viņ a varējusi atļauties pāris mēnešus nestrādāt … spriežu, ka naudas patiešām tur lepnas bijušas ….
Nu tā – kā mute veras tagad kaut ko kaimiņam pārmest, ja paši literāti, ta skaitā repše nonākot ierakumu otrā pusē – uzreiz uzvedas kā badā turēti – kā tie oligarhi un tās amatpersonas, kuras stāsta vienu , bet tdara kaut ko pavisam citu
Viss ir savā starpā saistīts -Kaimiņš mums karina uz ausīm savus makaronus, repše – savus .
2
0
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Sskaisle > Dusma 30.08.2018. 14.05
starp citu – ievērojāt – kad beidzās Rīga 2014 -tika organizēta pasākuma “izvērtēšana” un cik sirsnīgi bija, kad visi vērtētāi bija tie paši, kuri sanēma honorārus no r2014
0
J.šveiks > Dusma 30.08.2018. 21.24
Repše bija mans favorīts, es viņu cildināju , zupetrīgs puika bija LLNK dibināšanas procesā, kādžībī spe ci viņu atšifrēja , iestūma valsts bankā , lai nemaisās pa kājām, nez kā būtu beidzies neatkarības process, ja čekisti būtu norāvuši secen
1
tonijs > J.šveiks 30.08.2018. 21.54
Dusma raksta par Gundegu Repši, rakstnieci :) Einars Repše bija ar dīvainībām, bet viņam bija ass prāts un stingrs mugurkauls.
2
Sskaisle > tonijs 31.08.2018. 09.36
Nu es domāju, ka tas ir joprojā tā – jautājums – kāpēc viņam nav darba Latvijā?
1
tonijs > Dusma 31.08.2018. 23.59
Domā, kāpēc viņš neiet politikā? Droši vien pašam vairs neinteresē. Bet žēl, tādi godīgi cilvēki politikā ir retums.
0
J.šveiks > tonijs 01.09.2018. 03.59
norāvu secen mīlīt , jo iekampu biku riekstu degvīnu , ceru ka piedosi, ar labu nakti
1
Sskaisle > J.šveiks 04.09.2018. 09.34
ka iekampu ticu bet rriekstu šņabis? prāts ir ķīmiju dzert?
0