Valodas atmosfērā

interesanti, vai bez latviešiem ir vēl kāda tauta, kurus okupācijas režīms ir padarījis tik divsejainus, ka pat ,it kā, brīvā valstī, nevar palikt ar vienu,īsto, seju ??? igauņi ir mazāk divsejaini, tāpēc viņiem labāk iet…

dusma kā jums ir ar seksu?

nabaga Maima, pacieti nu! tomēr ņem vērā – nekā personīga !

lūk – par literātiem – http://www.punctummagazine.lv/2018/07/25/eiropeiskuma-skolas-lieciba/
nu – kā tad tur ir – kāpēc mums joprojām uz urrā iet māras zālītes tingeltangelis par kolonijam, nevis Mārītes Jakovļevas pētījums par Kurzemes hercogisti un tās kolonijām?

Varu atbildēt, tāpēc ka mums inteliģence ir absolūti bezatbildīga, parādi viņiem naudu un viņi tās dēļ ne tikai paši vellam pārdosies, bet pārdos visu tautu visai nelabo dzimtai

par to jājautā žurnālistei un jāatbild tulkotājai – par morāli un ētiku – vai tā attiecas uz visiem vai tikai to no nabagiem drīkst prasīt – nu?

Dace Dzenovska savu analītisko stāstu izklāsta sešās nodaļās, kurās parāda gan pret noteiktām grupām vērsta izslēdzoša diskursa vēsturisko ģenēzi, gan mūsdienu neiecietības izpausmes un tās strukturālos nosacījumus. Grāmatas pirmajā nodaļā uzmanība ir pievērsta Kurzemes un Zemgales hercogistes koloniālajai vēsturei, ar kuru Latvijas iedzīvotāji mēdz lepoties, bet kas nekad nav kļuvusi par morālu refleksiju objektu. Respektīvi, lepnums par Gambijas un Tobāgo kolonijām, kuras 17. gadsimtā iegādājās hercogs Jēkabs, latviešu apziņā netiek asociēts ar tālaika koloniālo lielvaru iesaistīšanos vergu tirdzniecībā un dabas resursu ekspluatēšanā, kam politiskā liberālisma gaismā, jo īpaši postkoloniālisma diskursā, tiek piešķirta izteikti negatīva nokrāsa.

man reizēm uzmācas bailes, ka šo agresīvo bezkaunīgo sieviešu dēļ visi vīrieši kļūs par gejiem – patiesi –

nu labi ne gluži par tēmu

Starp citu, apsveicu ar balvu !

Rīgā jaunieši ar sevišķu cietsirdību noslepkavo sievieti un izplāno bēgt no pilsētas

nepārprotiet – es nevainoju Maimu – nē, viņa , kā saka ir nevainīga, bet – manā vērtējumā, manā sapratnē – ko dara latviešu literāti, manuprāt, vienu ļoti bīstamu lietu – visi citi vainīgi, pasi svētāki par visiem svētajiem kopā ņemot, kamēr sabiedrība un jo īpaši vīrieši ir cūkas, nelieši, varmākas, skauģi – vārdu sakot – ļaunie un sliktie

un paši šie sievieši cieš, bet nav kas no malas pasaka – vai pajautā – un kad sevi izvērtēsi ? va esi spējīga tā ar abām acīm uzreiz uz sevi paskatīties ?

tā vainstīna viena no “upurēm ” pa ballēm staigāja caurspīdīgā tīkliņkleitā – hallo – mani tas traumē – mani traumē – kas man nav cilvēktiesības neredzēt intīmas cilvēka daļas ?

jā – un sen sen uzskatu , ka sabiedriskajos medijos vajadzētu būt nopietniem raidījumiem. Mums ir 101 šovi – simti tūkstoši tiek izdoti pasaules apceļošanas stāstiem – cik citur labi, vai slikti, bet – mums nav neviena paša raidījuma par literatūru. Kur patiešām profesionāļi , vārda meistari – izglītoti cilvēki spriestu, runātos par literatūru. Neticu, ka būtu iespējams godīgi un atklāti runāt par pašmāju literatūru – esam pārāk glumi un gļotaini tam, bet var taču runāt par notikumiem pasaules literatūrā. Piemēram bukera vai buecherpreis darbus apspriest

Ar milzīgu baudu klausos Orfeja sarunas, kaut gan zvēru – man nav muzikālā dzirde , vai savlaik ar milzīgu baudu lasīju RL sarunas ar pasaules klases fiziķiem, kaut gan ….

Nu lūk. Šādas intervijas, šādas balvas būtu tā iespēja, kad par to būtu jājautā žurnālistei un jāatbild uzrunātajam – piemēram, vai Igaunijā ir tā bijis, ka LITERATŪRAS centrā pazūd nepilni 100 000 eur un nav neviena atbildīgā? Vai Igaunijas sabiedrība ar to samierinātos ? Kāds bija Igaunijas budžets Londonas grāmattirgum un kā vispār tiek dalīta un tērēta kopējā nauda kultūrai – pēc kādiem principiem? Vai Igaunijā ir tāds precedents, kad parlaments piešķir simtus tūkstošus čekas stukačam – dzjeniekam ?

Vispār – vai igauņu literāti tikpat aktīvi sadarbojās ar čeku kā latvieši? No Dzelzsgriezēja gramatas radās iespaids, ka nē –

būtu par ko parunāties, protams …

Kā tev šķiet — vai labu grāmatu tulkojumu mums ir gana daudz? – šis ir labs jautājums, no kura atbildēšanas Maima aizslīd.

Bet …. man Ingas Gailes Stikli nepatika. Pamatoju – man nācās šķirt lapas atpakaļ , lai neojuktu – kas ir kurš no romāna personāžiem , tā mētāšanās laikos un notikumos nevis vienlaidus sižeta līnijas plūdums , manā sapratnē literatūrā ir tāda pati nodeva modei, kā operas uzvedumos obligāti vismaz pāris reizes parādīt pliku miesu – kā garantiju autoru drosmei un vēstījuma aktualitātei , bet man kā mākslas darba baudītājai – tas tikai traucē. Nu redz – cita m patīk, citam, tas ir kā čeks veikalā, bez kura pirkums neliekas drošs. Bet man nē.
Otra lieta, kas man Stiklos nepatika – ir tāda filosofiskāka , kuru neņemos te saprotami izklāstīt. Tai stāstā – man zemisks un pretīgs bija tas jaunais ārsts, kurš uzsāka attiecības ar pacienti. No stāsta bija noprotams, ka sieviete ir slima tādā veidā, ka bez tuvinieku uzraudzības var sev kaut ko nodarīt, nav izslēgta iespējamība, ka kaut ko nodarīt var arī apkārtējiem . Tad gulēt ar tādu sievieti, padarīt viņu grūtu un tad it ka glabt vinu un būt tam labajam … nezinu … man tas viss bija tik murgaini – jo, protams, ka sterilizēt arī būtu necilvēcīgi, bet …. nezinu – ja to auc par labu literatūru, tad jautājums – ks ir slikta ?

Neko jaunu no intervijas neuzzināju. Viss jau dzirdēts, viss jau zināms . Laikam tāpēc, ka Maima G. ir aktīvs, daudzkur klātesošs cilvēks, kura ar savu viedokli nevienam virsū neskrien, bet arī neliedz to un neslēpj. Tāpēc man būtu interesantāk , ja intervijā būtu uzdoti pavisam citi – varbūt vasarīgi traki jautājumi – par dzīvi, par pasaules gaitu – pagātnē, tagadnē, nākotnē – kaut ko tādu, par ko jau iepriekš nav bijusi runa, nav stāstīts.

Par igauņiem – domāju, ka viņi tomēr vienmēr ir bijuši citādāki un vairāk labākā, nevis sliktākā nozīmē. Piemēram, Igaunijā krievi ir klusāki un ieticīgāki. Labi – Narvā esmu bijusi tikai caurbraucot, bet Tallinā sabiedriskajā transportā krievi runā klusi, mierīgi, neuzvedas kā liellopi aplokā kā man tas īpaši uzkrītoši ir šobrīd biežāk pavizinoties ar Vakarbuļļu autobusu