Universitāšu slimnīcas iet bojā, ko darīt?

Bilanci sastāda izdevumi un ienākumi.
Te god. autors izsakās tikai par vienu pusi.
Un arī par to, tikai teorētiski.
Vai autors ir padomājis, kā varētu iesaistīties šai darbā klātienē?

Izkropļota veselības aprūpes sistēma un neefektīvs universitāšu slimnīcu darbs.
Mūsdienās Latvijas veselības aprūpes universitāšu slimnīcu realitāte ir diezgan skarba. Parastais slimnīcas ārsts universitātes slimnīca saņem ap 800 euro uz rokam ar visiem Čakšas kundzes procentuāliem pielikumiem. Māsas darbs ar piemērām vidēji 12 dežūrām mēnesī ap 1000 euro. Universitāšu slimnīcas ir pārpildītās. Uzņemšanas nodaļas funkcionē supervaroņu līmenī, pārsniedzot visus iespējamus darba normatīvus. Vietu nodaļās katastrofiski pietrūkst. Pacientus fiziski nav kur likt. Koridoros likt nedrīkst, jo jāievēro pacientu tiesības. Vidējais slimnīcā dežurējošais ārsts jutās, ka mazais censonītis pret veselibas aprūpes sistēmu, NMPD, pacientu piederīgiem un kolēģiem. Resursu trūkums universitāšu slimnīcās ir sasniedzis kritisko līmenī. Tiesa, ārstu trūkums ir jūtams, tad māsu trūkums ir krietni lielāks un līdz ar to māsai šobrīd ir liela vara universitāšu slimnīcā un prioritāte. Jo māsu nedrīkst pazaudēt, viņu jāsaudzē, ja nu viņa aizies tad darbs vispār apstāsies. Šobrīd masas ir izjutušas savu varu un ar to spekulē visādos iespējamos veidos. Tiesa, ir vēl palikušas labas, atbildīgas un pašaizliedzīgas, bet maz.
Noteikti ir jāpārskata ārstu algas universitāšu slimnīcās. 800 un >10 000 euro algas starpībai dažādās ārstu specialitātēs nav jābūt. 135-150 euro par diennakts dežūru universitāšu slimnīcā ir neadekvāti mazs atalgojums sertificētām ārstam pat pēc pielikuma. Kvalitātes sistēma, pacientu drošība un personu datu jēdzieni tikai ienāk Latvijas veselības aprūpes sistēma, neskatoties uz to, ka daži speciālisti Latvijā par to ir runājuši sen. Viss ir dīgļa aizmetņa stadijā Latvijā un krietni atpaliek no ASV un Eiropas veselības kvalitātes un drošības kritērijiem. Ārstam ir vajadzīgs pienācīgs atalgojums un veselības sistēmas totālā pārveidošana visos līmeņos.
Vai var normāli strādāt, kad tev nemitīgi zvana telefons, tevi vienlaicīgi sauc uz cito pie trīs pacientiem, tev zvana ātrā palīdzība, kā būs pārvedami pacienti no reģioniem, tev nav vietu nodāļā, tev uzdot desmit sociāli orientētu jautājumu pacientu piederīgi, tev uzdot jautājumus rezidenti, tevi sauc neapmierināta māsa, jo nav kur likt pacientus, tev nav laika paēst. Godātie ministriju pārstāvji! Galvenais veselības sistēmā ir pacients un cilvēku resursi – ārsti un māsas, tad seko tehnoloģijas un nauda.

Tīri matemātiski rēķinot divas nepietiekami apmaksātas pusslodzes summā nedod neko būtiski labāku kā nepietiekami apmaksāta slodze. Līdz ar to (lai papildus čakars ar vairākām darbavietām atmaksātos) šeit ir jābūt krāpšanās elementam – reāli padarīt mazāk nekā parādās papīros. Vai arī politiski izdevīga valsts darbavieta + finansiāli izdevīga privātprakse.

Precīzi tāda pati situācija ir augstākajā izglītībā. Tā ka tā ir nopietna sistēmiska slimība.