Kultūras sakaru iespaids trimdā – seni notikumi Sidnejā un Adelaidē

Ne tikai VDK savā laikā šķēla trimdas latviešu sabiedrību. Vai kāds atceras kādu traci Sidnejā sacēla “Hair” izrādes?
Bet pateicos Guntim par šo rakstu. ir vērts atcerēties senus notikumus/vēsturi, lai no tiem/tās mācītos un mācības pielietotu ikdienas dzīvē šodien un nākotnē.

Tādas pašas diskusijas bija Čikāgā, kur es uzaugu. Cita starpā Kultūras sakaru komiteja arī organizēja kino izrādes, un vienā gadījumā mans vectēvs mātes pusē savu meitu (ne manu mammu, jaunāko māsu) aizveda uz seansu un tad pats sēdēja mašīnā un pīpēja iekams filma bija beigusies un meitu viņš atkal varēja vest mājās. Es pats, ja atmiņa neviļ, noskatījos “Nāves ēnā” un pārdomāju, kas gan tajā varēja būt tāds, kurā ir iekodēta padomju propaganda, ja reiz stāstu sacerēja Blaumanis ilgi pirms tāda PSRS vispār parādījās uz kartes, taču citi, ka minējis autors, uzskatīja, ka jebkādi kontakti ar Latvijas PSR, tās cilvēkiem un tās kultūru, ir bīstami. No autora rakstītā, tieši stāsts par mūzikas krātuvi Austrālijā man visvairāk apliecina, cik absurda tā situācija patiesībā bija. Paldies Bērziņa kungam par pārdomām.

nu ja par RATINĪKU I – kura tagad mums arī politiķe – nekā personīga – tikai par koplietām
jā konkrēti viņa saka, ka nezin nevienu adekvātu sieviešu tēlu latviešu literātūrā, kurai viņa gribētu līdzināties – nu bet šito liekulību!!!!

lūk, es spēju pieņemt un mani tas absolūti netraucē, ka viņa apgalvo, ka izlasījusi visas 36 Kornēlijas Apškrūmas dzejas grāmatas , bet Rīgas Laiku nelasa, jo tas esot samudrīts. Es nelasu Apškrūmu , bet lasu RL – pat ja no tās sērijas – intervijas ar fiziķiem vairāk nesapratu, kā sapratu – skaisti bija tik un tā. RL dievinu – man visi numuri ir zem pagultes .

Bet – cilvēki mīļie – nu ir pasaulei gals klāt, nu ir – lūk dzejniece un poliitķe saka – ka grāmatu sērija par vēsturi esot ļoti labi , jo beidzot cilvēki varot uzzināt par latviešu tautas vēsturi. Debess apžēlojies, vismaz par mani – nu kā tu skolotāja un politiķe būdama vari kaut ko tādu sludināt. Nu kura no tām sērijas grāmatām atklāj tautas vēsturi ? Nu kura ? Vai tiešām pret vēsturi varam atļauties izturēties kā pret priekameitu

nu – ir tas tas skumjais – nu nav mums pašcieņas , nerunājot nemaz par savstarpējo cieņu
Savulaik, skolā es to izjutu – ka vēsture tika uzskatīta par tādu pļāpu priekšmetu – viss cits bija svarīgāks un man bija jācīnās kā lauvai – lai pierādītu pretējo

https://www.youtube.com/watch?v=Y0WVWYkWgGc

Vai tagad Londonas grāmattirgus – ja valsts tērēja 2 milj – elle un indija- vai tiešām tur nevarēja atlicināt kādas asariņas, lai mums mājās palicējiem – nabadziņiem dotu iespēju pašiem pārliecināties kas un kā bija? Ir tikai pārsaldināti žurnālistu atstāstījumi jo šiem tika uzsauktas a/b , komandējumi un tad jau mēs saprotam – neteiks ne puszilbi kritisku vārdu – nekodīs rokā, kura baro . Tas ir tik zemiski pretīgi – es jūtos kā mazs sivēns vai ēst nedabūjis cūķis, kas ar ko gribētu no siles labumiem, bet kur lielās pārēdušās cūkas mani drīzāk nokodīs un nospers nekā kādu sūkaliņu ļaus iesūkt vai kādu kartupeļādiņu norīt

klausieties – tā pati profesore Ancāne izteica savu viedokli,ka viņasprāt , latviešu literatūra ir supergaudena, ka mums nav pozitīvie varoņi literatūrā – es viņai piekrītu par 101% , bet literāti iebilda. Labi – es spriedu – kādi tad ir pamatojumi iebildumiem – vienīgais, ko dzirdēju – Ancāne neko nesaprotot. Nu labi – profesore nesaprot, kam negadās, es neesmu profesore, es arī nesaprotu – bet gribu saprast – kur tad tas skaidrojums ir?

Lūk, pati varone Ratinīka I- stāsta visu kā ir – kā baznīcā pie bikts un saka, ka nespēj sevi identificēt ne ar vienu latviešu prozas varoni, jā ar kādu dzejas tēlu – tas vēl jā … nu tad ko Tu Ratinīka Ancānei uzbruki. Jūs saprotiet, manu sāpi? Tā liekulība gāž gar zemi

https://www.youtube.com/watch?v=6LogyLETaRM

Labākais līdzeklis toreiz bija tas pats, kas šodien pret viltus ziņām – izglītot cilvēkus par notiekošo, lai viņi paši varētu labāk saprast, kas notiek, un pieiet jautājumam analītiski un nevis emocionāli.

Un kas ir tas smagākais šodienas Latvijas varas elites noziegums – tā tomēr ir šī te tautas morālā un intelektuālā varošana.
Kaut vai svaigākais piemērs, profesore Ancāne. Viņa ar saviem uzskatiem nevienam neskrien virsū. Viņa aicina sabiedrību uz sarunu – bet nu – tieši varas elite -tā pati IZM lobētā Vija Kilbloka pasludina viņu par deformētu. Tas ir tas drausmīgais. Es nezinu – man nav ne jausmas vai Kilbloka ir čekistu varota, vai kā citādi apstrādāta, bet ….. tas nav normāli – ka it kā izglītots cilvēks, uzvedas kā asinskārs čekists – nu nav normāli

Lasot Eglājas Kristsones grāmatu Dzelzsriezējs – man rādās iespaids , ka trimdas latviešu vidū ir vairāk čekas kalpu nekā čekas ienaidnieku. Līdz šokam mani noveda apgalvojums, ka kādu tur akadēmisko universitāšu bibliotēkas bija pilnas ar čekas uzdāvinātiem materiāliem par latviešu leģionāriem kā kara noziedzniekiem un latviešiēm kā nacistiem.

Cik miljonus mūsu valsts neatdod visādiem bandītiem, cik miljoni nav iztērēti bļodlaižām utt. utjpjr. Cik naciķi nav zemi bučojuši – ka mīlot latviešus un legionārus – bet pacīnīties par tautas labo slavu, par vēsturisko taisnīgumu – jā tas no vājajiem un gļēvajiem latviešiem laikam ir par daudz prasīts

Labākais līdzeklis toreiz bija tas pats, kas šodien pret viltus ziņām – izglītot cilvēkus par notiekošo, lai viņi paši varētu labāk saprast, kas notiek, un pieiet jautājumam analītiski un nevis emocionāli.

1) “Šāda melnbalta, krasa nostāja, kas toreiz deva iemeslu sabiedrības šķelšanai trimdā, arī tagad brīžam kalpo par nevajadzīgu sabiedrības sašķelšanu.”- Pilnīgi piekrītu.

2) Tas, ka vairākums no šiem cilvēkiem bija starp tiem, kuri virzīja atmodu Latvijā, manuprāt, liecina, ka viņiem “sirds bija īstā vietā”.- Pilnīgi piekrītu.

3) Zakenfeldam īpašu uzmanību pievērsa vairāki vīrieši ar “sīvā” starpniecību, kam pašiem pret to bija liela izturība.- Par šo es smējos :)