Būt Džilindžeram

Komentāri (29)

Sskaisle 30.03.2018. 15.21

nu redz – un kā ar matemātisko loģiku – kur pats nosaukums jau manu spalvu parauj stāvus?
Jo iznāk, ka ja raksti nicinošu – t.i. – negatīvu kritiku, tad tā ir tikai subjektīva nepatika, skaudība, ļaunums utt. Bet ja raksti slavinošu – tad svēta patiesība.
Nē – no matemātiskās loģikas kā buks no mēness neko nesaprotu bet ar savu humanitāro prātu Tavam apgalvojumam nepiekrītu

Lūk . Matemātiķi un ekonomisti vai matemātiskie ekonomisti vai ekonimskie matemātiķi – vispār ir spītīgi – cik pazīstu – tā visi ir tādi pavēsi un spītīgi –

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 15.29

Par spītību piekrītu, vēl arī distancēti un ironiski. Un tiesa, man nepatīk negatīvisms. Manā skatījumā vērtējumam būtu jābūt – kas sanācis labi un kas varēja sanākt vēl kādu drusku labāk.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 15.46

tas ir par daudz liberāli, tā man nepatīk.
Vajag visu tieši un konkrēti un atstāt bŗīvību visiem citiem piekrist vai nepiekrist , bet šitā – pasaule ir skaista un smaidam – nē – apžēlojies – kas tā par dzīvi, ja nevarētu vairs kritizēt un tieši teikt ko domāju – nemūžam , nekad

man pagājušajā gadā bija vairākas publiskas uzstāšanās un man bija svarīgi uzzināt vērtējumu – kas man izdevās un kas nē, bet lūk, bija tikai šis – nu ko tu = tevi tik palaist parunāt – un man tas neko nedeva – man pielektu un patiktu ja man tieši un konkrēti pateiktu – jā – tā labi, nē – šitā labāk nē, jo …

zini – man mamma bērnībā teica- aktrise tu nevari būt jo esi maza, sīka, pelēka, bāla – pa dibenplānu vien darbosies – un tas man bija šausmīgs trieciens – ļoti ilgi nespēju noticēt, ka varu kādam smukam puisim patiesi patikt, bet – toties paaugusies , es visaugstāk vērtēju ģimenes tiešumu un atklātību – es to filtrēju – kāds ir pats teicējs, cik daudz zin aktuālo situāciju, cik spriež vispārēji, bet – tas palīdz man saprast sevi un pasauli

man būtu ļoti grūti ar tevi, ja tu man tikai to labo teiktu , es kasītos un pieprasītu pilnu ainu

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 16.10

Nu redzi, manā skatījumā nav īsti korekti spriest par lietām, par ko nav pietiekamas kompetences. Ja par teātri, tad es gadā vidēji noskatos kādas 70 izrādes un parasti konkrēto izrādi vērtēju perspektīvā, savā prātā salīdzinot attiecīgo režisoru un aktieru iepriekšējo veikumu un vērojot izaugsmi un attīstību. Man nav aizspriedumu un stereotipu, uz ko katrs ir vai nav spējīgs. Jā, ir režisori, kas īpaši neimponē, bet pat tiem pa retam gadās kāda izrāde, kas pārsteidz. Un tāpat ir aktieri, kas reiz ir panākuši tik augstu pilotāžu, ko ne visās lomās pēc tam ir iespējas apliecināt. Beigu galā es taču neeju uz teātri, lai to kritizētu :)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 17.35

nepiekrītu, es neeju uz teātri , lai vērtētu katra izaugsmi, centību vai tikumību, vai vēl kādu ar teātri nesaistītu lietu

es uz teātri eju.lai skatoties izrādi es kaut ko vairāk saprastu par pasauli, kurā es dzīvoju , par esamību, kurā līdzdarbojos un pat ja man nebūtu par to jāmaksā – es tik un tā uzskatītu, ka manas dabiskās tiesības ir kritizēt

ja es esmu nosēdējusi 3-4 stundas un nekas nav pateikts , lai es vismaz censtos saprast – tad tā ir slikta izrāde un tad tālāk es varu domāt spriest – kāpēc – dramaturģija, režija, mūzika, scenogrāfija, viss kopā vai katrs atsevišķi

ja pati pērku biļetes – vienmēr padomāju – kas par izrādi, kas ir aktieri uttt

žurkā jau katru reizi savs – pat ja es būtu iepriekš smalki izlasījusi par autoriem – tādas šmuces jau nevar paredzēt

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 18.04

Tu dari tā un es daru tā. Tev nav jādara, kā es daru un otrādi. Es takš Tevi nemācu, bet vienkārši izsaku savu viedokli. Bet Tavā vietā būtu gudrāk neskriet uz pirmajām izrādēm, pagaidot, kādas ir atsauksmes. Es no Žurkas nekad neesmu gaidījusi augstu intelektu un filozofiskas pārdomas.
Man ir tā, ka ja man kaut kas ne īpaši patīk, tad aizdomājos, kāpēc tā. Biju nesen uz izrādi, kas man ne īpaši, kaut arī visi sajūsmā. Burvīgi aktieri, mūzika, scenogrāfija utt. Un tad sapratu, ka man par vieglu un seklu. Bet tāpēc tā nav mazāk jauka izrāde, visiem vai vienmēr jau nav vajadzīgs dziļums.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 31.03.2018. 08.09

Labrītiņ. Es saprotu,ka Tu nemāci. Bet – kaut kādā ziņā es, protams, mācos. Piemēram, filmu par Čērčilu ar Geriju Oldmenu skatīšos vēlreiz, nākamziem, bet pirms tam mēģinot sevi atbrīvot no priekšstata, ka tāds , kā viņu atveido – Čērčils nebija. Nekad neesmu meditējusi, v arbūt man ir laiks, un varbūt tas palīdzēs uztver pasauli brīvāk – plašāk un dziļāk. Nezinu.
Par žurku – kā jau minēju – biļetes nopirku pagājušā gada izrādes iespaidā. Man patika, jo tur par smagām lietām bija viegli un ironiski runāts. Starp citu , Senajā Grieķijā, kad bija tās traģēdiju sacensības, tad katras sacensību dienas beigās, autoram bija jāliek priekšā viena satīriska luga, kas skatītājiem ar jokiem un ironiju palīdzēja atbrīvoties no traģēdiju radī tās spriedzes.
Vēl esot bijis tā, ka Frinihs esot uzrakstījis un novadījis tādu lugu , kurā visi raudājuši no līdzpārdzīvojuma, bet konkursa žūrija šim uzlikusi pasakaini dārgu sodu, jo autors esot pārkāpis noteikumus – izrādēm neesot jārada līdzjūtība, bet jāmāca publika, jāspēj pasniegt kāds racionāls domu grauds kas ir labais, kas sliktais, kā būt cilvēkam starp šiem abiem utt.
Šādā ziņā, manuprāt, Latvijā ir aiziets daudz par tālu, teātris tiek padarīts par prastu ākstīšanos – kā žurkas un daudzos citos gadījumos – autori saka, ka publika ir stulba, bet publika saka, ka autori liek priekšā ” gabalus ” par kuriem gribas prasīt naudu atpakaļ.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 31.03.2018. 08.32

dažreiz man patīk lasīt klusumā, bet dažreiz uzlieku kādu mistisku, čillīgu mūziku, kura ļoti paspilgtina izlasīto. Tumana Varonība Senajā Grieķijā jau ir tikai par vīriešu pasauli – par personībām, kāda nu kura bija un kā rīkojās.
Ja man kādreiz būtu iespēja – es uztaisītu tādu izrādi – lēkājot pāri gadsimtiem un gadu tūkstošiem – centrā liekot nemainīgu lietu – cilvēka dabu un visu no tā izrietošo.

Pagājušā gada rudenī es biju Epidaurā – un man ir viena tāda bilde – saules apspīdēta un lapu rakstu izēnota birztaliņa blakus amfiteātrim – man patīk uz to bildi skatīties un iztēloties – ko es visu laiku esmu gribējusi – nogriezties no ceļa un ieiet tai birztaliņā , it kā šķērsojot laikmetus un tad iet un tikpat labi tas varētu būt tas 5.gs. p.m.ē. un tikpat labi jebkurš cits laiks vai bezlaiks – es vienmēr esmu gribējusi kaut ko tādu, bet vienmēr esmu baidījusies – žēl, ka tā –

kad biju mazza meitene, man vecaistētis uzticēja iet uz ganībām un pasiet zirgus, viņam bija melna skaista ķēve, superzirgs un es dažreiz darīju tā, ka atāķeju no ķēdes , pievedu pie siena zārda, uzrausos viņai mugurā un tāpat, bez apaušiem, tikai k ājas piesitot jāju. Tā daba tur bija fantastiski skaista – zaļas pļavas, birztaliņas, meži, pa pakalniem augšā un tā apziņa, par brīnumiem , kas tūlīt tūlīt notiks
– mans sapnis vienmēr bija tā jāt uz priekšu bezgalīgi ilgi , bet nekad to neizdarīju – es sev mājās gribu tādu gleznu – tikai zaļas pļavas un tumšāk zaļas meža līnijas, kā tādi labirinti , kuros doties iekšā varbūt satikt savu mīnotauru, varbūt savu Tēseju vai savu Ariadni
labi, šovakar eju uz Tanheizeru – tā ir pirmā opera, ko savā mūžā skatījos – kaut kāda tāda doma – vai sajūtīšu sevi – kāda biju pirms gadiem 30, it kā vairāk eju satikt sevi , ne Tanheizeru ar visiem viņa kreņķiem:)) nu redzēsim

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 31.03.2018. 10.14

Labs rīts :) Ārkārtīgi interesanti jau Tu raksti, prieks lasīt. Kādreiz rakstīju garas un dziļdomīgas vēstules (atceros, kā katru dienu stāvēju pie loga, vaktējot pastnieku), bet tagad līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību tas atkritis pats no sevis, žēl.
Esmu bijusi Epidaurā, varbūt nākošgad izdosies vēlreiz. Šai sakarā atminos intervijas ar Allu Demidovu (fantastiska aktrise), kurās viņa stāstīja par aktiermākslu Senajā Grieķijā un par to, ka aktieri spēlējuši vertikālē, tas ir, Dievam.
Un tad es aizdomājos, kāda vertikāle var būt tagad, ka, lai saņemtu valsts budžeta dotāciju, teātrim sezonā jāsaražo noteikts izrāžu skaits un mēģinājumiem atliek vien divi mēneši. Iedomājies – pirkt biļetes uz izrādi, ko vēl nav sākts mēģināt…

Atbildēt

Saulespuķe > Saulespuķe 31.03.2018. 10.24

Lai jauks Tanheizers, esmu to redzējusi / dzirdējusi, bet par operām neņemos spriest. Man tā īsti patikušas četras – Fausts, Nabuko, Makbets un Traviata. Tēva ārijas Traviatā ir skaistākais, ko operā esmu dzirdējusi un tāpēc pavisam drīz iešu klausīties vēlreiz.
Man savukārt šovakar ir Cvetajevas dzeja RKT. Priecīgas Lieldienas :)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 31.03.2018. 12.27

piekrītu – visas minētās Rīgā esmu redzējusi un visas ir izcilas, bet man gan jāsaka , ka manas ir visas Pučīni operas – visas – kad dzirdu nessun dorma – man ir sajūta, ka ar mani runā eņģeļi, ka dziedāts tiek tieši man

vai čočosanas ārija – es to vienmēr, kopš pirmās reizes esmu uztvērusi kā Debesu apliecinājumu, ka mīlestība sāp – vienkārši sāp un viss un punkts un āmen
Lūk, Tev arī jauku vakaru, jādomā , ka Cvetajevas dzeja arī ir kaut kas īpašs

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 31.03.2018. 12.22

es protams, arī gribu atkal uz Grieķiju, starp citu – tagad uz Peloponēsu ir tiešie čarterreisi …. kaut gan Atēnās ir tik daudz muzeju , kurus vēl neesmu kārtīgi izpētījusi – tā kā – varianti ir:)

Atbildēt

Sskaisle 30.03.2018. 08.39

bet vispār …. lasīju jauno Rīgas Laiku – tur atkal “uzstājas” tik daudzas izcilības, man tās vienmēr ir kā tādas neklātienes sarunas – no ļoti izdevīgām pozīcijām – varu kaut ko pameklēt un izlasīt vai paskatīties internetā un tad jau sagatavotāka – “sarunāties”. Par šādu iespēju es esmu visstāvākajā sajūsmā.
Bet – ko es izdomāju – šīs personības – vismaz savi 80% no viņām nāk no krieviskās vai angļu valodas pasaules. Šai RL personību zvaigznājā tik reti iemirdzas kāda latviešu valodā runājoša zvaigzne.
Padomā – kur ir mūsu autoritātes ? Ja Tu man jautātu, lai es nosaucu – es ilgi domātu – Lancmanis – jā , kāpēc nē – aiz viņa ir ne tikai vārdi, bet arī darbi. Tālāk? Arhibīskaps man ir ar milzu mīnusa zīmi, Rubenis – mācītājs, priekš manis par daudz atstāsta citus, cik runā savu. Nē – man nav autoritātes, nav orientieri, nav par ko un ar ko lepoties, bet tas taču ir absolūti nepieciešams.

Jaunajā RL ir intervija ar tādu Donu Kuliku – cita starpā viņš raud arī par mazo tautu izmiršanu. Klau, Saulespuķe – valsts simtgadei ir piešķirti 60 milj … un tie izplūst kā smiltis jūrā dažu veeikloņu kabatās – nekas , nekas nepaliek nākotnei, plašām tautas masām, kā teiktu biedrs Ļeņins.
Tikko kaut ko meklēju par Stīvu Hokingsu – Debess – pat latviešu versijā WP jau ielikts nāves datums un vieta,kamēr – par mūsu latviešu kultūru, vēsturi – 100 gades sakarā gan gugle, gan jūtjūbis paliek neēduši … it kā pasaule nu būtu atbildīga par mazo tautu un mazo valodu neizmiršanu …

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 11.36

Man absolūtākā autoritāte ir Pēteris Kļava, esmu apmeklējusi viņa lekciju pilno kursu. Nevarētu teikt, ka viņš ir mainījis manu domāšanu vai pasaules uztveri, tāda jau tā ir bijusis pirms tam un viņa lekcijās es guvu apstiprinājumu tam, ko jau zināju vai nojautu.

-2

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 13.44

man viņš vispār nav autoritāte – tik daudz, ka izglītots un jauks cilvēks, ka drosmīgs pilsonis, bet …

Savulaik biju Taizemē un gids mums rāda stikla būrī apzeltītu sēdošu cilvēku ar saulesbrillēm un saka mums – lūk, kārtējais brīnums, šis mūks jau ir 300 gadus vecs, bet viņā joprojām notiek dzīvības procesi. Es vēl šobaltdien nesaprotu – kurš normāls, racionāli, loģiski domājošs cilvēks gribētu sēdēt stikla būrī 300 gadus un iespējams vēl ilgāk, tikai tāpēc, ka viņā notiek šie – kādi? – dzīvības procesi. Saku kā ir – nesaprotu.

Tad vienā RL bija intervija ar P.Kļavu un manu sajūsmu par viņu nogrieza kā ar nazi. Tai intervijā viņš sajūsminājās par kādu tur svēto, kurš ar domu spēku vien, domās vien sevi – savu matēriju tā pārvēŗta nemateriālā , ka no viņa tai kalna galā tikai matu , zobu un nagu kaudzīte palikusi. Visi kauli – kā saka esot izkūpējuši. Tai brīdī es sapratu – nē , lūdzu nē – man tādu garīgumu lūdzu nē – man uzreiz sagribējās gan mīlēties, gan ēst, gan skatīties un klausīties … es izjutu kaut kādus attālus, bet draudus, ka par daudz domājot, es arī varētu sagribēt izzust

Es domāju gluži otrādi – kad iedomājos par nāvi, ka reiz man būs jābeidzas šai miesā kādā nu esmu – tad es izjutīšu milzīgu pateicību – es kaut kā iedomājos, iztēlojos, ka pēc nāves kā gars došos uz to planētu, kur ir tikai ūdens , apmēram to vizualizēju pēc voiena Čurļoņa darba , jā un tad kad tur kā gars darbošos – tad mani sildīs un enerģētiski baros ideja par to baudu, ko sniedz miesa un gara saplūšana -mīlot, redzot, dzirdot, lasot, saprotot un mīlējoties un ēdot un dzerot, un glāstot un pat tikai pieskaroties

citiem vārdiem – man Kļava ir radījis asociāciju, ka viņaprāt tas ir atmetams un nav ko te pa tik zemām sfērām darboties – līdz ar to man Kļava drīzāk tieši šai ziņā ir antivaronis –

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 14.14

Nu ja, bet tas jau nenozīmē, ka viņam nav taisnība. Tu vienkārši savā dzīvē izvēlies ko citu :)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 14.50

par taisnību ir cita runa,

bet lūk – kas ir patiesība – vai Kļava zin patiesību – vai tikai domā , ka zin un sludina – lūk -jautājums, uz kuru man nav atbilde un stipri apšaubu vai tāda var būt

protams, ka vērtīgais ir tas, ka viņš meklē un mudina mūs arī meklēt – jā – tam es piekrītu

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 15.12

Šeit ir runa par kompetenci, viņš jau nesludina savu personīgo viedokli, bet to, ko ir apguvis daudzu gadu garumā. Var vienkārši pieņemt vai nepieņemt. Esmu meklējusi atbildes daudz kur un bieži vien visnotaļ skeptiski izturos. Visvairāk mani kaitina, kad kāds apgalvo, ka viņa mācība ir vienīgā pareizā, tad tas nozīmē, ka galīgi garām. Esmu pret jebkuru autoritārismu.

Atbildēt

Sskaisle 30.03.2018. 08.26

Draugs man vakardien uzsauca Katrīnas Gupalo un Andreja Osokina Pēc pusnakts koncertu – tā bija tīra bauda, milzīga mākslinieku atbildība , ko un kā darīt – radīt uz skatuves, apbrīnojami talanti , jūtu vētras un orkāni , kuros tikām ierauti mēs – skatītāji=klausītāji
– un braucot mājās un skatoties Mēnesī es spriedu, ka pasaule tomēr vēl neies bojā –

Atbildēt

Sskaisle 30.03.2018. 08.13

Par Rēzijas Kalniņas aktrises talantu es sev neļauju izteikties un patiesībā man arī nav ko teikt, jo – viņa nav mana aktrise un es apzinos, ka nespēju viņu novērtēt. Jau sen sen – kopš pozitīvisma kampaņas uz izrādēm ar viņas piedalīšanos neeju. Ja kāds uzaicinātu un vestu – aizietu, kā velns no krusta nebēgtu, bet pati … apzināti neizvēlētos. Punkts, Viss.

Atbildēt

Sskaisle 29.03.2018. 16.40

Saulespuķe, dod nu abus savus plecus – gribu raudāt skaļi un slapji .
Lieta tāda, ka pagāušajā gadā NT biju uz Žurku. Tā bija Lūriņa V veidota izrāde, kurai man nepatika pats sākums par tiem labvakar puišiem , bet viss cits man ļoti ļoti ļoti patika. Īsts teātris.
Šo atmiņu iedvesmota es arī šogad uz žuru nopirku biļetes, sev, mammai , draugam un drauga mammai. Kāds kauns, kāds kauns. Tik nenormāla izgāšanās . Izrādes pēdējo stundu sēdēju koridorā , skatījos bildes telefonā, jo nespēju izturēt tuvinieku nosodošos skatus manā virzienā.
Labi, man atbrauca pakaļ . Nevaru ilgāk rakstīt. Vēlāk pabeigšu

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 29.03.2018. 18.13

Nevarēšu vēl Tev sniegt savus plecus, jo uz Žurku tik iešu. Izlasīju recenziju kroders.lv un sapratu, ka nav uz “urrā”. Bet pēc savas pieredzes zinu, ka ja par kaut ko ļoti sadomājies un gaidi, tad var sanākt sāpīgs atkritiens. Man tā tas ir bijis vairākas reizes gan pagājušajā, gan šajā sezonā, kad aizdomājos, ka varbūt labāk ieturēt pauzi ar teātra apmeklējumiem.
Atļaušos vēl tomēr piebilst attiecībā uz Keju Gondu – kā var nesaprast, ka neviena cita aktrise nespētu tā nospēlēt šo lomu, jo tāds iekšējs spēks ne katram dots. Bet sirds dziļumos man šķiet, ka mākslinieki paši labi apzinās, kad ir izdevies, neraugoties ne uz kādām recenzijām.

-1

Atbildēt

Saulespuķe 29.03.2018. 13.46

Bet varbūt gluži vienkārši skatītājam / vērtētājam jābūt ar lielāku empātijas spēju apveltītam :)

Ja recenzija ir iepriekš paredzama, tad saprotams, ka vērtējums nav sistēmpieejas, bet gaumes jautājums.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 08.21

Nē , mīļā Saules puķe, es Tev īsti negribu piekrist. Jo – es spriežu , ka mēs – mani ieskaitot, esam ļoti neiecietīgi pret citādu viedokli. Mēs nespējam tolerēt dažādo, atšķirīgo, citādo.

Kad absolūti sašļukusi, gaisu izlaidusi sēdēju žurkā – sevi mierināju – bet redz- ir taču zālē kāds kas pasmejas, pat aplaudē …. aktieris uz skatuves pasaka bļedj – zāle priekā noelšas un iesmejas. Nu tātad nav tik slikti , nav pasaules gals, es domāju. Bet kad sākās 2. cēliens – tad atkal domāju, ka ir gan pasaules gals, ir gan katastrofa – žurka tācu gadu desmitiem ir bijusi tāda oficiāla iespēja tautai pateikt visu, ko domā par varas eliti, par viņu ne – darbiem un te pēkšņi – šai joku un sāpju vietā, šai katarses vietā – nabagu aktieru šķībi, greizi, nepareizi vilkti – haotiski izvēlētu un ākstīgi pasniegtu meldiņu popūrijs – ne koncerts, ne teātris – absolūta haļava … un par to es maksāju 15 eur – tā, protams , ir laupīšana – tā ir kārtējā tautas apmānīšana un aplaupīšana.

-1

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 11.18

Man taču absolūti nekas nav pret atšķirīgiem viedokļiem, ja vien tie nav klaji noniecinoši. Tai pašai Zanei Radzobei ir brīnišķīgas un iejūtīgas recenzijas gan te, gan Teātra Vēstnesī, gan citur. Un ir jauki, ja izrāde un / vai recenzija veicina domāšanas un spriešanas procesu :)
Tikai šķiet, ka pastāv kaut kāds nosacīts režisoru iedalījums, pēc kā jau iepriekš zināms, ka kritizēs vai ne. Neiedziļinoties, ka aiz visas tās ārišķības un komercijas ir kaut kas dziļš un patiess, ka katram ir savi līdzekļi un izteiksmes veids, kā pāvēstīt ko sev svarīgu un nozīmīgu. Es vienmēr mēģinu saskatīt būtību.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 13.56

es domāju tā, ka nav būtiksi vai viedoklis ir slavinošs vai noniecinošs, būtiski ir vai ir pamatojums viedoklim. Z.Radzobes recenzijā šis pamatojums ir skaidri un gaiši uzrakstīts. Es tam noticu “uz sitienu”. Lūk, izlasīju korders.lv Guntas Slogas “recenziju” par ideālo žurku un tur apgalvots, ka luga – un izrāde ir izcilas, bet publika stulba, jo nesaprot šo izcilību. Ka publika nespējot lasīt slēptos kodus. Piedod nu man – kādi tad bija slēptie kodi – kad dramaturģes rokās saķērušās paņirdza par Lūsēnu, kurš publiskajā telpā iedrošinājās pateikt , ka 100 gades naudas notriekšana ir bļodlaižu nevis tautas dzīres?

Par oligarhiem? Iznāca trīs vīri piecreiz nobrēcās bļedj un izspļāva vēl pāris stulbību, par kurām ne smieties, ne raudāt un aizgāja …Lūk, tā nav recenzija, ja viedoklim nav pamatojuma.

Noskatījos oskaroto Fantastiskā sieviete. Man filma nepatika, jo man tā nebija interesanta, man bija garlaicīgi. Bet es nekad neapgalvošu, ka filma, vai aktrise nav laba. Nē – man vienkārši neinteresē tik marginālas problēmas kā transseksuāļi.
Problēma šai filmā ir parādīta tikai no vienas puses, kā jūtas viņi, viņas , bet kā būtu jājūtas man , ja viendien šī persona būtu Marina, bet nākošā dienā Daniels un ja vēl būtu tā, ka viņa nemitīgi sūdzētos , ka neviens viņu nesaprot un neciena?

Vai man būtu jājūtās terorizētai , ja šāda persona būtu mana kolēģe un kolegis vienlaicīgi?

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 14.10

Nē, Tavā gadījumā ir tā – ja Tev patīk, tad Tu saskati pamatojumu un ja ne, tad ne. Arī es attaisnoju to, kas man ir paticis, jo esmu par viedokļu dažādību.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 30.03.2018. 14.51

konkrēti ar pamatojumiem – šitas sludinājums netiek pieņemts –

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 30.03.2018. 15.15

Labs ir, nepieņem :) Izlasīju Tavu komentāru kroders.lv. Visu cieņu, divi maģistra grādi humanitārajās zinātnēs! Man ir tikai viens, matemātiskajā ekonomikā :)

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Būt Džilindžeram

Komentāri (29)

Saistītie raksti