Mīlēt, klusēt un ciest

Vakardien noskatījos Svina garšu un ir tā sajūta, ka tiešām man vajadzēja kļūt pašai par visu ko – par dramaturģi, par režisori, par aktrisi, scenogrāfi utt.

Izrādei nebija nekāda enerģētika, tā bija nepamatoti un muļķīgi izstiepta 4 stundu ( labi nepilnu 4, bet tomēr) garumā.
Parasti es aizstāvu aktierus par 101%, bet manuprāt, vājo dramaturģiju šoreiz vēl dziļāk iegāza vājā aktierspēle. Piemēram, neatradu pamatojumu, kāpēc vajadzēja Matisa mammai un tētim tur plivināties pa skatuvi? Kāda jēga? Matīsa mammas D.Gaismiņas vārdi – “kāds absurds, kādas šausmas, ” man vairāk izklausījās pēc vaimanām , ka sākot ar šodienu cēlušās cenas alkoholam, nevis ir sākusies valsts brutāla, melīga, ļauna, viltīga okupācija – vispārējs haoss, kurā nevar ticēt ne tikai jaunajai okupācijas varai, bet arī vecajai …

Pat ja tiktu lasīta nevis Bērziņa Svina garša, bet pati Bībele -nu nevar no skatuves tik ilgi u n gari lasīt, nu nevar – nedrīkst. Es migu ciet. Daudziem aktieriem nav laba skatuves dikcija. Laimīgā kārtā es sēdēju pašā priekšā – tad nu kaut ko dzirdēju un redzēju , bet j būtu kādā balkonā pa kreisi – ne dzirdētu , ne redzētu.

Man bija 3 favorīti – Vimba,Celms un Dumburs. Un tieši tādā rindas kārtībā. Botmane nav mana aktrise . Neticu nevienam viņas vārdiņam .

Biedzot bija arī tā, ka es redzēju ne tikai Celma pliko pakaļu , bet arī pliko locekli. Nē nu labi – esmu 21.gs. cilvēks – nost neģību , bravo nekliedzu , bet goda vārds – atbildiet – nu kam tas bija – ir vajadzīgs – pliki locekļi uz skatuves? un kāpēc tikai pliki locekļi? kāpēc ne plikas vagīnas ? kāpēc atkal sievietes tiek nostumtas malā, diskriminētas?

Nu un tad tā vēstures stastīšana ar bildīšu rādīšanu – Debess … trūkst vārdu …

Citiem vārdiem – grāmata jau bija tāda – varēju vēlēties ko labāku, bet izrāde , manuprāt, ir neizdevusies. Un žēl, ka tā.