Apmaldīšanās Bairona mežā
Saistītie raksti
Afiša /
20. marts
Ir iesaka
Recenzija /
14. februāris
Pirms ugunsgrēka
Grāmatas /
31. janvāris
Jaunākās grāmatas
Afiša /
31. janvāris
Ir iesaka
Komentāri (15)
Sskaisle 15.02.2018. 11.21
savulaik biju uz Džilindžera Kaligulu un biju diezgan iespaidota no tā krāšņuma, bet man no visas izrādes atmiņā palikusi tā vieta, kur kaligula runā monologu – kurā atzīst , ka aboslūtā vara viņam ir par grūtu, ka cilvēciski viņš to nav izturējis un izrādē bija izcils teksts, kurš pazuda tajos grandiozajos efektos
Toreiz nolēmu , ka jāiet vēlreiz , lai koncentrētos uz tekstu, lai izbaudītu tekstu – nesanāca aiziet.
Bet tā luga ir tik ļoti ļoti aktuāla ar savu saturu –
Toreiz vēl domāju tā, ka varbūt tas monologs bija tik spilgts jo tas bija kontrastā ar visām citām mizanscēnām – tām pompozajām
Vēl – Asins kāzas – nezinu kābūtu jā būtu bet domāju, ka ja būtu tikai dzeja un tikai mūzika – tā pati Nastavševa mūzika – man arī būtu lidojums.
Hermaņa marķīze de sada – ļoti skaisti tērpi, izcila scenogrāfija – bet – man ļoti ļoti traucēja tas, ka šie ārējie elementi bija aktīvāki, nomācošāki kā vārds, kā aktrišu žesti, mīmika, ķermeņu valoda . Tai izrādei bija potenciāls būt ģeniālai , tagad tikai kārtējā kostīmdrāmiņa.
Tā es domāju
2
Saulespuķe > Dusma 15.02.2018. 13.42
Nastavševa izrādēs, manuprāt, visveiksmīgāk izdodas līdzsvarot izmantojamo resursu daudzveidību (teksts, spēle, mūzika, gaismas utt.), radot maksimāli sinerģisku efektu jeb izrādes starojumu.
Bet īstenībā mana lielākā aizraušanās ir balets un lielākā sāpe par to, ka sezonas laikā ir tikai divas (!?) pirmizrādes.
0
Sskaisle > Dusma 16.02.2018. 09.29
Saulespuķe labrītiņ. Par baletu neko nezinu. Bet – pagājušajā pavasarī biju uz Pēru Gintu. No sajūsmas gandrīz noģību. Man patika viss , pilnīgi viss . Bet biju kopā ar savu smalko kolēģi no administrācijas – mums abām biļetes uz dāvināja šefs, labās vietās. Un – kolēģe aizskrēja spļaudīdamās – viss esot slikti. Man nav ar viņu tuvas attiecības un tā arī neradās iespēja pajautāt , kas viss ir slikti , jo man izrāde ļoti ļoti ļoti patika.
Kāds ir Tavs vērtējums?
Gribu uz šo izrādi aiziet velreiz, bet viņu tik reti spēlē. Rudenī , kad attapos – 2 mēnešus pirms izrādes – uz to vairs nebija biļešu. Tagad neesmu skatījusies.
1
Saulespuķe > Dusma 16.02.2018. 09.52
:) Labrīt. Pērs Gints ir vienkārši izcils, ģeniāls, grandiozs, unikāls. Man visi baleti patīk, bet īpaši Šeherezāde un viņas stāsti, Žizele, Anna Kareņina, Bolero, Pie zilās Donavas – principā, viss repertuārs. Balets man vienmēr spēj atgriezt ticību skaistumam un talantam.
Vēl iesaku izlasīt Kultūras Dienā Māras Ķimeles eseju Kas man ir/nav māksla. Piekrītu visam :)
3
Sskaisle > Saulespuķe 16.02.2018. 10.01
uh, cik jauki – skaisti uzrakstīji – zini, man darbā ir divi šefi un dāma ir izcila dejas , vispār skatuves mākslas pielūdzēja un vecajos labajos laikos viņa mūs apbēra ar biļetēm uz izrādēm un šampjiem starpbrīžos , tagad kad sen vairs tā nav -es to ļoti novērtēju.
Par Šeherezādi bija tā, ka viņa to mums noreklamēja kā absolūti ģeniālu izrādi un es uz to aizgāju kā tiešām uz brīnumu, bet biju vīlusies, jo man patika, bet pietrūka – kā es sapratu vēlāk – tās mātes mīlestības pret šo mākslu.
Nu gribu atkal kautko no tā . Krāju naudu , gribu remontēt virtuvi, bet būs jāpārskata budžets tomēr. Patiešām gribas to skaisto , lai ikdienu varu izturēt.
0
Sskaisle > Saulespuķe 16.02.2018. 10.01
Labi – eseju izlasīšu , klausīšu Tevi uz vārda:)
0
Sskaisle > Saulespuķe 16.02.2018. 10.04
starp citu – es gribu atrast kur man ir TManna Nave Venēcijā – tur arī ļoti smalki spriež par mākslu – gribu izlasīt vēlreiz
0
Sskaisle 15.02.2018. 11.13
Čau. Tātad , nevis par izrādi, bet par Tavu tekstu.
Manuprāt, jebkurš mākslas darbs kaut kādā ziņā piedzimst no jauna katru reizi , kad to uzlūkoju, izlasu, noklausos, noskatos. Citiem vārdiem, jebkura māksla ir mijiedarbīga. Bet man jau šķiet, ka tas ir pēdējais, ko mākslinieks var darīt – pateikt, paziņot, ka viņa mākslas vērtību nosaka patērētāju IQ.
Zini – es nesen klausījos kārtējo BBC sarunu , kur cita starpā izskanēja tāds apgalvojums, ka Pikaso gleznas ir izcilas neatkarīgi no tā vai mēs to atzīstam vai nē. Un zini – es domāju par to . Un apzinos, ka nespēju atrast laiku , lai koncentrētos un to savu domu noformulētu. Jo manuprāt, ir jā un nē.
Otra lieta. Jau sen sen sapratu, ka man teātrī galvenais tomēr ir pateiktais vārds, tā saturs, tad veids kā to pasaka, tad sacītājs, tad scenogrāfija. Starp citu mūzika laikam ir tikpat būtiska cik pateiktais vārds.
Uz šīs režisores izrādēm neeju , jo tas nav tas, kas mani interesē, kas man ir aktuāls.
1
Saulespuķe > Dusma 15.02.2018. 12.10
Ne jau IQ, Tu atkal pārpoti. Mākslas uzdevums ir saviļņot sirdis, bet ja skatītājs atnāk kā patērētājs, gaidot un nesagaidot izklaidi, kur ne par ko nav jādomā, tad neko nesaprazdams arī aiziet. Un tas jau atkal ir stāsts par iepakojumu, nevis saturu.
Es nedalu režisorus nekādās kategorijās, jo katram gadās kāda izrāde, kas negaidīti uzrunā tīri personīgi.
1
Sskaisle > Saulespuķe 15.02.2018. 12.33
Tu jaucies – ja mākslas uzdevums ir saviļņot sirdis, tad kāpēc jāpieslēdz domāšana ? Sirds un prāts tradicionāli tomēr atbild katrs uz saviem kairinājumiem?
Vai te nav tā, ka fokus ir uz to, ka ccaur sirdi ir jāsakustina, jāieviļņo prāts? Ka nevis sēdi zālē kā pie pretīga ( nekad neesmu varējusi ciets matemātiku un ciparus) uzdevuma -domām cīnoties pa galvu, bet sēdi zālē atvērtu sirdi un prātu un tikai pēcgaršā izdomāsi kas un kā ? Pārstrādājot izjūtas – caur emocionālo nonākot pie racionālā. Ceru, ka pati tagad putrā neiekritu
1
Saulespuķe > Dusma 15.02.2018. 13.31
Nu nu, cik lielā mērā, piemēram, Pakļaušanās bez domāšanas pieslēgšanas spētu saviļņot sirdi – iedomājies, kāds ar atvērtu sirdi atnāk uz kaut ko skaistu (vēderdejotājām), bet izrādās, jādomā par poltiku utt.
Ar uztveri es domāju plašāku spektru, ne tikai prātu un sirdi, tas būtu pārāk vienkārši. Man ir gadījies galīgā negarastāvoklī atnākt uz izrādi un piedzīvot katarsi, tātad otrādi – es vispirms pieslēdzos ar prātu un tikai tad, kad spēju pieņemt spēles noteikumus, atveru sirdi. Caur racionālo uz emocionālo.
0
Saulespuķe 15.02.2018. 09.35
Režisore stāstīja, ka “Jeruzaleme” ir tāda žanra izrāde, kas piedzimst reizē ar skatītāju. Tātad skatītāja / vērtētāja uztveres faktors nav mazsvarīgs – proti, kāds skatītājs, tāds vērtējums.
Man kā skarbam, bet pozitīvam analītiķim izrāde patika dēļ īstuma un dvēseliskuma, kas acīmredzot nav jāmeklē ārišķīgumā, vienkārši jāsajūt. Ne velti tika akcentēts, ka izrādei ir divi slāņi un žēl, ka lielākā daļa uztvērusi tikai virsējo.
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Sskaisle > Saulespuķe 15.02.2018. 11.27
Saules puķe, kāpēc Tu raksti vīriešu dzimtē? Tu esi vīrietis? Saproti, man it kā vienalga un it kā nav vienalga – puķēm jau nav dzimtes, bet kaut kā pēc mānīšanās iznāk. Es taču nesaku par sevi briedis, vai skapis .
Kā jau es rkastīju kā mans brālis saka – viņam darbā Zviedrijā ir kolēģis , -e transvestīts – ārsts. Un ka vienmēr esot saspringums pareizi uzminēt, kā šis cilvēks jāuzrunā – par kungs vai kundze.
Es pirmoreizi transvestītu redzēju Stambulā = mums bija kruīzs ar lielu pārtiju pēc tā un tur bija vīrietis ap 40 un pārģērbies smalkā kostīmā un ļoti augstās kurpēs. Ok, bet viņam – viņai bija vajāta cilvēka skatiens. Vai tāds skatiens, kas grib lai viņu vajā, jo viņš pats ķēra mūsu skatienus.
Bija jocīgi …. nu labi. Bet nemoki manu ziņkāri.Paldies
1
Saulespuķe > Dusma 15.02.2018. 11.56
Paldies Dievam, man ir humora izjūta. Tu pievērs uzmanību tik nebūtiskām lietām, kādas es pat neievēroju. Savā laikā bija brīnišķīga JRT izrāde “Arkādija”, kurā tika apspriesta atšķirība starp filologiem un matemātiķiem jeb humanitārajiem un eksaktajiem. Un tas, kas filologam ir ievērības cienīgs, matemātiķim ir triviāls.
Esmu sieviete, ja Tev tas tik svarīgi :)) Man pat amats ir vīriešu dzimtē un es tam nepievēršu uzmanību, laikam jau vienkārši tāpēc, ka man tas nav principiāli :))
Vispār, pārsmējos :))
1
Sskaisle > Saulespuķe 15.02.2018. 12.27
es tā biju iedomājusies, ka esi sieviete un tad ir kaut kāda lielāka kopības vai savējo sajūta, vīrietis tomēr ir citāds – bet Tu mani nomulsināji. Vīrieši daudzas detaļas nespēj ne uztvert, ne novērtēt, bet lielais sastāv no mazā utt. Labi. Tagad viss ir skaidrs.
0