Kāpēc jaunieši pamet IT studijas?

Komentāri (23)

kolpants 12.02.2018. 12.16

Я, конечно, сейчас “сделаю покушение” на “святую корову” латышской идентичности, но, может, все дело в этом?
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/daunis-auers-certus-kur-investicijas-tur-ari-rezultats.d?id=49732981
цитата “Jaunākie “Eurostat” dati (2015) liecina, ka vidēji Eiropas Savienības (ES) 28 valstu valdības kultūrai atvēl apmēram 1% no budžeta. Savukārt 2015. gadā kultūrai novirzītie 3% Latvijas valsts budžeta bija visaugstākais rādītājs visā Eiropas Savienībā. Tajā pašā 2015. gadā Latvijā darbojās 147 akreditētas mākslas un mūzikas skolas.”
Я понимаю, что песни и танцы – это основа идентичности, и т.д. и т.п.
Но все-таки..Может, было бы больше толка, если бы в том же Руйенском округе с 5000 учениками сделали бы хорошо оборудованный научно-технический центр для детей и подростков. А музыкальную и художественную школы значительно ограничили бы в размере?

Pēdējo gadu laikā 73 miljoni eiro no ES fondu līdzekļiem ir iztērēti, lai Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā līdzfinansētu trīs izcilu reģionālo koncertzāļu būvniecību.

И эти миллионы потратить на техническое направление?

Я вот читаю, что нужна реформа школы и т.д. и т.п-ну пока вижу, что у детей все больше странных предметов, далеко не прикладных, а плодятся только социальные и прочие предметы, чуть ли не отдельный предмет хотят ввести о здоровом образе жизни. И в итоге ребенок будет сидеть лишние уроки в школе, чем вместо этого подвигаться на лишнем уроке физкультуры! При этом на уроках физкультуры сохранена старая советская система оценки, при которой дети с более слабой физической подготовкой всеми путями пытаются отбиться от посещения-или просто прогуливают или родители делают справки.

В итоге мы своего старшего отдали на частные курсы программирования. Может, станет у него получаться. Ну и если будет хорошо получаться, подумаем об обучении после средней школы заграницей. Ну и конечно, на радость патриотам, тогда еще одна семья оккупантов подумает об уезде отсюда.

Atbildēt

Sskaisle > kolpants 12.02.2018. 12.54

nē – nepiekrītu. Vienīgi – ka līdzsvarot – humanitāro un eksakto izglītību , bet tiešām tikai līdzsvarot , nevis dot priekšroku vienai vai otrai lietai

koncertzales pirmkārt ir būvnieku valsts atbalsīto bandītu bizness – tas nu arī jāatzīst

Atbildēt

kolpants > Dusma 12.02.2018. 14.45

Увы, не очень получится уравновесить. Тем более был в 90-тые дан такой уклон именно в гуманитарные науки! Это же караул-я поступал в РТУ в 90-тые годы (сам, кстати, пример такой гуманитарной катастрофы) , на экономистов набрали более 15 групп! А на строительный факультет с грехом пополам 1 группу. И последствия до сих пор.

И вполне возможно, что подростки бросают ИТ учебу вовсе не потому, что бросают вообще, а просто переезжают к родителям, уехавшим на заработки. То есть уехал, например, отец. Плюс минус обустроился, дети подросли, языки тут подучили. И после средней школы уже дети с мамой к отцу. Как раз получается, уезжают дети тех, кому сейчас 40-45-50, то есть весьма активный возраст

Atbildēt

Sskaisle 11.02.2018. 20.43

es domāju, ka Vejonis likumu pret oligarhu nodokļu naudu ofšoros atmeta saeimai atpakaļ tikiai ar vienu nolūku – la i to likumīgo bandītu firmas noslēgtu līgumus ES fondu naudas aprīšanai – bandīti naudu savāks un aizlaidīsies , bet mums tādi mauku bērni kā vējonis būs vēl ar visu gaspažu pa smalko jāuztur – plēsīs no mums vēl desmit ādas – tā arī visa ekonomika un viss ekonomiskais uzplaukums

gluži kā staļina laikos izsūtītie radīja tos psrs panākumus, tā tagad likumīga nabagu apzagšana ir pamats šīs valsts tā sauktajam ekonomiskajam uzplaukumam

Nu ja vel kaut ko par ekonomiku gribi zināt – pajautā – – izskaidrošu:))

Atbildēt

tonijs > Dusma 11.02.2018. 21.04

Vējoņa argumentācija pret NA sasteigti virzītajiem paviršajiem grozījumiem šeit:
http://leta.lv/home/important/87511127-518D-4D09-9521-B338028AFAC7/

Atbildēt

Sskaisle > tonijs 12.02.2018. 11.35

izlasīju jau sen , nav tā, ka es tikai rakstu

Atbildēt

Sskaisle 11.02.2018. 20.31

http://jauns.lv/raksts/bizness/269610-restorani-sukstas-par-labu-darbinieku-trukumu

bet kā ir būt trauku mazgātājam restorānā? Es katru dienu grozos pa Rīgas centru – ir tik daudzi resgtorāni tukši . Nav cilvēku. Vienam restorānam pat šajā – 5 – 6 grādu salā meitene stāv uz ielas ar ēdienkārti un pat mani ir vairākkārt uzrunājusi, vai nevēlos vakariņot. Kā Tu ai domā kāda viņai ir alga, ko viņai viesnīcas un restorāna īpašnieks var maksāt?

Saproti – LTRK pilnu slapju muti slavina, ka nu tik ir augšupeja, nu tik viss notiek. Nezinu – varbūt kaut kur citur Latvijā kaut kas notiek, bet ka Rigā baigi kaut kas būtu mainījies šo divu kučinska gadu laikā – – es saku, ka ir palicis tikai sliktāk …cilvēki mūk , vienkārši mūk prom

Atbildēt

Sskaisle > Dusma 11.02.2018. 20.38

sestdienās es eju kursos, parasti nemu līdzi gan kafiju , gan maizītes un salātiņus, kādu augli , bet piektdien nojāņoju, nepaņemu un man bija jāiet gan lafijpauzē uz pilsētu, gan pusdienās. Es iztērēju 7 eur pusdienām un 2 eur kafijai un tas ne gluži centrā.
Ikdienā ar savu algu es to nevaru atļauties – tādu naudu maksāt par ēdienu. Tad būtu tā, ka es visu algu noēdu. Bet tādi kā es nedod apgrozījumu tiem, kuru bizness ir ēdināšana. Un jo vairāk tādu kā es , jo viņiem sliktāk. Tas pats ir ar veikaliem, ar baseiniem utt.

Kā es saprotu , tad līdzīgas tendences ekonomikā ir visā pasaulē. Nauda koncentrējas visbiežāk negodīgu uzņemēju rokās un nenotiek apgorzījums un ekonomikas bremzē un tad visas tās finanšu afēras un ….

Tā nabadzība , kad jauna miesa var izrādīties vienīgā vērtība, ar ko Tu ienāc un izej no šīs pasaules… nu labi – laikam jau aizskrēju stipri uz priekšu …

Atbildēt

tonijs > Dusma 12.02.2018. 06.44

Dusma teica; sestdienās es eju kursos, parasti nemu līdzi gan kafiju , gan maizītes un salātiņus, kādu augli…
……………..
Izklausās pēc ēšanas kursiem.

Atbildēt

Sskaisle > tonijs 12.02.2018. 11.34

Labrītiņ Smukulīt, varbūt izklausās, bet nav gan ēšanas kursi.

Atbildēt

tonijs > Dusma 12.02.2018. 14.03

Labdien, Dusmiņ, nu skaidrs.

Atbildēt

Sskaisle 11.02.2018. 20.26

galīgās auzās iebrauci
jo strādāšana ir viena lieta un korupcija, pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas samazināšanās ir cita lieta.

Piemēram, manā ģimenē manā bērnībā abi vecāki strādāja valsts darbos, bet mums bija dārzi, truši, vistas, dažreiz mamma īrēja ….citiem vārdiem – – tā bija totalitāra sabiedrība, bet mēs strādājām kā vergi. Šodien es dzīvoju demokrātiskā sabiedrībā , bet tā demokrātija ir ļoti loti nosacīta. Jo labi un ļoti labi dzīvo nevis čaklākie un godīgākie, bet nekaunīgākie, negodīgākie, zaglīgākie, bandītiskākie

Tā kaut kā.

Atbildēt

Sskaisle 11.02.2018. 15.18

bļāviens, kā es rakstu ….bet ko es gribēju teikt – ka algai jābūt tādai, kuras minimums spēj nosegt pamatvajadzibas, un tad – jo vairāk pelna darbinieks, jo viņam var maksāt vairāk

Atbildēt

QAnon 11.02.2018. 11.33

Droši vien jaunieši saprot, kam smagi strādāt, ja var pievienoties JKP čekistu varzai un miljonus raust liekšerēm.

-2

Atbildēt

ak 10.02.2018. 13.22

Tiem daudziem nav pacietības smagi strādāt, bet ir vēlēšanās pa virsu šļūcot radīt satriecošus šedevrus ne vēlāk par launaga laiku ar visām no tā izrietošām sekām šeit un tagad.

Atbildēt

Sskaisle > ak 10.02.2018. 17.41

vai labi strādāt ir sinonīms vārdam – smagi strādāt?

Un ja ir vēlēšanās – tas jau ir super. Traki ir ja vēlēšanās nav.

Cik es zinu – tad problēma ir tā, ka jaunieši nevar izdzīvot Rīgā – te studēt ir dārgāk kā Rietumvalstīs – pirms 2 gadiem skaitļus pētījām kopā ar bērnu, nedomāju, ka kaut kas daudz ir mainījies.

Katru dienu eju garām 2 augstskolām – arvien biežāk man sāk likties, ka tur vairāk ir ārzemnieku – tātad maksātspējīgo, nekā vietējo. Vēl – LNB – arī tur sēž vairāk ārzemju studnetu kā mūsējo.

Mūs u firmai IT speciālsts mainās nu jau vismaz reizi pusgadā un kā viņi saka – tāpēc, ka nemaksā.

Nu tā.

Atbildēt

ak > Dusma 11.02.2018. 08.47

“Labi strādāt” ne gluži ir sinonīms vārdiem “smagi strādāt”. Ja strādniekam kāds (kādi) ir blakus, kurš (kuri) pasaka, ka viņš labi strādā, tad viņš labi strādā. Ja strādnieks ir viens pats ar sevi (kā es iedomājos mācības un treniņus, sevis “uzpumpēšanas” procesu) kad rezultāts vēl briedinās censoņa iekšpusē, kad viņš vēl neapjauš, kas no tā visa vēl sanāks, kad jāpārvar pašam sava nevarība un visādi ārējie šķēršļi, t. sk. materiālais trūkums u.c. tad sākas tas, ko var saukt par “smagi”. Tas ir tikai normāli, ka no siltumnīcu augiem un inkubatru radībiņām ir liels atbirums.
Tas par to sinonīmu.
Nemaksā.
Labprāt dzirdētu tavas domas par to, kā noteikt, cik kas maksā?

Atbildēt

Sskaisle > ak 11.02.2018. 15.16

elementāri, ir kaut kādas normas ES, cik skaitās normāli kv metri uz vienu cilvēku dzīvojamā platība , ir normas, kādam ir jābūt sabalansētam uzturam, medicīnas izdevumi , ieskaitot zāles, izdevumi atpūtai un izklaidei. Garīgā attīstība – es uzskatu, ka tas ir nemitīgs process – nav ne pirms, ne pēc pamatvajadzību apmierināšanas.

Vēl – par strādāšanu, noteikti uzslavas ir labi, bet man labākais motivētājs ir pašas gandarījums, darba vide un alga, protams. Darba devēji maksimāli taupa uz darbnieku rēkina un tas nekad nebūs labākais bizness.

Visu, ko es te uzrakstīju gan jau ,ka pats, pati zini labāk un konkrētāk par mani

Atbildēt

ak > Dusma 11.02.2018. 17.43

Ne tik elementāri kā liktos. Pirmkārt, ES nav PSRS, kurā eksistēja Maskavas normas, stingri obligātas visiem. ES – piem. Vācija un Grieķija. Grieķi dūšīgi pieprasa ES: dodiet mums tādus pašus labumus, kādus bauda vācieši. ES dod un aizdod, bet grieķi kā badojas, tā badojas. Cik vienā laika vienībā saražo vācietis, bet cik – grieķis? Un Latvietis? Vai Latvija maz saņēma no ES dažādus fondus? Kur viss palika? Kas palika pēc tās naudas iztērēšanas? Palika apaļa nulle, jo nauda tika prasmīgi izvazāta un norakta stulbos papīra projektos, tā vietā, lai iekustinātu produktivitāti, ražību un peļņu. Mēs pratām reālu vērtību pārvērst pelnos, savukārt gaidām, ka par mūsu pelniem kāds maksās ar zeltu. Cik gadu dienvidkorejieši rāvās melnās miesās kamēr kļuva par tiem, kas viņi ir pašlaik. Un Ziemeļkoreja? Kur tā ir? Viena tauta. Varbūt klimats vainīgs? Un rietumvāci pret Honekera Vāciju – tas pats. Cik gadu paies, līdz tās abas Vācijas daļas izlīdzināsies, vai vari pateikt?
Tas garais penteris bija ievads vienkāršai patiesībai – cik nopelnīsi, tik ēdīsi. Var jau ēst pēc normām un kad pietrūkst – aizņemties un ēst atkal. Izēdīsi tukšu bļodu – aizņemsies atkal. Varbūt beigās ir vērts sarīkot kādu ļembastu, lai parāds nebūtu jāatdod. Par to, ka neviens šeit nedomā ilgtermiņā, visi jau mēles nodeldējuši. Arī darba devējs nedomā. Kad tik šodien var izvilkties, apkāšot darbiniekus, nez kas būs rīt, nav vērts mazināt ražošanas izmaksas uz ražīguma celšanas, tehnoloģiju attīstības rēķina, jo tas prasa apjomus stabilitāti, zināšanas, naudu. Vārdu sakot, lieli kreņķi. Labāk slīdēt atpakaļ verdzības virzienā. Galvenais – prast naudu taisīt no zila gaisa, gan reņģēdājs par visu samaksās. Kad reņģēdāji beigsies, arī Latvija beigsies. Tāds organisms nevar pastāvēt, kurš patērē vairāk nekā uzņem.
Vienīgā cerība – jaunās Mežaparka estrādes kases ieņēmumi. Muzikālais baudījums vispirms Eiropai, pēc tam visai pasaulei. Ja neskaita zemūdens akustisko koncertzāli ar stikla sienām, kas noteikti taps uzcelta (vai iegremdināta Burtnieku pils).

Atbildēt

tonijs > ak 11.02.2018. 20.34

ak teica: Kad reņģēdāji beigsies, arī Latvija beigsies. Tāds organisms nevar pastāvēt, kurš patērē vairāk nekā uzņem.
……………….
Latvijas budžeta deficīts šim gadam 1%
Rīgas budžeta deficīts šim gadam 5,3%

Secinājums- vispirms beigsies reņģes vai Rīga.

Atbildēt

Sskaisle > tonijs 11.02.2018. 20.44

bet uz kā rēķina tas 1% budžeta deficīts?

Un par Rīgu viss skaidrs – tas bija mūsu politmafijas lēmums to atstāt krieviem – tātad politmafijai tas bija izdevīgi

Atbildēt

tonijs > Dusma 11.02.2018. 20.50

Godīgi sakot, es arī nesaprotu, kāpēc valstij nevar būt bezdeficīta budžets. Atceros, ka savulaik pēc lielās krīzes pat tādu likumu pieņēma, bet laikam klusiņām tas ir atcelts. Nu Tev jau kā ekonomistei tas tāpat ir skaidrs- ja naudu tērē vairāk, nekā ieņem, tad starpība kaut kur jāaizņemas. Valsts naudu pārsvarā aizņemas starptautiskajā finanšu tirgū uz procentiem.

Atbildēt

juris_borzovs_lu_lv > ak 12.02.2018. 15.47

Kopumā Leandersona kungam var piekrist, bet Tele2 Shared Service Center paslavēt par ieinteresētību un praktisku atbalstu.
Taču ir dažas piebildes.
1) Pie daudzajiem PSRS laiku trūkumiem tomēr jāatceras, ka valsts stipendijas maksāja praktiski visiem sekmīgiem studentiem un ar šo stipendiju, jā – pieticīgi, varēja iztikt. Mūsdienās valsts stipendiju – 105 eiras mēnesī – maksā tikai katram astotajam valsts budžeta finansētā studiju vietā studējošam, un ar šo stipendiju iztikt nevar. Mūsu jauniešu lielumlielais vairākums ir sociāli nenodrošināti. Par šo neviens, atskaitot mani, publiski pat vairs nerunā.
2) PSRS laikos Latvijā dzīvoja ap 2,6 miljoni, bet studentu nekad nebija vairāk par 43 tūkstošiem (militārās augstskolas neskaitot, taču tajās tikai retais bija no Latvijas). Tagad mūsu ir mazāk par diviem miljoniem, bet studentu, pat pēc samazināšanās par 40%, joprojām ir vairāk nekā 80 tūkstoši. Tātad konkursa praktiski nav nekāda. Tāpēc par atbirumu nav jābrīnās.
3) IKT nozarei vajadzētu stingri pieprasīt augstskolām visās bakalaura studiju programmās iekļaut nozīmīgu praksi, 4-6 mēnešus. Pašlaik ir augstskolas, kurās izsniedz inženierzinātņu bakalaura diplomus absolventiem, kas ražošanu vispār nav redzējuši.

Prof. Juris Borzovs

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam