Lietuvā publicēti dokumenti par pazīstamā aktiera Donāta Baņoņa sadarbību ar VDK

ar ko atšķiras Rokpeļņa gadījumas no Baņuoņa? Ar to, ka Rokpelnis atšķirībā no Baņuoņa var sniegt savu skaidrojumu par savervēšanas apstākļiem un iespējamo devumu/kaitējumu utt. Par Baņuoni ikviens var tagad fantazēt savu versiju, cik liels maita viņš ir (nav) bijis.
Tieši tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk veikt lustrāciju, un tās vilcināšana nodara daudz lielāku kaitējumu sabiedrībai.

vēl -kas manā vērtējumā ir absurds – kāpēc VKKF mūža stipendijas tiek piešķirtas cilvēkiem ,par kuriem mēs zinam, ka viņi bija čekas ziņotāji.

Vai tas nozīmē, va tas jāsaprot tā, ka Latvijas valsts atbalsta un turpina pirviliģēt čekas ziņotājus?

Radošo personu statusa likums paredz valsts finansiālu atbalstu radošoiem cilvēkiem viņu dikstāves laikā. Vai šajā situācijā, kad valsts atkal priviliģē radošos – apber viņus ar naudu kā ar Debess mannu – mums – nodokļu maksātājiem , no kuriem šī nauda tiek ņemta – mums nav tiesības prasīt, lai starp šiem cilvēkiem nav manu senču mocītāji?

Vai valsts pienākums nav atrast un tiesāt noziedzniekus? Nevis tos vēl pabalstīt un aizstāvēt?

Vai nav tā, ka tieši radošie cilvēki turpina tā spilgti un izteikti čekas varu sabiedrībā ?!

Mani daudz vairāk satriec tas, kā uzvedamies mēs – latvieši.
Jau rakstīju par LA publicēto Raupa un Jundža “saraksti”. Iedomājieties – saruna nav iespējama – nenotiek. Ir vien spēja kaut ko savu uzrakstīt – kā iecirst akmenī un viss. Tas ir normāli ?

otra lieta – Jundze raksta – man savējie ir jāaizstāv. Pret ko?
mana omīte – čekistu nomocīta un izmocīta, kādreiz skaistule ar ģimnāzijas izglītību , padvarai ienākot – nomocīta un eju dubļos, deformētu muguru, locekļiem, pensijā saņēma 20 rubļus, Rīgā ārstēties viņai nebija tiesības – viņu nav kas aizstāv ….. bet tos, kuri pārdevās čekistiem , kuri par to baudīja milzīgas privilēģijas – tos tagad jāaizstāv?

HEJ – Latvijas valsts?! – hej Jundze , jūs kaunu un sirdsapziņu maizē esiet apēduši?

Nē – ne manai omei, ne man nevajag , lai čekas aģentus, vai čekistus pašus pakar vai nošauj – tas būtu tas vienkāršākais un vieglākais priekš viņiem – pašiem kļūstot par upuriem – nē – mēs esa tādai domāšanai pāri. Bet – vismaz mirušiem neliet virsū savus dubļus un sūdus – nu tik daudz taču mēs – čekistu un čekas ziņotāju upuri drīkstam sagaidīt un prasīt no Latvijas valsts ? Jeb kā ir?

Un trešā lieta – tas, ko jau es rakstīju – čeka ir dzīvaka par dzīvu un tik daudzi ceru uz čekas virsvarenību – iedomājieties – viens Rokpelnis vien ir atzinies sadarbībā ….

Skumji un traģiski un būtībā – izšķiroši – kas un kā ar mums notiks nākotnē

“Kad 1974. gadā Baņoni ievēlēja par PSRS Augstākās padomes deputātu, viņš pārtrauca sadarbību ar VDK.”
————-
Pārtrauca 2014. gadā. Lai kā mūs nemēģinātu pārliecināt freibergas, godmaņi, zatļeri, dombrovski, pabriki, rokpeļņi un maizīši, neviens pats nekad nepārtrauc sadarbību. Tas ir kā kupris, ko var izārstēt tikai kaps.