10 reasons for why the labour market will be Latvia’s biggest economic headache in 2018

Manuprāt, visu histērisko bļaušanu par darbaroku trūkumu var skaidrot pavisam vienkārši – daudzi uzņēmēji nevēlas iespringt uz produktivitātes celšanu, bet grib “lēto darbaspēku”. Kaut kā neesmu manījusi, ka mūs kāds biedētu ar kvalificēta darbaspēka ieplūšanu. Nē, mūs brīdina par lētā darbaspēka plūdiem. Un vienlaikus biedē ar sēņu lasītāju aizvilināšanu uz vietām, kur debesis zilākas un zāle zaļāka. Latvijas problēma, ka vietējie uzņēmēji nespēj nodrošināt tādu produktivitāti, lai vietējam sēņu lasītājam samaksātu tik, cik viņam paliek pāri pēc tam, kad viņš ārzemēs atskaita visus obligātos (augstos) izdevumus, un izvēlas meklēt sēņu lasītājus, kuriem Latvija ir “augsto ienākumu” zeme. Tāda lejupejoša spirāle, kas tiešām ir bīstama.

Profesors Morten Hansen Latvijā ir kopš 1993.gada. Šajā laikā ir radījis virkni publikāciju, dažreiz centies brīdināt par briesmām, kādas sagaidāmas Latvijas ekonomikai. Šāds draudošas darbinieku trūkuma katastrofas signāls nepārprotami jaušams 21.decembra tekstā. Vai patiešām 10 analizētie faktori un “daudzi citi, ko iespējams uzskaitīt” profesora prāt parāda patieso situāciju Latvijas darbaspēka tirgū?
1) Vai 8,2% bezdarba līmenis ir draudošs un var dot nepārprotamu norādi, ka mūsu darba devēji nespēs atrast darbarūķus? Manuprāt, šāds “vidējās temperatūras palātā” rādītājs neatklāj neko.
2) Ekonomiski aktīvo uzņēmums skaits (bez pašnodarbinātajiem) pārsniedz 120’000. Ja 61,2% darba devēju apgalvo, ka nespēj atrast kvalificētus darbiniekus, tad darbavietu piedāvājumam būtu jāpārsniedz 70’000 profesora piedāvāto 17’332 vietā.
Mūžīgais stāsts par mūsu zemo produktivitāti, bet – kā tad šo produktivitāti vairot? Ekonomikas students parasti spēs pateikt priekšā, ka produktivitātes “pacelšanai” jaunu darbavietu radīšana ir vismazāk vēlamais pasākums.
3) Vidējai “oficiālajai” darba algai Latvijā jāpalielinās. Ja nodokļu sistēmas reforma un “ēnu ekonomikas” izskaušana būs efektīva. Neņemot vērā citus faktorus.
4) Dažiem ekspertiem ir raksturīgi baidīt ar slikto inflāciju. Tikai – kāda tad ir “sliktā inflācija”?
5) Var jau mūžīgi piesaukt treknos gadus. Tikai – cik bija ekspertu un akadēmiķu, kuri tajā laikā centās skaidrot darba devējiem, bankām, valdībai – nesaprātīga kredītu apguve nestabilai ekonomikai, kas galvenokārt paļaujas uz ES fondiem, ir mīna ar laika degli?
7) Piedodiet, bet šo profesoram vajadzētu izvērst. Varbūt nonāktu pie jaunas teorijas. Kādēļ gan Latvijas tautsaimniecībai ir kaitīgi, ja eirozonā pašlaik vērojama izaugsme?
8) Primitīvā tautsaimniecībā, iespējams, tā notiek, ka investīcijas vienmēr izraisa akūtu nepieciešamību pēc jaunām darba vietām. Vai tad SSE in Riga un citu augstskolu studenti tiek gatavoti šādiem projektiem. Investīcijas modernajās tehnoloģijās parasti saistās ar darba vietu samazināšanu un produktivitātes pieaugumu.
Grafiki, protams, bija vērtīgs informācijas avots.
T.Laizāns, RTU IEVF