Sarežģītā brīvība

…Kā būtu piedāvāt šādu izrādi lielajiem teātriem?
Neviens to neņems. Jautājums būtu arī par aktieriem, kuri ar mieru piedalīties. Viņiem pēc tam jāvada šo cilvēku pasākumi. Ar uzņēmējiem ir tieši tāpat. Ja nav tieša konflikta, viņi neies uz konfrontāciju ar šiem cilvēkiem, kas Latvijā ir pie varas…

Par šo ir vērts padomāt, arī žurnālistiem. Kultūra un propaganda, ja to labi apmaksā ( tiešāk sakot, nopērk) taču dara savu “darbiņu”. Manuprāt, pārāk komplimentāri un klišejiski ir kultūras pārstāvju portretējumi medijos. Tiešām, vai tie, kas regulāri piedalās Rīgas svētkos Daugavmalā, kaut kādā mērā nav pielīdzināmi attiecīgās iekārtas slavinātājiem tajos laikos, kurus nu tik naski kritizējam?
Domāju, ka šī ir viena no intervijām, kas aizskārusi būtiskus jautājumus, arī par demokrātijas iespējamību vai neiespējamību teātrī. Minētie ciniskie atgadījumi jau arī par kaut ko liecina, tikai visi par to klusē. Visās jomās mums tādi mazi ķeizariņi.
… Es gribētu nofilmēt vai uzvest un uzdāvināt Latvijai uz simtgadi — to vēl var paspēt — oligarhu sarunas. Ja vien būtu finansējums….
Jaunajā gadā, lai izdodas!
Un vēl, par Kristu Burāni arvien lielāks prieks. Iedvesmojoši, ka pateica visu ko domā ne tikai N.Ušakovam un viņa vadītajai Rīgas Domei, bet arī savam vīram par Toma Sojera piedzīvojumiem :)!