Bijušais iekšlietu ministra vietnieks Indrikovs atteicies no valsts augstākā apbalvojuma

Tas bija 2009. vasarā,pašā krīzes,pašvaldību reformas jezgas laikā. Es,kā reformējamās slimnīcas vadītājs ar pilsētas mēru biju atvedīs ap 11 000 iedzīvotāju parakstus pret slimnīcas pārprofilāciju. Tostarp izsakatīja PA likteni. Indrikovs stāvēja ģenerāļa formā-apjucis,izmisis. Klusu stāstīja kaut ko par ieguldīto darbu, studentiem u.t.t. Tad piecēlās Linda Mūrniece un pilnīgi saērcinātas namsaimnices falsētā sāka tiešā nozīmē bļaut uz ģeneràli par privātbodītes interesēm valsts interešu pretstatījumā u.t.t. Man tajā brīdī mūsu slimnīcas liktenis pat šķita mazāksvarīgs. Es redzēju nospiestu cilvēku-vīrieti, ģenerāli,kurš redz savas cīņas iznākumu,Lindas Mūrnieces piesārtušo seju un falsetu un uz šī fona neizteiksmīgās,gandrīz reptiloīdās MK prezidenta Dombrovska acis. Tā bija Indrikova Waterloo. Bet zaudējàm mēs visi. Šo sajūtu nespēju aizmirst. Manas domas,ka apbalvojuma atteikuma iemesls lielā mērā bija šī nepelnītā,pazemojošā akta nepārejošā pēcgarša. Neviens nepateica nevienu atbalstīšu,uzmundrinošu frāzi.