Par valsts himnu: „…kur latvju dēli dzied“

Ieskaņojums radiofonā tiešām nejauks. Tas, ko rīta agrumā gadiem dārdina à la Sajuz Ņerušīmij.

Ja solists dzied a capella sporta manēžā, bet skaņas operators viņa gradāciju iztulko kā nespēku un uzgriež decibelus tā, ka publika nedzird sevi…

Jautājums ir par to, vai tu piecelies un dziedi līdzi arī ekrāna priekšā, kad uz tevi neviens neskatās. 18. novembra masu pasākumos (lāpu gājiena izskaņā utt.) varēsim saskaitīt, cik vīriešu noņems cepuri pie himnas atskaņošanas (pārdroši būtu teikt “dziedāšanas”).

Droši vien jau muziķiem ir vislabākie nodomi, taču tas ir pārspīlēts cieņas apliecinājums mūsu valsts svinīgajai dziesmais, bet saprast to var. Muziķim katra nepareiza nots griežas ausīs. :) Es nejauši muzikas programmā Spotify atradu Latvijas himnas ierakstu , kurš ir ticis ierakstīts kādas sporta spēles izskaņā. Svilpieni uc pa vidu. Ticu, ka tobrīd, tajā kontekstā viss, kas notika bija svinīgi, uzlādējoši utt, bet ārpus konteksta nebaudāmi. Stāstu par to tikai tādēļ, lai parādītu ar piemēru, ka situācijas katrai himnas dziedāšanas reizei mēdz būt dažādas.

Cita lieta, ja kāds apzināti parodē himnu. Par to, pēc manas pārliecības, aiz restēm un to es rakstu pilnā pārliecībā.

Acīmredzot, LZA vairs nav citu jautājumu, ko apspriest. Akūti svarīgākais jautājums ir liegt himnu dziedāt solistiem un visādiem citiem “nejēgām” un piešķirt ekskluzīvas tiesības tiem, “kuri drīkst”.
Sanāk, ka es kā indivīds nedrīkstēšu un arī mēs visi kopā sanākušie kādā pasākumā nedrīkstēsim. Nedrīkstēs dziedāt arī sportisti, stāvot uz galvenā pjedestāla vai pirms valsts izlases spēles, kuri jau tāpat gandrīz nekad to nedarīja, labākajā gadījumā kautrīgi un kusli kustināja lūpas (pretstatā daudzu citu valstu sportistiem, kas ar lepnumu un pārliecību dzied himnu, nav svarīgi, kā). Nedrīkstēs dziedāt no tribīnēm, nedrīkstēs dziedāt 18.novembra svētkos, drīkstēs dziļā godbijībā vien klausīties “augsto māksliniecisko izpildījumu”.
Vai par visu šo spriedīs LZA???