Par Latgales rebrendingu
Saistītie raksti
Pusdienās /
13. novembris
Ātrie iedzīvotājus nepametīs
Vēsture /
24. oktobris
Divi vezumi latgaliešu grāmatu
Intervija /
7. augusts
Mīl teātri un Rēzekni
Labsajūta /
22. maijs
Zivju zeme Latgale
Komentāri (39)
gustaps 28.10.2017. 12.00
Drusku attālinātam skatam.
Ir novērojama tāda pieaugoša parādība kā latgaliskais katalonisms. Un tas Latviju vājina. Bez šaubām.
Bet vai tam ir jelkādas izredzes uz panākumiem? Kāds ir latgaliešu procents Latgalē? Latvijā? Un ko visai raibajā iedzīvotāju sastāvā var uzskatīt par īstu latgalieti? Tādu, kas prot runāt-rakstīt latgaliski? Ir dedzīgs katolis? Nav saradojies ar krieviem, poļiem, žīdiem? Un kas galu galā, ir īsta latgaliešu literārā un rakstu valoda? Ir paši latgalieši par to vienojušies?
Un ir pietiekamā skaitā Latgalē pareizie latgalieši? Imho, šo jautājumu noskaidrošanu latgaļu kataloņi ir atstājuši otrajā plānā. Pirmajā ir lecīga berzēšanās pret čiuļiem par titulnācijas statusu, uzsverot latgaliešus kā vairāk piemērotus. Nedomāju, ka izdosies, bet ūdeni gan paduļķot var.
Man latgalieši ļoti patīk. Kaukur lasīju, ka angļu nācija nav iedomājam bez īru pipariņa piešprices. Un latvīešu nācijai šads pipariņš ir latgalieši. Bez tiem latvieši būtu hm, papliekani, vai.
Bet ir kāda robeža, kur veselīgais beidzas. To nevajadzētu pārbaudīt.
1
Juoņs Strods > gustaps 29.10.2017. 22.27
Nu tā – atkal jauc kāpostus ar burkāniem, pat ne burkāniem… Pirmkārt, Latgalei nav vispār nekādas autonomijas saskaņā ar Satversmi. Otrkārt, pagaidām neviens latgalietis vēl nepieprasa to. Publiskā diskusija notiek tikai par latgaliešu valodas un kultūras atdzimšanu vienotas, ne vienādas, tautas “latvieši” ietvaros. Latgaliešiem pastāv kā īsta literatūra, tā arī vaolda. Pirmā ortogrāfija jau tikai pieņemta pirms 110 gadiem – 1907.gadā, kad latgaliešu publicisti un rakstnieki vienojās, kā vienādi rakstīt. Tad sekoja P.Stroda gramatika, tagad ar ir MK noteikumi par latgaliešu rakstu valodu. Te viss ir OK. Taču ja latgalīšu volūdys jautājumu neatrisinās, tad tiešām var rasties “katalanizācijas process”…Un Latviju jau sen vājina latgaļu asimilācijas process… Jā, čyuļi sevi jau 80 gadus stiprinājuši ar latgaļu asinīm. Taču tā aizstiprinājuīes, ka Latgale palikusi galīgi tukša un ekonomiski atbalikusi. Šāds process velk uz Latvijas robežu gar vienas upes krastu…
1
gustaps > Juoņs Strods 31.10.2017. 19.32
“…čyuļi sevi jau 80 gadus stiprinājuši ar latgaļu asinīm…” –
tieši šādas retorikas lietošana rada iespaidu par neveselību.
Un – 80 gadus? – kas tad īsti notika 1937. gadā?
0
Peteris Ziemelis 27.10.2017. 01.27
Vaivar ! Par cik tevi nopirka ?/ Nu , nemelo. Autors NELIETOJA == Baltijas kara apgabals == Tad — šovinists pelēkais esi tu –Sēlija tā pati Latgale vien bija un ir .Sauc kaut tā . Tu nu gan esi OSTLANDES ZINĀTĀJS — tikai tu visu jauc tev patīkamā ķīselī … Ja būtu ostlande , tad tevis nebūtu , ja kas ,,, Nesmuki , ļoti nesmuki , Vaivar !
0
Guntars Vaivars 26.10.2017. 01.42
Jautājumu mēģina politizēt, aizejot no izglītības un Latvijas valsts problēmām. Piesaucot okupācijas karaspēku radītus terminus (Ostlande, Baltijas kara apgabals). Realitāte ir tāda, ka uz 1 miljonu iedzīvotāju var izdzīvot 1 augstskola. Tātad Latvijā varētu vienkārši pateikt pietiek un atstāt LU un RTU. Ja Latvijas mērogā liekas, ka Daugavpils vai Jelgava ir pilsētas, tad mūsu urbanizētajā pasaulē tie ir tikai ciemi. Ciems nevar uzturēt universitāti. Ciemi pie mums jau nespēj nodrošināt skolniekus skolai. Latvija ir saprātīgi izvēlējusies decentralizācijas ceļu un saglabā reģionālās augstskolas (ticu, ka nākotnē tas atmaksāsies). Valmiera pirmā spēra drosmīgu soli un izvirzīja pretenzijas uz Vidzemes reģionu. Vēsturiski universitātes tiešām saistās ar pilsētām. Universitātēm bija liela autonomija un tās bija pakļautas Romas pāvestam. To uzdevums nebija kūdīt separātistus, bet gluži otrādi – veicināt vietējā reģiona pakļaušanu Romas varai. Universitātes robežas nenoteica politiskās robežas, bet nākošā universitāte. Baltu pētniecību vēsturiski veica Rostokas un Kēnigsbergas universitātēs, tur ir mūsu valodniecības, folkloras, vēstures, etnogrāfijas pamati. Krievu okupantiem tas traucēja, tāpēc par šo vācu universitāšu paveikto arī tagad maz zinām. Visi zina Veimāru un Zalcburgu, bet cik ir to, kuru erudīcija ļauj ātri pateikt – kādu etnisko reģionu (ne valsti) tās pārstāv? Francijā ir Rennes universitāte, bet tādas Bretaņas universitātes nav. Barselonā nebija Katalonijas universitātes. Kataloņi viltīgi apvienoja 25 koledžas visā Katalonijā un vēl Franko laikā apvienību nosauca par Katalonijas Politehnisko universitāti. Tāpēc Latviju var uzskatīt par visai drosmīgu valsti, kura ir pieļāvusi tādu nosaukumu kā Latgale, Kurzeme, Sēlija parādīšanos uz kartes. Latgalē ir 2 universitātes, kas jau ir par daudz. Lai arī latgaļu šovinistiem liekas, ka Daugavpils atrodas Latgalē un ekspansijai būtu jāiet uz priekšu, objektīvi Daugavpils neatrodas Latgalē, jo tā ir 2 pilsētu apvienojums un to veido arī kādreizējā Sēlijas pilsēta Grīva. Tāpēc latgaļu šovinistu vēlme to nosaukt par Latgales augstskolu būtu tendencioza. No praktiskā viedokļa atrašanās vienlaicīgi divos novados ir Daugavpils priekšrocība, kuru rektors saprātīgi piedāvā izmantot. Rēzekne lai paliek Latgalei. Bet Daugavpils vienos Latgali ar Sēliju (vai tad tā nav Austrumlatvija?). Neaizmirstot, ka katras augstskolas ambīcijas ir nest sava novada vārdu pasaulē (Daugavpils jau tagad piesaista citu valstu studentus un veic starptautiska mēroga pētījumus). Nepraktiskā puse paliek garāks un grūtāk iegaumējams nosaukums – Grīva būtu labāka. Rotko vārds ir starptautiski atpazīstams, bet latgaliešu kultūrā viņa devums ir nulle. Bez tam tā nav mākslas universitāte. To, ka Kairišs ir padomju laika bērns nav šaubu, ieklausoties murgojumā par Ostlandi. Latvija arī vācu okupācijas laikā bija Latvija. Pie tam ar visu Abreni. Ostlande neapvienoja Latviju ar Vāciju, bet ar Igauniju, Lietuvu un Baltkrieviju. Arī loģikas virziens bija pretējs Kairišprātam – Latvijas universitāte tika pārsaukta par Rīgas nevis otrādi. Pamatot nebija grūti. Rīgas augstskola bija vēsturiskais nosaukums un tā bija vācu tradīcija- lietot ne reģionu, bet pilsētu nosaukumus universitāšu identificēšanai. Tas atbilda senajai jēgai- universitāte ir pārreģionāla. Franču revolūcija ienesa korekcijas- katolisko globālismu nomainīja brīvmūrnieciskais- zinātnes globālisms. Nacionālas valsts ideja to papildināja: ‘Scientia et Patria’ – ‘Zinātne un tēvzeme’. Barševskis ir gudrs un tālredzīgs – visu cieņu!
3
edge_indran > Guntars Vaivars 26.10.2017. 10.14
“Arī gudrinieks pārskatās / «Горе от ума», ” ar šo klasisko teātra izrādi 30.septembrī Daugavpils teātrī debitēja jaunais režisors Jurijs Kvjatkovskis.
Amerikāņu laika “gudriniekiem”, kas te vairs nepļāpā par “brīvo tirgu”, bet aicina uz vienkāršu “pateikšanu” – tiem noder par Latvijas “apvienotāju” iecerētajiem plāniem palasīt Ģenerālplānu “Ost”, saīsinājumā GPO (vācu: Generalplan Ost — ‘Ģenerālplāns “Austrumi”‘). Nekādas Latvijas, ne arī padomju laika bērnu Viesturu nebūtu, ja “vācu laiku tradīcijas” tiktu turpinātas pēc 1945.g. 9.maija. Dunland – tādu nosaukumu bija iecerējuši vācu nacisti Ostlandes apgabalam LielVācijas sastāvā (Antonijs Zunda. Latvija nacistu varā (1941 – 1945)
2018.g.9.maijā svinēsim Eiropas dienu, lai “4 reiha brīvmūrniekiem” neļautu vēlreiz pagriezt vēstures ratu sev vēlamajā virzienā.
0
Juoņs Strods > Guntars Vaivars 26.10.2017. 10.38
Prūtams, ka gudrs i tuoļredzeigs… kur ta vuiceisīs visi migranti??? Latgola dreiž byus tukša tak i kai nu latgaļim, tai i krīvim (staraverim) i citim vītejim…
0
tonijs > Guntars Vaivars 26.10.2017. 12.31
Ja Daugavpils neatrodas Latgalē, kur tad tā atrodas? Ja Barševskis ir gudrs un tālredzīgs (manuprāt, domājot tikai par sava amata saglabāšanu), vēlēdamies Daugavpils Universitāti pārdēvēt par Austrumlatvijas Universitāti, tad Kairišs, kuram nav nekādu savtīgu interešu, piekrizdams pārdēvēt tikai par Latgales Universitāti, ir Latgales šovinists? Vidzemes Augstskola ir ok, bet Latgales- nav ok? Visai savdabīga loģika.
1
edge_indran > tonijs 26.10.2017. 21.46
Sakarīga loģika, jo VA vada zvērināts antikomunists, īstens “vācu tradīciju” turpinātājs!
“Vidzemes Augstskolas Satversmes sapulce 28. jūnijā par Vidzemes Augstskolas rektoru atkārtoti ievēlēja Gati Krūmiņu, kurš augstskolu vadīja arī iepriekšējos četrus gadus.”
0
Pandora 26.10.2017. 00.52
Tā ir laba doma – Latgalē vietvārdus rakstīt tikai latgaliski. Bet tad ne jau katrā izloksnē, bet Stroda (nezinu, vai Leikumas) latgaliešu rakstu valodā. Jo nevar “tulkot” no vienas valodas tai pašā valodā. Latvijas televīzija, gods un slava, bieži darbojas līdzīgi – kad latgalietis skaļi un skaidri runā latgaliskajā variantā, tad neliek subtitrus kopvalodā. Tikai tad, kad muršķ kaut ko. Latviešiem visā Latvijā jāsaprot, ka tā ir mūsu valoda. Un nav nekāda “citādi latviskā” – ir tikai latviskais, vai arī nelatviskais.
Nevar “tulkot”. Tāpēc aplams ir tulkojošās latgaliešu-baltiešu vārdnīcas projekts, kurā iesaistījies arī bēdīgi slavenais logu dauzītājs – tāda vārdnīca ir jāveido kā dialekta vārdnīca, kas var papildināt kopvalodas vārdu krājumu.
2
vvilums > Pandora 26.10.2017. 01.17
Abējādi ielu nosaukumi ne jau kà tulkojumi, bet gan kā precīza deklarētās vietas norāde, lai nerastos juridiskās dabas nesaprašanās.
1
Pandora > vvilums 26.10.2017. 01.30
Labi! Bet tad juridiski to ierakstīt divos veidos likumā. Nevis norādēs, ceļazīmēs utt. Divos veidos var rakstīt Lībiešu krastā, tur tiešām divas valodas.
1
vvilums > Pandora 26.10.2017. 02.23
Nepiekrītu. Ar likumu pa lielam viss kārtībā, un izejot no tā paša likuma latgaliskais nevar būt ignorēts. Bet tā kā tiesvedība pie mums valstī ir un paliks literārajā latviešu valodā, tad tādiem arī jābūt ielu nosaukumiem.
0
Juoņs Strods > Pandora 26.10.2017. 10.32
Latvejā ir divys starptautiski reģistreitys i atzeitys latvīšu volūdys. Par tū i pastuov vuordneica. A 2 latvīšu par tū, ka LR varys īstuodis NAĻAUN /AIZLĪDZ reģistreit tauteibu “latgalīts”. Taida Abrakadabra, kū radejušu uļmanisti….
1
BardainaisSigne > Juoņs Strods 26.10.2017. 12.47
Aha,tautību “latgalīts”,”kurzemnieks”,tāmnieks”,dundžiņš”,”suits”,”malēnietis”,sēlis” utt.
1
Juoņs Strods > Bārdainais Signe 26.10.2017. 13.33
Leidz 1928.godam latgalīšim pasis beja latgaliski i tur beja napuorveiduotī latgalīšu vuordi (pīmāram, Jezups navys Jāzeps, Jōņs navys Jānis) i kai tauteiba beja raksteits latgalīts. A tod uļmanisti sovu dorbu padareja…
1
BardainaisSigne > Juoņs Strods 26.10.2017. 13.40
Neredzu,kāpēc latgaliešiem tādas privilēģijas būtu vajadzīgas atšķirībā no citiem latviešiem.Tikai tāpēc,ka svešu tautu okupanti Latgali uz laiku atrāva no pārējās Latvijas un pievienoja Vitebskas guberņai?
1
Juoņs Strods > Bārdainais Signe 26.10.2017. 15.00
Tu esi sviestā sagājis??? MOš Latgali atrāva no Latvijas 1629.gadā??? Tad vēl latviešu kā tādu nebija, kur nu Latvijas… I Vitebskas guberņas nebija…
1
BardainaisSigne > Juoņs Strods 26.10.2017. 16.28
1772. gadā Latgali pievienoja sev Krievijas impērija, administratīvi iekļaujot Pleskavas guberņā kā Daugavas provinci, kas tika sadalīta 3 apriņķos: Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķos (Rēzeknes apriņķis laikā no 1797. līdz 1802. gadam nepastāvēja, sadalīts starp Daugavpils un Ludzas apriņķiem). 1796. gadā Latgali iekļāva Polockas vietniecībā, bet pēc vietniecības likvidācijas Latgali iekļāva Baltkrievijas guberņā (ko izveidoja no likvidētajām Polockas un Mogiļevas vietniecībām). No 1802. gada līdz 1917. gadam Latgale ietilpa Vitebskas guberņā.
0
edge_indran 25.10.2017. 20.17
Uz katru bliezienu “Austrumlatvijas frontē” atbildēsim ar 10x lielāku pretbliezienu!
“Topošā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienība Latgalē gandrīz jau ir nokomplektēta, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). ” Leta, 2017. gada 25. oktobris.
0
basta 25.10.2017. 19.15
Katalonijas “referendums”, Lombardijas un Venēcijas rajonu referendumi, Kairiša aktivitātes, iespaids, ka kremlis bliež pa visām frontēm.
1
Pandora > basta 26.10.2017. 01.43
“Kremlis” gadu simtiem raugās, kā ieriebt citām tautām. Viņš maksā diversantiem algu. Viņš tur desmitiem spiegu vēstniecībās pat pašās nesvarīgākajās zemēs, lai tikai varētu sariebt citiem. Viņš apmāca kiberagresorus. Un visam jāizskatās kā “pašu savārītam”. Par ko jūs brīnāties? Kad jūs kaut kur ieraugāt latviešu valodā sarakstītas pilnīgas muļķības – visa Tēvija laimē var nu diet, jo ir pat piemaksājusi pie tādas “integrācijas”.
0
edge_indran 25.10.2017. 18.27
Par smadzeņu sakārtošanu!
“Jānis Streičs: vaina nav Latgalē, vaina ir Rīgā”
(..) Neizceliet no kopējā konteksta tikai Latgali. Tā ir laimīgais iegansts, kur birokrātiem pieķerties, lai veidotu koncepcijas, neauglīgus projektus, kampaņas… Tikmēr Latvija aiziet postā, jo patlaban pamesta ir visa valsts pierobeža. Lauki aizauguši ar krūmiem un latvāņiem. Valda bezdarbs. Dievnami katastrofas priekšā. Taču aktuāli ir runāt tikai par Latgali. Tas ir politisks manevrs, kas apstiprina manas aizdomas par tīšu Latvijas postā dzīšanu. Ziniet, latgalieši ir aizvainoti par šādu apstāvēšanu. Viņi saka: dodiet mums iespēju strādāt, dodiet darbu! Zinu zemnieku, kas beidzis divas augstskolas, pats bijis pasniedzējs – tas ir Valdis Zujs no Rēzeknes novada Pušas pagasta. Viņš grib izvērst savu saimniecību, taču nevar. Zeme visapkārt ir izpirkta, pieder zviedriem. Valdis saimnieko uz īrētas platības. “
0
J.Biotops 25.10.2017. 16.50
Piekrītu Kairiša opusam daļā par Daugavpils Universitātes nosaukumu – izskatās ka Austrumlatvijas vārdu dikti gribas kāda dibena aizņemtā krēsla saglabāšanai. Latvijas pilsētas latvisks nosaukums nekādu rebrendiringu neprasa.
Tālākais – par ielu nosaukumiem – labākajā gadījumā izskatās pēc dzēruma murgiem, sliktāko pat nevar publiski raksturot. Tāpat kā autora draudus “ izprovocēt nevēlamas problēmas”.
Trešā tēma – kašķis ap Latgales kongresu – var mierīgi palikt pašu latgaļu ziņā, tur netrūkst gudru ļaužu. Tomēr es, čivļs, priekšroku dotu Latgalē dzīvojošo viedoklim, nevis Rīgas čangaļu aktīvistu pašreklāmai.
(No jauna uzzināju, ka Jānis Stradiņš tagad skaitās pie vēsturniekiem, nez, viņš pats arī to zina?)
3
Sskaisle > J.Biotops 25.10.2017. 17.06
nu vēsturnieki tagad ir visi, kam nav slinkums -biotop, kā no plaukta nokritis un pirmoreiz izdzirdējis – īstiem vēsturniekiem mutes ciet un pusbada režīms – par to vismaz būsi dzirdējis
0
vvilums > J.Biotops 26.10.2017. 01.10
Ja ielu nosaukumi Latgalē būs norādīti arī latgaliski, būtu tikai skaisti un loģiski, bet lai nerastos juridiskās problēmas ar vien latgalisko nosaukumu varētu būt par maz.
0
andrejs > J.Biotops 26.10.2017. 12.04
priekšroku dotu Latgalē dzīvojošo viedoklim, nevis Rīgas čangaļu aktīvistu pašreklāmai.
————
labs!
Stipri sen jau rakstīju, ka latgalieši ir īpatnēja tauta, kas Latgalē runā krieviski, bet Rīgā vēlas runāt latgaliski…
0
Sskaisle 25.10.2017. 16.49
Ir tāda London School of Economics – mana svēta pārliecība ir tā, ka ir pilnīga vienalga vai nosaukumā atstātu London vai liktu iekšā UK vai Worlds – neba nu tas nosaka, to , ka LSE ir viena no labakajām pasaulē.
Tāpēc visi tie pekstiņi, ka problēma ir nosaukumā – tā ir tik zemiska muldēšana , ka man no tādas nelietības ceļas asinspiediens – būtu mana teikšana – visu s šitos meļus vispār no amatiem atlaistu un izrakstītu jau nus un smukus no Londonas – ja vien man dotu varu – es daudz labu lietu izdarītu
0
rinķī apkārt 25.10.2017. 16.37
Interesanti būtu uzzināt kāda pēc Latgales kongresa šobrīd ir šī kongresa deputātu ikdiena. Cik daudz sava personiskā laika viņi atlicina, lai ieviestu dzīvē no augstās tribīnes paustās idejas un ieceres. Jeb katram solim , kuru sper Latgales kultūrvides sakārtošanai, ir nepieciešams valsts finansējums? :)
Piemēram, kongresā tika izteitkta vēlme, lai visas valsts un pašvaldības iestādes pieņemtu tekstus latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā. Ok :), bet cik Latgalē šobrīd ir ļauži, kuri šo rakstību lieto un, kas jau šobrīd praktiski tiek darīts, lai latgaliski rakstīt un lasīt protošo skaitu desmitkāršotu? Jeb finansējuma nav? Cara laikos latgalieši savas grāmatas pārrakstīja ar roku, pie tam slepus no varas :)
Man sāk likties ka cīņa par Latgali dažiem latgaliešiem ir kļuvusi par tādu kā tribīni no kuras uzrunāt tautu un šādi pieteikt savu esību šai pasaulē :)
0
Juoņs Strods 25.10.2017. 16.26
Rebrendings vācu okupācijas laikā: Latvija > Ostlande. Padomju okupācijas laikā: Latvija, Lietuva, Igaunija > Pribaltika. Tagad Barševska izpildījumā: Latgale un Sēlija > Austrumlatvija… Dažu vadoņu idejas joprojām dzīvas…
1
Pandora > Juoņs Strods 26.10.2017. 01.21
Jāni, nevajag sagrozīt. Ostlande bija daudz plašāka pagaidu teritorija jeb valsts komisariāts, tā nebija zeme. Latvieši savu valsti bija labprātīgi pakakājuši, tāpēc nevajag likt vainu uz vāciešiem. Viņi vismaz atbrīvoja Latvijas teritoriju no krievu šausmām. Savukārt “Baltija” nekad nav bijusi oficiāls PSRS reģions ar kādām īpašām tiesībām. Nevajag arī fantazēt. Latgalieši vācu laikā bija labākie policisti, tā ka neblamējieties tagad! Un, ja sakāt “vācu okupācija”(kas nav nekas slikts, jo Lavijas Republika tieši vācu okupācijas laikā tika pasludināta), tad sakiet arī “krievu okupācija”, jo jau gadus desmit pēc Oktobra revolūcijas SPRS nostājās pilnīgās lielkrievu šovinisma pozīcijās. Arī tie simti tūkstoši Latvijā pēc okupācijas teorētiskās atcelšanas prasa sev krievu, nevis padomju tiesības.
0
Sskaisle 25.10.2017. 16.02
šorīt radio Klasika sveica jubilejā Hariju Gulbi un atskaņoja Brauna dziesmu no viņa lugas Alberts.
cik skaisti tomēr
https://www.youtube.com/watch?v=UaIxYx_lYf0
1
tonijs > Dusma 25.10.2017. 19.39
Uzliekam kaut ko jautrāku? Jāklausās SKAĻI:
https://www.youtube.com/watch?v=sDd2Ong5l0U
1
Sskaisle > tonijs 26.10.2017. 10.31
labi, labi – pieņemu Tavu muzikālo gaumi, bet Tev jāatzīstas, ka par kartupeļu ražu Tu mani māni. Par to speciālo šķirni un paredzēšanu – pirmajā brīdī taču noticēju, bet tad sapratu, ka nē taču.
Bet nu labi. Jāsamierinās …
1
tonijs > Dusma 26.10.2017. 12.37
Cilvēkiem vajag ticēt, bet, ja negribi, netici. Ja es būtu teicis, ka šogad bija draņķīga raža un gandrīz visi kartupeļi sapuva uz lauka, tad gan tu noticētu, vai ne?
1
Sskaisle > tonijs 26.10.2017. 12.51
jā – to taču visi raksta Tonij, nu kā neticēt – slapji lauki bildēs vien redzami
1
BardainaisSigne > Dusma 26.10.2017. 13.36
Kurzemē nekādi slapji lauki nebija,tikai beigās sāka līt,kad gandrīz viss jau bija novākts.
0
Sskaisle 25.10.2017. 15.54
elle un indija – ka cilvēki nesaprot – mums ir demokrātija, kuru ir gandrīz jau noēdusi korupcija un korupcija nav individuāls notikums – rīcība vai darbība – korupcija ir kolektīvs akts
ar to arī jāsāk runa
Kā es esmu spējusi saprast no medijos publicētā – tad lietas būtība nav Daugavpils vai Austrumlatvija , lietas būtība ir saglabāt amatu Barševska kungam – nu vai es vienīgā tā esmu sapratusi notikušo?
Un korumpantiem ir absolūti globāls, pārnacionāls utt. raksturs – viņiem absolūti vienalga vai tu latvietis vai čigans, vai vispār citplanēties – galvenais – ko uz tava rēķina – uz tavas nespējas rēķina varēs dabūt
Lūk, šo Kairiša viedokli jau es pieņemu un šeit es atbalstu un esmu gatava iet un cīnīties pret Latgales un attiecīgi Latvijas iznīcinātājiem – tikai uzrakstiet kur un cikos jābūt un kas jāņem līdzi !
0
edge_indran 25.10.2017. 15.16
“…Rezumējot, mums nav ideoloģisku nesaskaņu, mums vienkārši ir dažādas izpratnes par demokrātiju.”
======================================================================================
Vismaz globālā līmenī izpratne par mītu vārdā “demokrātija” ir panākta. Tāda saskaņa iepriecina ikvienu valsts pārvaldē sēdošo zīmola atsvaidzinātāju-rebrendigotāju :
” Kučinskis un Junkers vienisprātis – ES fondu apjoms nedrīkst samazināties ”
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), apspriežot Eiropas Savienības (ES) budžetu pēc 2020. gada, bijis vienisprātis ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru – ES fondu apjomam nevajadzētu samazināties, informēja Valsts kanceleja.
(DELFI Bizness | 19. oktobris 2017)
p.s.
Ar 3.kosmisko uz “Nāves salu”? Prātiņ, nāc pie iditeologiem kairišiem-barševskiem!
0