Man patīk džeki šortos

Izvarošanu un cita veida vardarbību nosodu kategoriski, bet par seksuālu uzmākšanos domāju, ka gandrīz katrs vīrietis jaunībā, kad hormoni sit augstu vilni un/vai tiek lietots alkohols, ir kādai uzmācies, MeToo. Bet par to es gan nekur nerakstīšu.

Labi, vēl pēdējais. 28.09.17 es biu uz LMC SURVIVAL KIT performatīvo lekciju Meditācija par transplantāciju, kura aplūkoja cilvēku kļūšanu par augiem

Un tur bija stāsti par to kā Dafe bēga no Orfeja , jo baidījās no izvarošanas, tur bija Šekspīra stāsts par Lavīniju un …. auditorijā bija kādi 15 cilvēki, ne vairāk. Man priekšā sēdēja divas – 18 – 25 gadus vecas meitenes un visu laiku – kā Kamoliņš stāsta , kā izvaroja, kā izgrieza mēli, kā …. tās meitenes saskatās un smaida , pat smejas. Pirmajā brīdī es domāu, ka iemīlējušās – bet tad es sāku domāt – nu un ? Runa taču ir par izvarošanām …. es sēdēju un domāju – kā man viņām pajautāt – meitenes , par ko jūs uzjautrinaties ? – neizdomāju un nepajautāju – bet īstenībā tas man no šīrudens survival kit pasākuma ir spēcīgākais iespaids –

tāpat ir ar ģērbšanos – pavērojiet – gan meienes, gan sievietes – ir tādas, kuras prot ģērbties seksīgi un stilīgi vienlaicīgi un ir tādas, kuru apģērbs kliedz – neredzi – gribu seksu.

Es patiešām uzskatu, ka ļoti daudzas ir nevis vīriešu varas problēmas, bet sabiedrības neaudzinātības un neizglītotības problēmas.

Tai meitenei , kura uz pirmo septembri atnākusi kā uz pirmo dienu mauku mājā,varbūt vienīgais padomdevējs bija pašas pubertāte , nebija kas ar viņu spēj un prot izrunāties ….

Lielā mērā tās ir sociālās netaisnības radītas problēmas .

savulaik strādāju labākajā Latvijas un Rīgas skolā, viens šoks man bija tas, ka tur skolotāji savā starpā nesveicinājās, arī skolēni tikai daži mani sveicināja, tomēr īsts “kultūršoks” man bija , kad eju pa gaiteni un redzu – zem trepēm stāv meitene, no trepēm pāri margām pārliecies puisis – no augšas satvēris meitenes krūtis un spaida tās – nezinu vai man mute palika vaļā, bet man bija riktīgs šoks – es jau biju ietramdīta, ka šajā skolā labāk turēt muti un nevienam neko neaizrādīt, bet ….

šai pašā skolā cita situācija – vienā klasē bija loti skaista meitene, viņa ļoti skaisti deklamēja dzeu franču valodā bija aboslūtas dailes un inteliģences iemiesojums – bet manās stundās viņa vienmēr sēdēja pēdējā solā kopā ar puisi un vienmēr viņi zem sola viens otram glāstīja kājas , es centos neskatīties, bet man bija šausmīgi grūti – man visu laiku likās , ka man jāpārliecinās, ka tā meitene nav izvilkusi puiša locekli un to tagad tur nerausta ….

nu nerunāsim nemaz par to , ka pubertāte viņos visos trakoja un kā nu katrs prata savākties – bet – ko es ar to visu gribu pateikt – ka , manuprāt, feministes – it kā lbu gribēdamas, it kā sievietes aizstāvēdamas, pataisa tās tik un tā par vājākām – par savu rīcību atbildēt nespējīgām – un tam es nekādi nepiekrītu

situācija ir tā, ka par to būtu jārunā daudz un dikti. Piemēram, par savu māsīcu esmu rakstījusi arī FB un man daudzi ir jautājuši – kāpēc viņa nebēga no varmākas, bet neviens pats, patiešām neviens pats man nav uzdevis jautājumu – vai tad tiesībsargi, policija – prokuratūra nespēj sodīt un izolēt varmāku? Labi, pirmā sieva no konkrētā varmākas aizmuka, nāca vietā mana māsīca , to nosita, jo tā nemuka , varmāka turpina dzīvot nesodīts – iznāk , ka Latvijā sabiedrība vaino upuri. Kā var Latviju dēvēt par tiesisku valsti, ja te slpekavas pat nemēģina notiesāt , nerunājot par to, ka varētu būt diskusija par soda apjomu.

Vai otra galējība – vakardien kultūršokā uzstājās dzejniece Inga Gaile – viņa saka, ka upurus – seksuālo noziegumu upurus nedrīkstu pratināt, iztaujāt. Paga – uz ko tad aicina Gaile ? Uz otru galējību – tāpēc, ka vīrietis un sieviete uz viņu parādīja ar pirkstu – varmāka un punkts. Kategoriski pret to iebilstu. Kaut ko tik negodīgu spēju vien no aprobežota indivīda pieņemt.

Lūk, lasu ziņu par diviem Ņujorkas policistiem un es domāju, ka te ir tā , ka abas puses izmantoja situāciju – meitene pārkāpa likumu , piedāvāja vai piekrita seksam , bet policisti izmantoja savas varas pozīcijas. Ja es būtu tiesnese – sodītu abas puses – gan meiteni, gan policistus – būtu ļoti interesanti ja varētu uzzināt tiesas lēmumu

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/27.10.2017-kultursoks-ka-latvija-reage-uz-atklatiem-stastiem-par-seksualu-v.id109403/

http://jauns.lv/raksts/arzemes/258763-nujorkas-policisti-stasies-tiesas-prieksa-par-meitenes-izvarosanu-policijas-automasina

to vīrieti es uzskatu par nenormālu – maniaku un galvenais, viņš nav pat aizdomās turamais …
tik beztiesiska sabiedrība un valsts mēs esam

Par jūsu māsīcu Ja sieviete dzīvo ar sitēju un alkoholiķi un vairākas reizes jau bijusi tā sasista, ka komā un joprojām dzīvo, tad tāda sieviete nav ar neko citu pelnījusi. Nokrist tik zemu, ka dzīvot ar tādu, kas regulāri sit, ir cilvēka necienīgi, tāpēc man nemaz nav žēl jūsu māsīcas, sorry.

tas man patīk džeki šortos laikam ir domāts ironiski, bet jāsaka, ka tā reiz ir lieta, ka nociešu – nu vienīgi pludmalē vair kūrortā – varbūt Āfrikā vai dienvidos, bet kad te pa Rīgas centru vīrieši staigā šortos un vēl zeķēs un sandalēs – man nāk virsū bezcerība un izmisums – tas ir drausmīgs variants

esu jau rakstījusi, ka ziemā apglabāju savu māsīcu, kuru nosita civilvīrs

Tagad saņēmu rakstisku atbildi no X novada Prokuratūras. Mans jautājums bija tāds, kāpēc izmkelēšana par māsīcas nāvi sākta tikai viņas nāves dienā, ja ārsti smadzeņu nāvi konstatēja jau pirms 9 dienām, tikko upuri ieveda slimnīcā un operēja. Ārsti secināja , ka smadzenes ir tā sasitas , ka nav savienojamas ar dzīvību, bet no sistēmām , kas uztur procesus ķermenī māsīcu neatbrīvoja. Par situāciju ārsti tai pašā dienā informēja VP , bet VP kirmināllietu atvēra tikai 9 dienas pēc notikušā, pie tam iepriekš maldinot tuviniekus, ka lieta ir atvērta, izmeklētāji nozīmēti , ka viss notiek.
Izrādījās, ka policija neko nebija darījusi un sobrīd šai krimināllietā nav pat aizdomās turamais .
Uz manu jautājumu kāpēc policija neko nedarīja uzreiz pēc ziņas saņemšanas no slimnīcas, X novada virsprokurors mana atbildēja – rakstiski , ka tāpēc, ka upuris bija hronisks alkoholiķis, ka bija saindēšanās ar alkoholu un neskaidra diagnoze.

Sarunā ar X novada VP Krimizm šefu – kliedzošā tonī man tika paskaidrots, ka vajadzēja savu dzērāju jau sen savākt , nevis tagad te uzmākties ar pārmetumiem policijai

Es gan turējos uzreiz pretī, bet vāji , protams, dūša man liela, bet kad milzīgs bosiks kliedz uz mani – kas tur par dūšu var būt – labi, ka lūpa netrīc.

Bet nu kāda ir reālā situācija – to manu māsīcu tas varmāka dauzīja jau 15 gadus un 15 gadu laikā VP un prokuratūra tā arī nespēja, jo negribēja pierādīt sitēja vainu.

2012.gadā māsīcu tā saspārdīja, ka viņa 3 dienas bija komā, viņai izgriez lielāko daļu, iekšu, liesu utt. Zobi jau viņai sen nebija, jo viņa man pateica, ka neesot vērts likt , tos viņai regulāri izsitot – lieka naudas šķērdēšana. Pie tam, varmāka upuri pameta guļot asinspeļķē un tikai kaimiņi atraduši un izsaukuši ātros un izglābta

Par to tika uzsākts kriminālprocess, kuru prokure pārtrauca, jo kā pamatpierādījumu pieņēma manas māsīcas iesniegumu, ka viņa – nokritusi no krēsla. Zvēru – tā ir patiesība.

Xnovada soc darbinieces man paskaidroja ,ka baidās no varmākas un nekādos darījumos par māsīcas vešanu uz soc vai krīzes centriem nevarot būt ne runas, cita lieta, ka es biju jau noskaidrojusi , ka nekādi centri nebija pieejami

Māsīcas mamma savu meitu nepieņēma , aizliedza viņai braukt pie viņas ciemos, jo tas vīrietis reiz bija piedraudējis to mammuku nosist un mammuks to dikti nopietni ņēma. Arī es māsīcai pateicu, ka viņa var braukt pie manis, bet ja tas sitējs kaut vai tikami manas
mājas sētā parādīsies – tūlīt pat saukšu policiju un tā māsīca pie manis pēdējos gadus arī nerādījās –

kamēr viņu nosita, bet krimināllietā nav pat aizdomās turamais , savukārt VP un Porkuratūra uzskata , ka viss ir ārtībā – viena dzērāja mazāk, toties brangais vīrs , kurš prot sievietes pārmācīt ( viņa pirmā sieva apgalvo, ka policijai savulaik rakstījusi un iesniegusi vismaz 100 iesniegumus par vardarbību ģimenē) – staigā nesodīts – vietējais varonis, mačo – uzvarētājs –

kura būs viņa nākošais upuris ? Kā tiesībsargi sargā mūs un kāda ir sabiedrības attieksme –

īstenībā nemaz nav seksīgi, tāpēc alises zariņas un viņām līdzīgās turpinās rubināt savas plikās nabiņas, kamēr katru dienu – cik tur sievietes mirst no vardarbibas?

Vispār ir tā, ka šobrīd jūtos smagi traumatizēta citā, manuprāt , daudz daudz smagākā jautājumā , kurš , manuprāt, ir arī daudz daudz aktuālāks Latvijā.

Tas ir par mūsu sabiedrības atbalstīto , lai neteiktu kultivēto vardarbību.
Viena lieta, protams, ir tiesu sistēmas bardaks, bet cita lieta ir sabiedrības attieksme.

Izlasīju piemēram, šito – par bērniem un es jutu, ka man atkal paātrinās pulss. Kā var sist bērnu? Kā var aizstāvēt un attaisnot sitējus?

Skaidrs, ka daudz fifīgāks ir jautājums par jaunām pusplikām meitenēm, kuras jūtas ierobežotas un aizskartas, bet …. tā ir viņu izvēle pievērst sev uzmanību un baudīt brīvību plikām, vai pusplikām – bet ko darīt šiem – jau tā liktens piemeklētiem un mocītiem bērniem, kurus vēl sit un moca valsts apmaksāti cilvēki .

Lūk – mana patiesā dzives problēma – ka es jūtos šai situācjā līdzvainīa – nespēju te neko ietekmēt , mainīt –

te ir tas, kāpēc parādnieks ar saviem likumīgajiem =bandītiem man ir kā dunča dūriens vaļējā brūcē ….

http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernunama-likumi-kriminalprocess-nav-butiski-pavirzijies-vietvara-aizstav-direktoru.a254947/

esmu par homoseksualām laulībām , par bērnu audzināšanu homoseksuālās utt. ģimenēs, bet – esmu absolūti un kategoriski pret savulaik viņķeles organziēto akciju – bērnu pārģērbšanu pretējā dzimuma kleitās utt. Uzskatu to par tendenciozu pieaugušo iedarbību uz bērna dzimumapziņu.

Man ir bijis piespiedu sekss un par saviem 80-90% tā bija mana vaina. Man patīk izrunāties , kā saka par deviņiem mēmiem un to es darīju , būtībā provocēju. Tā nedrīkst. Sievietei ir jāuzņemas atbildība un es to uzņemos, tā bija man mācība un es to ņemu vērā.

Ja man seksuāli uzmācās – man ļoti patīk, ja tie ir smuki vīrieši. Ja nesmuki – nepatīk, bet nekad to par kaut kādu īpašu apgrūtinājumu neesmu uzskatījusi.
Tāpat esmu braukusi un visādi darījusies, bet vienmēr esmu domājusi par savu drošību, vai teikšu godīgāk – gandrīz vienmēr.

Vakardien vēlu vakarā gāju pāri tiltam. Mani tā sāka pūst, ka domāju – tūlīt ielidošu Daugavā. Vienā brīdī uznāca panika un gribēju mesties četrrāpus, bet palika kauns.

Ja vējš būtu vīrietis – vispār dzīva būtne – saprotama lieta,ka šo varētu iesūdzēt – apdraudēja gan dzīvību , gan veselību.