Visu bērniem!

Kārtējais čekas paskvilu triepēja, morālā kropļa, smērējums. Vai tiešām tam lopam neviena nav tuvumā, kas viņa kurpēs ielietu dzīvsudrabu?

Gan jau gad pēc divdesmit gadiem atklāsies šī ‘melnā pilsonības tirgus’ aizkulises. bet tad jau būs par vēlu un visu pirkstu gali būs nokosti.

Pamazām jau atveras UA galveno tirgotāju mafiozās darbības, bet …

Erņests Kļons kā vienmēr savā elementā. Varu derēt, ka viņa favorīti tagad ir “PAR!” Tur nav divu domu, jo šis īpatnis lūzt kā Raiņa priedes, kad vējš maina virzienu.

Kā maksā, tā balso:

Par kādiem gan azartspēļu lobistiem runā Rīgas domes opozicionārs Bordāns? Vienīgie, kas atturējās balsojumos par deviņu spēļu zāļu slēgšanu (tiem sekos vēl 41 līdzīgs lēmums), bija seši sēdē klāt bijušie Latvijas Reģionu apvienības/Latvijas attīstībai deputāti Juris Pūce, Mārtiņš Bondars, Māris Mičerevskis, Ansis Ansbergs, Oskars Putniņš un Anete Jēkabsone-Žogota. Pūce vēlāk to attaisnoja ar to, ka lēmumi bijuši “juridiski vāji sagatavoti”. Bez Pūces un Bondara par lēmumu vāju sagatavotību uztraucās arī divu Latvijas spēļu biznesa gigantu SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.

Viņš iesniegumos Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei brīdina ar lēmumu juridiskajām sekām, pat piesaucot iespēju vērsties tiesā pret Latvijas valsti, jo viens no abu uzņēmumu dalībniekiem ir Austrijā reģistrēta sabiedrība, bet tās investīcijas Latvijā aizstāv savstarpējs līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Kopumā otrdienas lēmumi skāra vairākus azartspēļu biznesa uzņēmumus, bet divi no tiem – tieši Zuzāna vadītie SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs – pērn Rīgas domes opozicionāra Pūces sievas vadītajai biedrībai Ascendum noziedojuši kopumā 61 000 eiro. Zuzāns ir arī valdes loceklis biedrībā Mākslai vajag telpu kopā ar Latvijas attīstībai valdes locekļa Edgara Jaunupa sievu.

…ļoti precīzi!…Nac.apvienība nedrīkst izlaist no savām rokām cīņas ieroci – pārdesmit zīdaiņus, kas stiprinās viņu mugurkaulu…arī kopējās cīņas sadarbības partneriem Saskaņai nepilsoņa statuss nepieciešams kā cīņas ierocis…tā, ka – viss ir pareizi…cīņai, sveiks!…

…no 1995.g. par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirta Latvijas pilsonība diezgan raibai kompānijai…gan tiem, kas tiešām to pelnījuši, gan mirkļa iegribu apmierināšanai:

– “Kādreizējie AS “Parex banka” īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem Latvijas labā pilsonībā tika uzņemti 1997.gada novembrī, liecina Saeimas Preses dienesta sniegtā informācija.

Pilsonības likuma izpildes komisija tolaik atbalstīja pilsonības piešķiršanu abiem baņķieriem. Toreizējā komisijas priekšsēdētāja Ilga Kreituse šo lēmumu pamatoja ar bankas ieguldījumu kultūras un sporta attīstībai, atgādinot arī par tās devumu Māra Liepas piemiņas saglabāšanā, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Vēlāk pilsonību vispārējā kārtībā ieguva arī toreizējā “Parex” prezidenta kundze Tatjana Kargina un Krasovicka dzīvesbiedre Ņina Kondratjeva.

Kādreizējais Latvijas izlases kapteinis un bijušais Latvijas nacionālās hokeja izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem tika uzņemts 1996.gadā, lai gan pret to iebilda vairāki deputāti, norādot uz to, ka viņš nezina latviešu valodu un nesaprot jautājumus par savu ģimeni.

Krievijā dzimušais un vēlāk Rīgas “Dinamo” spēlējušais leģendārais hokejists, kurš Latvijas izlasi ieveda augstākajā divīzijā, par īpašiem nopelniem piešķirto Latvijas pilsonību zaudēja 2001.gadā, jo pats no tās atteicās. Lēmumu atteikties no Latvijas pilsonības un pieņemt Vācijas pilsonību Znaroks pieņēma sportisku apsvērumu dēļ, lai neaizņemtu leģionāra vietu, spēlējot Vācijas hokeja klubā Heilbronas “Falken”.

Tā šādi pilsonību ieguvis arī basketbolists Bruno Valdis Pētersons, toreizējie PSRS tautas deputāti Marina Kosteņecka un Vilens Tolpežņikovs, Latvijas Tautas frontes kādreizējais priekšsēdis Romualds Ražuks, kā arī politiķis Vladlens Dozorcevs, kuram gan savulaik Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ieteica pilsonību nepiešķirt, ņemot vērā, ka viņš ir viens no Apatrīdu līgas dibinātājiem, kas deklarējusi negatīvu attieksmi pret Latvijas valstiskumu. Tomēr plenārsēdē vairākums deputātu lēma, ka Latvijas pilsonību Dozorcevs pelnījis ar savu balsojumu 1990. gada 4. maijā par Latvijas Neatkarības deklarāciju.

Latvijas valsts pilsonība par īpašiem nopelniem piešķirta arī uzņēmējiem – “Aldara” ģenerāldirektoram Vitālijam Gavrilovam, “Liepājas metalurga” toreizējam direktoram Valērijam Terentjevam, SIA “Skonto metāls” ģenerāldirektoram Borisam Medvedevam, Ventspils tirdzniecības ostas direktoram Oļegam Stepanovam, “Lukoil Baltija” ģenerāldirektoram Haimam Koganam. Tāpat šādā veidā Latvijas pilsonību ieguva ilggadējā FM valsts sekretāre Valentīna Andrejeva.

Arī hokejisti Andrejs Maticins, Igors Pavlovs, Sergejs Čudinovs, Grigorijs Panteļejevs, Vjačeslavs Fanduļs, kā arī pieci Aleksandri: Beļavskis, Semjonovs, Kerčs, Ņiživijs un Šiškovičs šādā īpašā veidā ieguvuši Latvijas pilsonību. Viņi visi ir dzimuši dažādās PSRS pilsētās, bet Latvijā nonāca, pārstāvot Rīgas “Dinamo” komandu PSRS čempionātā un palika Latvijā arī pēc neatkarības atgūšanas.

Tāpat pilsonības saņēmēju skaitā ir aktrise Svetlana Bless, Nacionālās operas solisti Andrejs Rumjancevs un Samsons Izjumovs, ilggadējais ansambļa “Eolika” mākslinieciskais vadītājs Boriss Rezņiks, režisors Mihails Gruzdovs, literāts Roalds Dobrovenskis, ērģelniece Jevgēņija Ļisicina, kā arī izcilais mūziķis Rafi Haradžanjans, skatuves māksliniece Ņina Ņeznamova, kā arī mūzikas zinātnieks Boriss Avramecs, liecina Saeimas apkopotā informācija.” /delfi.lv/

Par īpašiem nopelniem valsts labā piešķirta Latvijas pilsonība futbola kluba “Liepāja” pussargam Kristianam Damianam Torresam….cik vēl labiem cilvēkiem dāvināta pilsonība par “īpašiem” nopelniem?…

Vai tik godātais karikatūrists, parakņājoties savā arhīvā, neatrastu bildi, kurā šaustījis nacionāļus par grūšanu nepilsoņus RU pilsonībā? Tagad jauns uzstādījums – vai nu pieņem LV pilsonību, vai kļūsti par RU pilsoni. Vecā Dienas branža maina uzskatus kā čigāns zirgus. 2006. gadā aicināja balsot par TP, 2010. gadā ne vārdiņa neiebilda pret V vēlmi vienoties ar SC. Vai IR kritizēja sarkano līniju nojaukšanu pret ZZS, toties vienmēr atbalstījuši segregāciju izglītības sistēmā, un intergrācijas simulāciju.