OECD palielina šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi līdz 4,3%

Visi šie prognozētāji – OECD, bankas, eksperti utt. – ir smieklīgi. Viņi nevis kaut ko prognozē nopietni, bet paskatās, kas noticis pēdējā laikā, un no tā izejot saka, kas būs.

Piemēram, ja aizpagājušā gadā pieaugums bija 5%, pagājušajā gadā 4%, tad uz šo gadu prognozē 3%. Tad pēkšņi piefiksējas, ka ekonomika atkal sākusi augt straujāk, tad attiecīgi koriģē prognozi – nē, tomēr nebūs 3%, bet būs 4%. Tad skatās – jā, līdz gada beigām ekonomika turpina augt starujāk, attiecīgi uz nākamo gadu prognozē 5%, bet ja pēkšņi nākamā gada vidū nostabilizējas uz tiem 4%, tad attiecīgi koriģē prognozi – būs 4%. Un vēl sāk kviekt, ka ekonomika sāk stagnēt, attīstība krīt utt. kaut gan joprojām notiek pieaugums (jo pieaugums ir arī 0,1% pieaugums).

Tā prognozēšana rezultātā ir viens liels bulšits. Tādā veidā prognozēt un ik pa laikam koriģēt prognozi es arī māku, un laikam arī lielākā daļa mācētu :) Un tā tās prognozes taisa jebkurā jomā, un pēc tam ja salīdzina vairāku gadu griezumā prognozēto un notikušo, var redzēt, ka prognozes ir bijušas pilnīgi garām.

Tāpat par to ekonomikas pārkaršanu tagad atkal sāk runāt. Kāpēc sāk runāt – tikai tādēļ, ka dažos rādītājos situācija līdzīga kā pirms 2008. gada krīzes – pieaug algas, pieaug ekonomika. Bet vai kāds ir pavērtējis citus kritērijus – kredītu pieejamība, cik bija kredīti izsniegti fiziskām personām tad, un cik tagad, un uz kādiem noteikumiem, attiecīgi kāds bija apgrozījums nekustamā īpašuma tirgū tad, un kāds tagad; cik no IKP veido eksports tagad, un cik veidoja tad utt. Tādēļ tās prognozes par ekonomikas atkal pārkaršanu man šobrīd izskatās pārspīlētas un nepamatotas.

Jā, būvniecībā būs pieaugums straujāks, trūks darbaspēks varbūt, bet tas absolūti nenozīmē, ka jāveicina imigrācija – ir vienkārši jāceļ darba ražīgums, un veicamie darbi maksimāli “jātehnoloģizē”. Un tad nevajadzēs ne papildus melno darbaspēku, ne arī nevajadzēs brēkt par algu celšanos. Darba ražīgumu var ļoti jaudīgi pacelt jau ar vienu nelielu lietu – darba un piegāžu precīzu organizēšanu, ko pie mums lielākā daļa neprot. Ir gan grūti arī reizēm to izdarīt, jo tad tādai pat perfekcijai jābūt arī sadarbības partneriem, bet to ne vienmēr var panākt.