Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturojums

Man visdīvainākais liekas tas, ka Latvijā nevienam tas nerūp. Izglītības sistēma kopumā ir nolaista galīgā dibenā, izglītības kvalitāte ir zema, bet valsts IZM personā turpina taisīt pseidoreformas. Vai tādas lietas, kā skolnieku skolotāju skata optimizācija, augstskolu tīkla sakārtošana, vienotas apmācību valodas ieviešana nav daudz svarīgākas par bērnudārza infrastruktūras pārnešanu uz skolām, piemēram? Tā vietā, lai racionālāk saimniekotu, tiek “izplēsta” papildus nauda no budžeta ekstensīvās augstskolu saimniecības uzturēšanai, jeb IZM no vienas puses un Valsts no otras puses apliecina, ka augstākās izglītības sistēma ir optimāla, vienkārši vajag vairāk līdzekļu. Latvijas valstī ir interesanti – jo sliktāk saimnieko, jo skaļāk bļauj par naudu, tā dara veselības ministre, tā dara izglītības ministrs. Kad beidzot tiks saprasts, ka IZM rosīšanās, runas, plāni, reformas paši par sevi nav laba darba kritērijs, laba darba kritērijs būtu labs rezultāts- izglītība. Kad beidzot kāds par to uzņemsies atbildību?

Kad pienāks tādi laiki , kad Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes profesores latviski rakstīs bez kļūdām? Kad tas notiks? Ceļu uz elli var bruģēt ar labāku vai sliktāku bruģi, IZM patreiz mēģina izplēst, lai tas ir labāks.

Pie kam interesanti- analīzes par izglītību tais nevis pati IZM, bet Latvijas Banka, jo IZMam jau ir svarīgākas lietas-ir jānodarbojas ar konceptiem, ne ar saimniekošanu… Varbūt ,nevajag mums saulaino tāli, bet sakārtotu durvju priekšu?

Nezinu, laikam esmu baltā vārna, kas grib, lai mūsu bērni iegūstu labu izglītību.

Rakstu par izglītību sērija beidzot parāda to, par ko runāt nav bijis labais tonis vismaz gadus piecpadsmit.

Bēdīgais stāvoklis visu līmeņu izglītībā apdraud valsts ilgstošu pastāvēšanu nesalīdzināmi smagāk, kā ērmošanās ap nepilsoņiem un militāristu plātīšanās blakus valstīs. Ja Latviju negrausim mēs paši, tad apkārtne to nespēs. Bet tas nemazina kādas draudzīgas kaimiņvalsts cerības uz mūsu spēju domāt ar sirdi un strādāt ar dvēseli. Ar to viņiem pietiktu.

Somijā tikpat kā nav privāto augstskolu. Šķiet, ka bija viena kristīgās augstskolas filiāle un vēl viena. Skaidri neatceros.

Sanāk salīdzināt ābolus ar apelsīniem.

Visas nelaimes ar augstāko izglītību sākās ar to brīdi, kad augstskolas sāka nodarboties ar studentu medībām tīri burtiskā nozīmē. Galvenais (vienīgais) kritērijs – studentu skaits. Studētgribētāju zināšanas un, galvenais, jaunuzcepto “speciālistu” vieta un potenciāls darba tirgū nevienu neinteresē.

Augstākās izglītības iestādēm vairs nebija vajadzīgi studenti ar zināšanām, “iestājeksāmeni” kļuva lieki, atlase un konkurence ir izzudusi. Kā šādos apstākļos var runāt par “mersedesiem”?

Paldies par kvalitatīvu informāciju! Gribējās gan analīzē redzēt kā mēs pie tāda stāvokļa nonācām. Kas bija tie iemesli, ka pie tik maza finansējuma augstskolas 90-jos gados sāka augt kā sēnes?