Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums

24
⟵ Uz rakstu

Komentāri (24)

mūsu alus 05.09.2017. 22.13

Tendences Latvijas izglītības sistēmā paģēr, lai skola būtu tikai viena un ieteicams atrastos ārzemēs. Tad i skolotājiem lieka kapeiciņa atkritīšot, i skolojamie tiks ar prātu apveltīti.

0
0
Atbildēt

0

edge_indran 05.09.2017. 17.00

————Mārtiņš Bitāns:”…šī ir Latvijas nākotnei ārkārtīgi drūma un nelabvēlīga tendence.”

========================================================================================

Esošā sistēma (iekārta) funkcionē pati pēc saviem likumiem, tāpēc katram pašam nāksies meklēt risinājumu.

LB darbiniekiem tak’ nav pārāk daudz problēmu ar negatīvajām tendencēm, vai ne? Gluži kā vismaz 1-2% Latvijas apdzīvotājiem, kuru bērnu nākotne izskatās visumā patīkama un gaiša.

“Piņķos otrdien, 30. augustā, atklāta jauna četru valodu privātskola Exupéry International School.

Mācību maksa bērnam par vienu mācību gadu šajā skolā ir 15,9 tūkstoši eiro, liecina informācija skolas mājaslapā. No šīs summas, piemēram, pusdienas vienam bērnam izmaksā vairāk nekā 1,1 tūkstoti eiro. Ģimenēm ar diviem bērniem pienākas atlaide 10% apmērā, bet trīs un vairāk bērnu ģimenēm – 15% atlaide.”

http://images.adsttc.com/media/images/586f/6275/e58e/ce96/9a00/012f/slideshow/2.jpg?1483694699

https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/foto-ta-izskatas-jauna-skola-pinkos-kura-bernam-viens-macibu-gads-izmaksa-15-tukstosus-eiro/

0
0
Atbildēt

0

vvilums 05.09.2017. 12.43

Tāpat kā šeit komentāros edge_indran nenogurstoši “jauc gaisu” ,tā arī IZM un citos varas ešelonos noteikti atrodas kāds edge, kurš sajauc kādam galvu un kārtējā, acīm redzami nepieciešamā reforma tiek kā vilciens palaists no sliedēm pa nogāzi.

0
0
Atbildēt

1

    edge_indran > vvilums 05.09.2017. 16.34

    —————–

    “Ceļ trauksmi par autoceļu nākotni; nozarē jau sākusies pārkaršana.(..)ceļu būvē jau šobrīd ieplūst lieli Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi un sācies cenu bums un pārkaršana.” Delfi Bizness, 05.09.2017.

    ========================================================================================

    Esošā sistēma (iekārta) funkcionē pēc saviem likumiem, tāpēc nav brīnums, ka arī Latvijā parādīsies skolnieki, kas kaut ko “nolaidīs no sliedēm”. ASV un R-Eiropas valstīs jau tas notiek regulāri…

    https://www.youtube.com/watch?v=YR5ApYxkU-U

    0
    0
    Atbildēt

    0

Austris 05.09.2017. 11.22

Manuprāt pirmais grafiks ir nepareizs, līdz ar to tālākais būtu arī jākoriģē.

Atzīmju sadalījums dabā nav normāls. Gan skolēns, gan skolotājs “cenšas” tikt pāri nesekmīgajai robežai uz minimālo sekmīgo atzīmi. Tālāk nav motivācijas cīnīties.

0
0
Atbildēt

1

dzeris49 05.09.2017. 11.09

IZM un VM Latvijā ir pirmās, kura būtu pilnībā jālikvidē, atlaižot visus, un tad jārada no jaunā.

Tāpat, kā Saakašvili Gruzijā izdarīja ar ceļu policiju.

+5
-3
Atbildēt

4

    edge_indran > dzeris49 05.09.2017. 11.23

    ——————

    Pamācies no Latvijas Bankas Rimšēvica, tad nebūs pa pasauli jāklaiņo kā Saakašvilli!

    “Savukārt pērn LB prezidents spēris vēl plašu soli pirmskrīzes atalgojuma līmeņa virzienā: I. Rimšēvičs atalgojumā saņēmis jau 150 824 eiro, kas ir par vairāk nekā 12 tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

    Vēl iespaidīgāk ir audzis atalgojums tādai publiski nezināmai personai kā LB valdes priekšsēdētājs Māris Kālis. No 109 200 eiro 2013. gadā viņa atalgojums pieaudzis līdz 154 528 eiro pērn.

    Tātad četru gadu laikā šīs amatpersonas atalgojuma pieaugums ir par 41 procentu jeb vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam – Ministru prezidents Māris Kučinskis pērn kopā saņēmis tikai nepilnu 51 tūkstoti eiro.

    Šie nav izņēmumi – faktiski visi LB valdes locekļi pēdējos četros gadus un arī pēdējā gada laikā ir sākuši saņemt ievērojami lielāku atalgojumu. Tā valdes priekšsēdētāja vietnieces Ilzes Posumas atalgojums gada laikā pieaudzis par 10,5 tūkstošiem eiro, bet trim valdes locekļiem Jānim Blūmam, Jānim Caunem un Harijam Ozolam – par attiecīgi 5,9 tūkstošiem, 7,9 tūkstošiem un 4,9 tūkstošiem eiro.”

    http://www.nozare.info/wp-content/uploads/2010/05/rim.jpg

    https://www.pietiek.com/raksti/latvijas_bankas_vadibas_algas_vel_treknak,_vel_apsaubamak

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > dzeris49 05.09.2017. 11.54

    ar visu policiju , bet tikko biju pusotru nedēļu Gruzijā – tur policija esot atsakusi korumpēties – drusku bailīgi, bet tomēr – tā kā – tomēr pirmais uzsvars ir uz izglītību un kult uru

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > dzeris49 05.09.2017. 12.33

    ———–

    Tieši tā! Pirmais uzsvars pēc 1991.g., kad sākās ieplānotā liberālās valsts izveide, bija uz izglītību un kultūru. Rezultāts ir likumsakarīgs, tāpēc pirmais IZM reformētājs tika augstos godos ES, un ir lepns par paveikto:

    “Bijušais izglītības ministrs neuzskata, ka būtu kļūdījies, ieviešot mācību priekšmetu izvēles sistēmu.”

    http://previous.presstv.ir/photo/20130423/tahmasebi20130423202901673.jpg

    http://news.frut.lv/lv/education/112689

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > dzeris49 05.09.2017. 12.34

    to dzeris49

    “Tāpat, kā Saakašvili Gruzijā izdarīja ar ceļu policiju.”

    Ne tikai ceļu policiju, kas nebija pats lielākais drauds valstij, bet arī ar kazlovskiem, ķjužiem, griguļiem, bugajiem, spuļģiem, kondrašoviem….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Absints 05.09.2017. 10.57

Pārliecinoši! Šito analīzi vajadzēja taisīt IZM, un pēc tās vadīties. Tā vietā IZM tantuki taisa pseidoreformas – plāno bērnu dārza infrastruktūras veidošanu skolās (6gadnieku apmācība), vai plāno reformēt mācību saturu- ieviešot principu- no visa pa druskai, visam pa virsu (uz konceptiem balstīta apmācība). Izglītības sistēmā nekas nemainīsies kamēr šis sapuvušās zivs galvgalī stāvēs tantuki- misionāri- ierēdņi, kas nav nekad strādājuši skolā, bet skaidri zin “kā jābūt”

IZM pašmērķis ir “reformas”, jo tā tantuki attaisno savu rosīšanos, taču vajadzētu būt – “izglītības kvalitātei”. IZM, un tās atbalsta organizācijas: ISEC, IKVD, skolām nav nekad palīdzējušas, ja arī ierodas skola, tad nevis ar mērķi palīdzēt, bet auditēt, pārbaudīt, sodīt. Cik paši skolotāji, par spīti IZM pūlēm, vēl ir spējuši noturēt līmeni, tik ir.. Rezultāts atspoguļojas diagrammās…

Kur nu vēl pārliecinošāk…

Viss tiek attaisnots naudas trūkumā. Tajā pašā laikā Latvijā izglītība ir visdāsnāk finansētā nozare..

+2
-1
Atbildēt

2

    edge_indran > 05.09.2017. 11.18

    ————

    Valdis Dombrovskis:”… Ar tagadējo pieredzi diezgan skaidri var secināt, ka mēs pārāk aizrāvāmies ar to liberālisma virzienu, salasījušies dažādas teorijas grāmatas par brīvo tirgu, ne līdz galam bijām uztvēruši, kas tomēr notiek reālajā pasaulē, ka arī tā saucamajā brīvā tirgus ekonomikā valsts regulējošā loma ir nozīmīga, tajā skaitā savu uzņēmumu atbalsts.” Dombrovskis: Mēs pārāk aizrāvāmies ar liberālisma virzienu ekonomikā.

    ======================================================================================

    Pārliecinoši! Tieši Latvijas Bankas īstenotie pasākumi un bitāniešu vēlme “padziļināti analizēt” spilgti apliecina nevēlēšanos atteikties no liberālisma virziena ekonomikā, politikā, ideoloģijā. Lai dzīvo reformas un analīze!

    “Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu „redzamā” daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro.”

    https://www.youtube.com/watch?v=I_dGaTEmQRc

    https://www.pietiek.com/raksti/latvijas_bankas_vadibas_algas_vel_treknak,_vel_apsaubamak

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > 05.09.2017. 11.19

    nevis ar mērķi palīdzēt, bet auditēt, pārbaudīt, sodīt.

    ———-

    ja mērķis butu sodīt, divas trešdaļas no minoritāšu skolu skolotājiem un direktoriem jau sen būtu pamatoti atlaisti.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

jurisml_inbox_lv 05.09.2017. 09.39

pētnieks ir aizmirsis par tautā sauktajām muļķu skolām , kuras pāc brīvības atgūšanas nolikvidēja , iznāk ka mums visi vienādi gudri un visus sadzina vienā skolā , bet muļķu mums nav gājuši mazumā , skolās ar viņiem jāņemās kā jēlām olām , jo tagad ievērojami vairāk skolniekiem ir tiesību , bet pienākumu minimāli un tos var arī ignorēt , ņemot to visu vērā skolās veidojas , kā metereologs Bricis teica , baigaus bardaks, nepieciešams atdalīt pajoliņus no normāliem bērniem , kuri degradē klasēs vidi , viņiem ir ievērojama ietekme klases kolektīvos, neredzu jēgu , runāsim kā ir ,muļķu izvilkšanai cauri 9 klasēm , ja gala produkts kāds bija tāds palika, vienīgi ieguvis priekšrocības tādas kādas agrāk šiem nebija pieejamas , piemēram autovadītāja tiesību iegūšana , patreiz uz ceļiem ikdienas pie stūres vairāki simti apdauzīto , sevišķi jau lauku apvidos , piemēru netrūkst , kad apdzēries jaunietis pie stūres izraisa negadījumu ar ievērojamu upuru skaitu , pēc tam meklējam iemeslus ceļu infrastruktūrās , bet iemesls pavisam vienkāršs, ome mazdēlam nopērk klamu , jo citādi skolā neiešot , tad protams bez apskates , bez apdrošināšanas , nelietojamām riepām dodas izpriecu braucienos, rezultāts bēdīgs , kapos nonāk padsmitgadīgi jaunieši, kāpēc? vai tur nav vainojama mūsu izglītības sistēma? manuprāt pilnvērtīga izglītība nav visiem nepieciešama , pēc trešā apmācību gada jau var izdarīt secinājumu par apmācāmā spējām , mums ir vajadzīgi arī tādi kuri iznēsā kartupeļu maisus tirgū , vai slauka sētas un mazgā traukus traktieros , tad kamdēļ tērēt valsts līdzekļus muļķus turot skolā? iespējams skaita dēļ , tas mīlīši traucē normālo bernu apmācībai , jo skolotājs spiests vairāk uzmanības pievērst šim kontingentam , atstājot novārtā tos kuriem ir lielākas spējas, pēctam atliek tikai brīnīties , kapēc studēt gribošajiem tik vājš zināšanu līmenis , studējošie par maksu sevišķi izdevīgi , jo lielāks skaits jo labāk , bet rezultātā ? mūsu studiju beigušais nav konkurētspējīgs Eiropā derīgs sēņu , ogu novākšanai vai tītaru fermā

+4
0
Atbildēt

1
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Ārpolitika / 20. novembris
Ticot uzvarai.* Vislabākajā skolā
Viedoklis / 20. novembris
Vairāk dienasgaismas mācību iestādēs!
Viedoklis / 18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis / 15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?