Šveices institūts: Latvija konkurētspējas reitingā joprojām sliktākā Baltijas valstīs

42
⟵ Uz rakstu

Komentāri (42)

Anonīms 01.06.2017. 21.45

piedodiet nu man – ja Latviju pārvalda čekisti+oligarhi – par kādu demokrātiju un konkurētspēju var būt runa – brīnums ir tas, ka esam 44. nevis 204.vietā.

Ostatki prežņej roskoši – saka brāļi krievi

0
-2
Atbildēt

0

zanE. 01.06.2017. 12.54

..he-hē!…nupat deģenerālis basta zvana Tomsonam uz Krustpunktu Brīvo mikrofonu, lai noskaitītu pantiņu par “Ķirsi, kurš ar Zatleru palīdis zem Ušakova sedziņas”…

…mjāāā…balss tembrs nodeva nabaga večuku…

+6
-2
Atbildēt

1

    basta > zanE. 01.06.2017. 13.08

    to zanE ..

    Tā taču biji tu, kas radio nupat aizstāvēja SC, labi zinot, ka čekas aizbilstamiem: JKP un Vienotībai, nespīd, tad lai vismaz latviešu partijām mazāk tiek. Atzīšos, ka biju netaisnīgs, jo spriežot pēc tavas balss, tu biji sešdesmito gadu čekas un komunistu dežūrzane, bet šiverēšanu pa Rīgas starptautisko autoostu, profesionālās nevarības dēļ, būsi pārtraukusi jau gadus 20 atpakaļ.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

fretka 01.06.2017. 12.40

Un tagad salīdzinām curiku un hazamasu “vissirslikti” ar Pasaules Ekonomiskā Foruma globālā konkurētspējas indeksa Latvijas rādītāju (tiek vērtētas vairāk nekā 140 valstis)

http://reports.weforum.org/

WEF Global Competitiveness Index 2011–2012

Latvija – 64. vieta

WEF Global Competitiveness Index 2012–2013

Latvija – 55. vieta

WEF Global Competitiveness Index 2013–2014

Latvija – 52. vieta

WEF Global Competitiveness Index 2014–2015

Latvija – 42. vieta

WEF Global Competitiveness Index 2015–2016

Latvija – 44. vieta

WEF Global Competitiveness Index 2016–2017

Latvija – 44. vieta

Rasnača negatīvā ietekme jūtama arī starp 140 valstīm :D

+4
-3
Atbildēt

0

andrejs 01.06.2017. 12.33

Ui, tikko ievēroju:
Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Nīderlande, Īrija, Dānija, Luksemburga, Zviedrija un Apvienotie Arābu Emirāti.
——-
Pirmajā desmitniekā vismaz divas “sociālistiskas” valstis… gaidu IR zvērīgāko liberastu skaidrojumu

+2
-3
Atbildēt

0

fretka 01.06.2017. 11.02

Interesanti paskatīties Latvijas novērtējumu ilgākā laikā, nevis tikai šogad un pērn.

2014 – 35. vieta

2015 – 43. vieta

2016 – 37. vieta

2017 – 40. vieta

http://www.imd.org/

Vai kādam ir nojausma, kāpēc Latvijai tādas Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas novērtējuma svārstības?

+2
-3
Atbildēt

8

    dzeris49 > fretka 01.06.2017. 11.38

    Elementāri.

    Jo Latvijas konkurentspēja šeit tiek novērtēta tikai relatīvā salīdzinājumā ar citām valstīm.

    Pat, ja Latvijā nekas nemainās, toties valstīs, kas atrodas tuvās Latvijai vietās, kaut kas uzlabojas vai pasliktinās, Latvijas pozīcija mainās, attiecīgi kļūstot augstāka vai zemāka.

    Lai kaut cik objektīvi novērtētu dinamikā taisni Latvijas situāciju, nepieciešams publicēt izmaiņas visās tanīs 263 pozīcijās vai kritērijos, pēc kurām vērtē katru valsti, kurās pozīcijās situācija uzlabojas, kur pasliktinās.

    Piemēram – visās valstīs kopējā situācija uzlabojas, arī Latvijā uzlabojas, bet, nedaudz lēnāk.

    Tātad, relatīvi, salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvija ieņems zemāku vietu, kaut, pēc objektīviem rādītājiem, situācija būs uzlabojusies.

    Un otrādi – situācija visur pasliktinās, arī Latvijā, bet, Latvijā relatīvi mazāk, kā blakus valstīs.

    Un Latvija, tātad, ieņems augstāku vietu sarakstā, kaut, situācija pašā Latvijā pasliktināsies.

    Secinājums tāds, ka šī te publicētā informācija par Latvijas iekšienē notiekošo procesu dinamiku neko daudz nepasaka.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    fretka > fretka 01.06.2017. 11.53

    Paldies, sapratu.

    Tātad centrālais curiku un hazamazu orgāns IR kārtējo reizi nav palaidis garām izdevību bezjēgā pavaimanāt par to, ka “vissirslikti”. Malači :)

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    andrejs > fretka 01.06.2017. 12.04

    To fretka
    Svārstības patiesībā ir komiskas. Piemēram, Vācijas “kritiens” par vienu vietu…
    Daudz smieklīgāka ir valstu izvēle. No 220 valstīm novērtētas 63, nav daudz…, bet, lai visi zinātu, kur ir vissliktāk, sarakstā noteikti ir jābūt Venecuēlai un Mongolijai.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > fretka 01.06.2017. 12.06

    2014 – 35. vieta
    2015 – 43. vieta
    2016 – 37. vieta
    2017 – 40. vieta
    —————
    2015. gadā par Tieslietu ministru ievēlēja Rasnaču.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > fretka 01.06.2017. 12.06

    Kaut ko jau pasaka gan, vismaz to, kā mēs izskatāmies salīdzinot ar citām valstīm.

    Un kuru tad tagad interesē detaļa un sīkumi, kurš tad grib iedzilināties, nu nosauc kādu laikrakstu vai žurnālu?

    Un tas attiecas gan uz žurnalistiem, gan lasītājiem.

    Un taisni Ir vēl, tomēr, pastāv pētnieciska un analītiska žurnalistika, tā ka Iram braukt virsū nevajadzētu.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    basta > fretka 01.06.2017. 12.15

    to fretka

    Pēc curiku ilgstošās saimniekošanas tā centrālā orgāna “vaimanas” atzīstamas par konstruktīvu kritiku.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    basta > fretka 01.06.2017. 12.16

    to andrejs

    Fui Rasnačam, ka pusi ministru nesasēdināja cietumā.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    basta > fretka 01.06.2017. 12.22

    to dzeris49

    TECII 2. kārtas celtniecības, PV, LM, Citadeles, AirBaltic, Stradiņas slimnīcas un daudzi citi gadījumi “analītiskai žurnālistikai” paslīdējuši nemanīti garām. Čekas pasūtīto paskvilu rakstīšana vai triepšana nav analītiskā žurnālistika. Ja gribi to sastapt, ieskaties biežāk http://www.kompromat.lv/, https://m.pietiek.com/, http://www.la.lv/, vai http://kriminal.lv/

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

basta 01.06.2017. 10.51

Lai būtu konkurētspēja, jābūt kaut kādai elementārai konkurencei, kas ir viens no liberālisma stūrakmeņiem. Kā zināms, RD vadībai un Vienotībai pasūtījumos, vienmēr “uzvar” vieni un tie paši purni. Tas viss vaicina brāķi, kā bija “Gudrona dīķu”, Stradiņa slimnīcas, Maximas un Tīnūžu ceļa gadījumos, un būtisks projekta sadārdzinājums: Meļņikam pasūtītie patruļkuģi vai Roņa, Freivalda un Dombrovska bīdītais, bet paldies Dievam neīstenotais PV iepirkums, kur pamatīgu “otkatu” nelieši bija ieplānojuši saņemt caur čekistu un bandītu “severstaļ”.

“Zelta tilta” un “Stikla kalna” gadījumi, kā no valsts iznīcināšanas instrukcijas.

+3
-4
Atbildēt

1

    basta > basta 01.06.2017. 11.32

    Piebildīšu, ka Igaunijā un Lietuvā nesaimnieko Krievijas kriminālais grupējums “Solncevas brigādes” un, ņemot vērā tur atmaskoto nodevēju un noķerto krievu spiegu gadījumus, arī Krievijas FSB ietekme ir stipri mazāka, tāpēc, kas līdzīgs, kā bija ar valsts nozagšanas megaafērām: LM un Citadele, tur vienkārši nebūtu iespējams.

    Vai tas ir prātam aptverams, ka Latvijas šķeldas ved uz Lietuvu vai pāri jūrai uz Zviedriju, kur uzskata, ka tās ir pietiekami labas elektroenerģijas un siltuma ražošanai, bet mūsu čekas apteksnes pēc Savicka rīkojuma, pretēji visiem nozares speciālistu argumentiem, uzceļ ar gāzi darbināmu TECII 2. kārtu, turklāt patērētājiem liek par tur saražoto maksāt OIK?

    +3
    -2
    Atbildēt

    0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Aktuāli / 21. novembris
Žurnāls: Kāpēc igauņiem izdodas “Rail Baltica” būvēt lētāk?
Ārpolitika / 20. novembris
Jāmācās uzņemties risku
Ārpolitika / 20. novembris
Pirmdien pulksten divpadsmitos
Viedoklis / 13. novembris
Neskaidrība aug