Vietējo mediju nozagšana Baltijā

“Taču tad Jelgavas dome sāka izdot savu informatīvo izdevumu – krāšņu un biezu, piegādājot to pastkastītēs par velti.”

Pag… Te nu ir sapratnes problēma, jo neka “bieza un krāšņa” Jelgavas izdevumā nav.

Skatoties no patērētāja pozīcijas – Latvijas žurnālistika NAV neatkarīga kopš Atmodas laikiem un man ir viena alga, vai es lasu apnicīgus rakstus par kādu Domi vai Lembergu, ja nekas nemainās.

Domes izdevums ir informējošs (informatīvā daļa) ne vienam vien, lielrakstus par labumiem manā lokā lasa reti. Precīzi to pašu var attiecināt uz t.s. “vēlami neatkarīgajiem”, jo nekādas neatkarības tur nav un informācijas filtru var nemainīt. Naudas jautājums un sirdsapziņas lieta.

Nez kālab turpat ikviens, kas nonāk “krēslā”, it strauji maina uzskatus. Gadā, kad Saeimā pirmo reizi ievēlēja Lolitu Čigāni, pirmajā intervijā TV viņa mani patiesi izbrīnīja sakot, ka nu statuss ir cits un tā, kā strādāja “Delnā” rīkoties vairs nevarot… Piedodiet, vajadzēja vēl asāk…

Neatkarīgu mediju nav, skata no malas maz, runa atkal par naudu. :)

Kīps. Var un vajag. Kauna lieta, ka pa 27 gadiem mēs tā arī neesam noenkurojuši tiesiskas valsts pamatelementus un vēl šodien jāapspriež pašsaprotamais. Cik tad ilgi pelēkajā postkolhozu laikmetā vēl nīkt, kamēr izbrauks pēdējie?

Nevar neko prātīgu prasīt no kolhoznieku paaudzes. Ja ceļ komunismu izbūvē gulagus, ja taisa avīzi sanāk surogāts. Var jau neticēt, bet paskataties kāda ” demokrātija” izbūvēta Krievijā vai Baltkrievijā un mūsējie tak no “tās pašas mīklas taisīti”.

Par ko mēs brīnāmies. VISS lielais bizness nopārdots ārzemniekiem. Piemēram, exDienas mīluļa šķēles pievāktie īpašumi jau sen pieder krievijas un citu valstu pusbandītiem.
Kurš te kādreiz skaidroja, ka kapitālam nav nacionalitātes…

1) Ja pašvaldība uz izdot savu preses izdevumu, tad to dara uz nodokļu maksātāju rēķina. Tātad šo naudu izmanto nelietderīgi, un tas ir pretrunā ar pašvaldību institūciju uzstādījumiem. Tas, ka pašvaldības var to darīt, faktiski ilustrē gan Latvijas pārvaldes gan represīvo orgānu vājumu – VRAM, VK, policijas, prokuratūras, arī Valdības un Saeimas. Tas pēc būtības nav sabiedrisks vai mediju pārvaldes jautājums, bet gan tie jau ir(!) administratīva rakstura pārkāpumi.

2) Pašvaldībā ir jābūt tiesībām izdot informatīvus materiālus – par saviem lēmumiem, pieņemšanas laikiem, informācija, kas ir saistoša pašvaldības iedzīvotājiem, likumu skaidrojumiem utt., taču te nebūtu jāiekļauj ārēja reklāma, ar pašvaldības darbu nesaistītas informācijas publicēšana, kā arī būtu jānovērš administratīvo resursu izmantošāaa politiskajiem mērķiem.

3) Tas, ka šāda problēma pastāv, ir vēl viena ilustrācija Valdības un Saeimas impotencei. Manuprātāt, ja Saeima un Valdība ir tautas ievēlētā augstākā likumdošanas un izpildvaras institūcija, kā tas ir noteikts ar Satversmi, tad šādas lietas būtu jāatrisina ļoti vienkārši. Tas nenotiek- jo pareizo “rāmi” Satversme ir noteikusi, tāču tā piepildījums ir dikti švaks. Esošie runas vīri nespēj risināt Latvijai būtiskas lietas, vien pieņem jaunus un jaunus aizliegumus uz papīra, tā nevis atrisot problēmas, bet padarot tās smagākas. Tādi “papīra” veči tur sēž..