Rosina samazināt samaksu par virsstundām
21Saistītie raksti
Aktuāli /
2. janvāris
Kas mainās nodokļos un pabalstos 2024.gadā?
Viedoklis /
12. oktobris 2023
“Zaļā koridora” programma – pēdējā cerība nodarbināt cilvēkus ar ierobežotām iespējām
Viedoklis /
7. septembris 2023
Apdraudēta paliatīvās aprūpes pakalpojuma sākšana pacientu dzīvesvietās
Viedoklis /
27. marts 2023
Kāpēc astoņu stundu darba diena ir mīts?
Komentāri (21)
Anonīms 23.02.2017. 17.18
Daudz kur attīstīajā pasaulē eksperimentē tieši ar darbastundu samazināšanu, argumentējot to ar kopējās produktivitātes celšanu (mazāk slimības dienu, lielāka apmierinātība ar darbu, vairāk laika citām lietām).
Pie tam, daudzās valstīs, kā Japāna, ir tāda pastulba pārstrādāšanās kultūra, kur respektē tos, kuri nenormālas stundas sēža darbā, kamēr jēga no tā īsti nav, jo darba ražīgums jau pēc 5-6 intenstīvi nostrādātām stundām būtiski krīt, un iespēja pieļaut kļūdas ir krietni lielāka.
Domāju, ka darba vietām pieprasot aiz vien vairāk garīga, ne fiziska darba, kas neizbēgami notiks darba automaizācijas procesā, drīzāk jādomā par darba ražīguma pieaugumu, ne tīru virsstundu pielikšanu.
3
Es > Anonīms 23.02.2017. 20.33
Automatizācijas iztrūkumu nosedz ar virsstundu darbu. Tā tas vienkārši notiek. Kur Vācijā strādā viens ekskavatorists, tur Ķīnā viss ciems ar lāpstām un kerrām. Bet ekonomikas loģika noskaka, ka, kamēr nav uzņēmējs sakrājis ekskavatoram, cieminieki turpinās rukāt….
0
Anonīms > Anonīms 24.02.2017. 09.07
Valdis runā patiesību! Un domāju, ka mums uz to arī jātiecas. Manuprāt labs piemērs ir kasieru darbs rimi. Vienu brīdi rimi un mazumtirgotāji sūdzējās, ka grūti atrast kasierus, savukārt darba ņēmēji sūdzējās, ka kasieru algas nav gluži apskaužamas, līdz ar ko šobrīd izplatītas kļūst pašapkalpošanāš kases, ko es personīgi arī naski izmantoju.
Iespējams, ka īslaicīgi šāda veida pārmaiņas negatīvi ietekmēs darba vietu pieejamību, bet tajā pašā laikā darbs jau būs, tikai tam būs nepieciešamas citas prasmes un augstākas prasības, kam savukārt līdzi nāk arī lielāks atalgojums, jo darbinieks pievieno lielāku vērtību, kas, manuprāt, ir apsveicami. Šeit noteikt arī būs liela valsts loma nodrošināt ne tikai kvalitatīvu izglītību, bet arī iespējas cilvēkiem pārkvalificēties, iegūt jaunas zināšanas, it īpaši vecākiem cilvēkiem, kas pie tā nav pieraduši, bet uzskatu, ka tas ir izdarāms. :)
0
Es > Anonīms 24.02.2017. 09.23
akmens
Varu tikai pievienoties! Vēl no svara būs tas, cik ļoti valsts atbalstīs (nodokļu politika) peļņas investēšanu tehnoloģijās. Un tur mums igauņi priekšā, jo no investīcijām uzņēmumā, peļņas nodokli nav jāmaksā. Ir jārūpējas, lai uzņēmēji iespējami ātri var iegūt kapitālu, ko investēt uzņēmumu modernizācijā, tātad, kredītu pieejamība un īpašas atbalsta programmas.
0