Cilvēki dosies pie darba

Komentāri (12)

Aivars 24.02.2017. 19.16

Domāju, ka masveidīga iedzīvotāju pārcelšanās uz dzīvi pierīgā tomēr nenotiks. Darbavietas tur parādīsies galvenokārt celtniecībā, un celtniekiem nav nekas neparasts darba dienas dzīvot tuvu objektam, tad brīvdienas mājās pie ģimenes. Tur kur parādīsies darba vietas ražošanā, uz turieni gan cilvēki pārcelsies uz palikšanu. Un tādas vietas būs ne tikai pie Rīgas, bet arī, piemēram, Liepājā un Valmierā, cik dzirdams.

Atbildēt

Aivars > Aivars 24.02.2017. 20.13

Bet par nomaļu ciemu likteni piekrītu – tie neizbēgami iztukšosies. Viss atkarīgs no tā, vai tuvumā būs kāda ražošana. Tur, kur tuvumā pilsētā būs kāda ražošana – tur cilvēki dzīvos, kur nebūs – nebūs arī iedzīvotāju.

Atbildēt

edge_indran > Aivars 25.02.2017. 12.15

————–

Jāpiekrīt Nacionālās attīstības plānā paredzētajam! Tāpēc jau Latvijas valsts vajadzīga, lai “būtu” – tāpēc jau LV pārvaldes aparātā strādājošie darbojas Eiro-fondu saprātīgai un racionālai izmantošanai atbilstoši likumā paredzētajam.

“Par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam”

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 20.decembra sēdē apstiprinājusi Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam.

Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa. Rīgā 2012.gada 20.decembrī

http://www.esfondi.lv/upload/Preses_relizes/2015/2015-02-17_PR_ESfondi_3.jpg

https://likumi.lv/doc.php?id=253919

Atbildēt

Normunds > Aivars 02.03.2017. 17.24

Ražošana var būt tikai tur, kur ir infrastruktūra – elektrības, ceļi, ūdens, dzīvokļi, skolas, bērnudārzs. Ja tā visa nav, tad nekāda ražošana nevar būt. Pēdējos 25 gadus komunisti ir centušies iznīcināt infrastruktūru, kas tika celta kopš 1920.gADA.

Atbildēt

Viesturs 24.02.2017. 16.59

Šķiet, ka rakstam ir 3. tēzes:

1.Valstī samazināsies bezdarbs, jo cilvēki pārbrauks strādāk uz pierīgu;

2.Reģioni turpinās zaudēt darbaspējīgos;

3.Šis process būs neatgriezenisks;

Bet kāds tam sakars ar “ledus gabaliem, ūdenskritumiem un troksni”?

-1

Atbildēt

andris 22.02.2017. 16.17

Bet tikmēr provincē iedzīvotājiem uz kakla turpina sēdēt nejēgā liels skaits daudzu mazu pašvaldību birokrātu. Piemēram, bijušā Balvu rajona iedzīvotājiem nākas uzturēt 4 pašvaldību birokrātiskos aparātus, bet bijušā Cēsu rajona iedzīvotājiem – par septiņus, kamēr bijušā Gulbenes rajona piemērs uzskatāmi pierāda, ka reāli pietiek ar vienu pašvaldību bijušā rajona teritorijā.

-2

Atbildēt

Normunds > andris 02.03.2017. 17.20

Rajons ir komunistu pārvaldes atlieka, zem rajona bija kolhozs. Tagad kolhozu nav, rajonus arī nevajag.

Atbildēt

veceko4 22.02.2017. 15.12

Kādreiz gribētos banku skaidrojumu par cenu pieaugumu PIRMS pirktspējas pieauguma.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam