Saeima apstiprina 2017.gada budžetu

Dombrovska un Vilka laikā populārākais termins bija ekonomikas konsolidācija, tagad Kučinska un Ozolas laikā termins varētu būt – ekonomikas konvertācija, t.i ēnu ekonomikas reforma maksājot naudu kovertos, jeb aploksnēs Lai arī vārdos valdība ir par ēnu ekonomikas apkarošanu, praksē iznāk otrādi – tā to stimulē. Pie kam paši politiķi maldīgi domā, ka viņi ar to cīnās. Piemēru, ja kāds grib iedziļināties, varat atrast Kariņa nesenā raksta komentāros

http://www.irlv.lv/2016/11/24/saeima-apstiprina-2017-gada-budzetu

Vēl vienkārši fakti: Latvijā vislielākā proporcija no kopbudžeta ir izglītibai, kas vēl nupat tiak palielināts, tik liels procents nav nevienai Eiropas Savienības valstij (ap 15%, kamēr Eiropā vidēji ap 10%), kā arī joprojām vismazākā proporcija medicīnas aizsardzībai – tik zems kopprodukta procents nav nevienā Eiropas valstī. Kas zīmīgi, abas šīs nozares ir ar vislielāko bardaku, pie kam nesenās reformas to tikai pastiprina, ne samazina.

Tas arī labi uzrāda to, ka ne jau naudā ir risinājums..

Skaitļus varat redzēt šeit:

http://www.irlv.lv/2016/10/19/arodbiedriba-prasa-sodit-izm-kludaino-aprekinu-autoru/viedokli#viedoklis_553039

Vienkārši Latvija ir par mazu, lai tā spētu radīt politiķus ar smadzenēm. Mūsu skaits ir par mazu, lai tādi rastos. Bez tam paši esam viņus noreducējuši tā, ka “godīgs cilvēks vairs politikā neiet”. Tad nu iznāk, ka Saeima risina jautājumus par divlitrenēm, pieņem tikumības un lojalitātes likumus, vai strīdas par Līvu neesošo un neplānoto disku, bet nerisina valstij svarīgas problēmas. Saeima pieņem likumus, kurus izpildi valsts nodrošināt nespēj,un tie kļūst smieklīgi. Pēdejā laika piemēri – smēķēšana uz balkoniem, domēnu aizliegumi. Pie kam viss jau ir puritāniski pareizi, ideja jau laba, tikai Saeimas darba galarezultāts – izdotais likums ir tukša skaņa…

Padomju laika norieta periodā bija taloni – uz cukuru, ziepēm alkoholu utt. Mums tagad ir kvotas – slimnīcu, rindu kvotas, deputātu kvotas, ta kā šo laiku var raksturot ar diviem vārdiem – konvertācija un kvotas. To nu esam sasnieguši..

Tūlīt vajadzēs grozījumus, lai samaksātu deputātiem pārstrādātās virsstundas pie budžeta pieņemšanas.

Bravo, veselības budžets sasniedzis “veselus” 1,7% no IKP, kad Igaunijā un Lietuvā tas ir 5-6% no IKP, nerunājot par bagātākām valstīm, milzīgs sasniegums, pat Krievijā veselībai uz vienu cilvēku novirza vairāk, slava mūsu deputātiem, kas tiešām rūpējas par tiem slimajiem pensionāriem un pārējiem.