Kalē sāk celt mūri pret imigrantiem

Līdz kam Eiropa ir nonākusi – savā teritorijā jāceļ mūri, lai kravu pārvadātājus aizsargātu no mežoņiem. Ja turpināsies to atpalikušo uzņemšana Eiropā, tad drīz būs jāceļ mūri arī ap dzīvojamiem rajoniem utt.

Īsti man nav skaidrs, kuram tā ideja ir radusies, ka Eiropā jāuzņem mežoņi? Nedomāju, ka lielkapitāls/korporācijas būtu tādi idioti, ka iedomātos, ka šie te atbraukušie varētu būt kāds jēdzīgs darbaspēks. Tur apakša laikam tiešām ir pasistie kreisie kultūrmarksisti. Tik nesaprotu, kādēļ tam pieslēgušies daži lieli sponsori, kā Soross, kurš paziņojis jau atkal, ka veltīs 500 miljonus migrantu atbalstam, t.sk. pats smieklīgākais – migrantu izveidoto uzņēmumu atbalstam. It kā pēdējos gados ieplūdušie migranti būtu spējīgi veidot uzņēmumus. Kāda diez patiesā ideja ir tam finanšu mahinatoram?

Laikam Soross migrantus redz kā variantu nacionālu valstu iznīcināšanai. Tikai mērķis kāds? Kāds labums no nacionālu valstu iznīcināšanas ar tādu metodi kā mežoņu iepludināšana? Man tas liekas neloģiski – tāda masveida mežoņu ieplūšana neko vairāk kā pretestību neizraisīs, un tikai vairākumu atgriezīs pie sapratnes, ka nacionāla valsts ir zelta vidusceļš starp pārlieku globalizētu pasauli vai impēriju sadalītu pasauli, kā arī nodrošina labāku katras tautas aizsardzību, dzīves vides drošību un kultūras saglabāšanu.

Kalē pilsētā ir 72’520 iedzīvotāji, savukārt Kalē “džungļos” ir vismaz 11’000 nelegālo imigrantu.

Netālu ir Grandsinta, tajā ir 21’364 iedzīvotāji un ap 2’500 nelegālo imigrantu.

Droši vien arī citās pilsētās situācija ir līdzīga.

Kalē džungļu iemītnieki nemaz negrib palikt Francijā, tomēr Francijas valdība viņus nemaz neizraida. Kāpēc?..

Tā vietā, tā grib tos sadalīt starp Francijas reģioniem, izņemot Ildefransu un Korsiku.

Korsieši nekādus imigrantus redzēt negrib. Tāpēc Francijas valdība pat neriskē tur tos izvietot.

Kāpēc neizvieto Ildefransā – tas paliek jautājums. Daudzās Ildefransas pilsētās imigrantu un viņu pēcteču skaits varētu būt lielāks par 80%. Multikultūrālisms totāls (jeb fatāls), vairs neko sabojāt nevar.

Atlikušajos 11 reģionos, katrā grib izvietot 1,5-2 tūkstošus nelegālo imigrantu. Kāds reģions paziņojis, ka tos nekādā ziņā neņems. Paskatīsimies, kâ šis valdības un reģiona konflikts attīstīsies, it īpaši pirms vēlēšanām.

Pirms nedēļas Francijā ir kļuvis aktuāls jautājums par divām jaunām tendencēm terorismā.

(1) Teroristi kļūst jaunāki. Vairāki 14-15-gadīgie Francijas pilsoņi ir aizturēti par teroraktu gatavošanu. Viņus grūtāk atklāt. Ja pieaugušie potenciālie teroristi mēdz būt iekļauti dažādos policijas sarakstos, tad bērnu teroristu uzskaite netiek veikta. “Bērns” sameklē internetā kādu teroristu vietni, paklausās, ko tur saka, un gatavo teroraktu. Jautājums arī par viņu kvalificēšanu – vai viņi ir “bērnu tiesību aizsardzības” subjekti vai tomēr teroristi.

(2) Par teroristēm kļūst arī sievietes. Ja agrāk teroristu vidū 95% bija vīrieši, tad tagad sāka strauji pieaugt terorisšu skaits, arī 15-gadīgās teroristes. Kādas nefranču izcelsmes meitenes gribēja uzspridzināt gāzes balonus pie Notre-Dame de Paris, cita grupa – pie Eifeļtorņa. Eksperti to skaidro ar teroristu taktikas maiņu. Ja agrāk teroristi musulmaņu sievietēm lika dzemdēt bērnus, lai no viņiem izaudzinātu teroristus, tad tagad arī sievietes tiek aicinātas rīkoties.

Jaunie teroristi izmanto internetā šifrēšanas iespējas. Noklausās padomus (piemēram, ņemt gāzes balonus un spridzināt pilsētas centrā) un sāk rīkoties. Daži franči grib aizliegt šifrēšanas iespējas internetā. Bet eksperti uzreiz ir pret – tas ierobežos viņu privāto dzīvi, nevarēs šifrēti ar mīļākajām sazināties.

Problēma ir arī ar tiem, kas ir iekļauti potenciālu teroristu sarakstos. Ko ar viņiem darīt? Viņi vēl neko nav izdarījuši, apcietināt viņus nevar. Uzraudzīt? – tie ir desmiti tūkstošu cilvēku. Viens 19-gadīgs Francijas pilsonis gribēja doties kaŗot uz Sīriju. Viņu aizturēja. Pēc kāda laika viņš vēlreiz gribēja doties uz Sīriju. Viņu atkal aizturēja. Tiesa uzlika viņam par pienākumu valkāt elektronisko aproci un uzturēties ne tālāk kâ 2 km ap mājām. Viņš aizgāja uz tuvāko baznīcu un pārgrieza mācītājam rīkli.

Frančiem ir dilemma – apcietināt viņus pirms viņi ir pārgriezuši kādam rīkli vai tikai pēc tam.

Tiek veidoti Deradikālizācijas centri. Katrā no 12 reģioniem būs vesels viens centrs. Viens jau ir atklāts, bet vēl nevienu nav deradikālizējis. Centrā ir 30 darbinieki un vieta ne vairāk kâ 25 potenciāliem teroristiem (uz 6 miljoniem iedzīvotāju). Tâ kâ viņi pagaidām ir tikai potenciālie, aizturēt viņus nedrīkst. Līdz ar to apmesties tur varēs tikai brīvprātīgi. Nu ja kāds jutīsies terorists un pēkšņi gribēs deradikālizēties. Atstāt centra telpas varēs uz divām dienām ik pēc sešām nedēļām. Tāds cietumveidīgs centrs. Par tā lietderību gan daudzi smīkņā. Deradikālizācijas centrs kâ pretterorisma ierocis… Francijā esot ap 200’000 cilvēku, kas simpatizē Islāma valstij. Lielākoties skolās.

Kā tad tā? Francija un pret migrantiem? Un dāņi arī paziņoja,ka ja ES liks vēl uzņemt bēgļus,tad stāsies no ES laukā.

Vienīgi latvieši kūkumus uzmetuši gaida kā ātrāk atdoties musulmaņiem