Vai Latgale vairs nav Latvijā?
Saistītie raksti
Viedoklis /
4. jūnijs
Mediju politiku neveido priekšvēlēšanu solījumi
Labsajūta /
22. maijs
Zivju zeme Latgale
1 no 2 miljoniem /
22. maijs
Vineta Vilcāne, lietotnes Vasals! radītāja
Komentāri (22)
Edgars Avotiņš 20.07.2015. 21.42
Pievienojos viedoklim, ka nevajag Latgaļu valodas/dialekta dēļ kaut kādu šķelšanos taisīt. Viļums nolasīja zvērestu latgaliski – vai kāds viņu nesaprata? Un “Kolna Sāta” latgaļu valodā- konfekte – arī es labprāt paklausos, kaut gan neesmu latgalietis.
Biju šonedēļ nometnē pie Daugavpils – vidzemnieki, latgaļi, arī Latgales krievi – nekādu savstarpēju nesaskaņu. Tikai sportiska sacensība un biedriska savstarpēja izpalīdzēšana. Un valodas un dialekti skanēja dažādi – gan latviešu literārā, gan dažādi latgaļu dialekta/valodas paveidi, gan malēniešu, gan arī krievu valoda. Un tieši tas izraisa vislielāko prieku – nav tur nekāda latgaļu vai Latgales krievu separātisma – mūsējie! Un nekādus zaļos cilvēciņus mēs tur neielaidīsim.
Par diskusijās izskanējušiem strīdiem … vai saknes senākas latgaļu dialektam/valodai vai latviešu literārajai valodai …
Iesaku noskatīties kādu Ulmaņlaika filmu (tur valoda ir ļoti atšķirīga no mūsdienās izmantotās), tad padomāt kā pa pāris gadiem mainās izruna ārvalstīs padzīvojušiem – mans secinājums, ka valoda mainās ļoti strauji – gan vārdi ienāk no citām valodām, gan izruna mainās utt.
Un ņemot vērā, ka mūsdienās vairs cilvēki nedzīvo noslēgtās draudzēs/muižās, tad valoda novienādosies pati par sevi – nevajag šo mūsu kultūras bagātību zaudēšanu vēl mākslīgi paātrināt.
Manuprāt – nevajag neko mākslīgi ierobežot – lai ir officiālā lietvedība literārajā valodā, bet liegt izmantot dialektus citās jomās ir muļķīgi. Piedevām – latgaļus jau viegli “atšifrēt”, bet malēniešus vai ventiņus … kas tad viņus izkontrolēs – vai pareizi lieto platos un šauros “e”.
0
sniega_roze 17.07.2015. 23.02
Nez vai autors maz tādu Endzelīnu ir dzirdējis. Mūsu visplašāk zināmais zinātnieks. Visu laiku zināmākais. Filologs.
Lūk, lielais Endzelīns ļoti precīzi norāda, ka ir latgaliešu rakstu valoda. Atkārtoju, rakstu valoda, un ir vaiāki lieli latviešu valodas laatgales dialekti un vairāki mazāki.
Tad par kādu latgaliešu valodu atkal ir runa?
Lai taču raksta pēc sirds patikas un lieto y, bet runāt jau var tikai kādā no vairākiem dialektiem, ja vien nav nodoms normēt un veidot jaunu valodu.
0
vecais_m 16.07.2015. 20.23
Vispirms Mjartānam pašam derētu tikt skaidrībā, par ko viņš runā. Vienā teikumā pieminēts “valodas paveids”, citā “dialekts”, bet turpat nākamā – jau “latgaliešu valoda”. Un jāsaprot, ka kādā dialektā (vai Mjartāna “paveidā”) rakstītais no valodas viedokļa uzskatāms par kļūdainu un valsts finansētā medijā nebūtu pieļaujams. Žēl tikai, ka VVC guļ.
0
Pēteris 16.07.2015. 18.47
Ja krievu valdība nebūtu lībiešus pieskaitījusi pie latviešiem, viņiem nebūtu bijis jāiet dienēt krievu armijā. Tā runā, ka sīktautiņas bijušas pasargātas. Diezgan humāni.
Var jau runāt par DIVĀM NORMĒTAJĀM LATVIEŠU VALODĀM. Kā tās katru viedāk nodēvēt – tas smalks jautājums. Valoda plašākā izpratnē gan ir viena, dialektu un izlokšņu kontinuums. Tikai gribētos zināt, vai latgalieši konsekventi lieto Stroda normēto valodu jeb tikai katrs savu izloksni, ko uzdod par latgaliešu valodu. Protams, ka latgaliešu valoda nav nosaucama par dialektu — augšzemnieku dialekts aptveŗ par Latgali daudz lielāku platību Latgalē, Sēlijā un Vidzemē.
1
students-4 > Pēteris 17.07.2015. 19.07
Tas ka izloksnes vārdu krājuma daļa ir atšķirīga no literārās valodas nepadara to par atšķirīgu valodu. Ir nepieciešamas diezgan pastāvīgas sintaktiskās un morfoloģiskās atšķirības. Tas ka eksistē valodas kods, tāds ir arī amerikāņu angļu valodai, bet neviens neizdala atsevišķu amerikāņu valodu, jo tas ir absurds.
Pārējiem latviešiem nav nekādu problēmu iemācīties saprast un runāt jebkuŗā latgalīšu izloksnē – tas ir nedēļas jautājums, jo nav jāmācās jauna vārdu locīšanas tehnika un teikumu uzbūves veidošana, kas atšķirtos no tā kas jau tiek lietots. Man pret latgalīšu izloksnēm ir tikai iebildumi pret pārlieku lielu krievu un poļu aizguvumvārdu krājumu. Tas arī ir viss. Bet, ja tos izskaustu, tad nekādas dižās atšķirības vairs nepaliktu – ventiš tad vairāk atšķirtos…
0
Juris 16.07.2015. 14.58
As ešu latvīts (=latgaļs), bet na čyuļs.
Kāpēc latviešiem alias čūļīem tāda tieksme visus padarīt sev līdzīgus, pat somugru tauta lībieši līdz 1991. gadam tika oficiāli uzskatīti par latviešiem. Vismaz līdz 1928. gadam Latvijas pasēs tika rakstīta tautība “latgalīts”.
Uzziņai: Latgaliešu valoda ar LR AT Senāta lēmumu 2008. gada ir atzīta par svešvalodu Latvijā. 2011. gadā ISO (Starptautiskā standartizācijas organizācija) latgaļu valodai piešķīra savu kodu LTG.
1
WAT > Juris 16.07.2015. 17.00
A es Jureit asu latvīts, nū vīnas puses luters( čiuls, vidzemnīks), nū ūtras katūļs(čangaļs-latgaļīc, iz Preiļu puses), un naradzu nakādas starpeibas, tik vīn kū bozņeica, da izruna, i kū tu man peirādīsi? Ka čiuļi nav latvīši? Nasaprūtu tavu dziļū dūmu par kaut kādīm minoritātēm, i citim jūcīgumīm, mēs vysi asam latvīši.
0
zanE. 16.07.2015. 12.20
…Uģa Poļa histēriju un melu izplatīšanu ēterā, kūdot un šķeļot sabiedrību – vajadzētu pētīt attiecīgām drošības struktūrām…šī nav pirmā reize, kad Polis izvērš melu kampaņu masu medijos – pirms nepilna gada kvēlais krievu valodas aizstāvis savā reklāmas kampaņā izmantoja uzsaukumus:
* “Mūrniece, Dimant, Mjartān! Pārtrauciet tracināt Latvijas krievus!”
Uģis Polis: “Es aicinu Vienotības, Reformu partijas, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Zaļo un Zemnieku savienības rindās esošos krievus pajautāt savu partiju līderiem: “Kādus līdz šim neapzinātus apdraudējumus latviešu valodai un Latvijas drošībai rada likuma ietvaros raidošās krievu stacijas? Kurš tieši un ar kādiem argumentiem paskaidros Latvijas krieviem, kāpēc šo staciju likvidēšana nav jāuztver kā vēršanās pret krievu valodu un krieviem?”
Tāpēc: Mūrniece, Dimant un Mjartān! Pārtrauciet tracināt Latvijas krievus! Viņi klausīsies to, ko gribēs. Tāpat kā latvieši.”/delfi.lv/
…”viņi klausīsies to, ko gribēs”…vai kādam vēl nav skaidrs, kāds ir U.Poļa vēstījums un kur meklējamas saknes histēriskajai aktivitātei…
0
aivarsk 16.07.2015. 11.38
Ja mēs neizdalīsim latgaliešu DIALEKTU, kā kaut ko svešu un neapzīmēsim to, kā valodu, bet gan, kā vienu no latviešu valodas dialektiem, nekādu problēmu nebūs! Latgalieši ir LATVIEŠI un runā latviski, savā skaistajā latgaliešu dialektā!
Visi tie, kas vēlās musināt dažādu novadu latviešus uz savstarpēju ķīvēšanos (piem. “redz kā čiuļi jūs apspiež” vai “redz, kaj čangaļi kačaj pravas”) lej ūdeni uz pļutkina dzirnavām!
http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/dialekts-nav-latgaliesu-valoda-698804
12
+1
-5
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Neticis > aivarsk 16.07.2015. 20.33
Latgaliešu valoda nevar būt latviešu valodas dialekts, jo tā ir vecāka par latviešu valodu. Latviešu valoda ir modernizēts, no vairākām senām valodām apvienots, dialekts: “Kā nacionāla valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā no 4 baltu cilšu — kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu — valodām” https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvie%C5%A1u_valoda#Pirms.C4.81kumi
0
aivarsk > aivarsk 16.07.2015. 23.08
Neticis Latviešu valoda ir modernizēts, no vairākām senām valodām apvienots, dialekts
_______________________
Pareizi! Apvienots! No sastāvdaļām! Un viena no sastāvdaļām ir latgaliešu dialekts!
0
Neticis > aivarsk 16.07.2015. 23.37
Aivarsk, laikā kad veidojās latviešu valoda, kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu valodas bija valodas. Un valodām, līdzīgi kā dzīvajai/tehnoloģiskajai attīstībai precīzāk var runāt par saknēm, sazarošanos un zaru apvienošanos. Latgaļu valoda, atšķirībā no citām senām valodām, ir spējusi saglabāties arī līdz mūsdienām.
Latgaļu valoda ir tēvs, kurš, kamēr bērns (latviešu valoda) zem galda skraidīja, ar savām kuršu un zemgaļu māsām par viņa audzināšanu (standartizāciju) runāja.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 01.55
OMG, kā šitās ūberpatriortiskās mistikas rodas :)
Vai varētu iztikt bez čuiļu vai čangaļu pieminēšanas – tie ir lamu vārdi.
Mūsdienu latviešu valoda ir hibrīdvaloda – ļoti pamatīgi ietekmējusies no somugru valodām un pa to laiku, kamēr bija Livonijas daļa, pieņēmusi lejasvācu frazeoloģiju. Tam par piemēru ir vācu valodas vārds “bērns”, kas ienācis latviešu valodā un pilnīgi nomainījis iepriekšējo.
Letu(latviešu-lietuviešu) valoda diez vai var būt senāka par augstiešu vai zemiešu valodām, jo tā ir ienācēju valoda, kas ieradās no Baltkrievijas – tātad relatīvi jauna, kas pie tam vēl pamatīgi sajaucās ar senākiem vietējiem, kuŗu valodas ietekme stiepjas līdz pat Somijai. Tā daļa, kas pirmā nokļuva Polijas sastāvā pa pāris simts nošķirtības gadiem izveidojās par to, kas tagad ir latgalīši(latgaļu pēcteči ir arī Vidzemē).
Par pašu rakstu nav īsti skaidrs kā tiek noteikti procenti, bet varētu iztikt bez māžošanās un lietot neierobežoti un īpaši neizcelt latgalīšu dialektu, jo bez tā arī eksistē citas izloksnes. Jautājums ir kas notiek aizkulisēs un vai zem latgalīšu valodas lietošanas Latgalē netiek kārtējo reizi bāzta krievu valoda, kas jau tā dominē ikdienas “īsteno” latgalīšu vārdu krājumā, kur latgalīšu Endzelīna versija pie apvāršņa kā nav tā nav manāma.
0
Pēteris > aivarsk 17.07.2015. 12.02
Netikušajam… Tiešām esi tik “neticis”, kā rādies provocēdams? Ja esi tikai nezinis, lasi, ko Students saka!
Jā, Latgales izloksnēs ir patvērušies kādi senāki elementi, kas noderētu visai kopvalodai. Bet jaunāko gadsimtu fonētiskās pārmaiņas augšzemnieku dialektā, kas to padara grūti uztveŗamu lejzemniekiem, gan neļauj iedomāties, ka latgaliešu valoda, kas uz tā veidota, varētu būt “vecāka”.
0
Pēteris > aivarsk 17.07.2015. 15.41
Student, “bērns” nav nācis no vācu valodas, vācu un holandiešu valodā šis vārds ir zudis atšķirībā no citām ģermāņu valodām. Šekspīrs lieto to formā “barne”. “Bērns” ir mantots latviešu vārds. Tas pats vārds “bernas” leišu valodā nozīmē puisi.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 18.49
Šekspīrs bairn lieto skotu(dažas no lugām ir norisinājušās Skotijā) formā ko lieto vēl mūsdienās, jo ap to laiku, kad tika izveidota Livonija, lejasvācu valoda bija dominējošā valoda ļoti plašā reģionā. Un tas tur ir ienācis no ģermāņu tirgotājiem, jo tas nav ķeltiskas cilmes vārds – Albas ķeltiskās valodās neviens šo vārdu nelieto.
No tā paša saraksta nāk meitene(maiden) un arī “latviskais” vārds Ilse(Elizabetes vārda forma), kas pašu vācu valodā ir palicis ļoti rets. Ir ļoti daudzi vācu vārdi ko mēs vēl mūsdienās lietojam un pat neapzināmies, ka tie nav latviski. Galvenais jau nav viņu eksistence, bet gan izpratne par lietām un attieksme un analfabētiska šovinisma(latviešu vai latgalīšu) veidošana nav nepieciešama.
0
Neticis > aivarsk 17.07.2015. 19.08
Pēteri, tas taču ir skaidrs, ka gan latviešu, gan latgaļu valodas laika gaitā ir mainījušās un tagad mēs lietojam to mūsdienotās versijas. Bet tik pat skaidram būtu jābūt arī tam, latgaļu valodai saknes ir dziļākas.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 19.18
Kamēr latviešiem savas zemes nebija un tos visus(izņemot zemgaļus) pakļāva vācieši, lietuviešiem bija sava valsts un arī daļa no nākotnes lietuviešiem bija prūši, kurši utt. kas vēlāk pārlietuviskojās. Un tās zemes kas nebija lietuviešu pakļautībā Mindaugs vairākas reizes dāvināja vāciešiem(jo ir viegli dāvināt to, kas pašam nepieder). Atšķirībā no latviešiem tas ir tikai sinonīms, tāpat kā latviešu valodā ienācis anglicisms ‘bēbis’.
0
students-4 > aivarsk 17.07.2015. 19.23
Netici, būtu labi ja definētu senumu… vai tas senums izpaužas atsevišķu arhaiskāku vārdu eksistencē, kas mūsdienās netiek lietoti, vai tas attiecas uz visu ikdienas rusicismu lietošanu?
0
Neticis > aivarsk 17.07.2015. 22.13
Student, arhaisms tieši to arī norāda — “no pirmsākumiem” (vārds cēlies no grieķu arkhe — sākums). Kā jau pats atzīmējāt, daudzi latgaliešu valodas vārdi joprojām ir saglabājuši seno formu, kura latviešu valodā ir aizstātas ar jaunāku. Arī latgaļu gramatikā ir saglabājušies “arhaismi”, kuri latviešu valodā ir aizstāti ar jaunākām, standartizētām, formām.
Mūsdienu rusicismi latgaļu valodā ir salīdzināmi ar mūsdienu anglicismiem latviešu valodā.
0
students-4 > aivarsk 19.07.2015. 01.28
Jūs kā papagailis atkārtojāt tieši to ko pajautāju…
Seno letu valoda bija arhaiska, bet latgalīšu valodas senums tik tālu nesniedzas un kaut kāda arhaiska latgaļu tēva pieminēšana neatbilst tēmai – latgaļu valodas lietotāju mūsdienās nav.
Nekādus anglicismus ne jūsu ne arī pārējo komentētāju valodā nenovēroju, bet ļaujiet man spriest par latgalīšu izloksnes lietošanu kā novērotājam no malas, kas nav šīs vides sastāvdaļa un kas spēj saklausīt šos slāviskos vārdus, kas nav ierasti ne latviešu ne lietuviešu valodā, bet kas izceļas un ir atrodami arī krievu, baltkrievu un poļu valodās… Es jums novēlu paplašināt apvārsni un aiziet kādā poļu portālā un pastāstiet par savu latgalīšu arhaiskuma teoriju un to ka poļi ir cēlušies no latgalīšiem, tāpat kā jūs to dariet šeit. Viņi to novērtēs ;)
0