Ar atbildību par uzticēto

47
⟵ Uz rakstu

Komentāri (47)

Gals 13.07.2015. 14.53

Kas par SVETKIEM bez GAIJENA??!! Katru reizi ir gan nogibushie, gan ar zilumiem, gan ar luzumiem! Nu un?? Ta ir dziive!! 1980.gada nogibaa 78.gadus veca dejotaja (respekts sievietei-dejotajai)- vai tad uzlika vecuma robezh?! Tadas negacijas no TV neesmu redzejusi nevienu reizi! (man aizmuguree 3!! Dziesmu un deju sveetki= 20.gadi nodejoti) Tas ir rezultats IKDIENAS TENDENCES- Katru ritu pa TV un prese radiit par galvenam notikumiem AVARIJAS, IZVIRTULJUS, SAMAZGAS- nedod dievs kaut kripatinu POZITIVA. Juutu liidzi tiem sveetku dalibnikiem, kurus atstaja bez svetku gaiena, kasir liidzveertiigs galakoncertam. Fuj organizatoriem!

+7
0
Atbildēt

1

    inga > Gals 13.07.2015. 17.16

    Pilnīgi piekrītu! Lūk, piemēram, rakstu virstaksti par svētkiem kādā no medijiem – “Svētku izskaņa ar skandālu”, “Jāatbild par sabojātajiem svētkiem”, “ŠOKS: Skolēni ģībst arī noslēguma koncerta laikā”. Piebildīšu, ka citēti tiek histēriski ieraksti Twitterī (no kuriem liela daļa nemaz neatbilst patiesībai).

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

aivarsk 13.07.2015. 12.34

Ziniet! Bērnu pārslodzes ne vienmēr rada dziedāšanas svētki! Sīkie jandalē pa nakti esot prom no mājām un tas ir DABISKI!Šausmu stāsti, piedzīvojumi, spēles, attiecības utt.

Gribat aizliegt bērniem būt bērniem, tāpēc, ka kāds noģībis?

+5
-8
Atbildēt

2

Absints 13.07.2015. 12.20

Varbūt nevajag tos tūkstošus, bet par trešdaļu mazāk? Taisīt atlasi stingrāk? Kvantitāti mainīt pret kvalitāti, kas šinī gadījumā nozīmētu labāku ēdināšanu, vairāk personīgās telpas estrādē, iespēju apsēsties, mazāku pūli kopumā? Gan jau, ka iemesli bija kompleksi, nogurums pirmām kārtām, un tur ir pasākuma plānotāju vaina par saspringto grafiku. Varbūt vajag vienu.. divus mēģinājumus mazāk, tos darot pirms tam, varbūt vajag nedaudz citādāk organizēt? Varbūt, nezinu, neesmu Dziesmu Svētku organizatoru skaitā, kuriem nu būtu jāsanāk kopā, un jāsaprot, kā būtu jāorganizē nākošie Dziesmu Svētki. To gan gribu – lai situācija tiktu izanalizēta un iemesli saprasti. Visi noģībušie būtu jāintervē, kāpēc vini domā, tas tā notika, jāaptaujā pavadošie pieaugušie… Ministres atkāpšanās būtu skaļš žests, bet tad, visdrīzāk, nekas izdarīts netiks. Bez tam būtu jāsaprot, kurš bija tas, kas ministrei ieteica atcelt gājienu, kas šinī gadījumā bija dikti muļķīgs solis, jo neko jau tādā veidā neatrisināja. Populistiski pareizi, jo tā var taču demonstrēt “rūpes par bērniem”, bet realitātē šis lēmums, pat, ja tas tiktu ievērots, neko nedodu, tik sabojātu svētkus. Ja jau atcēla, tad bija jāatceļ noslēguma koncerts, jo ģība ta tā ģenerālmēģinājumā, ne gājiena laikā. Bez tam 23:00 atcelt šo gājienu jau bija par vēlu.

+2
-5
Atbildēt

15

    edge_indran > 13.07.2015. 12.39

    ———-

    Veiksmes stāstam cilvēku nevajag

    “…. Finanšu ministrija (FM) atkal atklāj, ka bērns tai nav bērns, bet naudas maks, fiskāla vienība.

    Bērns, kuram palaimējies nonākt turīgākā vidē, turīgākā pašvaldībā, tai pavisam cits bērns nekā tas, kura statusu lolo FM. «Valsts bērns» mums ir nabagu bērns.” http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/142588-veiksmes-stastam-cilveku-nevajag.htm

    ==============================================================================

    Tikai mieru, pilsonīši – būs mazāk, jo neizbēgami tuvojas jauns konsolidācijas vilnis, kas vēl pāris tūkstošus “reņģēdāju” aiznesīs uz svešu krastu.

    https://www.youtube.com/watch?v=YnA3Scp9b5A

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    inga > 13.07.2015. 12.50

    Tāpēc jau tie ir tautas svētki, lai tiktu pēc iespējas vairāk dalībnieku! Bērni GRIB piedalīties un ļoti pārdzīvo, ja netiek! Piedāvājums ir padarīt to par elitāru pasākumu? Ziniet, arī tie “elitārie” var noģībt! Vispār pilnīgi nesamērīga ažiotāža!

    +6
    0
    Atbildēt

    0

    zanE. > 13.07.2015. 12.52

    ..Ķīps…Dziesmu svētki ir padarītā darba kulminācija…šoreiz organizatori rīkojās nesakarīgi – Dziesmu un deju svētkos iesaistot bērnudārzu audzēkņus, bet aiz svītras atstājot skolēnu kolektīvus ar 1.pakāpes diplomiem, jo…vietas par maz…protams, visiem patīk mazie ķipari, bet…pienāks arī viņu kārta piedalīties svētkos, taču tie, kuri palika lauku skoliņas pagalmā – vai tie tika attiecīgi novērtēti, lai viņiem nezustu dziedāt/dejot prieks?..

    ….šie lauku bērni, kuri konkursos ieguva 1.pakāpes diplomus – pat ne reizi savā īsajā mūžiņā nav bijuši Rīgā, viņi to pelnīti bija gaidījuši…nesagaidīja…

    …kāpēc nevarēja organizēt koncertus Rīgas parkos, Spīķeru promenādē utt., lai šiem bērniem būtu gandarījums par savu darbu?…ja stadionā un estrādē vietas par maz, tad organizatoriem ir jādomā, kā šos svētkus adekvāti radīt visiem, kuri to ir pelnījuši…kāpēc šie kolektīvi nevarēja piedalīties Dziesmusvētku gājienā?…varbūt viss slēpjas apstāklī – neapgrūtināt sevi, ir gadiem atstrādāta rutīna un gan jau būs labi, galvenais – lai no malas izskatās labi…bērnu pārdzīvojums un emocijas ir kļuvis mazsvarīgs….

    +10
    -1
    Atbildēt

    0

    Absints > 13.07.2015. 13.29

    Piekrītu. Taču negribētos, lai būtu tā – māki dziedāt – brauc. Lai par dalību Dziesmu svētkos būtu jāpacīnās. Un tiešām varētu būt dažādas dalības pakāpes – labākie noslēguma koncertā, visi gājienā, koncerti parkos un ielās … tie kas neiegūst labākās vietas – automātiski piedalās noslēguma koncertā kā skatītāji. Nu kaut kā tā.. Nevajag to padarīt elitārus, vajag padarīt kvalitatīvākus, un varbūt, tāpēc mazskaitlīgākus, kaut vai tāpēc, lai būtu vieta, kur apsēsties (vai arī jāuzbūvē jauna, lielāka estrāde :))

    Bērni paliek švakāki. Telefona spaidītāju paaudze nav ganiņi, kas agrā rītā ar basām kājām pa rasainu pļavu aiz ganāmpulka brida. Arī agrāk ģība, arī lielie. Visā pasulē slimību skaits palielinās- itkā šī situācija no šī viedokļa pat nebūtu jādramatizē.

    Cita lieta, ka organizatoriem tas jāņem vērā, ar pūpēdīšiem attiecīgi ir jāapietas, un ģībšanas pieļaut nedrīkst.

    Bez tam laiks būtu padomāt par izmitināšanas apstākļiem. Fakts ir tāds, ka šobrīd tās ir skolas, kas reizi 2-3 gados uzņem dalībniekus. Īstenībā tām būtu jābūt viesnīcām, bet tas ir par dārgu. Ja jau tā, tad skolas būtu laicīgi jāsagatavo- jāuztaisa vairāk dušas, jāizdomā, ka tai tur telpai šādos brīžos arī jāpilda cita funkcija, jānodrošina drēbju žāvēšana, tualetēm būtu jābūt atbilstošā skaitā. Tagad tas ir kā kara apstākļos – sporta zālē uz nomestajiem treniņa matračiem, kaut kas ātrumā piemērots…

    IZM laicīgi skolas tam ir jāsagatavo, nevar pastāvīgi skolas uzskatīt par pagaidu variantu..

    Vai,varbūt, vajag taisīt Dziesmu svētku kempingu, piemēram, vai… viesnīcām uzlikt par pienākumi reizi gadā nodrošināt 30 cilvēku liela kolektīva izmitināšanu par lētu naudu, vai..

    Izmitināšana IR jāplāno, un tai ir jāgatavojas laicīgi… Par to ir jādomā tagad, lai nākošajos svētkos būtu! Dziesmu svētku vajadzībām būtu jābūt skolu remonta plānos…

    Domāju, ka vairāk vai mazāk ir atrisināts ēdināšanas jautājums, tur gan, varbūt, pietrūkst vēl loģistikas (mēģinājumos ēdiens būtu jāved pie bērniem, nevis bērni pie ēdiena), tagad pienācis laiks sakārtot izmitināšanas jautājumu.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    zanE. > 13.07.2015. 13.54

    …Ķīps…par ēdināšanas jautājumu tomēr nepiekritīšu – tas nebija atrisināts…protams, papīrs pacieš visu un ēdienkartes izskatījās uz papīra visai labi…realitāte bija cita…novadu vadītāji (apzinīgākie) brauca apraudzīt sava novada bērnus, uzklausīt sūdzības un vēlmes…bagātākās pašvaldības, redzot, kā tiek ēdināti bērni – atrada finansējumu, lai piemaksātu par ēdināšanu un tāpēc atklājās atšķirības un dažādības ar ko, un kā bērni ir baroti…

    …jāņem vērā, ka viena porcija bija nemainīgi liela gan 5.klases skolēnam, gan 12.klases skolniekam…ja mazajam pietiktu tās 2 rupjmaizes šķēles, stipri šaubos vai lielais pēc tādām vakariņām justos paēdis…

    ….jācer, ka pēcsvētku izvērtējums nepaliks tikai ķeksīša ievilkšanai, bet nākamo 5 gadu laikā mainīs attieksmi par atbildīgu svētku organizēšanu visos līmeņos…

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

    Bet > 13.07.2015. 14.08

    Uz svētku ēdinātāju pieredzi varam skatīties arī optimistiskāk, jo cik atceros, pagājušajā reize’daudzi bērni saslima ar v

    edera kaitēm pēc tām ēdināšanām. Tagad visma zviss kārtībā, bet labi visiem nebūs nekad.

    Atceros, kā mūs baroja Dziesmu svētkos LPSR laikos,pusdienās kaut kāda putra no prosas vai velns zina kā, un nenomirām un neģībām un nečinkstējām. Tagad iesākusies činkstēšanas ēra un pusaudži to redz un izmanto> Ne visi protams, bet daļa gan.

    Nezinu, kas notiks nākošajos Dziesmu svētkos ,un pat lietus nelija kā manas meitas Dziesmu svētkos, Visi aptrakuši no labās dzīves un vienalga nav labi! Laikam putnu piens būtu jāpiegādā no pašvaldībām.

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    Absints > 13.07.2015. 14.18

    Zane, domāju, ka jebkuram kolektīvam, ēdinot to vienādi, būs pretenzijas pret to ko ēd. Vienmēr būs kāds, kas needīs šito, neēdīs to. Esam savus bērnus izlutinājuši. Redzēju interviju, kur viens puika teica- es neēdu papriku, man tas ēdiens negaršo. Un jaunieši jau nu ir tie, kas ar diplomātiju neizceļas, viņi nekad neteiks, man tas nav piemērots, bet visumā labi. Teiks – negaršīgi… Porcijas, protams, ka vajadzētu diferencēt. Un vispār jau kritizējam to, ko valsts par brīvu piedāvā- vienmēr jau ir iespēja, kaut ko piepirkt klāt. Ēdienam ir jābūt kalorijām pietiekamam, vairumam garšīgam, un bez bojājumiem. Panāk to, lai visiem taisītais ēdiens garšotu visiem, nav un nebūs iespējams.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Gals > 13.07.2015. 15.02

    Piekritu! 5* viesnicas numurus+edienkarti ari no restoraniem+ …Ko vel?! Viss iet uz to pusi,ka no DZIESMUUN DEJU SVETKIEM paliks atminjas vesture . Nebus vairs dalibnieki. Kas piedalijas,tiem Prieks par svetkiem uz muzhu ne par edienu,ne par guleshanu labiekartotas viesnicaas- par atmosferu!!!

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Lauris Grâvelis > 13.07.2015. 15.03

    @Ķīps

    Es arī nepiekrītu, ka DzSv ir jākļūst par elitāru pasākumu – tā jau liela daļa dejotāju netiek uz svētkiem. Ne jau skolēna vaina, ka viņš ticis kolektīvā, kur mazāk talantīgi bērni. Un izturīgāks būs tas bērns, kurš papildus korim arī spēlē futbolu un brīvdienas pavada laukā nevis strinkšķina klavieres 3h dienā.

    Jāsaka ar, ka organizatori pašu sagatavošanās procesu ir uzlabojuši, jo notiek kopmēģinājumi jau pus gadu iepriekš un līdz ar to pats mēģinājumu grafiks svētku laikā ir mazāk intensīvs. Protams arī šeit ir iespējas to uzlabot vēl vairāk.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    zanE > 13.07.2015. 15.04

    …noslēguma koncerta dalībnieka vakariņas:

    http://pbs.twimg.com/media/CJtdpW8VEAI82m4.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanE > 13.07.2015. 15.06

    brokastis:

    http://pbs.twimg.com/media/CJsXV_HWgAAZiZQ.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanE > 13.07.2015. 15.06

    …pusdienas:

    http://pbs.twimg.com/media/CJuVvEIWIAAyC-D.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Bet > 13.07.2015. 15.23

    Ja tiešām tā ir tiesa, tad atvainojos, ka manā laikā vismaz bija putra pusdienās, bet no šitā tiešam var noģībt, lai neteiktu vairāk! varbūt baidījās saindēties tāpat kā iepriekšejo reiz no kaut kādām vistiņām.

    Neticami tie foto!

    Ja tā ir tiesa, tad tiem, kuri atbildīgi par ēdināšanu ir jāpārtiek pašiem kādu mēnesi no ši visa! Citādi nesapratīs.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    fretka > 13.07.2015. 16.11

    Nopratināju par barošanu abus savus mazdēlus, kas dziedāja noslēguma koncertā.

    Parādīju “zanEs” fotogrāfijas. Viņi atzina, ka brokastu un vakariņu “sausās devas” tādas varētu būt, bet par pusdienu šķīvi bija ļoti izbrīnīti. Viņiem noslēguma koncerta dienā bijuši pusdienās divi ēdieni – pirmajā zupa un otrajā makaroni ar mērci.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > 14.07.2015. 02.00

    Zane Tavējie taču ieviesa ZEMĀKĀS CENAS KONCEPTU! Nu ko tad čīksti?!

    http://bnn.lv/spitejot-problemam-nozare-latvijas-fazer-vadiba-somiem-parnem-edinasanas-biznesu-21046

    0
    0
    Atbildēt

    0

aivarsk 13.07.2015. 12.17

Ņemšanās ir diezgan nožēlojama!Protams, ka bērniem bija grūti, bet viņi bija arī priecīgi. protams, ka koru vadītājiem bija rūpīgāk jāpaseko, vai tiek paēsts, padzerts, vai vecāku nauda izlietota čipsos un ēdiens palicis neapēsts, bet vakarā vairs nav spēka…

Varbūt nelaidīsim vairs tos ģībējus uz skatuves kāpt? Iedomājieties, kā jūtās tas bērns, kurš konkrētajā korī noģība, un viņa dēļ (citu acīs) tagad atceļ gājienu?

Šī ņemšanās ir jāpārtrauc!

+8
-8
Atbildēt

0

ierados 13.07.2015. 12.05

Bezatbildība. Ko es jau teicu. Pāri galvai un aug augumā. Kas par to, ka priekšā atkal pieci gadi? Laiks, pa kuru nomainīsies “atbildīgās amatpersonas” top menadžeri un top birokrāti. Viss tiks nopūderēts un aizmirsts lai izsprāgtu no jauna modificētā variantā. Galvenais – labi pārliecinoši atvēzēties. Kur trāpīs, kam trāpīs, cik sāpīgi trāpīs – tad jau redzēs! Varbūt mums labākais paraugs nav ķīnieši vai korejieši ar vairākiem desmit tūkstošiem bērnu uz placi. Sākumam. Un dzīvojam nekur citur kā Latvijā, kuru, domājams, labi pzīstam. Un ministrijas, valdības, pašvaldības u.c.darboņu “atvēzienus” pazīstam. Tā vien liekas, ka no gaisa krīt vienas vienīgas krīzes situācijas. Tā nav! Tās situācijas radam mēs paši katru rītu pamožoties un sākot kustēties. Visi. Pirms lietošanas saskalot, nevis pēc!

+8
-3
Atbildēt

0

zanE. 13.07.2015. 11.56

….mēs stingri cenšamies turēties pie tradīcijām, taču…paši šīs tradīcijas neievērojam un svētkus pārvēršam komerpasākumos…svētku dalībnieks ir kļuvis par rīku/līdzekli svētku organizatoru ambīciju apmierināšanai…

…kāpēc piesaucu tradīcijas?…visa sākums ir Dziesmu svētki, vai pareizāk sakot – Dziedāšanas svētki…pirmsākums 1870.gadā…tikai 1948.gadā Dziesmu svētkos pirmo reizi piedalījās arī dejotāji un gadu gaitā svētki pieņēmuši grandiozus apmērus, pārklājoties pasākumam ar pasākumu…redzot, cik milzīgas problēmas tas sagādā organizatoriem, dalībniekiem paliekot otrajā plānā – varbūt ir vērts atgriezties pie tradīcijām un šos svētkus atdalīt…ir Dziedāšanas (Dziesmas) svētki un ir Dejošanas (Dejas) svētki….

…Dziesmu un deju svētkos dejotāji neko citu neredz, vien mēģinājumus un piedalīšanos koncertā…viņiem nav iespējas redzēt kordziedāšanas pasākumus, tāpat koristiem – dejotāju lielkoncertus…katrs iebāzts savā stūrī ar stingru mēģinājumu grafiku, bet vienīgais kopējais pasākums ir svētku gājiens, faktiski riksītis, lai iekļautos televīzijas tiešraides laika grafikā….

…arī organizētājiem būtu vieglāk sadalīt spēkus, rīkojot divus pasākumus, bet skatītājiem – vairāk svētku…

…svētku dalībnieki ir strādājuši 5 gadus, lai savu varējumu pārvērstu svētkos…ir jādomā kā un ko darīt, lai tie tiešām kļūtu par svētkiem – visiem – ne tikai skatītājiem, bet galvenajiem šo svētku radītājiem – dalībniekiem…

+8
-6
Atbildēt

6

    aivarsk > zanE. 13.07.2015. 12.08

    Zane, pareizi, skaldi un valdi! :)

    Saskaņa arī vēlētos sadalīt, samazināt, saskaldīt, lai neizskatās, ka tik daudz to latviešu…

    +6
    -8
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 13.07.2015. 12.37

    …nē, nu, aivarsk, es saprotu – Tev padomju laikā ieviestās tradīcijas ir tuvas un svētas…tāpēc arī nav pārsteigums nacionāļu tikumības jēdziens pēc saskaņiešu parauga….

    +7
    -8
    Atbildēt

    0

    inga > zanE. 13.07.2015. 12.47

    Derētu izbeigt to padomjlaiku piesaukšanu vietā un nevietā – Dziesmu un deju svētki ir mūsu tradīcija! TAUTAS TRADĪCIJA! Un nevajag melst, ka dalībnieki neko neredz! Kā reizi bija ļoti labi saplānots – mans dejotājs tika gan uz mūsdienu deju koncertu, gan noslēguma koncertu kā skatītājs!

    +7
    -6
    Atbildēt

    0

    zanE. > zanE. 13.07.2015. 12.55

    …vai korists tika?…egoistiski domā tikai par savējo?…

    +6
    -6
    Atbildēt

    0

    inga > zanE. 13.07.2015. 13.06

    Citēju: “…Dziesmu un deju svētkos dejotāji neko citu neredz, vien mēģinājumus un piedalīšanos koncertā…viņiem nav iespējas redzēt kordziedāšanas pasākumus, tāpat koristiem – dejotāju lielkoncertus..”. Uz ko atbildu, ka ZINU, ka dejotāji varēja vērot citus pasākumus! Par koristiem neizsakos tādēļ, ka man nav viņu mēģinājumu grafika. Tas nav egoisms – tā ir runāšana par lietām, par kurām man ir informācija. :) Tas, kas organizētājiem būtu jāvērtē – lai visiem dalībniekiem tiešām būtu iespēja izbaudīt svētkus un redzēt, ko prot arī citi. Problēma – svētki ir tikai nedēļu un dienu skaits ir ierobežots, bet grafiks – saspringts.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    Bet > zanE. 13.07.2015. 14.00

    Es gan savulaik neizjutu, ka netiku uz deju koncertiem Daugavas stadionā,kad dziedāju augstskolas korī ,tāpat kad savulaik dancoju deju kolektīvā nepārdzīvoju nemaz , ka netiku uz Mežaparka estrādi skatīties tur koncertus, jo bija gana no tā prieka, ko izjutu gan savulaik dziedot, gan savulaik dancojot.

    Skriet vēl cauri Rīgai uz citu vietu- nē, tas jau būtu par daudz, bet tas tikai manuprāt, jo to visu jau paguvu sliktajos padomjlaikos, gan izdziedāties, gan izdancoties, gan tagad to visu skatīties!

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

inga 13.07.2015. 11.39

Piekrītu, ka gājiens nebija PRET kaut ko – tas bija PAR svētkiem, PAR kopābūšanu, PAR prieku. Bērni bija gatavojušies un gāja ar gaišu spēku un enerģiju. Saprotams, ka lēmums par gājiena atcelšanu bija smags un, iespējams, pārāk strikts. Ar šabrīža skatu raugoties, adekvātāks būtu bijis lēmums “gājiens notiek, bet lūdzam rūpīgi izvērtēt dalībnieku gatavību tajā piedalīties un ļaut tiem, kas nejūtas gana labi, atpūsties”. Bet ko tur – ne mēs bijām klāt nakts lēmuma pieņemšanā. Katrā ziņā masveida ģībšanas iemesls tik pat labi varētu būt arī bērnu ietekmēšanās vienam no otra – arī pieaugušam, redzot, kā garām tiek panests kāds cietušais, paliek neomulīgi. Kur nu vēl bērniem. Labi, ka visi savārgušie jau ir mājās un atlabuši! Un kopumā svētki bija ļoti skaisti! Žēl, ka mediji par varītēm centās maksimāli publiskot slikto nevis gaišo pusi! Vakar lielajā koncertā slikti bija kādiem 4 bērniem un vēl vairāki paši (draugu vai ārstu pabalstīti) devās nost no tribīnēm, lai tiktu sasildīti, atpūstos un iedzertu tēju. Bet kāda medija fotogrāfs alkatīgi stāvēja tieši blakus medpunktam un fiksēja šos kadrus, nevis kopkori, diriģentus un skatītājus. Ierakstā (un estrādes ekrānos) redzamais bērnu prieks un skatītāju atbalsts bija daudz objektīvāks svētku patiesās būtības rādītājs.

+14
-2
Atbildēt

0

j_zalitis 13.07.2015. 11.29

Mācīties vai ne mācīties. Šīs pašas kļūdas tiek atkārtotas jau gadiem.

Katru gadu tas beidzas ar sanāksmi, kurā visi koleģiāli izlemj “nemeklēt utis viens otra kažokā” un tad tikpat koleģiāli kāpj uz tiem pašiem grābekļiem.

Un es runāju par periodu sākot vismaz ar 2001. gadu.

Ministres demisija neko nemainīs, ir beidzot jāsaņemas un jāatlaiž visa tā “organizatoru” varza un tad jāpieņem tādi, kam ir pierādītas spējas patiešām kaut ko organizēt.

+8
-4
Atbildēt

2

    Bet > j_zalitis 13.07.2015. 13.50

    Es sliecos domāt, ka patiesi nostrādāja arī “Domino efekts”, ka redzot dažus, kuriem patiesi palika slikti, uzreiz slikti sajutās arī citi..

    Viena tāda pusaudze jau tramvajā pie durvīm stāvot raudot klāstīja kādai mājās palicejai cik viņai grūti tramvajā, ka trūkstot gaisa, ka ģibšot utt! Pavisam viņai blakus stāvēja mazs patiesi ļoti mazs puišelis, kurš nečikstēja un ļāva iekāpt skatītājiem vēl tramvajā, lai gan pašam deguns bija iespiests starp cilvēkiem, kuri devās uz Maža parku, atškirībā no klīrīgās jaunkundzes, kurai jau nu apkārtt bija pietiekami brīvs.

    Minētā pusaudze pat sūtīja dirst, jo viņai lūk esot sestdien bijis jāģibst. Aizrādīju, ka tad jau nevajadzēja braukt ar tramvaju, vai arī vispār palikt mājās.

    Izaugusi ir jaunā paaudze, kurā liela daļa bērnu apzinās sava spārākās tiesības un, ja nevari tās dot- nu tad es noģībšu, lai jūs visi baidītos no manis.

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    edge_indran > j_zalitis 13.07.2015. 14.08

    ——Bet Es sliecos domāt, ka patiesi nostrādāja arī “Domino efekts”…

    ===============================================================================

    Masu pasākumos viss notiek objektīvi likumsakarīgi….

    On 24 July 2010, a crowd disaster at the 2010 Love Parade electronic dance music festival in Duisburg, North Rhine-Westphalia, Germany, caused the death of 21 people from suffocation.[1] At least 510 more were injured.

    http://assets.nydailynews.com/polopoly_fs/1.464600.1314617178!/img/httpImage/alg-stampede-fest-jpg.jpg

    Ģībšanas «epidēmija» Mežaparkā varēja beigties ar paniku.

    Pēteris Apinis, ārsts (Apollo.lv)

    0
    -1
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 13.07.2015. 11.11

. Medijam nav jāuztur plika trešās atmodas laiku sajūta, ko Brīvības ielā bija sajutuši atsevišķi sociālo tīklu lietotāji, – ka gājiens būtībā iet pret vadības lemto, pret aizliegto….+++ noskatījos gājienu televīzijā, bet nekā tā par ko te ” cepas” raksta autore nejutu. Manprāt cilvēki, kuri komentēja notiekošo gājienu, ar uzdevumu labi tika galā. Neskatos dziesmu svētku translāciju pirmo reizi, tādēļ domāju, ka varu spriest par vakardien redzēto, bet par Atmodas sajūtu – Atmodas sajūta tā nav sajūta, kura vienmēr ir vērsta pret kaut ko, pret valdību, piemēram :)

Atmodas sajūta, vismaz es to šādi vienmēr esmu uztvēris, tā ir pozitīvi uzlādēta latviešu tautas kopības sajūta, nevis revolucionāri noskaņots proletariāta pūlis uz ielām. Atmodas sajūtā nav tās postošas enerģijas, kura vienmēr ir notēmēta pret valdību un valsti, un, ja Atmoda tika pieminēta translācijas laikā, tad tad tas bija lepnums par to, ka dziesmu svētku dalībnieki spēja patstāvīgi pieņemt pareizu lēmumu krīzes situācijā. Autorei nevajadzētu celt paniku nevietā.

+9
-9
Atbildēt

3

Bet 13.07.2015. 10.45

Jaunieši Dziesmu svētku noslēguma koncertā bija superīgi. Sestdienas ģenerālmēģinājumā , kā domāju es,pie vainas lielā mērā tas, ka gaisā virmoja negaiss- vismaz mums te Vidzemē sestdienas vakarā negaiss nāca viens pēc otra!

Kāds brīnums, ja stāvot estrādē ilgi paliek slikti. Vairāk vajag ļaut pasēdēt starp dziesmām. katra dziedātāju kolektīva vadītājai vajadzēja aptaujāt vai zināt, kā apmēram jūtas katrs dziedātājs un paņemt līdzi vai iedot pirms koncerta kādu sirds stiprināšanas līdzekli. ne jau visiem, bet bērniem, kuri jutās ne visai labi, jo tādi gadījumu ar ģibšanām jauniešiem jau nebija pirmo reizi. Dejotājiem ir savādāk- jo tiem nav jāstāv statiski vairākas stundas bez kustībām.

Nekāda traģēdija ,manuprāt, nav notikusi, lai to visu par traģēdju pasniegtu, taču pārdomāt vajag arī M. Zīverei, kad taisa nākošo programmu skolēnu Dzesmu svētkiem.

Bija forši svētdien! lai veicas ,un nevajadzēja sabojāt gājienu. Ja nu vienīgi atlikt uz vēlāku laiku plkst, lai jauniesi izguļas, jo svētdienas programma bija gara!

+10
-4
Atbildēt

0

Lauris Grâvelis 13.07.2015. 10.12

Pēdējā rindkopa medijiem būtu jāpauž jo īpaši skaļi! Tā vietā, lai tagad visi tie, kas pārzina situāciju vislabāk, demisionētu vai tiktu atlaisti, viņiem būtu jāizanalizē viss līdz pēdējai detaļai, lai nākamie vispārējie un skolēnu DzSv organizaoriski spertu lielu soli uz priekšu.

+13
-1
Atbildēt

0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Viedoklis / 19. aprīlis
Kas patiesībā kavē skolēnus sasniegt labākus rezultātus matemātikā?
Viedoklis / 15. aprīlis
Ko mēs sagaidām no skolām?
Viedoklis / 10. aprīlis
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, ar īstenošanu – sarežģītāk
Dzīve / 3. aprīlis
Treniņlaukums nākotnes vienradžiem
Viedoklis / 2. aprīlis
Nākotnes skola ir jau šodien 1