Grib noteikt akcīzes nodokli šokolādei, cukuram un sālim
Saistītie raksti
Viedoklis /
23. oktobris
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Viedoklis /
5. septembris
Veselības aprūpes sistēmas hroniskās problēmas
Viedoklis /
26. augusts
Drošāku valsti veido rīcībspējīgi pacienti un nepārslogotas slimnīcas
Tumša bilde /
2. jūnijs
Salduma rūgtums
Komentāri (83)
Jānis 05.07.2015. 12.49
Cukuru asinīs pietiekamā dauzumā organisms spēj sagādāt ar aknām procesa “glycogenesis” rezultātā. Turklāt cukuri nav vienīgais šūnu enerģijas avots, ir arī tādi ketoni, kuri rodās tauku apstrādes rezultātā, un ar tiem smadzenes strādā pat efektīvāk – http://blogs.scientificamerican.com/mind-guest-blog/the-fat-fueled-brain-unnatural-or-advantageous/
Cukuri savukārt nespēj radīt sāta sajūtu un tos ieteicams uzņemt bieži pa mazām ēdienreizēm, lai saglabātu “normālu” glikozes līmeni asinīs. Šeit ir aprakstīts kā tā sanāca, ka viss mums pieejamais ir ar low-fat saturu – https://www.youtube.com/watch?v=3vr-c8GeT34. Un šeit TED talk par to kā ar lielu tauku saturu uzturā tiek ārstēts diabēts – https://www.youtube.com/watch?v=da1vvigy5tQ . Vēl jāpiemin, ka vēzis, kā enerģijas avotu izmanto glikozi, bet nespēj izmantot ketonus efektīvi!
1
Ēriks > Jānis 05.07.2015. 14.43
Tas viss būtu labi,bet ,runājot ar darbabiedreni,maniem stāstiem par pārmērīga daudzuma saldumu kaitīgo ietekmi,pretī saņemu atgādinājumu par mazo algu un grūto, sarežģīto dzīvi,kuru nepieciešams ar kaut ko saldināt,lai tā būtu patīkamāka, un kāda velna pēc tad vispār dzīvot,ja nevarēs pat nobaudīt kādu saldumu.Kas notiksies,ja no mazās algas būs jāmaksā vēl dārgāk par šiem saldumiem,ja ņemam vēl vērā namsaimnieku brīdinājumu par siltuma maksas kārtējo palielināšanu?
0
Jānis 05.07.2015. 00.07
Esmu pilnīgi par šo nodokli šīm “pārtikas” sastāvdaļām. Ir pētijumi (parasti eksperimenti ar pelēm), kuri norāda uz tiešu saistību starp šo vielu patēriņu un mūža ilguma samazināšanos sirdslimību, audzēju rezultātā, kā arī darbaspējas samazināšanās noguruma, patstāvīgas slimošanas dēļ. MAN IR GANDRĪZ VIENALGA, KA JŪS AR SAVU IZVĒLI IGNORĒJAT AR ZINĀTNI PIERĀDĪTUS FAKTUS. Tomēr mēs visi koplietojam tos pašus valsts piedāvātos resursus šai gadījumā veselības aprūpi (lai arī cik nepiejama tā nebūtu). Retorisks jautājums no manas puses tad ir – Vai esam vienlīdzīgi to saņemt par spīti tam, ka mums ir dažādas izpratnes par veselīgu dzīvesveidu (šai gadījumā par uzturu)?
Pieprasījums nosaka piedāvājumu. Jāatzīst, ka šo vielu produkti veikalos dominē, bet ne visur tie ir nepieciešami. Piemēram, kam pievienot palmu eļļu un cukuru zemesriektu sviestam (par to ierunājos, jo pēc studijām Zviedrijā man pietrūkts 99% riekstu sviests)? Un kādēļ gan, lai gaļu pārdotu tikkai ar 10% tauku saturu (senāk cilvēki, kad medīja dzivneikus, atdeva liesumu suņiem un pārtika no taukainās daļas)? Un vai ir prātīgi dzīvot ar marketingu, kas saka, ka ēdot vairāk taukus pieaudzēsi riepu, tādēļ tie tiek aizvietoti ar cukuriem?
Es vēlos dzīvot valstī, kura spēj apgādāt mani un citus ar veselības aprūpi, kas ir vairāk iespējams pie veselīgas sabiedrības. Ir sabiedrības daļa, kura varētu piekrist par šo vielu kaitīgo ietekmi, bet vai reklāma televīzijā, kāda nodarbība skolas solā novedīs personu līdz ieradumu izmaiņai? BŪSIM REĀLISTI – VISU NOTEIKS GARŠA UN CENA. Pirmo spēj kontrolēt pārtikas industrija, bet otru sabiedrības ieradumu maiņai spēj kontrolēt valsts.
Valsts ar korupciju ir kā slikti eļļots mehānisms. Es apzinos, ka daļa no tiem 30 milj nonāks kādā kabatā, bet daļa spēs stiprināt mūsu veselības aprūpi. Esmu pagodināts būt valstī, kurā ir tik spēcīgs, aktīvs veselības ministrs.
7
Ēriks > Jānis 05.07.2015. 06.46
Virtuālā skola Bioloģija 9. klase Asinsrite un elpošana
Asinis ir saistaudi, kas sastāv no šķidrās daļas jeb plazmas un formelementiem – dažādiem asins ķermenīšiem. Pie asins ķermenīšiem pieder eritrocīti, leikocīti un trombocīti. Formelementi sastāda aptuveni 45% no kopējā asins tilpuma, savukārt, asins plazma – atlikušos 55%. Asins sastāvdaļas nodrošina dažādu vielu transportu organismā, imunitāti, kā arī atbild par asins recēšanas funkciju.
Pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 5 litri asiņu. Tas sastāda aptuveni 7,7% no kopējās ķermeņa masas.
Plazma ir asins šķidrā daļa, vai asinis bez asins šūnām. Plazma sastāv no:
ūdens (90%);
olbaltumvielām (7-9%);
sāļiem;
skābekļa;
barības vielām – taukiem, glikozes, aminoskābēm;
slāpekļa atkritumvielām – urīnviela un urīnskābe;
hormoni;
vitamīni..
Asins plazma satur daudz svarīgu barības vielas. Viena no tām ir glikoze – šūnu enerģijas avots.
Svarīgi, lai ikviens no asins plazmas komponentiem būtu pietiekošā daudzumā. Ikviena novirze no normas izraisa būtiskas izmaiņas organismā, slimības.
0
Ēriks > Jānis 05.07.2015. 06.53
Labi zināmais amerikāņu speciālists Pols Bregs uzskatīja, ka cilvēka organismam nekādā gadījumā nav nepieciešama vārāmā sāls, un nosauca to par indi. Šādu uzskatu aplamība mūsdienās ir pilnībā pierādīta. Sāls ir cilvēka dzīvības procesiem nepieciešama viela, gluži tāpat kā visiem dzīvajiem organismiem.
* Sāls piedalās ūdens līdzsvara uzturēšanā un regulēšanā. Spermā, urīnā, asinīs, asarās, sviedros un praktiski jebkura cilvēka orgāna sastāvā ir sāls, bez tā pilnvērtīgi nespēj darboties šūnas. Ja pietrūkst ūdens un sāls, šūnas nesaņem nepieciešamās barības vielas un iet bojā no atūdeņošanās. Ja organismam hroniski pietrūkst sāls, tad ir iespējams letāls iznākums.
* No otras puses, letāls iznākums ir neizbēgams arī tad, ja uzreiz vienā piegājienā apēdīsiet pārāk daudz sāls. Nāvējoša sāls deva ir 3g uz 1 kg ķermeņa masas. Piemēram, cilvēkam ar ķermeņa masu 80 kg nāvējoši būs vienā ēdienreizē apēst 240 g sāls. Starp citu, šāds sāls daudzums visu laiku ir pieauguša cilvēka ķermenī.
* Pastāv daudz dažādu sāls veidu. Dažus no tiem var lietot uzturā. Taču vispiemērotākais ēdienam ir nātrija hlorīds ( NaCl ), un tieši šī sāls garšu mēs dēvējam par sāļu. Citiem sāls veidiem piemīt nevēlama rūgtuma vai skābuma piegarša, kaut arī tiem ir sava veida vērtība cilvēka uzturā. Bērniem domātajos piena maisījumos pievieno trīs veida sāļus – magnija hlorīdu, kālija hlorīdu un nātrija hlorīdu.
* Vārāmā sāls ir sālsskābes veidošanās avots kuņģī, kas ir kuņģa sulas galvenā sastāvdaļa.
* Pacientiem ar pazeminātu skābes līmeni kuņģī ārsti rekomendē lietot vāju sālsskābes šķīdumu. Ja ir paaugstināts skābes līmenis kuņģī, cilvēkam rodas dedzināšanas sajūta. Šajos gadījumos ārsti iesaka lietot dzeramo sodu. Soda neitralizē lieko skābes daudzumu.
* Pateicoties vārāmās sāls vieglai antiseptiskai īpašībai ( 10 – 15% sāls novērš pūšanas baktēriju attīstīšanos ) to plaši lieto kā pārtikas konservantu.
0
Ēriks > Jānis 05.07.2015. 06.56
Zinātniskie pētījumi apstiprina šokolādes labvēlīgo ietekmi uz organismu
Melnā šokolāde ir labs antioksidants. Tajā ir arī daudz mikro- un makroelementu – dzelzs, magnija, kālija, vara, cinka – un vitamīnu. Atšķirībā no citiem saldumiem šokolādē ir antiseptiskas vielas, kas novērš zobakmens veidošanos. Šis saldums pozitīvi ietekmē sieviešu hormonu darbību. Tādēļ ne mazums daiļā dzimuma pārstāvju izjūt spēcīgu tieksmi pēc šokolādes.
Pēdējā laikā kardiologi arvien noteiktāk apstiprina, ka stearīnskābe un flavonoīdi ar antioksidanta īpašībām, kurus satur šokolāde, mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Aprēķināts, ka, apēdot apmēram 50 g melnās šokolādes dienā, risks saslimt ar šīm slimībām samazinās pat par 10,5%. Vēl kāds arguments par labu šokolādes baudīšanai – samērīga tās lietošana apmēram par gadu pagarina dzīves ilgumu.
0
Ēriks > Jānis 05.07.2015. 06.59
Cukurs brūns un cukurs balts
Ikdienā ar vārdu «cukurs» saprotam baltu kristālisku vielu, ar ko saldina dzērienus un ēdienus. Cukurs ir lielisks konservants, tas izceļ dažādu ēdienu garšu, spilgtina aromātu utt. Baltais rafinētais cukurs ir populārākais cukura veids gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. Tas pagatavots, šķīdinot jēlcukuru un attīrot to ar fosforskābi, kalcija hidroksīdu un oglekļa dioksīdu. Pēc tam to filtrē caur aktīvo ogli. Jēlcukurs parasti ir dzeltenīgi brūns. To ražo, vārot sīrupu, ko pēc tam izžāvē, lai tas iegūtu kristālisku formu. (Tāds ir, piemēram, Latvijā nopērkamais Demerara cukurs.) Brūno cukuru savukārt iegūst, balto cukuru sajaucot ar cukura sīrupu (tāds ir, piemēram, Jelgavā ražotais brūnais cukurs). Anglijā ļoti izplatīts ir kafijas cukurs, kas izskatās kā lieli brūni kristāli ar īpašu smaržu. Viens no veselībai nekaitīgākajiem cukuriem ir panela cukurs. Tas ir nerafinēts cukurniedru cukurs, kurā saglabājušies vitamīni. Latvijā nopērkams Muscovado cukurs. Tas ir neattīrīts jēlcukurs, ko iegūst no Maurīcijas salās audzētām cukurniedrēm, – mitrs un rūgteni aromātisks. Jo tumšāks un mitrāks ir Muscovado, jo vairāk tajā saglabājušās cukurniedru minerālvielas un sula. Šādu cukuru izmanto kulinārijā ne vien saldināšanai, bet arī citu garšu papildināšanai un balansēšanai, aromāta piešķiršanai. Tas ir īpaši piemērots marinādēm, piparkūkām, šokolādes desertiem u.c. Taču ne jēlcukurs, ne brūnais cukurs nav piemērots konservēšanai – šim nolūkam nepieciešams labi attīrīts baltais cukurs.Veikalos «Biotēka» un arī citos ekoproduktu veikalos nopērkams Vācijas uzņēmumā «Rapunzel» ražotais «Rapadura» nerafinētais niedru cukurs un «Cristallino» niedru cukurs.
Cukurs ražots no ekoloģiski audzētām cukurniedrēm Brazīlijā; iepirkts godīgā tirdzniecībā no Baumgartneru ģimenes (Fazenda Jacutinga, Brazīlija). Ražošanā izmantots roku darbs.
Nerafinētajam cukuram ir augsts minerālvielu saturs: 100 g satur 7,2 mg dzelzs (51% no IDD), 125 mg kalcija (16% no IDD), 62 mg magnija (21% no IDD).
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=117&what=49
0
Ēriks > Jānis 05.07.2015. 07.11
Sāls nepieciešams visiem dzīvniekiem. Gaļēdāji to uzņem no savu upuru gaļas, zālēdājiem tas nepieciešams papildus. Sāls stabilizē vielmaiņu, palīdz sagremot barību un tam ir svarīga nozīme šķidruma izdalīšanā no ķermeņa. Dabīgā sāls atlūzu sastāvā esošie minerāli ir tie, kas veido ragu un skeleta struktūru dzīvniekiem.
Īpaši svarīgs sāls ir ziemā, kad dzeramais ūdens ierobežots, kā arī vasaras karstajos mēnešos.
Mūsdienās ir nopērkami sālsbloki ar dažādu minerālu piedevām. Kādu izvēlēties meža dzīvniekiem?
Dzīvnieks laizīs jebkuru, mūsu ziņā ir tam piedāvāt pareizo.
Apziniet apkārtni, kurā uzturās Jūsu dzīvnieki, ja tā nav slēgta teritorija ņemiet vērā to migrācijas attālumu. Ja šajā teritorijā dominē purvaina vide, izvēlieties minerālblokus ar vara piedevu, dzelzi dzīvneiki uzņem no dabas, dzerot ūdeni. Par to vienkārši var pārliecināties, iesmeļot ūdeni no tuvakā grāvja un liekot tam nostāties, ja tanī ir rūsas (rūdas) pazīmes, tad dzels daudzums dzīvniekam tiek nodrošināts.
Ja vide ir smilšaina, kā tas Latvijā ir kāpu zonā, vai kalnaina, tad tajā dzelzs daudzums ir ierobežots, papildus minerālblokiem ar varu nepieciešami minerālbloki ar dzelzs saturu.
Cik daudz minerlālbloku nepieciešams?
Optimālais daudzums, ko iesaka ir 20kg (2 bloki) uz 1ha. Tas būtu oprimālais sāls daudzums uz 1ha, ne sāls laizītavu daudzums. Piem uz 50ha nebūt nav prakstiski izvietot 50 laizītavas. Attālumam starp sāls laizītavām nevajadzētu būt lielākam par 5 km. Slēgtās teritorijās jāņem vērā dzīvnieku daudzums. Izveidojot sāls laizītavu, tālāko izlietojumu aprēķina ar vienkāršu monitoringu. Sāls beidzies – to papildiniet. Katrā vidē tā patēriņš atšķirās.
http://mednieks.lv/lv/txt/s%C4%81ls/
0
Jānis > Jānis 05.07.2015. 12.07
Par sāls nozīmību mūsu organisma procesos tev pilnīgi piekrītu un pats pie lielāku distanču skriešanas sev sajaucu sālsūdens šķidrumu (šai sakarā pagaidām lietoju himalaju jūras sāli), kas novērš atūdeņošanos, uzlabo sirdsdarbību (pēc pulsometra skatoties), un skriet spēju ilgāk (ap 3h).
Pie palielināta apēstā NaCl daudzuma, mūsu organisms no tā veiksmīgi atbrīvojās. Tomēr tikpat neveiksmīgi Na seko K joni, kuri nodrošina sirds darbības pareizu funkcionēšanu. Iesākumam var apskatīties – http://paleoleap.com/sodium-potassium-paleo/ , kā šīs vielas uzturā ir saistītas.
Tātad tā kā vidējs latvietis uzturā lieto maizi, desu, kūpinājumus, tad Na patēriņš ir pilnīgi pietiekams un ja tam vēl papildus nāk klāt vārāmā sāls, ko pieliekam gatavojot, tad K un Na attiecība nav pietiekama.
Būtu protams bijis labāk, ja sāls nodoklis attiektios tikai uz tiem produktiem, kuri jau ir apstrādāti un man vecāmamma vēl varētu sālīt gurķus, bez nodokļa.
0
Jānis > Jānis 05.07.2015. 12.21
Ar šokolādes pozitīvo ietekmi nevajadzētu pārspīlēt, ir interesanti palasīties par “chocolate health fraud”. Bet paldies par info attiecinātu uz tā pozitīvu ietekmi. Tomēr es uzskatu, ka šokolāde ir jālieto ar pēc iespējami lielāka kakao daudzuma. Tātad, ja cukuršokolādes kļūs dārgākas, tad palielināsies pieprasījums pēc “īstas” šokolādes, kas palielinātu tās piedāvājumu, kuru arī es pa laikam savā uzturā lietoju.
0
Viedoklis_lv 05.07.2015. 00.04
Biju pārsteigts cik Šveicē lēta pārtika. Izrādās viņiem samazināts nodoklis pārtikai, dažiem produktiem vispār nebija nodokļa. Bet ko gan Šveice saprot – Vienotība labāk zina. Vai pareizāk nebūtu veselīgai pārtikai noņemt nodokli ja reiz grib lai visi veselīgāk dzīvo?
3
Fikseris > Viedoklis_lv 05.07.2015. 09.31
Varētu jau vispār visus nodokļus atcelt. Tikai kas tad ar valsts budžetu notiktu? Acīmredzot Šveice tādu prieku var atļauties. Mēs? Ja saki ka nodokļus vajag atlaist, tad lūdzu arī pasaki kur ņemt to nodokļu ieņēmumu aizvietojumu. Savādāk runā kā mazs bērns. Katrs muļķis var pateikt ka nodokļus vajag atlaist.
0
Ēriks > Viedoklis_lv 05.07.2015. 10.55
Fikseri,lasot nevajag izlaist vārdus.Ja mēs tomēr piešķiram nedaudz uzmanības palīgteikumam – ja reiz grib lai visi veselīgāk dzīvo,kas IT KĀ šim projektam likts kā pamatmērķis,TAD ….
0
v_rostins > Viedoklis_lv 06.07.2015. 01.09
Fikseris
Šveicei nav dombrovski ar saviem “veiksmes stāstiem”, par kuriem sabiedrībai baisi jāmaksā.
]
0
Andra 04.07.2015. 13.43
Atbalstu nodokli kolai un citiem saldinātiem gāzētiem dzērieniem, koncentrātu zupiņām, čipsiem, produktiem, kuri ir lēti tādēļ, ka sastāvā ir ĢMO, palmu eļļai, sintētiskajam nātrija glutamātam – viss minētais patiešām ir neveselīgs VISIEM.
Taču sāls un cukura pieļaujamais lietošanas apjoms ir gaužām individuāls atkarībā no svara, slodzes, asinsspiediena. Varbūt varētu piekrist par tādiem saldumiem, kuri sastāv praktiski no cukura un sintētiskiem aromatizētājiem, bet – kā tos ar likuma burtu atdalīt no labas šokolādes, halvas, zefīra, ”gotiņām”, marmelādes, kvalitatīvas konditorejas, kas vienam otram slaidam un aktīvam cilvēkam ir gluži vienkārši normālas brokastis? Apgrūtināt sāls un cukura iegādi nozīmē ierobežot ievārījumu, kompotu, dārzeņu konservu gatavošanu un citu lauku labumu konservēšanu ziemai. Turklāt bieži būs tā, ka vasarā nepietiks naudas, lai nopirktu cukuru ievārījumam vairumā, bet ziemā uz tā rēķina pa drusciņai tiks pirkti daudz neveselīgāki ražojumi, lai vismaz kaut kas salds bērniem tiktu! Un kā būs ar biteniekiem, kuriem vajag bitītes piebarot? Administrēsim katru vienu stropiņu palīgsaimniecībā? Aplikt ar nodokli cūku taukus, desas, kūpinājumus, sālītas siļķes – absurds! Vienīgā iespējamā koncepcija būtu – nodoklis tādiem neveselīgiem produktiem, kuri nav latviešu tradicionālās virtuves sastāvdaļa. Un arī tad jāuzmanās, lai birokrātijas dēļ nenotiktu kaut kādi absurdi!
8
Ēriks > Andra 04.07.2015. 14.02
Kādreiz veikalā izstāvēt desu rindu un kaut ko dabūt bija laime. Tagad, kad vitrīnas ir kaudzēm pilnas, gribas jautāt: kas to lērumu noteiktā termiņā var izpirkt? Un kāpēc soļanka joprojām ir populārākā zupa Latvijas ēstuvēs? Sāksim ar to, ka desa nav gaļa. Uz to norāda jau cena. Protams, pat desu ražotāji zina, ka desā jābūt gaļai, garšvielām un dažādām komponentēm, kas veido struktūru, krāsu un garšu. Parasti ražotāji gaļu veiksmīgi aizvieto ar soju līdz pat 80%, vēl piešauj dažādas emulsijas, ko gatavo no cūku ādām, šķiedrvielām, kauliem un jēltaukiem.
Un kur ārzemju lielražotāji lai liek 10–12 gadus vecu saldētu gaļu? Utilizēt ir dārgi, tāpēc labāk par pāris santīmiem pārdot veikliem ļaudīm, kas glābj tautiešus no bada un šo švammi aizved uz Latviju. Ja šai atsaldētajai putrai pievieno kādus 20% svaigas gaļas, tad desa jau gandrīz gatava. Desas atšķiras ne vien pēc satura, bet arī pēc ādas, kādā tā iepildīta: desu apvalkus gatavo no celofāna, belkozīna, poliamīda, pavisam reti tie ir dabīgi. Vārītajām desām dabīgā apvalkā realizācijas termiņš ir trīs dienas, poliamīda apvalkā – līdz pat 15 dienām. Taču, jo kvalitatīvāks un dabīgāks desas apvalks, jo lielāka cerība, ka arī tās saturs ir cenai atbilstošāks.
Arī kūpinājumi pēdējā laikā kļuvuši pavisam aizdomīgi. Domāju jau, ka man iestājies tas sindroms, kad jaunībā zāle bija zaļāka un saule spožāka, bet tad uzzināju, ka lielražotāji gaļu jau sen vairs nedūmo alkšņa malkas dūmos, bet gan pamērcē kūpinājuma garšas šķidrumā. Par to pārliecināsieties, veikalā apskatot grillēšanai domāto piedevu paciņas – arī jūs varat nopirkt šķidrumu ar dūmu aromātu.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=71&what=61
0
Andra > Andra 04.07.2015. 14.12
Apliekot ar pamatīgu nodokli garšas pastiprinātājus, palmu eļļu un ideālā gadījumā arī soju (kura vairumā gadījumu ir ĢMO), cenu starpība starp īstu un neīstu desu kļūtu tik maza, ka ražot ”desu izstrādājumus” vairs nebūtu izdevīgi.
0
dzeris49 > Andra 04.07.2015. 14.27
Kas attiecas uz palmu eļļu, par to ir dažādi viedokļi, ir viedoklis, ka tā nav kaitīgāka un pat veselīgāka par rapša vai saulespuķu eļļām, sevišķi, nerafinētā veidā, tāpat, kā visas pārējās eļlas.
0
Ēriks > Andra 04.07.2015. 14.32
Man ir aizdomas,ka tas nozīmēs surogātpārtikas padārdzināšanos līdz labas pārtikas līmenim,kas trūcīgiem cilvēkiem samazinās iespējas vispār nopirkt ko ēdamu.Un tieši trūcīgie jau visvairāk pērk tos lētos ķīmiskos draņķus,izglītotie, ar pietiekošiem līdzekļiem sameklē sev kaut ko veselīgāku.Līdz ar to,ja palielina nodokli neveselīgai pārtikai,reizē jāsamazina nodoklis veselīgai,normālai pārtikai,tikai tad sasniegsim uzstādīto mērķi -rūpēties par iedzīvotāju veselību.Pašreizējā variantā tas ir tikai naudas nokāšanas pasākums,kuram skata pēc pievilktas neīstas rūpes par tautu.
0
Ēriks > Andra 04.07.2015. 14.35
Palmu eļļai piemīt viszemākā vērtība, salīdzinot ar citām augu eļļām. Taču ražotājiem tā ir lēts un izdevīgs produkts. Pēc konsistences – cieta, atgādina cūku taukus, parasti balta, taču mēdz būt arī dzelteni oranžā un pat sarkani oranžā krāsā. Raksturīga riekstu garša un smarža.
Šo eļļu izmanto tikai dažu produktu ražošanā, un to nevar nosaukt par veselībai labvēlīgu. Ja izpēta etiķetes uz pārtikas produktu iepakojuma, tad šo eļļu noteikti varēs atrast margarīnā, arī siera un krējuma izstrādājumu, miltu izstrādājumu, saldumu un citu produktu sastāvā, ko lietojam ikdienā. Palmu eļļa satur lielu daudzumu piesātināto taukskābju. Produkti, kas satur šo eļļu, parasti ilgi glabājas un tiem nepiemīt rūgtena garša. Tieši tāpēc to izmanto, piemēram, margarīna un eļļas maisījumu ražošanā. Piesātinātās taukskābes paaugstina holesterīna līmeni asinīs, veicina aterosklerozes attīstību. Sarkano palmu eļļu visbiežāk izmanto ziepju ražošanā, kā arī sveču izgatavošanā. Palmu eļļu plaši izmanto kosmētikā sejas ādas kopšanas procedūrās. No palmu eļļas augļiem var iegūt ne tikai sarkano palmu eļļu, bet arī palmu augļu sēklu eļļu.
***
Andis BRĒMANIS, dietologs:
0
Ēriks > Andra 04.07.2015. 14.37
Ilgtspējības sertifikāts mazāk kā 10% palmu eļļas
Eļļas palmas izcelsme ir Rietumāfrika, bet 20.gadsimta sākumā tās sāka aktīvi audzēt arī Dienvidaustrumāzijā un Dienvidamerikā. Savā veidā eļļas palma ir kā brīnumaugs, jo tās gada raža ir 3,6 tonnas uz hetāru, salīdzinot ar pus tonnu rapša vai sojas. Bet diemžēl palmu eļļas iegūšana ir cieši saistīta ar lietus mežu izciršanu, biotopa degredāciju, klimatu izmaiņām, dzīvnieku traumēšanu un nogalināšanu, jo, saskaņā ar Pasaules Dabas fonda aprēķiniem, katru stundu tiek iznīcināti lietus meži aptuveni 300 futbola laukumu lielumā. Šī apjomīgā mežu izciršana, veicina vairāku dzīvnieku sugu izmiršanu, un, kā rāda pētījumi, ja kaut kas netiks darīts lietas labā, tad savvaļā dzīvojošie orangutāni varētu izmirt jau tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā, bet Sumatras tīģeri – pat mazāk kā 3 gadu laikā.
Protams, aktualizējoties diskusijām par to, cik atbildīga ir šāda ražošana, pasaulē veidojas kustības, kas tiecas to mainīt. Tomēr pagaidām (2013.gada dati) mazāk kā 10% jeb tikai 3,5 miljoni tonnu no visas pasaulē saražotās palmu eļļas bija ieguvusi organizācijas RSPO (Roundtable on Sustainable Palm Oil — Ilgtspējīgas palmu eļļas apaļais galds) sertifikātu.
http://www.sievietespasaule.lv/sp_peta/petam_cik_veseliga_ir_palmu_ella/
0
Ēriks > Andra 04.07.2015. 14.40
Eļļu, ko iegūst no augļa mīkstuma, sauc par palmu jēleļļu, turpretim eļļa no sēklām tiek saukta par palmu augļu kauliņu eļļu. Eļļu iegūst divās stadijās – pirmajā notiek eļļas pirmapstrāde rūpnīcā, bet otrajā stadijā rafinētavā, kur iegūst neitrālu, gandrīz baltu eļļu, atbrīvojot to no brīvajām taukskābēm, krāsas un nevēlamām piedevām. Ja palmu eļļas attīrīšanas blakusprodukti, piemēram, stearīns, ir piemēroti biodegvielas ražošanai, tad attīrītā palmu eļļa tiek izmantota pārtikas rūpniecībā vai skaistumkopšanas industrijā.
Dabīgā veidā palmu eļļa ir veselīga un palīdz pazemināt asinsspiedienu un arteriālas trombozes riskus. Tomēr mēs to pārsvarā lietojam jau oksidētu jeb pārstrādātā formā, kad tā zaudē savas labās īpašības un kļūst kaitīga gan psiholoģiskos, gan bioķīmiskos līmeņos, var radīt reproduktīvo toksicitāti un toksisku ietekmi uz orgāniem, piemēram, nierēm un plaušām.
http://www.sievietespasaule.lv/sp_peta/petam_cik_veseliga_ir_palmu_ella/
0
klusais > Andra 04.07.2015. 23.48
Andra – pareizi ! Vēl vajag pielikt klāt čipšus , visa veida burgerus !!!
0
dzeris49 04.07.2015. 09.37
Tad, kad VM nebūs Celtniecības un naudas norakšanas ministrija, bet, rūpēsies par iedzīvotāju iespējām saņemt med. palīdzību.
1
v_rostins > dzeris49 04.07.2015. 10.34
dzeris49
Atbildībai par veselību pirmkārt jāgulstas uz katra pilsoņa pleciem, un valsts nevar tērēt n līdzekļus visu pīpmaņu, alkašu, narkošu un pederastu ārstēšanai, kuri apzināti to grauj. Pat būdams smagi saslimis, kad bija t.s. “cūkas gripa”, gulēju aukstā istabā zem četrām segām, jo nespēju aiziet un ieslēgt “Junkeru”, nepacēlu roku divas dienas, lai ieslēgtu radio un dzēru tikai ūdeni, man pat doma nebija prātā traucēt mediķus. Visas manas kaites līdz šim novērsuši mani rijīgie makrofāgi, kad pārstāju tos barot.
0
mūsu alus 03.07.2015. 22.24
Kad Finanšu ministrija iesniegs priekšlikumus iedzīvotāju veselības uzlabošanai un saglabāšanai?
0
Krix 03.07.2015. 21.23
Šis ir vienkārši kretīnisms, jeb kārtējais kāšanas projekts tiem, kam liekas, ka iedzīvotāju maki ir no gumijas…un, ja jau tik neveselīgi kāpēc peļņas prognozes ?! :) Nesaprotu vai vajag kārtīgu protestu, lai šādas stulbības nenāk prātā….pēc šāda principa var akcīzi malkai, dziļurbumiem un nosēdakām uzlikt + nodeva tiem, kas nelieto centrālapkuri, jo nemaksā taču nodokli un kā beidzamo skābekļa nodevu no galviņas…
0
Ēriks 03.07.2015. 19.37
Kāds šai cūcībai ir mērķis?Uzlabot veselību?Vai veselību bojā jebkuri sāls un cukura daudzumi,jeb neveselīgi ir lietot šos produktus pārmērīgā daudzumā?Un kur paliek akcīzes uzlikšana ”pārtikai” ar kaitīgām ķīmiskām piedevām,ģenētiski modificētiem produktiem,raundapam?
http://lasipirmsed.lv/e-vielas-un-markejums
http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-zinatne/dzive/lauksaimnieciiba-populara-kjimikalija-raundaps-nokljust-latvijas-iedziivotaju-organismos.a81691/
Un ko lai tagad ēd tie ar maziem ienākumiem,kuri līdz šim varēja nopirkt tikai ķimizētus lētos pārtikas surogātus?
8
dzeris49 > Ēriks 03.07.2015. 20.36
Ģenētiski modificēto produktu kaitīgumu gan neviens vēl nav pierādījis, tas viss ir “zaļo” un citu nekompetentu un aizspriedumainu cilvēku pasakas un fobijas, toties badu ģenētiski mod. augi gan novērst palīdz.
0
canoss > Ēriks 03.07.2015. 21.48
Nav jāpierāda, tas pats par sevi ir skaidrs ja rīsi ģenētisku pārtiku tad ja ne pats to izjutīsi, bet tavi pēcnācēji gan varētu dzimt ar ģenētiskām novirzēm. Tas jau tika novērots ar tām vistām ko baroja ar augšanas hormoniem.
vēl 1950 un 60 gados nekā tāda nebija un cilvēku augumi bija krietni zem 2m. tā sākot no 160cm. līdz 190cm, bet tagad no 170cm. līdz pat 220cm. Un tas viss sākās 1975 gada otrā pusē kad uznāca vistu fermu bums ar to augšanas hormonu pumpēšanu tiem cāļiem. Un ar to ģenētisko graudu barību būs kas līdzīgs. Kāpēc tik daudzi ASV mirst no sirds mazspējas vēl agrā jaunībā? Kāpēc ir tik daudz resnu bērnu, kas vairāk atgādina nobarotus veprīšus kā cilvēka bērnus? Jo tas viss ir no tām izmainītām pārtikām jo organizmi daudziem vienkārši ir sākuši mutēties. Katram 10 bērnam atklāj kādu iedzimtu kaiti. Pārtiku ne vajag modificēt, bet vaig racionāli izlietot, ne vajag sakaltušu maizīti mest mēslos, bet to var sasmalcināt. Esmu atklājis diezgan jauku lietiņu kad tās gardās bulciņas, kam nav piena produktu piedevas atstā sakalst un pēc tam to ēd viņa ir daudz labvēlīgāka organismam kā rīt to mīsktu.
0
Ēriks > Ēriks 04.07.2015. 01.13
dzeri,tu pats stāsti pasakas,palasies labāk grāmatiņas,nevis tici propagandai:
http://www.zemesdraugi.lv/documents/gmo_miti_un_fakti.pdf
0
Ēriks > Ēriks 04.07.2015. 01.21
Agriculture at the crossroads. International Assessment of Agricultural Science and Technology for Development (IIASTD)
ANO, Pasaules bankas un Pasaules veselības organizāciju publicētais starptautiskais lauksaimniecības novērtējums, 2008)
Pirmajā zinātniskajā globālās lauksaimniecības novērtējumā secināts, ka ĢM kultūraugiem nav praktiski nekādas lomas pasaules pārtikas krīzes risināšanā un aicina multinacionālās lauksaimniecības ķimikāliju kompānijas kā Syngenta, Monsanto, Bayer, BASF, DuPont un citas vairs ļaunprātīgi neizmantot pieaugošā bada problēmu pārtikas pārprodukcijas pasaulē, lai propagandētu ĢMO ieviešanu. Novērtējumā atzīts, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu visā pasaulē, ir atgiešanās pie daudzveidīgām bioloģiskām lauksaimniecības metodēm, nevis ĢM kultūraugu audzēšanas paplašināšanas.
http://www.brivsnogmo.lv/kas_ir_gmo/publikacijas
0
Ēriks > Ēriks 04.07.2015. 01.26
The socio-economic effects of GMOs. Hidden costs for the food chain.
Friends of the Earth Europe, 2011
ĢM augu sociālekonomiskā ietekmes izvērtējums atklāj ĢM kultūraugu audzēšanas slēptās izmaksas, kas tiek negodīgi uzspiestas konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības sektoram, tādējādi radot ĢM piesārņojuma un pārtikas cenu kāpuma risku. Ģenētiski modificēto (ĢM) un tradicionālo augu nodalīšanas izmaksas ir daudz augstākas nekā sākotnēji domāts un var paaugstināt pārtikas cenas.
http://www.foeeurope.org/download/Socio_economic_effects_gmos_FoEEbriefing_Mar2011.pdf
0
dzeris49 > Ēriks 04.07.2015. 09.14
Savi mīnusi, protams, ir visam, bet, kas attiecas uz ietekmi uz cilvēka genotipu, ja tā būtu, tā ietekme tiktu novērota jau sen, jo gēnus satur arī tie, tikai, cilvēka genomu tas nekādīgi neietekmē, to ietekmē radiācija, dažādas ķīmiskas vielas, bet, ne ģenētiski modificēta pārtika.
Kāpēc tik daudz cilvēki ar lieko svaru – nekādi pierādījumi, ka to veicina taisni ģenētiski mod. p. nav, drīzāk, tas fastfūds bez kādām robežām, un sēdēšana caurām dienām pie datora vai TV, plus vēl zināmas emocionālas problēmas, nekāda ģenētiska predispozīcija 90% gadījumos tur nav, lietojot veselīgu un sabalansētu pārtiku adekvātās oglūdeņražu – ogļhidrātu – olbaltumu proprcijās un adekvātās devās un ar minimālyu fizisku aktivitāti no liekā svara iespējams mierīgi tikt vaļā.
Ēriks – stipri strīdīgas lietas tur ir, vismaz, pēc manām domām, bet, negribu iedzilināties, neesmu par šo tēmu tik liels specialists.
0
v_rostins > Ēriks 04.07.2015. 10.21
Ēriks
Novērtējumā atzīts, ka labākais veids, kā cīnīties ar badu visā pasaulē
————–
Stingri regulēt bada cietēju populāciju un jāsāk ar Āfriku un pirmkārt izsludinot monitoringu uz melnādaiņu reprodukciju tuvāko 50 gadu laikā un nekādi ĢM pārtikas produkci “cilvēces glābšanai” nebūs nepieciešami.
0
Ēriks > Ēriks 04.07.2015. 10.40
dzeri,kāpēc tad apgalvojumi,ja negribi iedziļināties?
Īpaša uzmanība ir jāpievērš svešā gēna ievadīšanas veidiem. Lai ievadītu gēnu, tiek izmantoti vīrusi, transpozoni vai plazmīdas (gredzenveida DNS), kas ir spējīgi iekļūt organisma šūnā un vēlāk izmantot šūnas resursus, lai radītu lielu skaitu savu kopiju, vai arī iekļūt šūnu genomā. Šobrīd visizplatītākie ir divi gēnu ievadīšanas veidi. Pirmais ir tā sauktais bioballistiskais lielgabals – šūnu apšaudīšana ar zelta vai volframa mikrodaļiņām, kam uzklāti gēni. Šajā gadījumā nav zināms, kāds ir jauno gēnu daudzums un kādā šūnas genoma vietā tie iekļūs. Otrais – daudz izplatītāks un bīstamāks – gēnu ievadīšana ar audzējus veidojošo baktēriju plazmīdu palīdzību. Vācu zinātnieki ĢM barībā ievadītās plazmīdas atrada ne tikai pieaugušo dzīvnieku dažādu orgānu šūnās, bet arī embrijos un jaundzimušos pelēnos.
Produkti, kuru sastāvā ir ĢMO, nes milzīgu peļņu to ražotājiem. Iemesls, kādēļ pētījumu rezultāti tiek noklusēti un pasniegti neobjektīvi, ir, ka ĢMO un transgēno produktu nekaitīguma pārbaudes galvenokārt tiek veiktas par šo ražotāju līdzekļiem. Piemēram, laikraksta «Times» pielikumā «Higher Education» publicēta informācija, ka 30% no 500 zinātniekiem, kuri strādā biotehnoloģiju jomā Lielbritānijā, paziņoja, ka pēc sponsoru pieprasījuma bijuši spiesti mainīt iegūtos datus. 17% no viņiem piekrita mainīt rezultātus, lai uzrādītu datus, kas bija izdevīgi pasūtītājam, 10% zinātnieku paziņoja, ka viņiem to «palūdza», draudot ar tālāku līgumu slēgšanas pārtraukšanu, savukārt 3% paziņoja, ka bija spiesti mainīt pētījumu rezultātus, jo pretējā gadījumā viņi nebūtu varējuši atklāti publicēt savus darbus.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=118&what=46
0
canoss 03.07.2015. 17.51
Manis pēc jau var likt nodokli cukuram, varu jau atsākt audzēt bietes un to cukuru vārīt pats. Un lai tas būtu ekanomiski izdevīgi apvienojot šo darbu ciklu ar sezonālo apkuri. Tā sakot krāsni darbinātu ar pilnu atdevi. Arī sāli varam iegūt to nepērkot, bet ražojot pašiem. Jūra tak te pat blakus ir atsāļosim to vēl vairāk.
Vienīgais kā būs ar ielu kaisīšanu ziemā, par cik % tas kļūs dārgāks? Un vai šo ideju ir saskaņojuši ar kaimiņiem? Sāksies kontrabandas kustība ar šo produktu ievešanu. Brīžiem jābrīnās kur spicas idejas rodas tajos stulbajos ierēdņu prātos. Un tad viņi vēl brēc kad vaig algas palielināt ministriem, bet ja tik slimas idejas rodas, tad neviens vēlētājs šos slimniekus neatbalstīs un vienotība izlidos mēslainē kā izlidoja tās citas bandu partijas.
1
aivarsk > canoss 03.07.2015. 19.24
Brīžiem jābrīnās kur spicas idejas rodas tajos stulbajos ierēdņu prātos.
____________________________________
Padomā, kāds viņu apjoms sēž un ģenerē idejas! Protams, ka laiku pa laikam kaut ko izdomā jaunu!
Piemēram – pacēla sodus autobraucējiem un skat, pilni krūmi ar radariem nākamā dienā!
Uzreiz jau runa nav par 10 EUR, ar ko neviens negribēja riskēt, bet par 40-50, kas jau dod patīkamu straumi no ierindnieka līdz ģenerālim! Galvenais jau tās zīmes mazliet pielabot, lai rastos jaunas situācijas un arī naudas plūsma!
0
canoss 03.07.2015. 17.41
akcīzi jau var uzlikt visam, bet varbūt sāksim likt sākumā akcīzi ministru algām, tā 16% apmērā uz katru izmaksāto eiro.
Ne jau tā vaig budžetā naudu iekasēt, bet valstij būtu jārīkojas tā lai veidotos jauni uzņēmumi, tos stimulējot ar nodokļu atlaišanu pirmos divus gadus. Atskaitot algas nodokļus, kam ir tieša saistība ar strādājošo labklājību un sociālajām garantijām. Reģistrējas jauns uzņēmums, tam uzreiz piesaista ierēdni kura pienākums ir kontrolēt tos un uzņēmumam ik mēnesi jāiesniedz finansu atskaites. Un šos ierēdņus ar algo uzņēmumi, bet tajā pašā laikā uzņēmēji nezin ierēdņu vārdu lai izslēgtu kukuļu došanu. Ja uzņēmums ne uzrāda ienākumus, tad to darbību jāaptur, izņēmums ja iesniedz pamatotu un pierādāmu iemeslu ienākumu ne esamībai.
0
egīls 03.07.2015. 16.14
Ja noteiks nodokli sālim, dosim priekšroku sālij.
1
west > egīls 04.07.2015. 11.55
Protams. Mums vajag apmācīt vēl kādus pāris tūkstošus dīkdieņus – valodas pētniekus un ne tādus sāļus vien redzēsim.
0
not mii 03.07.2015. 16.01
cilvēki izgrūž milzu naudu antioksidantiem, un tos nebūtu taisnīgi aplikt ar pildus nodokli, bet galveno oksidētāju o2 jaapliek riktīgi, kas to lieto – lai maksā dubultā, tā citiem ietaupīsies veselība.
0
Edgars Avotiņš 03.07.2015. 15.52
Rūpes par veselīgu dzīvesveidu izklausās jauki, bet akcīzes nodoklis … sarežģīti administrējams.
0
dzeris49 03.07.2015. 15.25
Tagad Stradiņos ieraka zemē 12 miljonus, nu būs papi8ldus 30 milj., varēs ierakt divarpus reizes vairāk, varēs atkal uzsākt kādu celtniecību, kādas jaunas birokrātiskas struktūraws radīšanai, utt., maz ticams, ka šī nauda aizies konkrēti slimnieku ārstēšanai vai izmeklējumiem.
Igaunijā līdz tādam absurdam neaizdomājas, toties iezīmēta daļa no soc. nodokļa iet medicīnas finansēšanai, un cilvēki var saņemt med. palīdzību par simbolisku līdzmaksājumu, tur pat nav tādas VM, visu regulē slimokase, un nav jāuztur dārga, nekompetenta un korumpēta birokrātiska struktūra.
Latvijā, saprotams, nekas tāds nav iespējams, jo tad jau naudas plūsmas ietu garām birokrātijai un politiķiem, un politiķi nevarētu atlīdzināt saviem sponsoriem ar naudas novirzīšanu “pareizajiem cilvēkiem”.
Muļķuzemē viss pa vecam, un, jo tālāk, jo stulbāk, šī te “spožā” ideja ir tam apliecinājums, tā vietā, lai cīnītos ar korupciju, un sodītu tos, kas to naudu zog un izsaimnieko, kāsīsim iedzīvotājus, lai varētu izsaimniekot vēl vairāk, ne valsts, bet, anekdote.
30
Edgars Avotiņš > dzeris49 03.07.2015. 15.58
Vispār jau atgādināšu, ka vecajās ES valstis vidēji “iekāš” budžetā kādus 50% IKP, kamēr Latvijā zem 28% – tā ka … iekāst no iedzīvotājiem vairāk būtu vēlams. (ja aizsardzība grib 2%, veselība 6%, izglītība vel kādus pāris%, zinātne 1% … un pensijas, vide, kultūra, infrastruktūra utml – skaidrs, ka ar līdzšinējiem nodokļu ienākumiem nepietiks.
Par to, ka nepieciešams arī jēdzīgāk izmantot un apkarot korupciju – pilnība piekrītu.
0
dzeris49 > dzeris49 03.07.2015. 16.11
Tad tu domā, ka nodoklis uz cukuru un sāli ir tas, kas atrisinās šo problēmu?
Varbūt, vajag uzlabot VID darbu, teiksim, sodīt augstus VID ierēdņus, kā piemēram, Jezdakovu, par korupciju, nevis visu to lietu apklusināt, varbūt, vajag mainīt nodokļu sistēmu, un iesākumā arī domāt par jēdzīgāku nodokļu izlietošanu, nevis, uzlikt akcīzi uz produktiem, kas, saprotams, visvairķ atsauksies uz maznodrošinātiem, jo tie produktiem tērē lielāko daļu no sava budžeta?
Varbūt, ar to kontrabandu jācīnas adekvātāk, jo bezakcīzes cigaretes un alkoholu var nopirkt katrā mazpilsētā?
Kamēr valstī tāda korupcija un absolūta ar politiķiem saistīto personu nesodamība un visatļautība, sākot no visaugstākā līmeņa, nekādi akcīzes nodokļi nelīdzēs.
0
Edgars Avotiņš > dzeris49 03.07.2015. 18.21
Džeri – mums ēnu ekonomika ir ap 25% un Eiropā vidēji ap 18% no IKP
Pat ja korumpantus un nodoklu nemaksātajus apkaros līdz ES vidējam līmenim – tikuntā Latvija pārāk maz iekasēs nodokļos. Plānots jau ir apkarot un vērtējums ir, ka Latvija tuvākajos gados varētu samazināt ēnas par 1% gadā – bet … skaidrs, ka veco valstu līmeni mēs ļoti ilgi nesasniegsim – varam tikai pamazām tuvoties.
Nodoklis uz cukuru, sāli utml … virziens ir pareizs tādā izpratnē, ka Latvijā nodokļus vajag pārcelt no darba algas uz patēriņu.
Es tikai šaubos, vai akcīzes nodoklis ir tas labākais risinājums, jo sarežģīti administrējams.
Manuprāt – varētu celt IIN 10% likmi (savas mantas pārdošana, kapitāla pieaugums utml) – pamazām uz 15% pusi.
Būtu arī logiski apkarot PVN atgūšanu par privātu preču pirkšanu caur uzņēmumiem – bet kā to izdarīt … nezinu.
0
aivarsk > dzeris49 03.07.2015. 19.19
Edgars Avotiņš Vispār jau atgādināšu, ka vecajās ES valstis vidēji “iekāš” budžetā kādus 50% IKP, kamēr Latvijā zem 28% –
________________________________
Atgādināšu, ka vecajās valstīs, pirms sākt slaukt govi, pagaidīja, kamēr tā nāk slaucama, nevis kā pie mums – sāka slaukt maziņu teliņu, visu laiku brīnoties, ko tas neaug lielāks un mēģina mukt?
0
zanE. > dzeris49 03.07.2015. 20.28
….Edgar….mēs jau vairākkārt esam to izrunājuši – kapitāla pieauguma nodoklis IR 15%….ar 10% tiek aplikti bankas noguldījuma procenti – tos gan varētu aplikt ar 15%, it īpaši, ja ņem vērā faktu, ka bankas par noguldījumiem vairs negrib maksāt noguldījuma procentus… :)
…tāpat – varētu dividendēm nodokli paaugstināt no 10% uz 15%…un tas būtu tikai loģiski…
…kura partija saņemsies to ierosināt?…
0
Normunds > dzeris49 03.07.2015. 23.38
zanE ….Edgar….mēs jau vairākkārt esam to izrunājuši – kapitāla pieauguma nodoklis IR 15%….ar 10% tiek aplikti bankas noguldījuma procenti – tos gan varētu aplikt ar 15%, it īpaši, ja ņem vērā faktu, ka bankas par noguldījumiem vairs negrib maksāt noguldījuma procentus… :)
…tāpat – varētu dividendēm nodokli paaugstināt no 10% uz 15%…un tas būtu tikai loģiski…
…kura partija saņemsies to ierosināt?..
====================
Nevienā normālā valstī netiek nodokļa likme noteikta pēc ienākuma avota, ir viens income tax gan algai, gam depozītiem, gan dividendēm un Latvijas gadījumā visiem ienākumiem jānosaka 23%, kādu maksā cilvēki no minimālās algas.
Neviena partija to neierosinās, jo visas partijas ir partijas sponsoru īsā pavadiņā.
0
zanE. > dzeris49 04.07.2015. 01.34
– “Nevienā normālā valstī netiek nodokļa likme noteikta pēc ienākuma avota, ir viens income tax gan algai, gam depozītiem, gan dividendēm”
————————————————–
….Normund…man Tevi nāksies apbēdināt…
http://www.pwc.com/gx/en/paying-taxes/overall-ranking-and-data-tables.jhtml
http://www.pwc.com/gx/en/paying-taxes/index.jhtml
0
Edgars Avotiņš > dzeris49 04.07.2015. 08.51
Zane – atvaino par to kļūdu
p.s.
Rekur Delfos Vienotības Atis Lejiņš rosina progresīvo nodokli
http://m.delfi.lv/versijas/article.php?id=46175741
Tikai viņam laikam gan Vienotībā nav domubiedru un arī citas nevienas daudzmaz reālas SD partijas nav.
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 08.58
dzeris – pastāsti kapēc domā , ka Jezdakova bija jāsoda un lietu noklusināja ? Tev ir kādi konkrēti fakti zināmi vai tikai tas , ko rakstīja prese? Man tajā pašā laikā VID struktūru labi zinoši cilvēki stāstīja , ka to , ko piesēja Jezdakovai viņa nemaz nevarēja izdarīt vai precīzāk to reāli varēja izdarīt zemāk stāvošas personas , nesauksim vārdos , bet tie ir zināmi . Tapēc arī man Jezdakovas apsūdzību noņemšana neizbrīnija , bet gan pārliecināja , ka tā bija vienkārši cīņa par amatu.
Par nodokļu jēdzīgāku izmantošanu jau esmu rakstījis – redzot nodokļu izmantošanu nav motivācijas tos maksāt … tā vienkārši un elementāri.
Un treškārt – ir jānormalizē attiecības VID – nodokļu maksātājs . Patreiz tas plūst kādā nesaprotamā represiju virzienā .
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 09.05
Edgars Avotiņš – progresīvo nodokli kavējas ieviest , jo tā administrēšana ir sarežģīta un iespējams rezultāts neattaisnos līdzekļus :)
Piebildei par ēnu ekonomiku – to varētu mazināt , ja vienkāršotu piemēram grāmatvedības uzskaiti mazajiem uzņēmumiem , kuri idejiski netrāpa zem mikrouzņēmuma statusa . Relatīvi sarežģītā grāmatvedība daudzus dzen pelēkajā zonā , jo tā ir lētāk un vienkāršāk .
0
dzeris49 > dzeris49 04.07.2015. 09.40
klusais – labi, pieņemsim, visa prese meloja, kaut, grūti ticēt, ka viss tas tika izzīsts no pirksta, Jezdakova to nedarīja, bet, izdarīja zemāk stāvošie ierēdņi, tad, kāpēc nesoda tos?
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 09.47
dzeris – vai tad pirmo dienu dzīvo Latvijā ? Augstajos plauktos reāli nevienu nemaz nedomā sodīt … ir vajadzīgie un savu laiku nokalpojušie … tad nu viņus dažādos veidos pārbīda, dažus ar resna mieta pavicināšanu un tas arī viss. Un nevajag domāt , ka citur ir savādāk ( ar to domāju kaimiņu pieasaukšanu ) .
0
v_rostins > dzeris49 04.07.2015. 10.01
Edgars Avotiņš
Progresīvais ienākuma nodoklis izcili taisnīgs, tikai tas nedos pienesumu budžetam, jo ikviens to optimizēs. Nauda ir jāievāc ar nodokļiem, kurus nevar apiet, kā NĪ un transporta līdzekļu un tas mierīgi var būt progresīvs.
Štrunts par progresīvo ienākuma nodokli, ja kaut būtu aizklapēta ZRP(v) paģeļņiku, SC, miļicijas cītīgi apsargātā spiķikvodkassigareti točka centrāltirgū un citur.
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 10.06
rostins – piekrītu ,ka būtisks rādītājs cik ļoti valsts grib sakārtot nodokļu sfēru ir vienkāršais “spirtik-cigareti” Centrāltirgū … Klasiskākais piemērs valsts cīņai pret nelegālo alkohola apriti ir “točka” Bolderājā tieši pretī Policijas logiem … tas ir reāls pasākums :)
0
dzeris49 > dzeris49 04.07.2015. 10.19
Domāju gan, ka ideāli nav nekur, bet, daudz kur, tomēr, nedaudz savādāk ir, ne par velti Latvija visos negatīvos rādītājos daudz zemāk pat par kaimiņu valstīm, diezin vai korupcija un valsts nozagšana ir valsts pārvaldes modelis pilnīgi visur, citur ar to, tomēr, mēģina cīnīties, arī politiskā līmenī, Latvijā par to vairs pat vispār nerunā, jo tā ir sistēma, vai nu turi muti, piedalies un esi tur iekšā, ja pavērsi muti, tad lido ārā, un vēl vari zaudēt visu.
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 10.31
dzeris – no mana subjektīvā viedokļa … – mēs Latvijā ļoti mīlam paši sev “dirst” virsū … , kamēr kaimiņos nav šī īpašība tik ļoti izteikta. Bet tā laikam ir mūsu problēma :)
0
v_rostins > dzeris49 04.07.2015. 10.37
klusais
Ušmerika miļicija RCT, Kozlovska plintnieki Bolģerājā. Ja būtu vēlme iekasēt akcīzes nodokli maksimālā apmērā, likumdošana to paveiktu mēneša laikā un nezināmas izcelsmes organisms(lasi: krievijas pilsonis vai t.s. nepilsonis), kurš tirgo nezināmas izcelsmes akcīzes preces, pieķeršanas gadījumā būtu laimīgs tikt pāri Zilupei un nekad vairs nerādīties šai krastā.
0
dzeris49 > dzeris49 04.07.2015. 10.59
klusais – nedomāju gan, ka tikai tur ir problēma.
Notiek taču dažādu starptautisku aģentūru pētījumi, kas balstās uz objektīviem rādītājiem.
Kāpēc Latvija nespēj izveidot tādu veselības aprūpes modeli, kā Igaunijā?
Valstis taču absolūti analoģiskas un salīdzināmas pēc visiem parametriem
Elementāri – tur politiķi domā, kā būtu lētāk, bez liekas birokrātijas, un ērtāk nodokļu maksātājam, Latvijā politiķiem motivācija pavisam cita – visai naudai jāiet caur politiķu un VM birokrātu rokām, lai var novirzīt “kam vajag”.
Un līdzīga situācija arī citur, igauniem viss daudz sakārtotāks, kaut, saprotams, savas problēmas ir katram.
Tad kas vainīgs, varbūt, dažāda mentalitāte, mums vairāk tā “austrumu” mentalitāte, igauņi ir vairāk ziemeļieropieši?
0
zanE. > dzeris49 04.07.2015. 11.00
…Dzeri…. Tu saki – “pieņemsim, visa prese meloja, kaut, grūti ticēt, ka viss tas tika izzīsts no pirksta”…
…………
….vai atceries tā laika virsrakstus?…pat uz viena, Tu, paspēji uzķerties – “Mediju pārstāvji pārsteigti par redzēto Jezdakovas dzīves vietā”…un…cilvēkiem rosās fantāzija, tekstu nelasot…bet realitātē – pārsteigums par vienkāršību, luksus mantu neesamību un 1000 latu “atradumu” skaidrā naudā….
…Jezdakova netika apcietināta, ne arī apsūdzība uzrādīta, bet mediji pasniedza divdomīgus virsrakstus un attīstīja tekstus pieļāvumu formā, jo…lai mediju pasniegto ziņu lasītu/skatītos – ir vajadzīga sensācija…bet cilvēks tiek apzīmogots un Tu esi vislabākais piemērs, cik vieglu roku sabiedrība šo štempeli izmanto, pateicoties masu mediju pārprastai “vārda brīvībai”…
…MM veido sabiedrisko domu, taču nejūt nekādu atbildību par savu darbu un tā ir vislielākā nelaime Latvijas masu mediju pārstāvjiem – uzticības zaudēšana…
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 11.06
rostins – tur kaut kāds čurka visu to rajonu tur savā paspārnē.
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 11.10
dzeris – es pēc pāris paša personīgi iepazītām situācijām Igaunijā skatos skeptiski uz stāstiem par sakārtoto sistēmu. Es drīzāk teiktu , ka igauņi māk uzspodrināt spalvas … starp citu tāpat kā leiši. Par medicīnas situācijas sakārtotību nemācēšu spriest … presē lasītajam uzticos ļoti nosacīti :)
0
zanE. > dzeris49 04.07.2015. 11.36
…Dzeri…par Igaunijas nodokļu sistēmu 2015.gadā…salīdzināšanai:
Igaunija
Mēģinot atgūt konkurētspējīgas nodokļu sistēmas priekšrocības, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm un arī Somiju, 2015. gadā Igaunijā ir samazināta ienākuma nodokļa likme. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 20% (2014. gadā bijušā 21% vietā). Fiziskajām personām – nodokļu maksātājiem neapliekamais minimums ir 1848 EUR gadā (154 eiro mēnesī). Savukārt uzņēmumiem un ārvalstu komersantu pastāvīgo pārstāvniecību sadalītā peļņa, ziedojumi, reprezentācijas izdevumi un izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, tiek aplikti ar likmi 20/80. Šī likme arī piemērojama darbinieku papildlabumiem (fringe benefits) kopā ar sociālo nodokli.
Igaunijas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir mazliet sarežģītāka nekā citās valstīs, jo sastāv ne tikai no ierastā sociāla nodokļa, bet arī no citiem papildmaksājumiem. Tā 2015. gadā no darbinieka algas ietur 1,6% bezdarba apdrošināšanas iemaksas. Papildus tam darba devējs veic bezdarba iemaksas 0,8% apmērā. Sociālās nodoklis, ko veic darba devējs, ir 33% no bruto darba samaksas, un minimālais nodokļa apmērs 117,15 eiro mēnesī. Sākot ar 2012. gadu, darbinieki veic arī iemaksas valsts obligāto fondēto pensiju shēmā 2% apmērā, un no 2014. gada darbinieks var izvēlēties ieturējuma nodokļa likmi 3% apmērā. Kā sistēmas īpatnību var minēt zemes nodokli, ko maksā par zemes vērtību, izņemot zemi, kur saimnieciskā darbība ierobežota vai aizliegta. Zemes nodokļa likme ir 0,1 līdz 2,0 procenti no zemes vērtības.
Kopumā, salīdzinot ar 15 Latvijas valsts nodokļiem, Igaunijas nodokļu sistēmā ir 8 valsts nodokļi (ienākuma, akcīzes, azartspēļu, pievienotās vērtības, zemes, sociālais, smago kravas autotransporta nodoklis un muitas maksājumi), kā arī 6 vietējie maksājumi (reklāmas, ielu un ceļu slēgšanas, transportlīdzekļu, dzīvnieku, izklaides nodoklis un stāvvietas nodeva).
….Baltijas valstu nodokļu pamatlikmju salīdzinājums:
https://businessnetwork.lv/ievads/bilance/arvalstu-nodoklu-sistemu-iespejas-un-ipatnibas-27175
….tur atradīsi arī informāciju par Lietuvu un….Baltkrieviju….
…no baltkrieviem gan mēs varētu pārņemt labu praksi attiecībā “izmirstošajām” lauku teritorijām:
– Mazpilsētas/lauku stimuli uzņēmumu izveidei apdzīvotajās vietās un pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50 000 cilvēku = 7 gadi atbrīvojums no peļņas nodokļa un 5 gadi nekustamā īpašuma nodokļa un vietējo nodokļu atbrīvojums…
0
zanE. > dzeris49 04.07.2015. 11.45
…un vēl…ļoti interesants pensiju izdevumi ES-28 valstīs procentos no IKP:
….arī tas Tev būs pārsteigums… :)
http://pbs.twimg.com/media/CI_LzKUUwAAJUBp.png
0
dzeris49 > dzeris49 04.07.2015. 11.52
NEEsmu nekāds lielais specialists pa nodokļiem, utt.,bet, med. sistēmā gan nedaudz orientējos, un reāli zinu to bardaku un dārdzību, ja esi nopietni saslimis, kas ir pie mums, un varu salīdzinot ar to, kā analoģiskos gadījumos ir Igaunijā, cik lielas izmaksas, kā viss notiek, utt., ja ne “teorētiski, tad tīri praktiski, pats caur saviem radiem esmu saskāries ar konrētiem gadījumiem.
Kas att. uz Jezdakovu, ja reiz viss tas bija izdomāts, kāpēc nav tiesas procesi pret att. preses izdevumiem, likumdošana taču to atļauj?
0
zanE. > dzeris49 04.07.2015. 12.39
….Dzeri….neviena tiesa neuzsāks procesu par goda un cieņas aizskārumu, kurš pamatots ar pieļāvumu – “iespējams”…bet ar to pietiek, lai tauta ceptos un izgāztu savas negatīvās emocijas…un žurnālistu lomas tēlotājiem ir arguments – tas ir tikai viedoklis un par viedokli nevienu nevar notiesāt…ja kāds politiķis vai amatpersona mēģinās pret to sacelties – noraks sevi uz mūžīgiem laikiem….
…atkārtošu n-to reizi – masu mediji gadiem nespēj vienoties par savas cunftes Ombuda izveidi?…vai tāpēc, ka tas priekš viņiem ir apdraudējums visatļautības ierobežošanai?…
0
Ēriks > dzeris49 04.07.2015. 12.47
Tad jau vajag ombudu arī sabiem,knabiem un dēpiem,kas dala pielaides zaķiem un potapkiniem ,bet uz ”pamatotu aizdomu” pamata nedod citiem.
0
dzeris49 > dzeris49 04.07.2015. 13.08
Jebkurā gaidījumā, ja reiz tādas publikācijas, pieņemsim, ka pilnīgi sadomātas, parādījās, acīmredzot, bija kāds pasūtītājs, kuram tas izdevīgi.
Un, cik noprotu kaut vai pēc klusais komentāra ( kurš, vispār, ir ļoti informēts cilvēks, viņa faktiem es es nešaubīgi ticu, cita lieta ir par to interpretāciju, bet, tas ir normāli) neviens nenoliedz, ka pats blēdības fakts pastāvēja, strīds varētu būt tikai par to, kurš to veica, tad, kāpēc vispār neviens netika saukts pie atbildības?
Kāpēc visu to skandālu apklusināja, Jezdakova aizgāja, un netika meklēts ne pasūtītājs, ne izpildītāji, ne presē, ne VID?
Nē, nu saprotu jau, ka nevajag būt naivam, jo, kaut vai pēc tā paša klusais vārdiem, mums nevienu augstākstāvošu blēdi nesoda nekad, tik daudz es arī saprotu, nu bet, pieņemsim, es esmu naivs, un uzdodu šādu jautājumu?
0
zanE. > dzeris49 04.07.2015. 14.36
…Dzeri…”starpnieks”, kurš saņēmis naudu, lai to, it kā kukuli, nodotu VID amatpersonām – ir aizturēts un tiks tiesāts, jo uzņēmējam, kuram stāstījis pasaciņas, ka “lietas nokārtos”, bet tādēļ nepieciešams kukulis – neko nav kārtojis, bet naudu iebāzis savā kabatā…salielījies un “draugu” uzmetis….ne pirmais, ne pēdējais tāds gadījums…
….par to tika ziņots arī MM, tikai šoreiz tā klusiņām, nemanāmi, bez liekas pompozitātes, jo uz nepārbaudītiem faktiem uzpūstais skandāls – pārplīsa kā ziepju burbulis….kurš tad gribēs atzīties, ka esi pārsālījis un pāršāvis pār strīpu?….
0
Optiskais Tēmeklis > dzeris49 04.07.2015. 16.45
Edgar, Tev tāpat kā VM pamuļķiem un nkauņām aizmirsies, ka “vecajās Eiropas valstīs” pilsoņu/iedzīvotāju ienākumi atšķiras no LV iedzīvotāju ienākumiem. Neesi pamanījis?
Nodoklis/akcīze paredzēta arī gaļas žāvējumiem, — pārvaldes elites kārtējais sveiciens LV lauciniekiem.
0
klusais > dzeris49 04.07.2015. 23.46
dzeris – par blēdībām runājot … NP uzdeva rakstisku jautājumu Pētersonei ( manuprāt tas bija maijā ) par PVN atmaksu apmēru 2014 un 2015 gadā pa mēnešiem … tas bija saistīts ar to ,ka ar PVN iekasēšanu iet nu galīgi šķērsām un bija zināms , ka PVN atmaksa ir būtiski palielinājusies konkrētajā mēnesī , atbilde bija , ka jautājumam nav nekāda sakara ar PVN iekasēšanu …
Ja par procesiem VID , tad ir interesantas tendences , ka Pētersone atbrīvojas no cilvēkiem ,ko vēl esot FM 2002-2003 VID sistēmā atbildīgos amatos iebīdīja VD . Tas viss notiek bez lielas ažiotāžas , bet notiek :) Patreiz vienīgais , kas runā pretim Pētersonei ir Kravalis :) Pirmais mēģinājums noēst viņu nav izgājis cauri …
0
Ebenemezers-3 03.07.2015. 14.51
vajag taam indiigajaam desaam , no kaa paliek ļaudis resni un obligaati kafejai
0
traductrice 03.07.2015. 14.32
Man gan ir jautājums – kāds tam ir mērķis? Aizbildinās ar nodokļa uzlikšanu neveselīgai pārtikai, lai IEROBEŽOTU tās lietošanu, bet rezumējumā uzskaita, cik naudiņas varētu par to iekasēt cerībā, jo vairāk jo labāk. Nedaudz divkosīgi.
Lai vai kādi arī būtu patiesie nodomi, PĀRTIKAI, es uzskatu, nekādu nodokli likt virsū nedrīkst. Mums jau tā ir ļoti dārga pārtika pret pirktspēju. Ražotāji tiks nolikti dilemmas priekšā – vai nu iemācīsies, piemēram, ražot gaļu vispār bez gaļas vai šokolādi bez kakao un cukura, vai arī lēnā garā putēs ārā.
2
fretka > traductrice 03.07.2015. 14.50
Bet varbūt parādīsies “točkas”, kur uzņēmīgi kontrabandisti slepus tirgos sāļu gaļu un saldu šokolādi :)
0
Normunds > traductrice 03.07.2015. 23.31
Kāds ir mērķis? Mērķis ir viens, palielināt budžeta ieņēmumus. Viss pārējais ir bla bla tukša muldēšana.
Ir samazināti darbaspēka nodokļi pēdējo gadu laikā, nodokļi no IKP nokritušies līdz 25% un tā jau ir robeža, kur jāsāk domāt, vai valsts vispār spēj pildīt savas funkcijas.
Bet valdība un koalīcija tā vietā, lai paceltu Uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir nesamērīgi mazs pret Igaunijas un Lietuvas UIN, kā arī lai izlīdzinātu dividenžu ienākuma nodokli, depozītu nodokli ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, izlemj atkal ķerties pie rīkles nabagiem un aplikt ar nodokli pārtiku. Cūkas jūs esat!
0
andrejs 03.07.2015. 14.29
cukuram un sālim….
—————-
tas jau sāk atgādināt viduslaikus.
0
fretka 03.07.2015. 14.19
Kāpēc aizmirsts par akcīzes nodokli maizei un kartupeļiem?
0