Medicīnas tūrisms – iespēja valsts izaugsmei
Saistītie raksti
Viedoklis /
23. oktobris
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Viedoklis /
15. oktobris
Zinātne ir pieejama ikvienam, kurš gatavs izmantot iespējas
Viedoklis /
11. oktobris
Vēlreiz par paliatīvās aprūpes nepilnībām
Viedoklis /
5. septembris
Veselības aprūpes sistēmas hroniskās problēmas
Komentāri (22)
Agris Grînbergs 26.06.2015. 23.31
Tas nekas, ka valsts sektora buvet vai rekonstruet slimnicas maksa 4000 eur/m2, bet privata – 1100.
Autoram patik sedet siltas curas un runat par natrija, kalcija un kalija spa poceduras lielisko kvalitati un ietekmi.
0
Juris 26.06.2015. 21.18
Es piekrītu Uģa tekstam. Pieļauju ka medicīnas tūrisms Latvijā varētu tikt organizēts no attāliem Tadžikijas rajoniem, Indijas , Nepālā . Tas prasa milzīgi attīstītu industriju, aviācijas sakarus, viesnīcas, iekšējos aģentus, bankas sistēmu .es baidos , ka sabiedrības tolerances līmenis pret citu kultūru, ādas krāsu , reliģiju un tradīcijām ir ļoti zems un izmaiņas nenotiek ātri.liecība tam ir diskusijas par bēgļu kvotām Latvijā. Straujuma pati minēja par sabiedrības nesagatavotību viegli
uzņemt citas tradīcijas un reliģiju un ksenofobisko auru ap to.Piemērām, islama ticīgajiem ir vajadzīgas telpas tradicionāliem rituāliem .Iedomāsimies, čartera reisu no Tadžikijas, un 50 slimo cilvēku( brukas , žultspūšļa akmeni,prostatas,) pēkšņu ierašanos kādā Rīgas medicības centrā. es atbalstu ideju par medicīnisko tūrismu Latvijā un īstenībā kā izolēti piemēri,tas jau pastāv stomatoloģijā vai fitness un spa industrijā.to izmanto skandināvi, jo vairāki Latvijas stomatologi ir trenēti Rietumos , viņiem ir pareizie instrumenti un zināšanas un cenas vēl nav tik milzīgas kā Eiropā .Tomēr ir milzu ceļš ejams līdz lielās medicīnas tūrismam
0
Ugis 26.06.2015. 20.40
Man gruti saprast, ka var runat tadas aplamibas.
“To, ka mums ir lieliska medicīnas izglītības sistēma, kuru jau tagad novērtē daudzi ārzemnieki, kas ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas mācīties Rīgā nevis Ņujorkā vai Londonā”. Uz kadiem datiem ir balstits sads apgalvojums? Ir absoluti skaidrs, ka tie medicinas studenti no ES, kas seit ir, nav spejusi ieklut medicinas studentu vidu ne Vacija, ne Zviedrija, un brauc uz Latviju, Ungariju, Poliju un maksa par sim studijam lai klutu arsti. ASV, Anglija neuznem NEVIENU studentu tikai tapec ka vins var samaksat! Tas nav iespejams, jo uznem tikai labakos vadoties pec valsts centralizetiem eksameniem un personalizetam parunam! Ka Latvija uznem sos studentus nav nekas slikts, tacu mums jabut atklatiem, un jasauc lietas istajos vardos, jo lietu uzpuskosana nepalidz nevienam, jo radam sev parprastas iluzijas par lietam. Lai sos vajakos studentus kas ir Latvija, izveidotu par labakiem arstiem, vinos butu jaiegulda vairak resursu, labak apmaksati pasniedzeji, personigas konsultacijas, tulks pie pacienta un tt.
Autoram vajadzetu gribet un spet atbildet Latvijas iedzivotajiem, kapec Igaunija kur kopa par veselibas aprupi (privatais+valsts) tere 5.9% no IKP, kamer Latvija (privatais+valsts) 6.2%, tacu rezultati Igaunija ir nesalidzinami labaki. Mes gan esam 3 vieta pasaule pec CT (komjuertomografu skaita) uz vienu miljonu, un 4 vieta pasaule pec izdarito izmeklejumu skaita, kas ir sausmigi, jo parada ka tos izdaram daudz par daudz. Ar invazivam kardiologiskam proceduram ir lidzigi, daudziem kam tas nevajag, tas tiek veiktas. Protams, ka mums lielaka dala ir fantastiski arsti, tacu vini nevar izmainit sistemu, to var izmainit tikai politiski, un tas nenotiek!
ugis gruntmanis
0
Ugis 26.06.2015. 20.01
Man gruti saprast, ka var runat tadas aplamibas.
“To, ka mums ir lieliska medicīnas izglītības sistēma, kuru jau tagad novērtē daudzi ārzemnieki, kas ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas mācīties Rīgā nevis Ņujorkā vai Londonā”. Uz kadiem datiem ir balstits sads apgalvojums? Ir absoluti skaidrs, ka tie medicinas studenti no ES, kas seit ir, nav spejusi ieklut medicinas studentu vidu ne Vacija, ne Zviedrija, un brauc uz Latviju, Ungariju, Poliju un maksa par sim studijam lai klutu arsti. ASV, Anglija neuznem NEVIENU studentu tikai tapec ka vins var samaksat! Tas nav iespejams, jo uznem tikai labakos vadoties pec valsts centralizetiem eksameniem un personalizetam parunam! Ka Latvija uznem sos studentus nav nekas slikts, tacu mums jabut atklatiem, un jasauc lietas istajos vardos, jo lietu uzpuskosana nepalidz nevienam, jo radam sev parprastas iluzijas par lietam. Lai sos vajakos studentus kas ir Latvija, izveidotu par labakiem arstiem, vinos butu jaiegulda vairak resursu, labak apmaksati pasniedzeji, personigas konsultacijas, tulks pie pacienta un tt.
Autoram vajadzetu gribet un spet atbildet Latvijas iedzivotajiem, ka pec Igaunija kur kopa par veselibas aprupi (privatais+valsts) apmaksa tere 5.9% no IKP, kamer Latvija (privatais+valsts) 6.2%. Mes gan esam 3 vieta pasaule pec CT (komjuertomografu skaita) uz vienu miljonu, un 4 vieta pasaule pec izdarito izmeklejumu skaita, kas ir sausmigi, jo parada ka tos izdaram daudz par daudz. Ar invazivam kardiologiskam proceduram ir lidzigi, daudziem kam tas nevajaf, tas tiek veiktas. Protams, ka mums lielaka dala ir fantastiski arsti, tacu vini nevar izmainit sistemu, to var izmainit tikai politiski, un tas nenotiek!
0
valdemir 26.06.2015. 11.18
Tāda pati iespēja valstij, kam nerūp savi iedzīvotāji, kā eko, alko, narko, seks un tamlīdzīgi tūrismi. Kāds naivums iedomāties, ka to, ko es varu pārdot aizrobežas liekēdim par pieci, tūlīt sākšu tirgot savējam par trīs.
1
edge_indran > valdemir 26.06.2015. 12.08
———
Medicīnas tūrismā nav jābaidās no pārkaršanas.
==============================================================================
Ne “aizrobežas” par 50, ne “vietējam” par 30 – ja latviešu valodu nezinās:
“По данным портала “Русская весна”, жительница Латвии Людмила Калниня обратилась с жалобой в национальную службу здоровья после того, как врач отказалась давать ей консультацию на русском языке.”
http://delyagin.ru/news/86526-evropejskie-tcennosti-nachali-ubivat-uzhe-ne-tolko-na-ukraine-no-i-v-latvii.html
0
dzeris49 26.06.2015. 10.33
Igaunijā jau arī ir iedibināta sistēma, ka, zināma daļa no soc. nodokļa iet taisni med. apdrošināšanai, un visu regulē nevis ierēdņi un politiķi, bet, slimokases, pie kam, nav jāuztur milzīgi dārga Ves. ministrija ar mulzīgu ierēdņu skaitu, utt, toties visi, kas maksā nodokļus, var saņemt adekvātu med. palīdzību par simbolisku līdzmaksājumu, tie, kas var maksāt, bet, nemaksā – tikai neatliekamo med. palīdzību, par pārējo jāmaksā pilna cena.
Kāpēc Latvijā to nevar un negrib ieviest – jautājums, saprotams, retorisks, atbilde katram skaidra – tad jau politiķi un to ieceltie ierēdņi nespēc kontrolēt milzīgas naudas plūsmas un novirzīt tās, “kam vajag”, tātad, primitīvizējot, šinī nozarē vairs nevarēs tā zagt, un būs jālikvidē VM kā tāda, ( Igaunijā par visu medicīnu atbild daži cilvēki pie Soc. lietu ministrija), un tas nu ir tas, ko mūsu politiķi nepieļaus, jo “apbižot” savus sponsorus, un vēl likvidēt daudzas darba vietas “savējo” birokrātijai – tas no mūsu jampampiņiem prasīts pārāk daudz.
0
Absints 26.06.2015. 10.20
Pakalpojums maksā tik, cik tas maksā. jautājums ir – kurš maksā? Cilvēks pats? Latvijas iedzīvotājs? Tūrists?. Un, ja kāds cits par Tevi maksā, tad rodas visādas greizas lietas. Piemērs- bezmaksas diagnostika. Valsts noteiktās rindas ir uz pusgadu un vairāk, bet slimība nevar gaidīt, un tiek meklēti apkārtceļi.. diagnostika tiek noorganizēta ātrāk, apejot rindu, par dārgu maksu, kā rezultātā valsts rinda pagarinās. Tāpēc visam jābūt par maksu. Visiem vienādi. Bet- tas atsevišķām kategorijām ir jākompensē, pat piešķirot naudu pirms pakalpojuma…
Visu laiku saku, ka bezmaksas medicīna mums ir ļoti dārga. Un, pie kam, galīgi nesaprotama- kam dot, cik dot, kad dot.. Zatlers legalizēja aploksnes, bet nelegalizēja procesu..
Tāpēc maksas medicīna mums būtu lētāka, it sevišķi, ja normāli darbotos apdrošināšana (maksāju apdrošinātājiem, teiksim 10 eiro mēnesī, lai brīdī, kas ir vajadzīga dārga operācija, to nosegtu apdrošinātājs)
Viss izskatās skaidrs , kā bērna asara, bet, kā jau rakstīju, nekāda sakārtošana te nenotiks. Aplokšņu norēķinu sistēma ir tā iezīdusies dakteru galvās, ka reāli viņi neko mainīt negrib. Duļķainā ūdeni zivīm vieglāk slēpties…
Ārzemnieki ir tas kanāls, ar kuru palaīdzību šo sistēmu var sakārtot. Aizibrauciet, piemēram, uz Stradiņiem – uz pārsiešanu. Pus diena rindā. Veselīgi? Dikti? Pie kam alternatīvas tiem, kas varētu samaksāt, nav………
Tāpēc serviss, kas tiek nodrošināts ārzemniekiem, būti skola, kā tas jādara visiem. Ārzemnieki, ir tās durvis, pa kurām tas var ienākt.
0
dzeris49 26.06.2015. 09.17
Kāds “naudas trūkums”, ja mierīgi var ierakt zemē 12 miljonus, vēl nezcik miljonus vajag, lai to visu izraktu, un nav neviena ne vainīgā, ne atbildīgā?
Spriežot pēc šiem faktiem, nepārtrauktām celtniecībām, rekonstrukcijām, dārgās diagnostikas aparatūras iepirkumiem, kuras mums nu jau vairāk uz att. iedzīvotāju skaitu vairāk, kā visbagātākās valstīs, mums to naudu burtiski nav kur likt!
Cita lieta, ka, lai likvidētu rindas uz operācijām kaut vai vēžiniekiem, un vispār ārstēšanai, tur mums naudas nav.
Nezin kāpēc pēc visiem parametriem līdzīgā valsts Igaunija šo nozari sakārtot spējīga, mēs, pat ar to, ka viņiem tur pat veselības ministrijas nav ( toties cik mums birokrātu tur ganās), absolūti neesam spējīgi.
Naudas mēs, protams, veselībai dodam vismazāk Eiropā, bet, ar to “pakāpenisko palielināšanu” gan tā pašvaki, katru gadu naudu dodam arvien relatīvi mazāk, nevis vairāk, kā tā tiek izlietota, tas jau arī visiem skaidrs.
Nu bet nevar jau gribēt lai valstī, kurā korupcija un valsts nozagšana ir valsts pārvaldes forma, vienā atsevišķā nozarē būtu citādāk.
0
ozolnieki 26.06.2015. 09.00
Par šo tūrismu runā jau gadus 5 aktīvi . Ja paklausies tad šķiet rinķi gāž . Kas ir tūristi .. NVS valstis , bijušie NVS no rietumiem ( paziņa latviete no Izrēlas šeit zobus labo ) . Kuras jomas ..zobārsti , acu operācijas ( pamatā tuvredzības korekcija ). Kuņģa samazināšana resnajiem . Vēnas .
Esmu dzirdējis raidījumus kur pašo plaukstošo tūrismu stāsta kā par izdevušos nozari , klienti plūst . Viens izārstēts pacents atved divus … tā vienreiz Zaržeckis pa Radio .
Bet neskatoties uz leipurtiju visu laiku aicina valsti pieslēgties .
0
ierados 26.06.2015. 08.23
“Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums.”
Tas pats mazumiņš tiek izpļurkāts neefektīvos projektos (skat. Stadiņu celtniecību). Tā ir Latvijas problēma visās nozarēs. Naudas zāģēšana skaidās, no kurām labums tiek stipri ierobežotai savējo kopai. Par to mērķtiecību arī stipri pārspīlēts. Lietas var kārtot bez liekiem pribambasiem. Tā piemēram, kultūras un izglītības celšanai nebija obligāts 500 ļimonu smags betona klucis.
8
0
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@gustaps > ierados 26.06.2015. 21.08
“kultūras un izglītības celšanai nebija obligāts 500 ļimonu smags betona klucis” – tā būtu domāta bibliotēka? Nevajadzīga? Varbūt varēja Rubika Preses namā pa lēto iepresēt.
Man jaunā bibliotēka nepatīk, bet cilvēkiem, kas tur strādā, esot ļoti laba.
Par cik ļimoniem varētu uzcept SMUKU un funkcionālu bibliotēku?
0
ierados > ierados 27.06.2015. 10.06
Tikai nesāc! Ir teiciens: ja kaku apviļā pūdercukurā, tā par konfekti nekļūst. Tā kā nokāpsim no tā SMUKUMA un vairāk pievērsīsimies tam, lai visādi gudrinieki, pie kādiem pieskaitu arī tevi, aiz smukuma neaizbāztu visādas nejaucības. Pirmā no tām – tajos 500 ļimonos bija nauda par ko nociparot visus VISUS papīra info nesējus un bez maksas ielikt serveros, lai ikvienā zemes nostūrī tie būtu pieejami jebkurā diennakts laikā, it sevišķi Latvijas provincē, rajonu skolās u.c. Vēl nauda atliktu tehniski korektas šo pašu NB papīra krājumu glabātuvei, ko varēja ierīkt kādā neprihvatizētā bijušā LPSR lielfabrikā. Un minēto objektu uzturēšanai sākumam. Tik un tā jaunā NB ēka noēdīs ik gadu pa trīs ļimoniem. Kamēr “kultūrnieki” priecāsies par ēkas smukumu un uztrauksies par tās trauslumu pret putnu knābjiem, nebūs iespējams padomāt par funkcionalitāti pilnā vārda nozīmē. Pašlaik esi divus gadsimtus atpakaļ.
0
gustaps > ierados 27.06.2015. 21.36
Vai pareizi sapratu – NB ēka vispār nebija vajadzīga? Neesmu IT specs. Tomēr uz ģeniāliem novatoriem vienmēr esmu skatījies ar skepsi. Apmēram tā – “ja es būtu prezidents, visiem viss būtu papilnam”.
Ir tevis minētie risinājumi kaut kur piedāvāti, apspriesti? Vilkam piedāvāti? Kāpēc noraidīti? Iespējai ietaupīt (un sadalīt, taču) 500 ļimonus it kā būtu jāsašūmē sabiedrību.
Esmu palaidis garām?
0
ierados > ierados 28.06.2015. 13.00
Tu esi palaidis garām trīs ļoti svarīgas lietas, proti, pirmkārt, to sabiedrības grupu reakciju, kuru ienākumus apddraud inovācija. Otrkārt, inovācijas neko neietaupa un nesadala, bet ar to pašu līdzekļu daudzumu sasniedz kvantitatīvi un kvalitatīvi augstāku rezultātu. Treškārt, savu naivumu, jo lemjošajā sabiedrībā ievērojamu daļu ieņem jau minētā grupa, kas lieliski prot ietīties daiļos lozungos lai apkāstu tev līdzīgus naivuļus. Uz mūžu atceries Panteļejeva aksiomu: “Es gribu labi dzīvot šeit un tagad”.
0
gustaps > ierados 28.06.2015. 19.58
“…jo lemjošajā sabiedrībā ievērojamu daļu ieņem jau minētā grupa, kas lieliski prot ietīties daiļos lozungos lai apkāstu tev līdzīgus naivuļus”
Skumīgi. Un grūtsirdīgi. Nāk prātā M. Tvena “Eņģeļu vēstules (laikam)”. Tur ģeniālo karavadoņu sektorā Napoleons pucē zābakus kādam aitu ganam, kurš ne tikai nebija nevienu kauju vinnējis, bet vispār nekad nebija karojis, tikai aitas ganījis. Jo nebija radusies izdevība tikt pie šprices. Bet, ja būtu ticis, vienās uzvarās peldētos. Debesīs triumfē taisnība, tāpēc arī šis gans ir pirmajā vietā. Savu spēju (kaut nerealizēto) dēļ.
Pacieties, tur laurus plūks arī gudri godīgie zēni!
0
ierados > ierados 28.06.2015. 23.03
“Debesīs triumfē taisnība”.
Par M. Tvenu. Kā visi ģeniālie rakstnieki, savus “atklājumus” pasmēlis Bībelē. “Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to; pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis. ” [Jāņa 13:4; 13:5]
Tikai pārtaisījis Jēzu par Napoleonu, mācekļus par ganiem. Noder naivuļiem,kuri pirmoreiz ieraudzījuši pasauli pēc pamošanās un metas dreijāt tūtiņas priekš nacionālā biezo kluba. Un vēl par to taisnību debesīs. Tuvāk tai ir tie zēni, kuri stājās pretī spēcīgam ienaidniekam un dabūja lodi,lai iegūtu Latviju, nekā Panteļējevs u.c. ar savu postulātu un no pļēgurošanas uzblīdušu tablo.
0
Ēriks > ierados 29.06.2015. 10.03
Ja par grāmatām,tad ir aprakstītas tādas inovācijas,pēc kurām cilvēki vispār nav vajadzīgi.
— Svešo ceļinieki Tev jāzin, ka mēs esam tauta ar ilgu un slavenu vēsturi. Šīs planētas iedzīvotāji jau kopš senlaikiem iedalīti spiritos, cieneņos un čakleņos. Spiriti gremdējās apcerē, lai izprastu Diženo Indu, kurš apzinātas radīšanas aktā radījis indiotus, devis tiem par mājvietu šo planētu un savā neizprotamā žēlastībā iededzis tiem naktī zvaigznes, bet dienai pielāgojis Saules uguni, lai tā dotu mums gaismu un izlietu pār mūsu cilti labdarīgu siltumu. Cieneņi noteica nodevas, pamācīja mūs valsts likumu nozīmes izpratnē un gādāja par fabrikām, kurās pieticīgā pazemībā strādāja čakleņi. Un tā visi kopīgiem spēkiem pūlējās vispārības labā. Mēs dzīvojām saticībā, mierā un saskaņā, un mūsu civilizācija uzplauka aizvien košāk. Gadsimtiem aizritot, izgudrotāji radīja mašīnas, kas atviegloja darbu, un tur, kur senatnē vaiga sviedros sūri pūlējās simtiem čakleņu, tur vēlāk pie mašīnām bija vajadzīgi tikai daži. Mūsu zinātnieki aizvien vairāk pilnveidoja mašīnas, un tauta par to nevarēja vien nopriecāties, taču turpmākie notikumi pierādīja, cik rūgti mums savā līksmībā nācās vilties. Jo, raugi, kāds no mūsu augsti mācītajiem konstruktoriem radīja Jaunās mašīnas, kas bija tik lieliskas, ka strādāja pilnīgi patstāvīgi, bez jebkādas uzraudzības. Un tas bija posta sākums. Jaunās mašīnas ieviešot fabrikās, daudz jo daudz čakleņu zaudēja darbu, bet, tā kā tie tad vairs nesaņēma algu, tiem draudēja bada nāve …
— Piedod, godājamais indiot, — es pavaicāju, — bet kas notika ar peļņu, kuru deva fabrikas?
— Tas taču skaidrāks par skaidru, — mans sarunu biedrs attrauca, — peļņu saņēma likumīgie īpašnieki, cieneņi. Un tā, kā jau es tev teicu, iznīcība draudēja …
— Bet ko tu runā, cienījamo indiot! — es neatlai- dos. — Būtu taču vienkārši jāpārvērš fabrikas kopus īpašumā, un Jaunās mašīnas jums būtu kļuvušas par svētību!
Tikko es to biju pasacījis, indiots sāka drebēt, satraukti samiedza savas desmit acis un smailēja ausis, pārbaudīdams, vai kāds no viņa biedriem, kas rosījās pie kāpnēm, nav dzirdējis manus vārdus.
— Diženā Indas desmit degunu vārdā, es tevi, atbraucēj, lūdzu nerunāt tik briesmīgas ķecerības, kas ir nekrietna vēršanās pret mūsu brīvību pamatiem! Iegaumē, ka mūsu augstākais likums, ko sauc par pilsoņu brīvās iniciatīvas principu, nosaka, ka nevienu nedrīkst paverdzināt, piespiest vai kaut tikai paskubināt darīt kaut ko tādu, ko viņš pats nevēlas.
Kurš tad gan būtu iedrošinājies cieneņiem atņemt fabrikas, ja viņiem labpatikās izbaudīt savas īpašnieku tiesības? Tas būtu visdrausmīgākais brīvības ierobežojums, kādu vien varētu iedomāties. Un tā, kā jau tiku tev teicis, Jaunās mašīnas ražoja milzum daudz ārkārtīgi lētu preču un teicamu pārtikas produktu, bet čakleņi itin neko nepirka, jo viņiem nebija nekādu līdzekļu …
https://docviewer.yandex.com/?url=ya-disk-public%3A%2F%2FE599X%2FljDbvCVTBgf3hbJKMW8%2BeeFTPwau8lO3BVMZY%3D&name=Iona%20Klusa%20zvaigznu%20celojumi(S.Lems).fb2&c=5590ec5cf517&page=21
0
gustaps > ierados 29.06.2015. 19.30
Nestrādā tie smalkie mājieni. :(((
Mēs – zemnieku tauta.
Sakaru beigas.
0