Ne tikai dzelži, bet arī gudra skolu vadība

Ne visiem bērniem jākļūst par programmētājiem, kalēju vienmēr ir bijis mazāk par zobenu vicinātājiem un arkla turētājiem! Mūsdienās lietot datoru vai planšeti viņi iemācās paši, tāpat, kā agrāk braukt ar divriteni vai srituļdēli. Ja skolotājs spēs RADĪT interesi, parādīt labas programmas tad būs arī triku meistari.

Bērniem jāmāca domāt, gan matemātiski, gan humanitāri un jāizmet no skolas programmām liekais sviests…

Problēma ir atrast tos, kas pietiekami drosmīgi un viedi atšķirt sviestu no vajadzīgā.

Problēma ir skolas darba organizācijā un ģimenes akceptā, ka konkrētā metode vai programmatūra ir tajā mirklī nepieciešama, ja reiz skolotājs to ir izvēlējies. Šodien pārsvarā skolēnu skaits klasēs ir ļoti liels, telpu noslogojums arī, tehnikas apjoms nepietiekams, bet galvenais – cik vecāku un sabiedrības locekļu, tik viedokļu.Skolas vadībai būtisks attiecīgā mirkļa pietuvināto vecāku viedoklis, bet inovācijas un mūsdienīgas IT metodes nav tik svarīgas. Līdz ar to skolotājs nav ieinteresēts eksperimentēt ar aplikācijām, brīvprogrammatūru un skolēnu mobilajiem telefoniem, jo ikdienā tas rada spriedzi, jo svarīgi visiem skolēniem neatkarīgi no apstākļiem argumentēt vērtēšanas kritērijus.Vārdos un atskaitēs novitātes prasa, bet reālajā dzīvē to bremzē.

” Nezinu, vai tā ir pozitīva vai nospiedoša vēsts, bet viss ir pašu rokās.”
Noteikti pozitīva! Un sena kā pasaule. Tikai neviens netic, ka to saka kāds viens. Tas būtu jākliedz no visiem jumtiem. Mums taču patīk domāt, ka dzīvojam demokrātijā, vai ne?