Pedagogu e-prasmes — obligāta nepieciešamība konkurētspējai
12Saistītie raksti
Viedoklis /
25. marts
Vai cilvēciskums pazudīs klientu apkalpošanā līdz ar mākslīgā intelekta ienākšanu?
Sabiedrība /
10. marts
Lielākais risks — nelietot
Dzīvesstils /
10. marts
Arī par labsajūtu rūpējas tehnoloģijas
Viedoklis /
1. marts
Kibernoziedznieki izmanto ChatGPT ažiotāžu pasaulē un Latvijā
Viedoklis /
26. februāris
Skandināvijas pedagoģijas panākumu atslēga ir bērna vajadzību un vēlmju sadzirdēšana
Komentāri (12)
ierados 03.06.2015. 07.46
Plašu pieeju informācijai pirmais noēda betona klucis Daugavmalā 300 mln. € vērtībā. Par to naudu varēja nociparot visus papīra nesējus, kas Latvijā ir un izvietot serveros. Un izlikt apskatei bez maksas.
Vispār, kuram infomācija ir dzīves nepieciešamība, piejamību atradīs. Pie tam, e-prasme nav lielākā barjera. Nelaime tā, ka latviešu valodā maz atrodamas aktuālas lietas jebkurā nozarē. Izņēmums – lubenes. Otra barjera, sevišķi vecākai paaudzei – valoda. Nav jau nemaz tik čakli latvieši uz valodu mācīšanos, nasing spešal! Uz tulkošanu ar. Kā ir ar skolotāju vidējo vecumu?
0
Bet 02.06.2015. 11.42
e – prasmes ir plaša pieeja informācijai, un skolotājam tā ir jāzin, jo citādi bērni māca skolotājus, ne otrādi, vismaz šajā ziņā.
0
Neticis 02.06.2015. 11.05
… jeb pārfrāzējot slaveno teicienu par Raini, “Microsoft jūs piespiedīs mīlēt jaunāko Windows”.
0
Pelēkais Vilks 02.06.2015. 10.59
==
kas tā tāda jēprasmīte
maza bērna dārziņā
atvērt ģīmi, aizvērt ģīmi
pašam sevi ieģīmjot
visi bērni sasēduši
ap to savu aipadiņu
vienam putni, otram kāri
trešajam pingvīniņš
0
Odo 02.06.2015. 10.57
Es gan precizētu, ka ir vērts apgūt tikai vērtīgas tehnoloģijas. Diemžēl, daži izstrādātāji ir slaveni ar tehnoloģijām, kuras cilvēki (ja tiem dotu brīvprātīgu izvēles iespēju) nevēlētos apgūt un lietot: http://odo.lv/Blog/110226
0