Grieķu traģēdija – ko varam mācīties?

Tā ir demokrātijas otrā puse, kad, lai tikai paliktu pie varas, politiķi gatavi melot gan vēlētājam, gan arī starptautiskajām institūcijām, un pieradina vēlētājus pie haļavas, tā degradējot sabiedrību.

Un tā traģēdija ir arī ES “nopelns”, zināja taču, ka Grieķiju nedrīkstēja uzņemt ES ne pēc kādiem rādītājiem, bet, uzņēma, par meliem jāsoda, nevis, jāskatās uz to caur pirkstiem.

Būtu, labāk, Ukrainai iedevuši vairāk naudas, viņi to ir pelnījuši, un zina, ko grib, kaut, tur arī lielas problēmas, lai tak grieķi prasa naudu Putinam, ar kuru grib draudzēties.

Tā nav traģēdija, bet melošanas un slinkošanas sekas.

Taktika ir vienkārša – vilkt laiku un neko nemainot izspiest maksimālu laudas daudzumu no visiem, kas vēl dod. Pēc tam jau redzēs.

Par brīnišķīgās un čaklās grieķu tautas gatavību kaut ko mainīt labi liecina vēlešanu rezultāts. Tur nekādi referendumi vairs nav vajadzīgi.

Īsāk sakot – labāk šausmīgas beigas, nekā bezgalīgas šausmas. Lai drukā savas drahmas paši un ļoti īsā laikā visi kļūst par miljonāriem. Lepni iet ar naudas čemodānu pēc maizes būs ļoti jautri un liels spļāviens sejā muļķa vāciešiem.

Paldies!

Pēdējā rindkopa ir burvīga. Balstiesīgā tauta to “lasīs pa diagonāli”..

Trešajai rinkopai (skaitot no beigām) derētu sākties ar vārdu “Pirmkārt”.

Pirmkārt, objektīvi vērtējot, eirozona ir kļuvusi stiprāka, liela nozīme.. utt.