Strukturālās reformas Latvijā – bez skalpeļa neiztikt

Man jēdziens “veselības reforma” vairāk saistās ar savulaik Veselības ministrijas izstrādāto koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar “veselības nodokļa” nomaksu.

======

Levits TV 24 šo iecerēto reformu nosauca par netaisnīgu,kas daudziem cilvēkiem apgrūtinās piekļuvi medicīnas pakalpojumiem ,atbildot uz kāda invalīda jautājumu par veselības aprūpi invalīdiem.

“Vidējais skolēnu skaits klasē ir viens no zemākajiem starp OECD valstīm. Somijā un Igaunijā skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir lielāks, bet skolēnu sekmes (pēc PISA novērtējuma) ir labākas. Pozitīvi, ka Latvijas skolēnu zināšanu līmenis uzlabojas, bet uz šādu dinamiku nākotnē nevar paļauties. Latvijai īpaši jādomā par kvalitātes uzlabošanu lauku skolās, par nopietnāku darbu ar izcilajiem skolēniem (un motivējošāku sistēmu talantīgajiem pedagogiem), par papildu uzmanību zēnu sekmēm.”

Tas, ka Latvijā lidz pat šodienai nav veiktas reformas izglītībā neko labu neliecina par valsts vadītāju darbu visus šos 25 neatkarības gadus.

Mani interesē, no kurienes krievu skolas saņem skolotājus!

Tik daudzās nozarēs ir veiktas reformas un samazināti štati, tikai ne skolās! Cik ilgi gan Latvijas valsts budžets to izturēs, jo skolotāji kopš neatkarības pirmās dienas neko citu nevēlas, kā tikai algu pacelšanu, kas , protams, tiek nodrošināts caur arodbiedrībām.

Vai patiesi izglītībai no valsts budžeta tērē jau 10% finanšu, kā nesen dzirdēju radio ? Bez tam, kā zināms, tad tik daudz augstāko un profesionālās izglītības skolas vēl slēpjas zem citiem resoriem, kas dod vēl papildus līdzekļus un % izglītībai. piemēram, zem Kultūras ministrijas : cik tur vēl augstskolas saņem naudu izglītībai tāpat zem Veselības ministrijas utt!

Augstskolas ir jāapvieno daudz lielākās augstskolās, kā tas ir Eiropas sattīstītajās valstīs. Piemēram, Lauksamniecības universitāte mierīgi var tikt apvienota atkal atpakaļ pie LVU.

Šaubos vai ši Izglītības ministre viena tiks galā ar lielo skolotāju un viņu arodbiedrību nemitīgo prasību skaitu! vai būs politiskā griba- vienreiz sakārtot šo cauro maisu- izglītības sistēmu, kurā var bērt cik vien gribi- nekad nepietiks!

Raksta autore ir pamatīgi iztirzājusi tik daudz jomu, kurā Latvijai būtu jāpiestrādā, bet nepieciešama ir politiskā griba un visu partiju ministriem. Tai skaitā arī tieslietu ministrijai,

Par elektroenerģijas tirgus sakārtošanu ceru arī es, jo cik ilgi gan mūsu patērētājiem būs jāpilda šo asinssūcēju šķēles un lembja un kalvīšveidīgo kabatas ar miljoniem, jo šie nelieši jau sen ir noslēguši sev izdevīgus līgumus savu kabatu piepildīšanai uz tauta srēkina, kura elsdama pūsdama spēj tikai maksāt ‘vairākas obligātas komponentes! tas nav nekāds elektroenerģija sbrīvais tirgus, ja kaut kas jāmaksā obligāti, un šim cenām pieskaņojas arī citi piegādātāji!

Nejēdzību Latvijā ir ļoti daudz, tā kā valdībai un saeimai darba netrūks arī uz priekšu, bet izmaiņām nepieciešama politiskā griba atkal un atkal nevis nodokļu pacelšana!