Putnis: Sabiedriskajiem medijiem ir jāiziet no reklāmas tirgus

Mantrausi, kas neskaidrs?!

Putnis grib piebarot komercmediju ar to reklāmas apjomu, kas tagad tiek sabiedriskajiem medijiem. Ja sabiedrībai gribēsies skatītieties, klausīties/patērēt sabiedriskos medijus, Putnis — un Melnbārde, ja noticēs Putnim — nāksies visiem maksāt vairāk… vai, ja negribēsies maksāt, saņemt maksimāli lētu saturā un formā produktu.

Kurš ir aiz Putņa, jo tik daudz nopelnīt lielie zēni taču neļautu vienam Putnim?

Ja gribas argumentus, tad Putnis varētu nosaukt to reklāmas ienesuma apjomu, ko šobrīd sabiedriskie mediji sev izkaro reklāmas tirgū.

Lai nu kā, bet krogus un baznīca zem viena jumta nav un nekad nav bijuši.

Nezin, vai tas tiks izdarīts, tāpat kā tas notiek 20+ gadus ar “pogresīvo ienākuma nodokli”, kuru, pēc politiķa prāta ir “neiedomājami grūti” izdarīt, lai gan, šāds nodoklis, tāpat kā reklāmbrīvi sabiedriskie mediji ir daudzās pasaules valstīs un, ja nebūtu “slinkums”, ierēdņi varētu iegūt informāciju par šādiem procesiem, dodoties dienesta/studiju komandējumos. Bažas par finansējumu un politisko cenzūru ir pamatotas, ja finsējums atkarīgs no valdības vai 100 Saeimas deputātu “labās gribas”, bet, ja Satversmē veiktu labojumu, kas noteiktu ka summa, kura no Valsts budžeta ir jānonāk sabiedriskajiem medijiem ir “iezīmēta” un nav iespēja to izmantot citiem mērķiem, problēma būtu atrisināta. Atsevišķs mediju nodoklis, kāds tas ir atsevišķās Ziemeļvalstīs, laikam Latvijas sabiedrībai patreizējā situācijā būtu pāragrs pasākums, bet stāvoklis, ka sabiedriskie mediji tiek daļēji un nepietiekami finasēti no Valsts budžeta, bet pārējais tiem jāsameklē reklāmu tirgū ir pilnīgs absurds, ko varētu salīdzināt ar situāciju, ja Latvijas Valsts Ceļi, finansējot jauna autoceļa būvniecību, apmaksātu tikai to ceļa joslu, kura ved vienā virzienā, bet pretējās joslas izbūvei meklētu kādus turīgus sponsorus, kaut arī nodoklis par ceļu uzturēšanu tiek iekasēts no visiem transporta līdzekļu īpoašniekiem.

Domāju, še ir slidens ceļš. Proti – no kurienes nāks nauda, kura “stāsies” šīs vietā? Vai, apmaksāti no valsts budžeta, sabiedriskie mediji “neriskē” ar daudz spēcīgāku un agresīvāku cenzūru un pašcenzūru? Vai ir skaidrs, kas stāsies reklāmas vietā, jo, kas nav noslēpums, ir liela daļa valsts ļaužu, kas klausās un skatās tikai sabiedriskos medijus. Neba nu visi metīsies klausīties SWH vai Skonto, vai Mix vai Kuzemes radio… Utt. Ja šāda politika ir pareiza, piemēram, kaimiņvalstīs, ciktāl tā darbosies še, kur naudas trūkums vajadzīgām lietām ir klasika un vēlme “ietekmēt” jau tapusi par ikdienas paradumu. Rīkoties pareizi teorētiski ne vienmēr nozīmē rīkoties pareizi praktiski!

“Skaidrāk nošķirsies šo dažādo mediju funkcionalitāte sabiedrības izpratnē. Tad arī šī trešā kanāla izveide būtu ar lielāku informatīvu pamatotību,”

Kāds ir praktisks skaitliski izmērāms mērķis, ko vēlas sasniegt realizējot šo ierosinājumu? Un kāpēc ir nepieciešams to mērķi sasniegt?

Man netapa atbildēts uz šiem pamatjautājumiem.

Es pārsvarā skatos LTV1 un dažreiz LTV7 tāpēc negribētu pieredzēt šo kanālu sačakarēšanu.