Par 1940.gadu un 2015.gadu
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Redaktores sleja /
13. novembris
Mūsu atbilde
Viedoklis /
8. novembris
Divdesmit gadi ES: ceļā uz vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību
Aktuāli /
31. oktobris
Tehnoloģiju investīciju eksperts: Latvijai ir jāfokusējas
Komentāri (29)
uldis-v 23.04.2015. 20.47
Edge_indran: Šo rindu autors ir lasījis ņirdzības un nicinājuma pilnos angļu ārlietu ministra lorda Helifeksa teicienus, kas veltīti Baltijas valstīm. Latvijas valdība kopējās garantijas noraidīja.”
————-
Lordam Halifaksam bija daudz labāk zināms par Vācijas un PSRS militāro varenību un viņu kopējo sadarbību.Tātad lordam bija pamats ņirgt par mazo Baltijas valstu vadoņu iedomību.
Lietuva no Molotova-Rībentropa pakta ieguva Viļņu ko Staļins bija apsolijis Lietuvas valdībai.Turklāt Lietuvas prezidents A.Smetona nebija sabojājis atiecības ar vāciešiem un varēja caur Vāciju un Šveici nokļūt Amerikā pie sava dēla,kur tikai pēc kara ugunsgrēkā gāja bojā.
Ulmanis izvēlējās nomirt Krievijā.
1
edge_indran > uldis-v 23.04.2015. 23.12
——–
Jūs vēl a.god. pastāstiet, cik lords Halifakss par “Dankerkas brīnuma” iemesliem zināja – cik Hesa misija cēloņiem.
https://www.youtube.com/watch?v=IcX8NvJPOFc
This film from 2004 presents the unusual view of the 1940 Dunkirk evacuation from the position of the French and German
0
uldis-v 23.04.2015. 20.24
4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 103 kandidātu saraksti. Nobalsoja 974 822 vēlētāju, kas sastādīja 80,04% balsstiesīgo. Šie 27 saraksti iekļuva Saeimā:
• Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija — 21 vieta;
• Latviešu zemnieku savienība — 14 vietas;
• Kristīgo zemnieku un katoļu partija — 8 vietas;
• Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija — 7 vietas;
• Strādnieku un zemnieku partija — 7 vietas;
• “Demokrātiskā Centra” un bezpartijisko sabiedrisko darbinieku saraksts — 6 vietas;
• Latgales Zemnieku progresīvā apvienība — 5 vietas;
• Latvijas vācu baltiešu partija — 5 vietas;
• Kristīgā apvienība un strādnieku partija — 3 vietas;
• Progresīvā apvienība — 3 vietas;
• Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija — 2 vietas;
• Agudas Jisroel — 2 vietas;
• Jaunā zemnieku apvienība — 2 vietas;
• Krievu vecticībnieku darba tautas partija — 2 vietas;
• Latvijas Poļu-katoļu savienība — 2 vietas;
• Pareizticīgo un vecticībnieku vēlētāju un apvienoto krievu organizāciju saraksts — 2 vietas;
• Cionistu organizācija “Mizrahi” — 1 vieta;
• Dzelzceļnieku, valsts darbinieku, amatnieku un strādnieku arodnieciskā apvienība — 1 vieta;
• Krievu zemnieku apvienības un krievu sabiedrisko darbinieku frakcija — 1 vieta;
• Kristīgo darba ļaužu savienība — 1 vieta;
• Latgales latviešu apvienība un zemes arāju partija — 1 vieta;
• Latvijas Darba savienība — 1 vieta;
• Latvijas pagastu un apriņķu pašvaldību krievu darbinieku savienība — 1 vieta;
• Miera, kārtības un ražošanas apvienība — 1 vieta;
• Rīgas vācu saraksts Vidzemei — 1 vieta.
——————-
Kas būtu ievēlēts pirmskara Latvijas 5.saeimā ,atliek vienīgi minēt,un kā tad būtu reaģējušas ievēlētās saeimas partijas uz krievu iebrukumu Latvijā?
Esmu dzimis vācu okupācijas laikā un tad kad mācījos skolā no vecākiem cilvēkiem bieži gadījās dzirdēt:”1940.gadā Latvijā ienāca krievi”.
1
edge_indran > uldis-v 23.04.2015. 23.20
——–
“Mēs sākām pretoties krieviem 1940.gadā” – daudz tādus stāstus dzirdēja a.godātais?
Redz, cik interesanta bija vēsturnieka Ulda Ģērmaņa reakcija:
“Es esmu beidzis divas universitātes, bet nekad neko neesmu samācījies tik labi, kā toreiz [1940] merksismu-ļeņinismu.(..) Tā 1941.gadā saņēmu padomju diplomu [LU]. Savācu no citiem profesoriem labas atsauksmes un pēc mēneša sāku strādāt Vēstures institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku. Tur nostrādāju līdz vāciešu atnākšanai.” ( Avots, 1990.g.nr.4)
http://tautastribunals.eu/wp-content/uploads/2011/01/Uldis-%C4%A2%C4%93manis.jpg
0
uldis-v 23.04.2015. 20.02
Edgars Avotiņš: 4. PSRS vispār netika uzskatīts par vērā ņemamu draudu – 1939. gada aizsardzības plāns bija plānots tikai pret Vācijas uzbrukumu.
—————————-
Te citāts no Edgara Andersona grāmatas” Latvijas vēsture,Ārpolitika”:”Nav ticami Feliksa Cielēna, Bruno Kalniņa un Ādolfa Klīves norādījumi ,ka Ulmanis savu apvērsumu nodrošinājis ar sūtņa Dr.Bīlmaņa palīdzību griežoties tieši pie Staļina un padomju valdības pēc padomju labvēlības apvērsumam,solot jaunā režīma naidīgu nostāju pret Hitlera Vāciju un pērkoņkrustiešiem.
Gluži vienkārši-Zemnieku savienības diktatūra Padomju Savienībai šķita mazāk bīstama nekā pērkoņkrustiešu vai nacionālsociālistu diktatūra.”(483.lpp).
Feliks Cielēns un Bruno Kalniņš sociāldemokrāti un tātad Ulmaņa zemnieku partijas konkurenti.Bet Ādolfs Klīve bija Zemnieku savienības redzams biedrs.
0
stinkulis 23.04.2015. 12.46
Lūk piemērs tam, kā “uzvarētāju” ideoloģija strādā ar savu kaimiņu nacionālajām jūtām:
http://baltnews.lv/riga_news/20150418/1013742576.html
0
edge_indran 21.04.2015. 23.41
———
“Vēstures galvenā mācība ir tāda, ka no tās neviens neko nekad nav mācījies. Kaut gan vajadzētu! It sevišķi tiem, kas saka, ka nevajag gremdēties pagātnē un atcerēties kādus bijušos sliktos darbus, kurus saviem kaimiņiem sadarījušas dažas agresīvas lielvalstis.” Juris Ciganovs http://www.la.lv/vestures-macibas-neredzam/
===============================================================================
Vajadzētu visiem Latvijas vēstures “villotājiem” savā “acī baļķi” ieraudzīt, tad varēs par kopsakarībām jēgsaturīgi spriest:
“Latvijas sabiedrība ir izveidojusies par dziļi netaisnīgu sabiedrību,…..” Vita Matīsa, Skolotāju kongress 2009 (plenārreferāts “Vērtību krīze skolā un sabiedrībā).
2
uldis-v > edge_indran 23.04.2015. 20.56
Tu ,Edge_indrān, esi ļoti tālu no Vitas Matīsas, tu esi tuvāk Krievijai un tādēļ pateikt to ko ir pateikusi Vita Matīsa citās reizēs tu nekad neuzdrošinātos.
0
edge_indran > edge_indran 23.04.2015. 22.54
——–
Salīdzinājumam – Viļa Lāča rakstītais epopejā “Vētra” par netaisnīgo sabiedrību 1940.g.:
“Iekārtas netaisnīgums bija iedarbojies uz viņu ar visu savu skaudrumu. Viņam vajadzēja reaģēt. Ar visu savu iepriekšējo dzīves veidu un gūtajiem iespaidiem Žuburs bija sagatavots izšķirošajam pagriezienam. Andrejs Silenieks tikai palīdzēja viņam ātrāk atrast īsto gultni, kur ievirzīt savu sakrājušos un ilgi neizmantoto enerģiju….”
http://www.litmir.info/br/?b=186472&p=45
0
Edgars Avotiņš 21.04.2015. 13.48
Ulmanis palaida garām iespēju sagatavoties karam:
1. Ārpolitikā netika izveidota kopēja aizsardzības alianse ar kaimiņiem (nu tur varētu vainot Lietuvas-Polijas kašķi)
2. Rūpniecība bija pārāk atkarīga no Pasaules izejvielām – rezultātā jau tuvojoties karam pārtrūka izejvielu piegāde un rūpniecība apstājās (tāpēc Rīgā bija daudz tādi, kas gatavi bučot Padomju tankus – jo Rīgā jau pāris gadus bija pilnīgs Pīīīī)
3. Ieroču iegāde tika nokavēta
4. PSRS vispār netika uzskatīts par vērā ņemamu draudu – 1939. gada aizsardzības plāns bija plānots tikai pret Vācijas uzbrukumu. Tikai pēc PSRS iebrukuma Polijā Latvija sāka pārplānot aizsardzību arī pret PSRS un jaunais plāns bija gatavs 1940. gada pavasarī.
Ja arī bija kaut mazākā iespēja pretoties – tad tas bija 1939. gads. Protams, ka nebija iespējams sekmīgi pretoties – bet nu vismaz kautcik. 1940. gadā jau nebija vairs nekādu izredžu – jo SA nenāca tikai no Austrumiem, bet gan no Lietuvas puses – un nebija mobilizācijai nepieciešamo 2 nedēļu – bija dažas stundas.
Latvija nebūtu varējusi saņemt nekādu palīdzību no citām valstīm, jo Vācija bija PSRS sabiedrotā un Francija-Lielbritānija jau bija aizņemtas ar problēmām ar Vāciju.
Kāpēc Somija spēja pretoties:
1) viņi jau no 20-tajiem gadiem gatavojās aizsargāties – un tikai no PSRS, bija izbūvēta Mannerheima līnija un plāni bija pareizā virzienā (mums nebija nekas no šī)
2) Somija 1939.gadā ieguva daudz laika ar sarunām – tāpēc jau lielā mērā paspēja sagatavoties
3) Somija paspeja saņemt kautkādu palīdzību caur Zviedriju.
4) Nu un arī apstākļi bija piemērotāki – Viborgas apkārtni sargāja Mannerheima līnija, bet Ziemeļos bija meži un maz ceļu (Latvijā salīdzinoši nebija mežu un salīdzinoši ļoti biezs ceļu tīkls – ērti uzbrūkošai bruņutehnikai)
5
edge_indran > Edgars Avotiņš 21.04.2015. 14.15
——–
Neko nepalaida garām ne K.Ulmanis, ne Latvijas augstākā politiskā un militārā vadība. Garām palaida Rietum-krātijas spēku apvienošanu karam pret PSRS liel-valstis, kas 1940.g. vienkārši “uzmeta” Somiju un Latviju. Mūsu sabiedrotie droši vien gaidīja K.Ulmaņa pašnāvniecisku gājienu (ne bez pamata jau 4.maija republikā slavē tos 1940.g. pašnāvniekus, kam nervi neizturēja – Bolšteina piemērā) – nesagaidīja:
” [1940] 16. jūnija vakarā K. Ulmanis gan sazinājās ar Vācijas sūtni un mēģināja noskaidrot, vai Latvija varētu cerēt uz Vācijas militāro atbalstu, bet saņēma noliedzošu atbildi. ” http://www.vp.gov.lv/?id=192&print=1
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 21.04.2015. 15.07
Skaidrs, ka Hitlers negrasījās iebilst pret savu drauga, Staļina agresiju – ne jau tāpēc bija tikko Rībentropa-Molotova paktu slēdzis un Baltijas valstis atdevis PSRS ietekmes sfērā.
Latvijai tajā brīdī reāli vispār nebija nekādu drošu sabiedroto.
0
edge_indran > Edgars Avotiņš 21.04.2015. 15.20
——
Vēsturniekam Edgaram Andersonam arī lasot UK Ārlietu ministra vēsules, daudz kas kļuva skaidrāk saprotams par Latvijas politiskās un militārās vadības rīcību:
“…. Latvijas valdību ietekmēja arī angļu slepenie iedrošinājumi garantijas nepieņemt. Tai nebija zināms, ka angļi centās atstāt Baltijas telpu brīvu cerībā, ka tur iesoļos vācu kaŗaspēks pavēršoties pret Padomju Krieviju, un abas lielās totalitārās varas noasiņos, Rietumu valstīm izejot sveikā. Šo rindu autors ir lasījis ņirdzības un nicinājuma pilnos angļu ārlietu ministra lorda Helifeksa teicienus, kas veltīti Baltijas valstīm. Latvijas valdība kopējās garantijas noraidīja.” http://www.zagarins.net/jg/jg69/JG69_MikelisValters.htm
0
v_rostins > Edgars Avotiņš 21.04.2015. 22.29
Edgars Avotiņš
tāpēc Rīgā bija daudz tādi, kas gatavi bučot Padomju tankus
————-
Tā laika eventuālos krievu tanku bučotājus: zatļerus, pabrikus, dombrovskus, rinkēvičus un kozlovskus Ulmanis tālredzīgi patrieca vēl 1934. gadā. Par pretošanos, neaizmirsti, ka ASV cionisti, ar domu pārdalīt pasauli, bija līdz zobiem apbruņojuši cilvēces lielāko briesmoni, Staļinu. 1941. gada 22. jūnijā PSRS bija vairāk lielgabalu, tanku un lidmašīnu, kā visām pārējām pasaules valstīm, kopā ņemot.
0
uldis-v > Edgars Avotiņš 23.04.2015. 21.13
Ulmanis iesēdināja cietumā pērkonkrustiešus un patrieca no Latvijas vācu nacionālsociālistu āģentus tā raksta vēsturnieks Edgars Andersons.
Apcietinātie perkonkrustieši pēc okupācijas netika atbrīvoti.Pērkonkrusta vadītājs Gustavs Celmiņš gan pamuka no Ulmaņa nagiem, bet vācu okupācijas laikā nonāca koncentrācijas nometnē.
0
locus 21.04.2015. 13.31
Visu jau pareizi Upleja raksta. Un neviens jau nepārmet pirmskara latviešiem, ka viņi nestājās ar kapļiem pret tankiem. Bet, kad šodien jāklausās no valsts prezidenta tādas frāzes kā “palieciet katrs savā vietā’, tad gan šķērmi metas ap dūšu. Vai Lattelekom vadības tekstus par to, ka var pārdot fašistu TV, jo …. tā ir demokrātija un bizness.
0
edge_indran 21.04.2015. 11.01
———Sanita Upleja:”Vēsture jāredz kopsakarībās.”
===============================================================================
Atveriet acis, uplejisti-kuplejisti! Kamēr acis plati aizvērtas, bet ausis cieši aizbāztas, tikmēr jau par 1940.g. traģēdijas atkārtošanos 2015.g. ilgi vēl bezjēgā pļāpāsiet.
700 migrants feared dead in Mediterranean shipwreck
http://images.indianexpress.com/2015/04/massimo-sestini-759.jpg?w=600
1
v_rostins > edge_indran 23.04.2015. 22.07
edge_indran ———
700 migrants feared dead in Mediterranean shipwreck
————-
Ja pareizi sapratu, šie 700 migrantu muka no bada un sala nomocītās “gejropas”
0
Abeam 21.04.2015. 10.42
Ta jau ari ir, bet diemzel Latvija daudziem ir roza brilles, bet jebkura gadijuma mums paslaik lielakais drauds ir musu saskeltiba, un vienas otras partijas pelekie, vai nemaz ne tik peleki kardinali.
0
Raicha 21.04.2015. 10.35
Tikai viens liels mīnuss ir tajā visā – absolūti miermīlīgā padošanās ir galvenais arguments, kas austrumu un vietējiem demagogiem ļauj uzturēt mītu par labprātīgo pievienošanos, un derīgajiem idiotiem rietumos to bezgalīgi atgremot…
Ja Litenē nošautie un Centrālcietumā nospīdzināte virsnieki būtu nojautuši savu galu, Latvijas armija varbūt būtu cīnījusies stundu, kā dāņi vai holandieši pret Vāciju, bet mums būtu bezgalīgi vieglāk visus šos 25 gadus kopš neatkarības atjaunošanas, jo galvenais lielkrievu šovinistu vēstures interpretētāju arguments būtu nederīgs.
2
edge_indran > Raicha 21.04.2015. 11.18
————
Kāda vēl “miermīlīga padošanās”? Ne bez iemesla jau 1940.g.17.jūnijā Rīgā tika izsludināts aplenkuma stāvoklis, 19.jūnijā – visā Latvijā. Tādu tautas viļņošanos, kāda bija 1940.jūnijā-jūlijā, par “miermīlīgu padošanos” var nodēvēt tikai cilvēks, kas Latvijas vēsturi pat pamatskolas līmenī nav apguvis.
https://www.youtube.com/watch?v=O9EuOvygokg
“Rīgā, kur tolaik dzīvoja 380 tūkstoši cilvēku, 17. jūnijā Sarkanās armijas daļas sagaidīja 5 tūkstoši cilvēku. Bet jau 21. jūnijā gājienā, kurā tiek pieprasīta politieslodzīto atbrīvošanu, kā ziņo „Valdības vēstnesis”, piedalās 70 tūkstoši cilvēku, bet vairums no viņiem taču nezināja, ka jaunā valdība ir likusi policistiem un aizsargiem netraucēt demonstrācijas norisi. 23. jūnijā notiek strādnieka bēres, kurš gāja bojā, izklīdinot 17. jūnija demonstrāciju, – piedalās 60 tūkstoši cilvēku. Tam sekoja citas demonstrācijas, katrā piedalījās līdz vienam simtam tūkstošu cilvēku: 5. jūlijā, pēc tam, kad valdība izsludina Saeimas vēlēšanas, 18. jūlijā, kad kļuva zināms par Darba tautas bloka uzvaru Saeimas vēlēšanās, 21. jūlijā pēc padomju varas pasludināšanas.”
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/igors-pimenovs-kam-es-piekritu-un-kam-nepiekritu-preambula.d?id=44326031#ixzz3Xvi8flMq
0
uldis-v > Raicha 23.04.2015. 21.37
Tavs “Darba tautas bloks “nevarēja neuzvarēt jo viņam nebija konkurentu,kas tika pielaisti kandidēt.
0
v_rostins 21.04.2015. 10.27
(Ja vērtē vēl sīkumaināk, tad ar kara sākumu patiesībā varētu atkāpties vēl tālāk pagātnē līdz Austrijas pievienošanai nacistu Vācijai 1938.gadā un Čehoslovākijas sadalīšanai ar rietumvalstu ziņu).
—————
Ar krievu fašistisko izdzimteņu intervenci Spānijā 1936. gadā, kas, ja nebijis Franko un spāņu tautas pašaizliedzība un pašcieņa, varēja izvērsties par drausmīgāko asinspirti visai Eiropai jau pāris gadus vēlāk.
0