Latvija kā tilts starp Eiropu un Centrālāziju tīro tehnoloģiju jomā

6

Komentāri (6)

ierados 15.04.2015. 08.07

” …dosies aplūkot jau realizētos projektus, lai novērtētu …”
Tikai godīgi. Nabaga pašvaldības, kuras ieraka ES naudu zemē, lai parāda, kā viņas uztur un apkopj attīrīšanas iekārtas. Kā un kur iegādājas to rezerves daļas. Gudrie runātāji, vai vispār stādaties priekšā, cik izmaksā tāda attīrīšana, kas reāli strādā, bet nav tikai inventāra sarakstos un nomalē guļ smirdīga ieaugusi krūmājā. Tikai godīgi apskatat visas!

0
0
Atbildēt

0

egleens4 14.04.2015. 14.09

Nav ko te daudz filozofēt, galvenais, ka pie šo projektu realizācijas tiek LV uzņēmumi un naudiņa ieripo budžetā. ;)

+6
-2
Atbildēt

0

ints_rg 14.04.2015. 13.18

Nu, ja tiešām esam tik advencēti un zinoši šajā jomā, tad super, tik uz priekšu!

+5
-2
Atbildēt

0

janis_dargalis 14.04.2015. 13.04

Domāju, ka tas ir tikai apsveicami, ka šāda kustība notiek! Paceļojot pa Eiropu un daloties ar viedokļiem šai kontekstā ar cittautiešiem, varu tikai secināt, ka mūsu sabiedrībā eksistē cieņa pret vidi, kurā dzīvojam! Tāpēc prieks, ka tas notiek arī šādā līmenī un ar savu pieredzi dalāmies!

+5
-2
Atbildēt

0

Absints 14.04.2015. 11.26

Tilta totēms joprojām dzīvs un joprojām nodara postu. “Latvijai, kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem,” “Latvija, kā vieta, kas vieno Krieviju un Eiropu”…. Ir laiks saprast, ka šie lozungi ne pie kā nav noveduši, tie nedarbojas, un sen ir novecojuši. Ja ir kontakti, ja ir sadarbība, tad tā ir ar Latviju, ne kā ar Latviju, kā tiltu, lai dotos tālāk uz Rietumiem. Savukārt , ja Austrumiem vajag Rietumus, tiem nekādu tiltu nevajag, modernās tehnoloģijas ļauj piezvanīt, uzrakstīt, apskatīt internetā vai aizlidot pa tiešo ciemos. Un kam te vajag starpnieku? Kādu pievienoto vērtību tas var dot? Praktiski nekādu? Mentalitātes zināšanas te ir galīgi nekritiskas. Kā vārdā vajag visu sadārdzināt? Pie kam tilts nekad nav bijis, tas pat nav sabrucis. Ir bijis tikai Lozungs pie upes, ka te būs krutais tilts. Pat ja būtu- izmantot nedrošu tiltu, tā vietā lai dotos pa tiešo? Priekš kam? Dārgāk un riskantāk.

Esam “TILTA” stereotipu varā, ir beidzot jāsaprot, ka esam VIENA NO Eiropas Savienības valstīm, ka mēs esam Eiropas Savienība, neesam nekāds pārkraušanas punkts nez kam..

Savukārt par zaļajām tehnoloģijām – tā nu vēsturiski nejauši ir sanācis, ka esam viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Un īstenībā diezgan tīra. Ja vēl izdodos uzvarēt visuresošos grafiti, tad arī mūsu pilsētas būtu puslīdz sakoptas. Tāpēc Austrumi no mums var mācīties, bet nav vajadzības mācīties no mums, lai pārņemtu mistisko Rietumu pieredzi. Tāpat kā mēs, piemēram, varētu mācīties no diktatoriskās Baltkrievjas, kā sakopt galvaspilsētas namus. Mēs priekš Austrumiem jau esam tie Rietumi. Nevajag sevi traktēt kā tranzīta pieturu, tiltu ceļā uz kaut kurieni Pabraukājiet pa Eiropas savienības Dienvidzemēm – tās ir daudz piegružotākas kā Latvija. Ja Latvijā Getliņos var mācīties kā izmantot atkritumu radīto enerģiju siltumnīcās, tad jābrauc uz Latviju, bet uz Vāciju – mācīties par automātiskajām atkritumu šķirošanas līnijām..

Neviens nebrauks pa tiltu, ja var aizbraukt pa tiešo…

+7
-5
Atbildēt

1

    v_rostins > 14.04.2015. 13.33

    Ķīps

    “Latvija, kā vieta, kas vieno Krieviju un Eiropu”

    ___________

    Pateicoties kremļjaģu un pederastu dalītām UA, Latvija ir kļuvusi par kanalizācijas trubu Krievijas kriminālam uz Eiropu. Par mūsu “zaļumu” ņirga parauj un te nu ķieģelim ir jālido Kampara, Dombrovska un pārējo Pederastu parķijas mērgļu purnos. Latvijā Getliņos var mācīties kā no biogāzes un gāzģeneratoru gāzes izejvielām izveidot milzīgu atkritumu kalnu.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam