Saeima konceptuāli atbalsta ieceri par “nolikto atslēgu” principu kā izvēles iespēju
Saistītie raksti
Viedoklis /
25. aprīlis
Ko par mani un tevi pastāsta attieksme pret ilgtspēju?
Viedoklis /
3. aprīlis
Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki
Viedoklis /
23. februāris
Finanšu noziegumu apkarošanā vajag ciešu nozares sadarbību un sabiedrības izglītošanu
Viedoklis /
19. februāris
Izmaiņas kreditēšanas regulējumā – klienti būs ieguvēji
Viedoklis /
7. februāris
Vai vērts pārfinansēt mājokļa kredītu?
Komentāri (30)
Absints 12.02.2015. 22.48
Šī ir vēl viena ilustrācija Saeimas neprofesionalitātei. Nolikto atslēgu princips ir klasisks “puritāniskais” likums- ideja skaista, bet dzīvē nedarbojas. Tak labi, ja kredītņēmējam nav lieki jāriskē, var atdot atslēgas un “tīrs”. Skaisti tak, vai ne? Kas te nepareizs, kas te slikts? Tagad visi avantūristi, vieglprāši var droši riskēt. Ja nespēs samaksās- atdod bankai atpakaļ un viss..
Tajā pašā laikā deputātiem, kā tautas pārstāvjiem bija jāapsver sekas. Un sekas bija tādas kā tika sagaidīts- lielāks risks bankām viennozīmīgi nozīmē lielāku cenu. Tas praksē nozīmē pirmās iemaksas pieaugumu no 10-15 līdz 30-40, tā faktiski padarot kredītus nepieejamus lielākai daļai ģimeņu. Arī jaunajām, tā faktiski anulējot pašu nesen pieņemto likumu par valsts palīdzību jaunajām ģimenēm.
Un tagad de[utāti ir apķērušies. Ups, labu gribējām, bet sanāca otrādi. Tagad provēsim šitā- moš šitā sanāks… Vai tie ir politiķi? Vai tie ir gudri deputāti? Latviski kādreiz tādus sauca par puskoku lēcējiem.. Paši tādus savēlējām- arī neejot uz vēlēšanām
7
v_rostins > 12.02.2015. 23.25
Kips
Nolikto atslēgu princips ir klasisks hipotekaras kreditēšanas modelis pasaulē, protams valstīs, kur nevalda pērkami utubungas,prokremliski mērgli un pederasti, kā pie mums.
0
aivarsk > 13.02.2015. 01.34
ķīps, Tagad visi avantūristi, vieglprāši var droši riskēt.
_____________________________
Tu tā ļoti jocīgi runā. Runa taču nav par konfekšu kasti, bet par nekustamo īpašumu. Ja ir iemaksāta pirmā iemaksa, maksāti kredīta % un pamatsumma, tad kāds ir bankas REĀLAIS risks – nekāds. Banka var paņemt atpakaļ par, teiksim, 30% izpirktu īpašumu un pārdot to vēlreiz…
Kur problēma?
Problēma ir apstāklī, ka banku jomā nav konkurences un ir daži tūkstoši urlu naudasmaisu un gru aģentum kuri ņem kredītus TUA pirkšanai!
0
Austras koks > 13.02.2015. 07.24
Ķīps: Nolikto atslēgu princips ir klasisks “puritāniskais” likums- ideja skaista, bet dzīvē nedarbojas.
——
Nav jums taisnība. Daudz kur darbojas, un vietām pat bez likuma, jo izveidojies dabiski konkurences ceļā.
0
kristaps_freimanis > 13.02.2015. 10.28
“Un sekas bija tādas kā tika sagaidīts- lielāks risks bankām viennozīmīgi nozīmē lielāku cenu.”
===
Riska pieaugums ir nosacīts, ja vien bankas kopā ar īpašuma novērtētājiem nenodarbojas ar kārtējā burbuļa ražošanu. Nolkto atslēgu princips nodrošina, ka spēle nav “vienos vārtos”. NĪ ļautiņi parasti neiegādājas, lai to pēc tam atdotu, bet “shit happens”. Ja šis princips darbojas, bankas negūst papildu priekšrocību un iespēju pelnīt tirgojot NĪ par svietmaizi saviem personīgajiem kantoriem un pēc tam uzsēžoties jau tā grūtībās nonākušam ļautiņam uz kakla, lai piedzītu “atlikušo parāda daļu”, kas faktiski ir tikai šamējo pat ne pārāk sarežģīto manipulāciju rezultāts.
0
Absints > 13.02.2015. 10.38
1. Bankas ir biznesmeņi. Ja “mūsu sliktās bankas” ir sarunājušas un iespītējušās, tad strīpā nāktu iekšā jaunas, vai pat privātorganizācijas, līdzīgi kā SMS kredītkantori, kuri ir saradušies čupām. Ja ir pieprasījums un var nopelnīt, tirgus tukšumu nestāj…. Tas nenotiek.. Kāpēc? Lielā melnā roka? Vispasaules sazvērestība?
2. Problēma nav pašā principā, problēma ir izpildes laikā. Minētajās rietumu valstīs maksātnespēju noformē gada laikā vai drusku ilgāk. Latvijā, kā zināms, var tiesāties mūžīgi. Latvijā tiesu sistēma ir galīgi neefektīva… Rietumvalstīs tāpēc darbojas…
3. Realitātē pirmā iemaksa jau šobrīd ir ap 30%. Tā jau notika tagad, un skaistais un jaukais puritāniskais likums dzīvē nedarbojas. Piezvaniet uz banku un pajautājiet. Un arī ir anulējis jauno ģimeņu finansēšanas likumu, kuru vienīgi valstij piederoša banka – Citadele ir bijusi spiesta ieviest dzīvē. Un zaudētājs ir apdomīgs kredītņēmējs, kas izvērtē visus riskus, un gatavs tos dalīt ar banku, agrākos laikos iemaksājot 15%. (pat pie noteiktiem nosacījumiem bija 10%) Tagad tādas iespējas nav. Kredītņēmējam riska nav, var kredītus ņemt pa labi pa kreisi, ja nevarēs nomaksāt, atdos atslēgas. Risks gan ir – un tas ir bankas pusē. Tāpēc ari iemaksa augstāka… Var jau teikt, ka viss ir labi un pareizi, bet kreditēšana realitātē ir apstājusies. Dzīvē, tagad! Latvijā! Spriedelēt, kā būtu, ja būtu, varam, bet tagad, šobrīd, šeit tas nedarbojas. Ar labiem nodomiem bruģējam…
4. Lai nu kā, “gudrie” deputāti, kuriem tak būtu jābūt saprātīgākiem par mani un Jums, raustās kā puņķi uz drāts. Te pieņem, te atceļ. Un nenosvērtus puskoku lēcējus neviens neciena.
0
kristaps_freimanis > 13.02.2015. 11.43
“1. Bankas ir biznesmeņi. Ja “mūsu sliktās bankas” ir sarunājušas un iespītējušās, tad strīpā nāktu iekšā jaunas, vai pat privātorganizācijas, līdzīgi kā SMS kredītkantori, kuri ir saradušies čupām. ”
===
Mazs tirgus ar diezgan lieliem ierobežojumiem (izmaksām) iekļūšanai tirgū. Nav arī nekādu dižo sazvērestību. Kāpēc lai bišķi nepaspaidītu, lai dabūtu izdevīgu (bezriska) risinājumu? 30% prasīšana ir parasts konkurences trūkuma pasākums (vai karteļa pasākums, turklāt varētu būt daļa no spiediena politikas), un diez vai ir saistīts ar reāliem riskiem. Turklāt, ja īpašums ir pareizi novērtēts, banka ir plusos pat tad, ja pirmās iemaksas nav, bet ir veikts kaut viens maksājums. Var, protams, parunāt par šādām tādām administratīvām izmaksām saistībā ar atkārtotu pārdošanu u. tml., bet faktiski lielākās izmaksas rada vien darba zemais ražīgums/pavisam nepamatoti uzpūstās izmaksas.
0
J.Biotops > 13.02.2015. 19.33
Austras koks “… Daudz kur darbojas, un vietām pat bez likuma, jo izveidojies dabiski konkurences ceļā”.
Nu re, pats jau lieliski uzrakstījāt – darbojas tur, kur veidojies konkurences ceļā. Ilūzija, ka to pašu, ko panāk brīvā konkurencē, var panākt ar ārpusekonomiskiem aktiem, ir bijusi populāra visos laikos. Rezultāti zināmi, bet tas nekavē atkārtot.
Mazs piemērs: jau aizmirstā brēka par otro licenci mobilajiem sakariem – mazajā Latvijā neesot vietas otram operatoram, runāšana paliks dārga, posts bezgalīgs… Nu mums ir jau vells zina cik īsti to operatoru, bet mobilie sakari labāki, kā bagātajā „vecajā Eiropā”’ cik nu tur man manīts.
Ja valsts rūpētos par konkurences paplašināšanu, nevis regulētu to, kas regulējams nav, arī bankas pamazām vien būtu spiestas konkurēt pa īstam. Ar visām no tā izrietošām sekām.
0
kristaps_freimanis 12.02.2015. 20.35
Vispār jau šādam “izvēles principam” nav nekādas jēgas. Bankas un hipotekārā kredīta ņēmēja attiecībās banka vienmēr ir stiprākā un aizsargātākā puse. Nolikto atslēgu princips padarīja šīs attiecības mazāk vienpusējas, izvēles ieviešana to padara bezjēdzīgu, jo bankas vnk šādu izvēli nepiedāvās.
==
Baņķieru murdziņi par nefinansēšanu apstākļos, kad naudu nav kur likt (tā ir nenormāli lēta ~ 1% gadā), ir tikai murdziņi, kas reālas konkurences apstākļos nepastāvētu. Diemžēl, sīko banku iznīcināšanas (aizvēršanas) otra puse ir nevien uzraudzības un drošības palielināšanās, bet arī konkurences samazināšanās un ierobežota (un iespējams netīša) karteļa izveidošanās ar LKA kā koordinējošo orgānu.
1
+8
-2
Atbildēt
@andrejs > kristaps_freimanis 12.02.2015. 21.13
kristaps_freimanis Vispār jau šādam “izvēles principam” nav nekādas jēgas
————————–
Kurš tad to nesaprot. ŠĪ “Izvēle” nozīmē, ka būs jāspēlē pēc banku noteikumiem. Latvijai vairs nav nevienas bankas. Dombrovska laikos nopārdeva beidzamās divas atlikušās valsts bankas un tagad skandināvi (un krievi) var ņirgāties par latviešu jaunajām ģimenēm un šantažēt valdību.
0